Pārstāvis: Guntis JankovskisPublicēta: 28. Nov (2017)

VISU GADU VASARAS LAIKS, NEVEICOT PĀREJU UZ ZIEMAS
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
4'789
Jau parakstījuši 4'789
5'211

Atcelt pulksteņa laiku pāreju 2x gadā uz ziemas/vasaras laiku. Priekšlikums ir mainīt Latvijas laika zonu no UTC+2 (GMT+2) uz UTC+3 (GMT+3) un vienlaicīgi atcelt pulksteņa laiku pāreju 2x gadā. Laika zonas noteikšana ir ekskluzīvi katras valsts likumdevēja institūcijas kompetencē, un priekšlikuma īstenošanai būtu jāpieņem normatīvais akts par laika zonas maiņu, kā arī jāatceļ LR MK 26.10.2010 noteikumi Nr.1010. Minēto neliedz darīt 19.01.2001 ES Direktīva 2000/84/EK, jo tās mērķis ir noteikt vienotu datumu un laiku vasaras laika sākumam un beigām, lai novērstu situāciju, kad katra ES valsts pāriet uz vasaras laiku citā datumā un laikā, radot apgrūtinājumu iekšējā tirgus darbībai, un Direktīva valstīm jāievēro tad, ja tās vispār pāriet uz vasaras laiku. Direktīva neliedz valstij tiesības pieņemt lēmumu nepiemērot pāreju uz vasaras laiku un/vai mainīt laika zonu. Tā kā pulksteņa laika pāreja no ziemas uz vasaras un otrādi izjauc cilvēku bioloģisko ritmu, kas visvairāk ietekmē mazus bērnus, cilvēkus gados un cilvēkus ar hroniskām slimībām, tad kopumā sabiedrība iegūs mazāk nevajadzīga stresa. Latvijai ir jāmaina laika zona uz UTC+3 (GMT+3), jo pretējā gadījumā atstājot kā vienīgo laiku ziemas laiku (kas atbilst pašreizējai laika zonai UTC+2 (GMT+2)), vakaros vasaras periodā nesamērīgi agri iestātos tumsa. Turpretī, mainot Latvijas laika zonu uz UTC+3 (GMT+3), patstāvīgi atstājot pašreizējo vasaras laiku, gada tumšajā laikā, kad Latvijā ir ziema, nebūs ne vērā ņemama atšķirība, ne arī nodarīts kāds zaudējums valsts ekonomikā, līdz ar to būs vairāki ieguvumi sabiedrībai. Neliela neērtība, atstājot pašreizējo vasaras laiku, būs attiecībā uz starptautiskajām komunikācijām, taču tas būs salīdzinoši nebūtiski, jo jau šobrīd Latvijai ir laika zonas atšķirības ar lielāko daļu ES valstīm, savukārt kaimiņvalstīm ir visas iespējas sekot Latvijas piemēram.

Iniciatīva ir jāiesniedz saeimai katru gadu, lai panāktu, ka Tevī ieklausās.Ja iniciatīva tiek noraidīta, lūdzu atsūtiet detalizētākus iemeslus, kas bija par pamatu noraidījumam un kas ir labojams.

1.Būs par stundu gaišāki vakari. 2.Bērni ilgāk varēs uzturēties ārā kad ir gaišs. 3.Samazināsies elektrības rēķini. 4.Netiks traucēts ierastais miega režīms.

Iniciatīvas parakstītāji 4'789

Iniciatīvas jaunumi

Latvija atbalsta atteikšanos no laika maiņas!14. Aug (2018)

Latvija atbalsta atteikšanos no divkāršās laika maiņas, kas paredz pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ, ja tas tiek darīts visā Eiropas Savienībā (ES). Tāda ir otrdien valdībā apstiprinātā Latvijas oficiālā pozīcija, kas tiks iesniegta Eiropas Komisijai (EK).
Ekonomikas ministrijā informēja, ka Latvija atbalsta vienotu dalībvalstu atteikšanos no laika maiņas, ja vasaras laiks ES vienoti tiks noteikts kā pamatlaiks, kas netiek grozīts, un tiks nodrošināta harmonizēta pieeja visā ES.

"Šāds lēmums būtu optimāls, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko stāvokli un ievērojot pozitīvo vasaras laika ietekmi (ekonomiskā aktivitāte, veselības uzlabošanās), par ko liecina arī Ekonomikas ministrijas apzināto Latvijas nevalstisko organizāciju, institūciju un uzņēmēju paustais viedoklis," rakstīts ministrijas paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

Vienlaikus Latvija neatbalsta, ka pāreja uz vasaras laiku vai tā atcelšana tiktu noteikta kā nacionālā līmeņa jautājums. Proti, tas rada riskus, ka katra dalībvalsts noteiktu savu datumu pāriešanai vai nepāriešanai uz vasaras laiku, un šāda pieeja radītu nelabvēlīgu vidi loģistikas, sakaru, transporta un citu jomu uzņēmējiem, palielinot tiem administratīvo slogu.

Turklāt tas varētu radīt situāciju, ka Latvija ir atšķirīgās laika joslās ar pārējām Baltijas valstīm vai Somiju, kā arī palielināt laika starpību starp tuvākajām ES kaimiņvalstīm un galvenajām Latvijas sadarbības valstīm.

Latvija uzskata, ka pirms lēmuma pieņemšanas EK ir jāveic pilnvērtīgs ietekmes izvērtējums par izmaksām, kā arī citiem ietekmējošiem aspektiem, kas var rasties, mainot laika grozīšanas kārtību ES.

Vēl līdz ceturtdienai iedzīvotāji var piedalīties Eiropas Komisijas organizētajā aptaujā par pāreju uz vasaras laiku, kuras anketa atrodama EK mājaslapā.

Regulāra pāreja uz vasaras laiku lielākajā daļā Eiropas valstu tika ieviesta 20. gadsimta 60. un 70. gados, bet kopš 1996. gada ES dalībvalstīs noteikta vienota vasaras laika skaitīšana – no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

Ziņas avots: lsm.lv

AUTORS: ZIņAS MB

Lietuva un Somija iestājas par pulksteņa griešanas pārtraukšanu un Strasbūrā apspriedīs šādas idejas realizāciju!05. Feb (2018)

Strasbūrā notiekošās plenārsesijas laikā EP deputāti debatēs aicinās Eiropas Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu izbeigt pulksteņa rādītāju griešanu divas reizes gadā. Ņemot vērā EP saņemtās pilsoņu petīcijas un dalībvalstīs īstenotās iniciatīvas, kurās norādīts uz laika maiņas negatīvo ietekmi uz veselību, rezolūcijas projektā EK aicināta piedāvāt atteikties no laika maiņas.

Atteikšanos no pārejas uz vasaras laiku ES apņēmusies lobēt arī Somijas valdība. Somijas transporta un sakaru ministre Anne Bernere iepriekš tviterī paziņoja, ka valdības mērķis būs panākt atteikšanos no vienotas pārejas uz vasaras laiku visā ES. Pagājušajā gadā vairāk nekā 70 000 somu parakstīja petīciju, kurā aicināts atteikties no šādas prakses. Somijā parlamentam ir jāizskata petīcija, ja to parakstījuši vismaz 50 000 cilvēku.

Somijas parlamenta komiteja secināja, ka pulksteņa rādītāju pagriešana divreiz gadā izraisa cilvēkiem īstermiņā miega traucējumus, pasliktina darba spējas, kā arī var novest pie nopietnām veselības problēmām. Somiem šī prakse var šķist sevišķi apgrūtinoša, jo viņi tajās nesaskata lielu labumu. Somija ir viena no valstīm, kas atrodas vistālāk uz ziemeļiem. Somijas pašos ziemeļos saule vasarā nenoriet 73 dienas pēc kārtas, bet ziemā Lapzemē saule neuzlec 51 dienu pēc kārtas.

«Lietuva šobrīd ir informējusi Eiropas Komisiju par to, ka tās sabiedrībai ir negatīvs viedoklis par pastāvošo kārtību un viņu ieskatā būtu jāatsakās no vienotas laika grozīšanas un jāļauj to lemt nacionālā līmenī.» vēsta Ekonomikas ministrija.

Lietuvā izskanējušas dažādas idejas - gan tāda, ka lēmums par pulksteņa negrozīšanu jāpieņem Baltijas valstīm kopīgi, gan rosinot mainīt Eiropas Savienības direktīvu par vasaras laiku, lai Lietuvai būtu tiesības pašai lemt, pēc kāda laika dzīvot. Ģeogrāfiski Lietuvas rietumdaļa ietilpst pirmajā laika joslā, bet pārējā valsts teritorija - otrajā.

Taču Latvijā Saeima 2016. gadā bija lēmusi neatbalstīt sabiedrības ieceri, kura tika izvietota ManaBalss.lv platformā un savāca vairāk nekā 10 000 parakstu un tika iesniegta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, par atteikšanos no pulksteņa rādītāju griešanas, atceļot pāreju uz ziemas un vasaras laiku un paliekot tikai pie vasaras laika. Tamdēļ 2017. gadā tika izveidota jauna iniciatīva, kura pieprasa Saeimai pardomāt laika pārejas nepieciešamību.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka vienota pieeja pulksteņa griešanai svarīga, lai sekmētu vienotā tirgus funkcionēšanu un neradītu neskaidrības un nenoteiktību iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Ļaujot dalībvalstīm individuāli noteikt laika grozīšanu pēc saviem ieskatiem, tas radīs sarežģījumus citām valstīm un ES kopumā.

Dalies ar ziņu un palīdzi savākt parakstus!

Ziņas avots: tvnet.lv

AUTORS: ZIņAS MB