Valsts kontroles pārstāvis izsakās par pastāvošo situāciju amatpersonu saukšanā pie atbildības
Valstī jau ir normas, kas ļoti skaidri nosaka, ja amatpersona vai darbinieks, pildot dienesta pienākumus, ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības nodara kaitējumu, tad viņa pienākums ir tos atlīdzināt likumā noteiktajā kārtībā. To nosaka gan Valsts pārvaldes iekārtas likums un likums ‘’Par pašvaldībām’’, gan Darba likums.
Tiesa gan, kā vairākkārt ir norādījusi valsts kontroliere Elita Krūmiņa, attiecībā uz publisko sektoru šīs normas ir nedzīvas un formālas, tās nedarbojas. Valsts kontroliere vairakkārt ir uzsvērusi, ka jebkuram pārkāpumam ir jāseko izvērtējumam, vai tā ir bijusi neprofesionāla rīcība, neizdarība vai ļaunprātība, un katrā gadījumā ir piemērojams cits atbildības veids.
Valsts kontroles likuma 4. panta pirmā daļa nosaka, ka Valsts kontrolei ir tiesības saņemt Saeimā un Ministru kabinetā izskatāmo normatīvo aktu projektus un sniegt par tiem atzinumus, ja normatīvie akti var ietekmēt valsts un pašvaldību ieņēmumus un izdevumus vai paredz rīcību ar valsts un pašvaldību mantu, kā arī ar Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju piešķirtajiem un valsts budžetā vai pašvaldību budžetos iekļautajiem līdzekļiem.
Dalies ar iniciatīvu un palīdzi savākt parakstus!
Tiesībsargs norāda, ka šādas tiesību normas jau pastāv, tomēr galvenā problēma ir valsts pārvaldes nevēlēšanās tās īstenot dzīvē!
Jau šobrīd ir spēkā esošas tiesību normas, kas skaidri nosaka, ja amatpersona, pildot darba vai dienesta pienākumus, ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības nodara kaitējumu, tad viņa pienākums ir atlīdzināt zaudējumus likumā noteiktajā kārtībā. Primāri to nosaka Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums. Likums nosaka augstākas iestādes pienākumu izvērtē katru konkrēto gadījumu, kad zaudējumi atlīdzināmi saskaņā ar iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu (32.pants), nosakot, vai par zaudējumu nodarīšanu atbildīgā amatpersona nav saucama pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības. Tāpat likumā ir noteikts atbildīgajai iestādei pienākums izvērtēt un regresa kārtībā piedzīt no amatpersonas pilnu vai daļēju zaudējuma atlīdzinājumu (33.pants).
Lai arī tiesībsargs konkrētās tiesību normas īstenošanu dzīvē nav padziļināti pētījis, pirmšķietami, problemātika ir nevis pati tiesību norma, bet gan valsts pārvaldes vēlme to īstenot dzīvē.
Dalies ar iniciatīvu, lai tā savāktu nepieciešamos parakstus!
Seko ManaBalss.lv ziņām
arī Facebook!
Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver
savu atbalstu ManaBalss.lv autoru
jaunākajām iniciatīvām!
_______________________________________
Lūgums no ManaBalss komandas:
Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās
kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu
platformas darbības uzturēšanai.
Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko
prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011.
gada ar 66 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss
platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli
sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.
Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās
kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar
Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela
atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un
citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu
jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām
idejām patīk
stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa
laiku.
Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj
tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss
iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī
iespēju atbalstīt mūsu
darbu ar ziedojumu!
AUTORS: MANA BALSS
