Valsts nodos Pēterbaznīcu evaņģēliski luteriskās baznīcas nodibinājuma īpašumāpirms 2 gadiem

Tā pēc Saeimas sēdes ceturtdien, 24. martā, ziņo LSM. Valsts bez atlīdzības nodos Rīgā, Reformācijas laukumā 1, esošo Rīgas Svētā Pētera baznīcu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotā Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājuma īpašumā. To paredz Saeimā trešajā un galīgajā lasījumā atbalstītais likumprojekts. Par balsoja 50 deputāti, pret bija 20 parlamentārieši, bet viens balsojumā atturējās. Pieņemtā likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību. Nostiprinot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, zemesgrāmatā plānots izdarīt atzīmi par to, ka šis nekustamais īpašums ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa un arheoloģiskā pieminekļa daļa. Likumā nostiprināts pienākumu nodibinājumam nodrošināt nekustamā īpašuma kā valsts nozīmes kultūras pieminekļa saglabāšanu, atjaunošanu, jo īpaši restaurāciju, kā arī nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas publisku pieejamību. Tāpat nodibinājumam paredzēti citi pienākumi, tostarp izstrādāt un saskaņot ar Kultūras ministriju īpašuma saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepciju, kā arī ik gadu sniegt ministrijai pārskatu par paveikto. Pār nekustamā īpašuma izmantošanas un atbilstošu restaurācijas darbu veikšanu ir plānota arī parlamentārā uzraudzība, nosakot, ka Kultūras ministrija kā uzraugošā institūcija izvērtē un reizi gadā sniedz ziņojumu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai par nodibinājuma darbības atbilstību likumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem. Ja nodibinājums beidz pastāvēt, nekustamais īpašums tiek nodots atpakaļ valstij Finanšu ministrijas personā. Tāpat nodošana atpakaļ valstij bez atlīdzības paredzēta, ja bez pamatojuma ilgstoši netiek nodrošināta nekustamā īpašuma publiskā pieejamība; ja tas ilgstoši netiek izmantots kā dievnams reliģiskām darbībām, ka nekustamā īpašuma saglabāšanas un atjaunošanas darbi netiek sākti triju gadu laikā un citos likumprojektā paredzētos gadījumos. Jautājums par Rīgas Svētā Pētera baznīcu ir bijis dienaskārtībā vairākos Saeimas sasaukumos jau kopš 2006. gada.

Saeimas komisija otrajā lasījumā atbalsta Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma projektupirms 3 gadiem

Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašuma tiesības ir nododamas Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, paredz trešdien, 9. novembrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā otrajā lasījumā atbalstītais likuma projekts. Lai Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums stātos spēkā, tas vēl jāskata Saeimā otrajā un trešajā lasījumā. Ja Tu atbalsti iniciatīvas "Pēterbaznīcai jāpieder rīdziniekiem un Rīgai!" prasību, dalies ar to sociālajos tīklos! Komisijā apstiprinātais likumprojekts paredz Rīgas Svētā Pētera baznīcu bez atlīdzības nodot Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam nodibinājumam. "Komisijas deputātiem nācās pieņemt izsvērtu un atbildīgu lēmumu, izdarot izvēli starp diviem nozīmīgiem Svētā Pētera baznīcas iespējamajiem juridiskajiem īpašniekiem – Rīgas valstspilsētas pašvaldību un nodibinājumu, ko izveidojusi Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācu Svētā Pētera draudze," sacīja komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. "Rīgas Svētā Pētera baznīca ir nozīmīgs simbols, un, lemjot par piemērotāko risinājumu, svarīgi salāgot visas intereses, ņemot vērā arī to, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca ir celta, uzturēta un līdz Otrajam pasaules karam pastāvējusi kā luterāņu draudzei piederoša baznīca. Būtiski, lai baznīca varētu pildīt dievnama funkcijas. Vienlaikus nedrīkst zaudēt arī nozīmīgo lomu, kas tai ir kā kultūrvēstures piemineklim un tostarp arī pasākumu norises vietai, " sacīja A. Ašeradens, akcentējot, ka jautājums par baznīcas juridisko piederību rūpīgi skatīts arī komisijas izveidotajā darba grupā. Pēc Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes veiktā Rīgas Svētā Pētera baznīcas saglabātības stāvokļa vērtējuma var secināt, ka baznīca šobrīd atrodas kritiskā stāvoklī un to steidzami nepieciešams restaurēt, sacīja A. Ašeradens, uzsverot, ka baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas ir iekļauts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Pasaules mantojuma sarakstā un ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" un valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa "Vecrīgas arheoloģiskais komplekss" teritorija un daļa. Iecerētā likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību. Nostiprinot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, zemesgrāmatā plānots izdarīt atzīmi par to, ka šis nekustamais īpašums ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa un arheoloģiskā pieminekļa daļa. Likumā plānots nostiprināt pienākumu nodibinājumam nodrošināt nekustamā īpašuma kā valsts nozīmes kultūras pieminekļa saglabāšanu, atjaunošanu, jo īpaši restaurāciju, kā arī nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas publisku pieejamību. Tāpat nodibinājumam paredzēti citi pienākumi, tostarp izstrādāt un saskaņot ar Kultūras ministriju īpašuma saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepciju, kā arī ik gadu sniegt ministrijai pārskatu par paveikto. Pār nekustamā īpašuma izmantošanas un atbilstošu restaurācijas darbu veikšanu ir plānota arī parlamentārā uzraudzība, nosakot, ka Kultūras ministrija kā uzraugošā institūcija izvērtē un reizi gadā sniedz atzinumu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai par nodibinājuma darbības atbilstību likumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem. Likumprojekts paredz regulēt arī jautājumu par Rīgas Svētā Pētera baznīcai pieguļošo teritoriju, nosakot, ka tās galvenais izmantošanas veids ir sakrālas celtnes vizuālās uztveres un darbības nodrošināšana. Tajā plānots iekļaut arī ierobežojumus, tostarp aizliegumu būvēt pieguļošajā teritorijā jaunas būves. Plānots, ka finansējumu Rīgas Svētā Pētera baznīcas atjaunošanai un uzturēšanai nodrošinās un piesaistīs nodibinājums, savukārt nekustamajā īpašumā veiktās saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus drīkstēs izmantot tikai Rīgas Svētā Pētera baznīcas atjaunošanai, uzturēšanai un publiskas pieejamības nodrošināšanai. Kā akcentēja A. Ašeradens, jautājums par Rīgas Svētā Pētera baznīcu ir bijis komisijas dienaskārtībā vairākos Saeimas sasaukumos jau kopš 2006. gada. Avots: Saeimas Preses dienests

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!


Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!


Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 66 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS