Pārstāvis: Guntis JankovskisPublicēta: 28. Nov (2017)

VISU GADU VASARAS LAIKS, NEVEICOT PĀREJU UZ ZIEMAS
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
4'798
Jau parakstījuši 4'798
5'202

Atcelt pulksteņa laiku pāreju 2x gadā uz ziemas/vasaras laiku. Priekšlikums ir mainīt Latvijas laika zonu no UTC+2 (GMT+2) uz UTC+3 (GMT+3) un vienlaicīgi atcelt pulksteņa laiku pāreju 2x gadā. Laika zonas noteikšana ir ekskluzīvi katras valsts likumdevēja institūcijas kompetencē, un priekšlikuma īstenošanai būtu jāpieņem normatīvais akts par laika zonas maiņu, kā arī jāatceļ LR MK 26.10.2010 noteikumi Nr.1010. Minēto neliedz darīt 19.01.2001 ES Direktīva 2000/84/EK, jo tās mērķis ir noteikt vienotu datumu un laiku vasaras laika sākumam un beigām, lai novērstu situāciju, kad katra ES valsts pāriet uz vasaras laiku citā datumā un laikā, radot apgrūtinājumu iekšējā tirgus darbībai, un Direktīva valstīm jāievēro tad, ja tās vispār pāriet uz vasaras laiku. Direktīva neliedz valstij tiesības pieņemt lēmumu nepiemērot pāreju uz vasaras laiku un/vai mainīt laika zonu. Tā kā pulksteņa laika pāreja no ziemas uz vasaras un otrādi izjauc cilvēku bioloģisko ritmu, kas visvairāk ietekmē mazus bērnus, cilvēkus gados un cilvēkus ar hroniskām slimībām, tad kopumā sabiedrība iegūs mazāk nevajadzīga stresa. Latvijai ir jāmaina laika zona uz UTC+3 (GMT+3), jo pretējā gadījumā atstājot kā vienīgo laiku ziemas laiku (kas atbilst pašreizējai laika zonai UTC+2 (GMT+2)), vakaros vasaras periodā nesamērīgi agri iestātos tumsa. Turpretī, mainot Latvijas laika zonu uz UTC+3 (GMT+3), patstāvīgi atstājot pašreizējo vasaras laiku, gada tumšajā laikā, kad Latvijā ir ziema, nebūs ne vērā ņemama atšķirība, ne arī nodarīts kāds zaudējums valsts ekonomikā, līdz ar to būs vairāki ieguvumi sabiedrībai. Neliela neērtība, atstājot pašreizējo vasaras laiku, būs attiecībā uz starptautiskajām komunikācijām, taču tas būs salīdzinoši nebūtiski, jo jau šobrīd Latvijai ir laika zonas atšķirības ar lielāko daļu ES valstīm, savukārt kaimiņvalstīm ir visas iespējas sekot Latvijas piemēram.

Iniciatīva ir jāiesniedz saeimai katru gadu, lai panāktu, ka Tevī ieklausās.Ja iniciatīva tiek noraidīta, lūdzu atsūtiet detalizētākus iemeslus, kas bija par pamatu noraidījumam un kas ir labojams.

1.Būs par stundu gaišāki vakari. 2.Bērni ilgāk varēs uzturēties ārā kad ir gaišs. 3.Samazināsies elektrības rēķini. 4.Netiks traucēts ierastais miega režīms.

Iniciatīvas parakstītāji 4'798

Iniciatīvas jaunumi

Vasaras laiks varētu būt uz palikšanu20. Feb

Latvija atbalsta atteikšanos no sezonālas laika maiņas, pastāvīgi paliekot vasaras laikā. Atsaucoties uz otrdien, 19. februārī, valdības sēdes slēgtajā daļā uzklausīto Ekonomikas ministrijas ziņojumu, raksta TVnet.lv. Tas sasaucas ar divām ManaBalss platformā publicētām iniciatīvām.

Ja pastāvīga palikšana vasaras laikā (GMT+3) īstenosies, kā to iesaka EM, tad tas apstiprinās Laura Misas iniciatīvas „Visu gadu vasaras laiks, neveicot pāreju uz ziemas” prasību. Atbalsts ManaBalss platformā tai tika vākts kopš 2013. gada. Tā savāca nepieciešamos parakstus, lai tiktu iesniegta Saeimā, un tur 2016. gada sākumā tika noraidīta.

Šo pašu ierosinājumu nākamajā ‒ 2017. gadā ‒ atjaunoja Guntis Jankovskis, argumentējot, ka „iniciatīva ir jāiesniedz Saeimai katru gadu, lai panāktu, ka Tevī ieklausās. Ja iniciatīva tiek noraidīta, lūdzu, atsūtiet detalizētākus iemeslus, kas bija par pamatu noraidījumam un kas ir labojams.” Šī iniciatīva platformā aizvien ir spēkā un ir savākusi nedaudz mazāk par pusi nepieciešamā atbalsta, lai to iesniegtu Saeimā.

Jānorāda, ka paralēli šai iniciatīvai ManaBalss platformā tiek virzīts arī pretējs ierosinājums – Roberta Franceviča iniciatīva „Visu gadu Latvijas ģeogrāfiskās joslas laiks, nevis „Maskavas laiks””. Autors argumentē, ka „Latvijas laika zonas (GMT+2) atjaunošana ir viens no neatkarīgās Latvijas valsts ieguvumiem pēc neatkarības atjaunošanas no bijušās PSRS”, un ka „celšanās pēc „Maskavas laika” atņem veselīgo rīta miegu iedzīvotājiem un spiež celties agrāk, nekā Latvijas ģeogrāfiskajā atrašanās vietā būtu nepieciešams”.

Vienlaikus EM vērtējumam par Latvijas palikšanu vasaras laikā ministrija ir atzīmējusi, ka līdz Eiropas Komisijas (EK) gala lēmuma pieņemšanai laika maiņa turpināsies. Proti, līdz EK gala lēmuma pieņemšanai visās ES dalībvalstīs pavasarī notiks pāreja uz vasaras laiku un rudenī pulksteņa rādītāji tiks griezti atpakaļ, raksta TVnet.lv. Šogad Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks 31. martā.

Ministrijā arī atgādināja, ka pagājušā gada laikā Eiropā aktualizējās jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību. Tāpēc EK veica ES dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, kurā lielākā daļa iedzīvotāju pauda viedokli, ka pastāvošā kārtība būtu atceļama. Līdz ar to 2018. gada 12. septembrī EK iepazīstināja ES dalībvalstis ar jaunas direktīvas projektu, rosinot pārtraukt sezonālo laika maiņu visā ES no 2019. gada.

„Diskusijas par priekšlikumu ES turpinās, gala lēmums vēl nav pieņemts un šobrīd nav indikāciju par iespējamo apstiprināšanas laiku. Līdz šim notikušās diskusijas liecina, ka priekšlikumā noteiktais 2019.gads sezonālās laika maiņas atcelšanas termiņš nav īstenojams un piemērotākais laiks sezonālās laika maiņas atcelšanai būtu 2021.gads,” informēja EM.

Ministrija ir izanalizējusi EK sagatavotās direktīvas projektu, konsultējusies ar virkni Latvijas tautsaimniecības nozaru uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un citām valsts pārvaldes iestādēm, un sagatavojusi Latvijas nacionālo pozīciju par sezonālās laika maiņas atcelšanu, kas tika akceptēta Ministru kabineta sēdē.

Latvija kopumā atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas, un pēc jaunās direktīvas pieņemšanas gatava pāriet uz vasaras laiku (GMT+3) un tajā palikt pastāvīgi.

Avots: TVnet.lv; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Latvija atbalsta atteikšanos no laika maiņas!14. Aug (2018)

Latvija atbalsta atteikšanos no divkāršās laika maiņas, kas paredz pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ, ja tas tiek darīts visā Eiropas Savienībā (ES). Tāda ir otrdien valdībā apstiprinātā Latvijas oficiālā pozīcija, kas tiks iesniegta Eiropas Komisijai (EK).
Ekonomikas ministrijā informēja, ka Latvija atbalsta vienotu dalībvalstu atteikšanos no laika maiņas, ja vasaras laiks ES vienoti tiks noteikts kā pamatlaiks, kas netiek grozīts, un tiks nodrošināta harmonizēta pieeja visā ES.

"Šāds lēmums būtu optimāls, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko stāvokli un ievērojot pozitīvo vasaras laika ietekmi (ekonomiskā aktivitāte, veselības uzlabošanās), par ko liecina arī Ekonomikas ministrijas apzināto Latvijas nevalstisko organizāciju, institūciju un uzņēmēju paustais viedoklis," rakstīts ministrijas paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

Vienlaikus Latvija neatbalsta, ka pāreja uz vasaras laiku vai tā atcelšana tiktu noteikta kā nacionālā līmeņa jautājums. Proti, tas rada riskus, ka katra dalībvalsts noteiktu savu datumu pāriešanai vai nepāriešanai uz vasaras laiku, un šāda pieeja radītu nelabvēlīgu vidi loģistikas, sakaru, transporta un citu jomu uzņēmējiem, palielinot tiem administratīvo slogu.

Turklāt tas varētu radīt situāciju, ka Latvija ir atšķirīgās laika joslās ar pārējām Baltijas valstīm vai Somiju, kā arī palielināt laika starpību starp tuvākajām ES kaimiņvalstīm un galvenajām Latvijas sadarbības valstīm.

Latvija uzskata, ka pirms lēmuma pieņemšanas EK ir jāveic pilnvērtīgs ietekmes izvērtējums par izmaksām, kā arī citiem ietekmējošiem aspektiem, kas var rasties, mainot laika grozīšanas kārtību ES.

Vēl līdz ceturtdienai iedzīvotāji var piedalīties Eiropas Komisijas organizētajā aptaujā par pāreju uz vasaras laiku, kuras anketa atrodama EK mājaslapā.

Regulāra pāreja uz vasaras laiku lielākajā daļā Eiropas valstu tika ieviesta 20. gadsimta 60. un 70. gados, bet kopš 1996. gada ES dalībvalstīs noteikta vienota vasaras laika skaitīšana – no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

Ziņas avots: lsm.lv

AUTORS: ZIņAS MB

Lietuva un Somija iestājas par pulksteņa griešanas pārtraukšanu un Strasbūrā apspriedīs šādas idejas realizāciju!05. Feb (2018)

Strasbūrā notiekošās plenārsesijas laikā EP deputāti debatēs aicinās Eiropas Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu izbeigt pulksteņa rādītāju griešanu divas reizes gadā. Ņemot vērā EP saņemtās pilsoņu petīcijas un dalībvalstīs īstenotās iniciatīvas, kurās norādīts uz laika maiņas negatīvo ietekmi uz veselību, rezolūcijas projektā EK aicināta piedāvāt atteikties no laika maiņas.

Atteikšanos no pārejas uz vasaras laiku ES apņēmusies lobēt arī Somijas valdība. Somijas transporta un sakaru ministre Anne Bernere iepriekš tviterī paziņoja, ka valdības mērķis būs panākt atteikšanos no vienotas pārejas uz vasaras laiku visā ES. Pagājušajā gadā vairāk nekā 70 000 somu parakstīja petīciju, kurā aicināts atteikties no šādas prakses. Somijā parlamentam ir jāizskata petīcija, ja to parakstījuši vismaz 50 000 cilvēku.

Somijas parlamenta komiteja secināja, ka pulksteņa rādītāju pagriešana divreiz gadā izraisa cilvēkiem īstermiņā miega traucējumus, pasliktina darba spējas, kā arī var novest pie nopietnām veselības problēmām. Somiem šī prakse var šķist sevišķi apgrūtinoša, jo viņi tajās nesaskata lielu labumu. Somija ir viena no valstīm, kas atrodas vistālāk uz ziemeļiem. Somijas pašos ziemeļos saule vasarā nenoriet 73 dienas pēc kārtas, bet ziemā Lapzemē saule neuzlec 51 dienu pēc kārtas.

«Lietuva šobrīd ir informējusi Eiropas Komisiju par to, ka tās sabiedrībai ir negatīvs viedoklis par pastāvošo kārtību un viņu ieskatā būtu jāatsakās no vienotas laika grozīšanas un jāļauj to lemt nacionālā līmenī.» vēsta Ekonomikas ministrija.

Lietuvā izskanējušas dažādas idejas - gan tāda, ka lēmums par pulksteņa negrozīšanu jāpieņem Baltijas valstīm kopīgi, gan rosinot mainīt Eiropas Savienības direktīvu par vasaras laiku, lai Lietuvai būtu tiesības pašai lemt, pēc kāda laika dzīvot. Ģeogrāfiski Lietuvas rietumdaļa ietilpst pirmajā laika joslā, bet pārējā valsts teritorija - otrajā.

Taču Latvijā Saeima 2016. gadā bija lēmusi neatbalstīt sabiedrības ieceri, kura tika izvietota ManaBalss.lv platformā un savāca vairāk nekā 10 000 parakstu un tika iesniegta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, par atteikšanos no pulksteņa rādītāju griešanas, atceļot pāreju uz ziemas un vasaras laiku un paliekot tikai pie vasaras laika. Tamdēļ 2017. gadā tika izveidota jauna iniciatīva, kura pieprasa Saeimai pardomāt laika pārejas nepieciešamību.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka vienota pieeja pulksteņa griešanai svarīga, lai sekmētu vienotā tirgus funkcionēšanu un neradītu neskaidrības un nenoteiktību iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Ļaujot dalībvalstīm individuāli noteikt laika grozīšanu pēc saviem ieskatiem, tas radīs sarežģījumus citām valstīm un ES kopumā.

Dalies ar ziņu un palīdzi savākt parakstus!

Ziņas avots: tvnet.lv

AUTORS: ZIņAS MB