Tā kā esi parakstījis šo iniciatīvu un Tev visdrīzāk rūp sakoptas, atbildīgas un veselīgas vides jautājumi, lūdzam pievērst uzmanību šai organizācijas ManaBalss ziņai un aicinājumam līdzdarboties! Proti, Rīga ir viena no piecām Eiropas pilsētām, kur iedzīvotāji šogad kopīgi meklēs risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai savas pilsētas un Eiropas līmenī. Kā viena no piecām pilsētām Rīga ir izvēlēta dalībai starptautiskajā projektā "CODE Europe". Šis projekts ir mēģinājums kopīgi radīt risinājumus Eiropas gaisa kvalitātes jomā, ļaujot sabiedrībai norādīt uz konkrētām problēmām un piedāvāt savas idejas to risināšanai. Projekta iznākums būs lokāla, nacionāla un Eiropas līmeņa likumdošanas iniciatīvas, lai risinātu gaisa piesārņojuma problēmas un ikvienam nodrošinātu veselīgu gaisa kvalitāti. Projektā savu artavu var sniegt ikviens, kuram ir viedoklis par Rīgas gaisa kvalitāti un ir vēlme iesaistīties šīs problēmas reālā risināšanā. Projekta mājaslapā aicinām aizpildīt īsu anketu un raksturot problēmas, ar kurām nācies saskarties galvaspilsētas gaisa kvalitātes dēļ. Tas paredzami neprasīs vairāk par piecām minūtēm. Katra pieredze un paustais viedoklis ir vērtība, kas palīdzēs uzlabot gaisa kvalitāti visiem Rīgas, Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem! Gaisa kvalitātes tēma kļūst arvien aktuālāka tās pārrobežu rakstura un ar to saistīto problēmu dēļ. Tiek lēsts, ka katru gadu apmēram 400’000 priekšlaicīgas nāves gadījumu Eiropā izraisa tieši gaisa piesārņojuma radītās problēmas. Lai panāktu veselīgu gaisa kvalitāti, jāmeklē visaptveroši un problēmas mērogam piemēroti risinājumi. Tāpēc šī projekta ietvaros tiks izmēģināts Eiropā vēl nebijuša mēroga ideju pūļa iesaistes metode jeb crowdsourcing. Projekta gaitā savāktās idejas un ieteikumi tiks mērogoti. Projekta sākumā tie aptvers tikai vietējo (pilsētas) līmeni, bet projekta noslēgumā tie sasniegs Eiropas Savienības līmeni. Tas notiks sekojoši: - Vispirms iedzīvotāji iezīmēs tās gaisa kvalitātes radītās problēmas, ar kurām viņi savā galvaspilsētā saskaras ikdienā. - Tad iedzīvotāji piedāvās risinājumus izceltajām gaisa kvalitātes problēmām. - Iedzīvotāji atlasīs idejas un prioritātes, kas būtu aktuālas ne vien Rīgā, bet arī plašākā mērogā. - Pamatojoties uz iepriekš apkopoto informāciju, iedzīvotāji kopā ar ekspertiem – Eiropas Vides Biroju – formulēs politikas priekšlikumus par gaisa kvalitāti. Rīgā projektu vada organizācija ManaBalss un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Projekta aktualitātēm un vērtīgai informācijai par pilsētas gaisa kvalitātes jautājumiem var sekot "Par tīru gaisu Rīgā" Facebook kontā! *** Projekts CODE Europe 2022. gada garumā norisināsies piecās Eiropas pilsētās – Rīgā, Tallinā, Atēnās, Lisabonā un Burgasā. Tā ievaros tiek ieviests arī inovatīvs sociālās ieklausīšanās rīks, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj ievākt internetā pieejamo informāciju par iedzīvotāju nostāju gaisa kvalitātes jautājumos. Projekta gaitā norisinās arī pētnieciskā darbība par digitālo līdzdalību un tiek izstrādāta vispārēji pielietojama metodoloģija tās izvērtēšanai, kā arī ētikas vadlīnijas turpmākajām sociālās ieklausīšanās kampaņām.
Par gaisa kvalitāti Rīgā un Eiropā – iesaisties!13. Jan (2022)
Iniciatīva ir iesniegta Rīgas domē; parakstu vākšana turpinās
.jpg?1604350649)
Pārstāvis: Valērijs TolkačovsPublicēta: 04. Nov (2020)NESAŠAURINĀT A. ČAKA IELU UN SAGLABĀT TO BEZ VELOJOSLĀM
Iniciatīva tiks iesniegta Rīgas domē
Vasarā tika sākti A. Čaka un Marijas ielas remonta darbi - jau gadiem gaidīts projekts, kas solījās pozitīvi ietekmēt Rīgas iedzīvotāju mobilitāti. Bet 2020. gada 2. novembrī Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja izvēlējās ielu upurēt, to padarot privātajam un sabiedriskajam transportam grūti izbraucamu. A. Čaka iela ir viena no galvenajām Rīgas centra ielām - ne mazāk svarīga par Brīvības ielu. Lai nodrošinātu transporta plūsmu, transportlīdzekļi A. Čaka ielā pārvietojās četrās joslās, divas katrā virzienā. Kreisā josla kalpo, lai apbrauktu labajā joslā esošo sabiedrisko transportu pieturvietās, kā arī lai apbrauktu sastrēgumus, kas veidojas labajā joslā, transportlīdzekļiem griežoties pa labi. Marijas un Elizabetes ielu krustojumā virzienā uz centru kreisajā joslā esošie transportlīdzekli, tai skaitā trolejbusi Nr. 11, 18, 22, 23, griežas pa kreisi, bet labajā joslā braucošie transportlīdzekļi turpina ceļu taisni. Nav grūti iedomāties, kādi būs sastrēgumi, A. Čaka ielā aizverot vienu joslu. Tas bija labi redzams gan A. Čaka ielas ceļa seguma maiņas, gan pazemes komunikāciju pārbūves laikā. Ierīkojot velo joslas vienā no transportlīdzekļu pārpildītām ielām un samazinot joslu skaitu, būtiski palielināsies sastrēgumi un samazināsies ielas caurlaidības spēja – gan pašā A. Čaka ielā, gan paralēli K. Barona ielā. Tas padarīs Rīgas centru vēl neērtāku, nepieejamāku un kavēs turpmāko Rīgas centra attīstību. Sastrēgumi Rīgā jau kārtējo gadu kļūst aizvien lielāki. To var redzēt TomTom Traffic Index ikgadējā pārskatā – 2019. gadā 3% pieaugums, salīdzinot ar 2018. gadu. A. Čaka ielas apkārtnē tiek arī būvētas vai plānotas ēkas ar lielām komercplatībam, kas tikai palielinās cilvēku plūsmu Rīgas centrā (Origo One, Marijas iela 2, 2A, Dzirnavu iela 114 utt.).
Tāpēc aicinām Rīgas domi atteikties no jebkādiem joslu samazināšanas plāniem A. Čaka un Marijas ielās – gan uz eksperimenta laiku, gan pastāvīgi. Paralēlajā K. Barona ielā jau ir ierīkotas velo joslas, un transportlīdzekļu satiksmes intensitāte tur ir daudz mazāka. Jānorāda arī, ka eksperimentēšana pandēmijas laikā var būtiski ietekmēt eksperimentā rezultātus, un tas var izraisīt lielas satiksmes problēmas nākotnē, ja lēmumi tiks balstīti eksperimenta rezultātos, kas neatbilst pilsētas standarta dzīves apstākļiem. Jāņem vērā arī Tērbatas ielas eksperiments šovasar – tas saņēma neviennozīmīgu Rīgas iedzīvotāju vērtējumu.
Saglabājot A. Čaka un Marijas ielas līdzšinējo plānojumu, tiks nodrošināta iespēja ērti pārvietoties vienā no galvenajām Rīgas ielām bez lieka laika patēriņa mākslīgi izveidotos sastrēgumos privātā un sabiedriskajā transportā. Tas dos arī drošu piekļuvi sabiedriskajam transportam – bez velo joslas šķērsošanas un neapgrūtinot sabiedriskā transporta lietošanu iedzīvotājiem ar bērnu ratiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Iniciatīvas jaunumi
Jaunā Rīgas dome ir devusies apgaitā ar velosipēdu un "mēģina parādīt, ka viņi rūpēsies par šo vēlētāju daļu. Baidos, ka tā daļa vēlētāju, kas sēž sabiedriskajā transportā, ir masīvi lielāka par to, kas brauc pa Čaka ielu ar velosipēdu," portālā TVNET spriež raidījuma "Zebra TV" vadītājs Pauls Timrots. Viņš Čaka ielas eksperimentu uzskata par neloģisku un vērtē to drīzāk kā politisku žestu. Savukārt bijušais "Pilsēta cilvēkiem" vadītājs Māris Jonovs nesaprot, kāpēc tieši velotransportam nevarētu veidot infrastruktūru Čaka ielā, ja šis transporta veids ir efektīvāks par privātajiem auto. "Ja ielu telpa ir šaura un kaut kam nav vietas, tad ir dīvaini, ka domās met ārā tos mazākos transportlīdzekļus, kuriem ir tieši mazākas problēmas ar vietu," saka M. Jonovs. Šī diskusija notiek saistībā ar iniciatīvu "Nesašaurināt A. Čaka ielu un saglabāt to bez velojoslām", kas itin īsā laikā savāca autora uzstādīto parakstu slieksni un ir iesniegta Rīgas domē. Parakstu vākšana šim ManaBalss autora priekšlikumam autors aizvien ir spēkā. Tuvākā mēneša laikā tiks izveidots Čaka ielas velosavienojums ar Zemitāna tiltu. Runa ir par velojoslu, kas būs nodalīta ar fiziskiem elementiem. Rekonstrukcija sagaida arī pašu tiltu, bet tas notiks tuvāko gadu laikā. Joslu skaits netiks mainīts, taču plānots sašaurināt esošo joslu platumu. Šādu pašu shēmu var izmantot arī citās Rīgas ielās. Komentējot izskanējušo kritiku, apvienības "Pilsēta cilvēkiem" valdes loceklis Oto Ozols saka, ka jautājums nav tikai par velojoslu, bet par pilsētvidi kopumā. Čaka ielai ir jākļūst iedzīvotājiem draudzīgākai, jo iepriekš tā neesot bijis. "Tas nav stāsts par velojoslām, bet tas ir stāsts par pilsētvidi. Par to, kā tā iela mainās. Cik viņa paliek iedzīvotājiem draudzīgāka, cik viņa paliek draudzīgāka uzņēmējiem, cik daudz tur tieši gājēju sāk uzturēties," stāstīja aktīvists. Savukārt CSDD veiktā auditā "Satiksmes organizācijas projekta "Veloinfrastruktūras izveide Aleksandra Čaka ielā un Marijas ielā, Rīgā"" ir teikts, ka satiksmes telpu dalīšana tikai ar krāsotu apzīmējumu palīdzību, neveicot fiziskas brauktuves parametru korekcijas, ir slikta satiksmes organizācijas prakse un arī konkrētajā A.Čaka/Marijas ielā, atkarībā no pilsētas infrastruktūras plānošanā pieņemtā lēmuma, būtu bijusi nepieciešama atbilstoša pārbūve. Pārbūve ietvertu šādus elementus: - ja tiktu lemts par autosatiksmes caurlaides spējas nodrošināšanu, tad brauktuve ir jāpaplašina par 1,0–1,5 m, pārceļot apmales uz esošo ietvju sašaurināšanas rēķina; - ja tiktu lemts par drošas velosatiksmes veidošanu ielā, tad optimālais risinājums būtu katram virzienam pie brauktuves piekļauts atbilstoša virziena veloceļš, kas daļēji pacelts 3-5 cm augstāk par transportlīdzekļu brauktuvi. Visu publikāciju lasi TVNET. Avots: TVNET Ja Tu atbalsti iniciatīvu "Nesašaurināt A. Čaka ielu un saglabāt to bez velojoslām", tad dalies ar to sociālajos tīklos! Apsver savu atbalstu arī citām ManaBalss autoru iniciatīvām!Velojoslas uz Čaka ielas – diskusijas krustugunīs23. Nov (2020)
Paldies par Tavu pilsonisko aktivitāti un interesi par ManaBalss platformas autoru ierosinājumiem! Tā kā acīmredzot esi ieinteresēts pašvaldību dzīves jautājumos, ManaBalss aicina Tevi parakstīt arī citu iniciatīvu – "Atveram pašvaldības!", kas iestājas par pilnvērtīgu sabiedrības līdzdalību pašvaldību dzīvē. Ja atbalsti šo iniciatīvu, dalies ar to arī ar citiem!Aicinājums apsvērt atbalstu tematiski radniecīgai iniciatīvai04. Nov (2020)
English
Latviski
