Iniciatīva ir iesniegta pašvaldībā

Pārstāvis: Jānis BrambatsPublicēta: pirms 28 dienām

PAR ZIVJU RŪPNIECISKĀS ZVEJAS PĀRTRAUKŠANU BURTNIEKA EZERĀ
Iniciatīva tiks iesniegta Burtnieku novada pašvaldība

1'000
1'868
Jau parakstījuši 1'868

Aicinu pārtraukt zivju rūpniecisko zveju Burtnieka ezerā. Burtnieka ezers ir ceturtais lielākais ezers Latvijā. Ezers piesaista gan makšķerniekus, gan aktīvā sporta piekritējus, gan nesteidzīgus dabas baudītājus. Burtnieku ezers aizņem 40 km2 lielu teritoriju, tā vidējais dziļums ir 2,4 m. Ezeram ir liela kultūrvēsturiska vērtība. Pašlaik ezeru apdraud eitrofikācija jeb aizaugšana. Viens no aizaugšanas iemesliem ir izjaukts ekoloģiskais līdzsvars, kuru vajag atjaunot. Viens no variantiem, kā to var izdarīt, ir aizliegt ezerā rūpniecisko zveju. Kopš 2013. gada ezerā un tā sateces baseinā norisinājušies vairāki zinātniski pētījumi, pētot gan ūdens kvalitāti, gan zivis un citus ūdens iemītniekus, augus, kā arī citus ar ezera ekosistēmu ietekmējošus faktorus. Pētījumos secināts (skatīt šeit: https://www.burtniekunovads.lv/public/lat/burtnieku_ezers/licenceta_zveja/), ka saskaņā ar Ūdens Struktūrdirektīvā noteiktajām prasībām ezera ūdens kvalitāte vērtējama kā slikta. Par to liecina gan intensīvā mikroskopisko aļģu ziedēšana vasarā (zaļš ūdens), gan zivju populācijas sastāvs ezerā, kur nomācoši dominē baltās zivis. Savukārt plēsīgo zivju (zandarts, līdaka, asaris) populācijas īpatsvars ezerā (aptuveni 15%) un salīdzinoši liela mazo eksemplāru dominance liecina par nepieciešamību mainīt ezera izmantošanas paradumus. Pētījumi parādīja, ka ūdens kvalitāte un zivju populācijas neveselīgais sastāvs liecina par nepieciešamību uzsākt kompleksus ezera ekosistēmas kvalitātes uzlabošanas pasākumus, no kuriem viens varētu būt rūpnieciskās zvejas pārtraukšana ezerā. Burtnieku novada 2015. gada 20. maija saistošie noteikumi Nr. 6/2015 “Par licencētās rūpnieciskās zvejas nosacījumiem Burtnieka ezerā”, izdoti saskaņā ar LR likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 3. punktu, MK 2001. gada 7. augusta noteikumu Nr.359 "Licencētās rūpnieciskās zvejas kārtība" 4. punkta 4.2. apakšpunktu, nosaka, ka licenzētās zvejas laiks ar murdiem periodā no 1. jūnija līdz 31. decembrim ir visu diennakti un septiņas dienas nedēļā (1.6. punkts). Kopējais zvejas rīku limits Burtnieka ezeram ir 2500 m. No tiem 2000 m ir iznomāti sešām zvejnieku saimniecībām. Neizmantotais tīklu limita atlikums - 500 m - ar Burtnieku novada pašvaldības 2014. gada 19. novembra lēmumu ir nodalīts licencētajai rūpnieciskajai zvejai. Tīklu limita pārrēķins uz murdu limitu – 1 murds atbilst 30 m tīklu limita, kopējais murdu limits licencētajai rūpnieciskajai zvejai – 16 murdi. Rūpnieciskās zvejas mērķa zivs galvenokārt ir zandarts, mazāk – līdaka.

Zvejniecības likuma 16. panta piektā daļa nosaka, ka pašvaldība, lai saglabātu zivju resursus kā arī lai attīstītu rekreācijas nolūkos veicamas darbības publiskajos ūdeņos (Civillikuma 1. pielikums), kuri atrodas tās administratīvajā teritorijā, pēc ekspertu novērtējuma saņemšanas un saskaņošanas ar Zemkopības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var aizliegt rūpniecisko zveju. Tas tad arī Burtnieku ezerā ir jādara.

Līdztekus vides ilgtspējai sabiedrība šādi iegūs arī plašākas rekreācijas iespējas. Latvijas Zinātņu akadēmijas terminu datu bāzē (http://termini.lza.lv/term.php?term=rekre%C4%81cija&list=rekre%C4%81cija&lang=LV) ir minēts, ka rekreācija ir indivīda fizisko, garīgo un emocionālo spēju atjaunošana brīvajā laikā, sabiedriski atzītas un organizētas darbības. Rekreācijas galvenās funkcijas ir dziednieciskā (cilvēka veselības atjaunošana), izglītojošā (garīgā potenciāla attīstība) un sporta funkcija (fizisko spēju attīstība). Aizliedzot rūpniecisko zveju Burtnieka ezerā, spiediens uz plēsīgajām zivīm tiks samazināts, un tiks attīstītas arī rekreācijas iespējas Burtnieka ezerā.

Iniciatīvas parakstītāji 1'868

Iniciatīvas jaunumi

Iniciatīva par zveju Burtnieka ezerā norāda uz vairāku pieņēmumu nepatiesumu attiecībā uz sabiedrības līdzdalībupirms 23 dienām

Otrdien, 3. novembrī, Burtnieku kultūras centrā notiek konference "Burtnieks 2022", kuras laikā diskutēs par rūpnieciskās zvejas nākotni Burtnieku ezerā.

Viens nedēļu pirms šā pasākuma Jānis Brambats platformā ManaBalss iesniedza iniciatīvu "Par zivju rūpnieciskās zvejas pārtraukšanu Burtnieka ezerā". Nepieciešamā konsultēšanās ar vides politikas ekspertiem prasīja vēl pāris dienas, un iznākumā iniciatīva tika publicēta vien ceturtdien, 29. oktobrī.

Lai gan likums to pagaidām neregulē, autors noteica samērā augstu vācamo parakstu slieksni – 1000 parakstus. Tik nelielai pašvaldībai un tik īsā termiņā – līdz dažas dienas vēlāk plānotajai konferencei – tas šķita visai izaicinoši.

Tomēr šis specifiskais jautājums – zvejas regulējums vienā Latvijas ezerā – ieguva ļoti lielu atsaucību, un paraksti tika savākti pat pārsteidzoši ātri – mazāk nekā diennakts laikā. Pašvaldībām adresēto iniciatīvu jomā tas līdz šim ir rekords.

Šis precedents cita starpā norāda uz vairāku pieņēmumu nepatiesumu par sabiedrības līdzdalību, par kuriem iniciatīvā "Atveram pašvaldības!" argumentē organizācija ManaBalss un vēl četras nevalstiskās organizācijas, kas ir šīs iniciatīvas līdzautores.

Proti, pašlaik virzītajos grozījumos Pašvaldību likumam ir paredzēts juridiski atrunāt kolektīvo iesniegumu statusu arī pašvaldībās, un tas ir ļoti pareizi. Tomēr tieši kolektīvajiem iesniegumiem plānotais slieksnis ir ļoti zems – vien 0,05% no pašvaldībā reģistrētajiem pilsoņiem. Likuma grozījumu tapšanas gaitā tā izstrādātāji ir argumentējuši, ka šāds – ļoti zems – parakstu slieksnis veicinās iedzīvotāju līdzdalību.

ManaBalss no savas puses ir argumentējusi, ka jau pašlaik – pirms vēl kolektīvo iesniegumu statuss pašvaldībām ir atrunāts – viss norāda uz to, ka pašvaldībām adresētajām iniciatīvām nav problēmu savākt arī 0,5% parakstu slieksni no leģitīmo parakstītāju auditorijas, kā tas pašlaik ir atrunāts Saeimā iesniedzamajām iniciatīvām. Savukārt ļoti zema parakstu sliekšņa noteikšana mazinās kolektīvo iesniegumu nozīmīgumu lēmumu pieņēmēju acīs, un tas savukārt traucēs arī pašvaldībās nostiprināties tai savstarpējas uzticības un arī zināma prestiža ekosistēmai, kāda tā pašlaik ir kolektīvajiem iesniegumiem Saeimā.

Tāpat Burtnieka zvejas jautājums norāda uz pašreizējā pieņēmuma nepatiesumu, ka par pašvaldības dzīves jautājumiem ir jālemj tikai konkrētajā pašvaldībā pierakstītajiem. Industriālā zveja Burtnieka ezerā nepārprotami ir vides politikas jautājums, kurā ir leģitīmi ieinteresēts daudz plašāks reģiona un pat visas Latvijas iedzīvotāju loks.

Dilemma par pašvaldībām adresēto iniciatīvu jeb kolektīvo iesniegumu leģitīmo parakstītāju loka definēšanu ir saprotama. Proti, no vienas puses ir saprotama vēlme šo loku sašaurināt. Tomēr no otras puses nav pārliecinošu argumentu, kāpēc par iniciatīvu "Par neskartu Rustūžu purvu" kā par principiālu dabas resursu pārvaldības gadījumu nevarētu balsot jebkurš Latvijas pilsonis vai pat iedzīvotājs? Kāda gan būtu juridiskā loģika par šo jautājumu ļaut izteikties tikai Limbažu novada pilsoņiem, ja runa ir par Latvijas kopējās ekosistēmas daļu un nozīmīgu pārvaldības precedentu?

Turklāt saimnieki Rustūžu purvā jau nav limbažnieki, bet gan Rīgas pašvaldības uzņēmums "Rīgas meži". Retorisks jautājums – kaut vai reģistrētajiem rīdziniekiem vai tad nebūtu tiesību uzraudzīt, kāda ir viņu pašvaldības uzņēmuma korporatīvā pārvaldība un darbība citos reģionos? Šāds tiesiskais princips darbojas pat starptautiski, piemēram, valdībām regulējot savu valstu kompāniju biznesa prakses ārvalstīs. Piemēram, aizliedzot kukuļdošanu neatkarīgi no tā, vai attiecīgajās teritorijās tā ir vai nav "nacionālā biznesa īpatnība".

Tāpat arī nav skaidrs, kāpēc jautājumā par asaru un līdaku populāciju Burtniekā nevarētu izteikties kaut vai Burtniekos reģistrētie Latvijas nepilsoņi. Drošība un nekompromitēta nacionālā neatkarība ir pirmajā vietā – šaubu nav. Tomēr Burtnieka dūņas nešķiet tas stingrākais pamats, uz kura šo argumentu balstīt un liegt par pašvaldību dzīves lietām lemt arī nepilsoņiem, kas ir viens no iniciatīva "Atveram pašvaldības!" priekšlikumiem.

Tas pats sakāms arī par Latvijā un konkrētajā pašvaldībā mītošajiem citu ES valstu pilsoņiem un par Latvijas diasporai piederīgajiem Latvijas pilsoņiem. Viņu intereses pašvaldību dzīves jautājumos ir pilnīgi leģitīmas, un tās noteikti būtu ņemamas vērā.

Tāpēc – balso par iniciatīvu "Atveram pašvaldības!" un dalies ar šo aicinājumu arī sociālajos tīklos!

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Lūgums no ManaBalss komandas:

AUTORS: MANA BALSS

Aicinājums iestāties par iedzīvotāju līdzdalību pašvaldībās un parakstīt iniciatīvu "Atveram pašvaldības!"pirms 27 dienām

Tā kā esi parakstījis šo pašvaldībai adresēto iniciatīvu, uzrunājam Tevi ar aicinājumu atbalstīt patiesi spēcīgas un efektīvas kolektīvo iesniegumu sistēmas izveidi Latvijas pašvaldībās!

Organizācija ManaBalss kopā ar četrām citām NVO ir publicējusi iniciatīvu "Atveram pašvaldības!" un aicina arī Tevi to parakstīt un dalīties ar to savos sociālo mediju kontos.

Lūdzam iepazīties arī ar iniciatīvas pielikumā izklāstītajiem apsvērumiem, kāpēc šis ir ļoti svarīgs jautājums un nepieciešams risinājums.

Ja atbalsti iniciatīvu "Atveram pašvaldības!", tad dalies ar to Facebook u.c. sociālajos tīklos!

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS