Prasība Saeimā ir noraidīta pirms iniciatīvas iesniegšanas

Pārstāvis: Didzis ZīrapsPublicēta: 27. Oct (2021)

PĒTERBAZNĪCAI JĀPIEDER RĪDZINIEKIEM UN RĪGAI!
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
908
Jau parakstījuši 908
9'092

1973. gadā tika pabeigta 2. pasaules karā nopostītās Rīgas Svētā Pētera baznīcas atjaunošana, uzbūvējot baznīcas torni un vienlaikus – Rīgas vēsturiskā centra augstāko dominanti. Baznīcas atjaunošana tika veikta padomju okupācijas laikā, bet nešaubīgi šis Rīgas simbols tika atjaunots par visas Latvijas tautas līdzekļiem. Rekonstrukcijas un būvniecības darbus īstenoja Latvijas celtnieki un dažādu amatu meistari latviešu arhitektu Pētera Saulīša un Gunāra Zirņa vadībā, savukārt unikālo torņa dzelzs konstrukciju projektēja latviešu inženieris Kārlis Šķerbalis. Turpat pirms 50 gadiem rīdzinieki kārtējo reizi atguva savu Pēterbaznīcu, ar savām rokām to būvējot tāpat, kā to darīja 13. gadsimta sākumā, kā to darīja 17. gadsimtā pēc baznīcas torņa sabrukšanas, kā to bija darījuši 18. gadsimtā pēc baznīcas torņa nodegšanas. Pēdējos gadu desmitus Pēterbaznīca ir Rīgas un visas Latvijas tūrisma magnēts – arī ar savu unikālo skatu torni. Savukārt kopš 1991. gada Pēterbaznīcu kā kulta celtni bez atlīdzības izmanto Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, un tajā regulāri notiek ekumēniskie dievkalpojumi. Laiks ir nežēlīgs arī pret akmeni, ķieģeli un metālu. Pēterbaznīcai šodien atkal ir vajadzīga palīdzība, to rekonstruējot. Šo darbu finansēšanu varētu veikt Rīgas pašvaldība un valsts ar, iespējams, arī Vācijas Federatīvās Republikas valdības atbalstu. Uz šā fona daļa 13. Saeimas deputātu vēlas panākt Rīgas Svētā Pētera baznīcas bezatlīdzības nodošanu īpašumā kādai 2001. gadā dibinātajai organizācijai "Vācu draudze Rīga 2", kas 2017. gadā tika pārdēvēta par "Vācu Svētā Pētera draudze", bet 2018. gadā pārsaukta par LELB Vācu Svētā Pētera draudzi. Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību nostiprināšana uz nodibinājuma vārda, kuru veidojusi iepriekšminētā vācu draudze, 'de facto' nozīmēs šā īpašuma nodošanu iepriekš minētajai vācu draudzei, paslēptai zem citas juridiskās formas. Kā Rīgas tūrisma objekts Rīgas Svētā Pētera baznīca līdz šim nodrošināja finanšu ieņēmumus nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro gadā, bet, reorganizējot būves tūrisma pakalpojumu sniegšanas kārtību, ieņēmumi varētu sasniegt pat trīs miljonus eiro gadā. 2019. gadā Latvijas Žurnālistikas centrs pētījumā norādīja, ka mēģinājumos nodod baznīcas ēku LELB Vācu Svētā Pētera draudzei ir saskatāma shēma, lai finansiāli ienesīgu nekustamo īpašumu nodotu faktiski privātai organizācijai ar neskaidru izcelsmi, pārvaldījumu un tikpat neskaidriem Rīgas Svētā Pētera baznīcas tālākas saimnieciskās izmantošanas mērķiem. Uz tiesisko problemātiku Saeimas atsevišķu deputātu lolotajā likumprojektā ir norādījis arī Valsts prezidents 06.04.2021. Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijai adresētajā vēstulē Nr. 100.

Vēlamies panākt, lai LR Saeima ar likumu nostiprinātu īpašuma tiesības uz rīdzinieku demokrātiskās pārstāvniecības institūcijas un zemes ap Rīgas Svētā Pētera baznīcu īpašnieka – Rīgas valstspilsētas pašvaldības – vārda, vienlaikus nosakot Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas tiesības bez atlīdzības turpināt izmantot Rīgas Svētā Pētera baznīcu kā kulta ēku ar pienākumu organizēt regulārus dievkalpojumus valsts svētku datumos.

Sabiedrības ieguvumi: vēsturiski un sabiedriski nozīmīgu īpašumu uzturēs un pārvaldīs demokrātiski ievēlēta, visus rīdziniekus pārstāvoša institūcija, kas spējīga nodrošināt pietiekamu un pārskatāmu finansējumu Rīgas Sv. Pētera baznīcas ēkas un torņa uzturēšanai. Baznīca turpinās pildīt tūrisma magnēta lomu Rīgas un Latvijas mērogā, vienlaikus nodrošinot arī caurskatāmus ēkas finanšu ieņēmumus no tūrisma pakalpojumiem, kas veidos nozīmīgu līdzfinansējuma daļu ēkas uzturēšanai. Skaidrs īpašuma tiesību un pārvaldīšanas modelis turpmāk ļaus politiskā un publiskā līmenī risināt būves uzturēšanas finansējuma jautājumus.

Iniciatīvas jaunumi

Valsts nodos Pēterbaznīcu evaņģēliski luteriskās baznīcas nodibinājuma īpašumā24. Mar (2022)

Tā pēc Saeimas sēdes ceturtdien, 24. martā, ziņo LSM.

Valsts bez atlīdzības nodos Rīgā, Reformācijas laukumā 1, esošo Rīgas Svētā Pētera baznīcu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotā Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājuma īpašumā. To paredz Saeimā trešajā un galīgajā lasījumā atbalstītais likumprojekts.

Par balsoja 50 deputāti, pret bija 20 parlamentārieši, bet viens balsojumā atturējās.

Pieņemtā likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību. Nostiprinot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, zemesgrāmatā plānots izdarīt atzīmi par to, ka šis nekustamais īpašums ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa un arheoloģiskā pieminekļa daļa.

Likumā nostiprināts pienākumu nodibinājumam nodrošināt nekustamā īpašuma kā valsts nozīmes kultūras pieminekļa saglabāšanu, atjaunošanu, jo īpaši restaurāciju, kā arī nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas publisku pieejamību. Tāpat nodibinājumam paredzēti citi pienākumi, tostarp izstrādāt un saskaņot ar Kultūras ministriju īpašuma saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepciju, kā arī ik gadu sniegt ministrijai pārskatu par paveikto.

Pār nekustamā īpašuma izmantošanas un atbilstošu restaurācijas darbu veikšanu ir plānota arī parlamentārā uzraudzība, nosakot, ka Kultūras ministrija kā uzraugošā institūcija izvērtē un reizi gadā sniedz ziņojumu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai par nodibinājuma darbības atbilstību likumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem.

Ja nodibinājums beidz pastāvēt, nekustamais īpašums tiek nodots atpakaļ valstij Finanšu ministrijas personā.

Tāpat nodošana atpakaļ valstij bez atlīdzības paredzēta, ja bez pamatojuma ilgstoši netiek nodrošināta nekustamā īpašuma publiskā pieejamība; ja tas ilgstoši netiek izmantots kā dievnams reliģiskām darbībām, ka nekustamā īpašuma saglabāšanas un atjaunošanas darbi netiek sākti triju gadu laikā un citos likumprojektā paredzētos gadījumos.

Jautājums par Rīgas Svētā Pētera baznīcu ir bijis dienaskārtībā vairākos Saeimas sasaukumos jau kopš 2006. gada.

AUTORS: MANA BALSS

Saeimas komisija otrajā lasījumā atbalsta Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma projektu10. Nov (2021)

Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašuma tiesības ir nododamas Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, paredz trešdien, 9. novembrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā otrajā lasījumā atbalstītais likuma projekts.

Lai Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums stātos spēkā, tas vēl jāskata Saeimā otrajā un trešajā lasījumā.

Ja Tu atbalsti iniciatīvas "Pēterbaznīcai jāpieder rīdziniekiem un Rīgai!" prasību, dalies ar to sociālajos tīklos!

Komisijā apstiprinātais likumprojekts paredz Rīgas Svētā Pētera baznīcu bez atlīdzības nodot Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam nodibinājumam.

"Komisijas deputātiem nācās pieņemt izsvērtu un atbildīgu lēmumu, izdarot izvēli starp diviem nozīmīgiem Svētā Pētera baznīcas iespējamajiem juridiskajiem īpašniekiem – Rīgas valstspilsētas pašvaldību un nodibinājumu, ko izveidojusi Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācu Svētā Pētera draudze," sacīja komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

"Rīgas Svētā Pētera baznīca ir nozīmīgs simbols, un, lemjot par piemērotāko risinājumu, svarīgi salāgot visas intereses, ņemot vērā arī to, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca ir celta, uzturēta un līdz Otrajam pasaules karam pastāvējusi kā luterāņu draudzei piederoša baznīca. Būtiski, lai baznīca varētu pildīt dievnama funkcijas. Vienlaikus nedrīkst zaudēt arī nozīmīgo lomu, kas tai ir kā kultūrvēstures piemineklim un tostarp arī pasākumu norises vietai, " sacīja A. Ašeradens, akcentējot, ka jautājums par baznīcas juridisko piederību rūpīgi skatīts arī komisijas izveidotajā darba grupā.

Pēc Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes veiktā Rīgas Svētā Pētera baznīcas saglabātības stāvokļa vērtējuma var secināt, ka baznīca šobrīd atrodas kritiskā stāvoklī un to steidzami nepieciešams restaurēt, sacīja A. Ašeradens, uzsverot, ka baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas ir iekļauts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Pasaules mantojuma sarakstā un ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" un valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa "Vecrīgas arheoloģiskais komplekss" teritorija un daļa.

Iecerētā likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību. Nostiprinot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, zemesgrāmatā plānots izdarīt atzīmi par to, ka šis nekustamais īpašums ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa un arheoloģiskā pieminekļa daļa.

Likumā plānots nostiprināt pienākumu nodibinājumam nodrošināt nekustamā īpašuma kā valsts nozīmes kultūras pieminekļa saglabāšanu, atjaunošanu, jo īpaši restaurāciju, kā arī nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas publisku pieejamību. Tāpat nodibinājumam paredzēti citi pienākumi, tostarp izstrādāt un saskaņot ar Kultūras ministriju īpašuma saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepciju, kā arī ik gadu sniegt ministrijai pārskatu par paveikto.

Pār nekustamā īpašuma izmantošanas un atbilstošu restaurācijas darbu veikšanu ir plānota arī parlamentārā uzraudzība, nosakot, ka Kultūras ministrija kā uzraugošā institūcija izvērtē un reizi gadā sniedz atzinumu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai par nodibinājuma darbības atbilstību likumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem.

Likumprojekts paredz regulēt arī jautājumu par Rīgas Svētā Pētera baznīcai pieguļošo teritoriju, nosakot, ka tās galvenais izmantošanas veids ir sakrālas celtnes vizuālās uztveres un darbības nodrošināšana. Tajā plānots iekļaut arī ierobežojumus, tostarp aizliegumu būvēt pieguļošajā teritorijā jaunas būves.

Plānots, ka finansējumu Rīgas Svētā Pētera baznīcas atjaunošanai un uzturēšanai nodrošinās un piesaistīs nodibinājums, savukārt nekustamajā īpašumā veiktās saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus drīkstēs izmantot tikai Rīgas Svētā Pētera baznīcas atjaunošanai, uzturēšanai un publiskas pieejamības nodrošināšanai.

Kā akcentēja A. Ašeradens, jautājums par Rīgas Svētā Pētera baznīcu ir bijis komisijas dienaskārtībā vairākos Saeimas sasaukumos jau kopš 2006. gada.

Avots: Saeimas Preses dienests

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS