Pārstāvis: Ansis-Ataols Bērziņš Publicēta: 19.07.2011

Regionaluos volūdys statuss latgalīšu volūdai
Iniciatīva paredzēta iesniegšanai Latvijas Republikas Saeimā

10'000
1'133
Jau parakstījuši 1'133
8'867

Šobrīd latgaliešu valoda pēc Valsts valodas likuma skaitās "latviešu valodas paveids". Skan jauki, bet nedz valodnieciski, nedz juridiski nekur nav definēts, kas tas paveids ir. Līdz ar to šobrīd vairāku simtu tūkstošu Latvijas pamatiedzīvotāju dzimtā valodā de facto ir "nekas": tai nav nekādu formālu tiesību. Tāpēc šis jautājums ir pēc iespējas ātrāk jāsakārto, piešķirot latgaliešu valodai reģionālās valodas statusu, kā tas līdzīgos gadījumos ir noticis citās ES valstīs (Spānijā - kataloniešu, Polijā - kašubu u.c.).

Izstrādāt un pieņemt izmaiņas Valsts valodas likumā, nosakot latgaliešu valodai reģionālās valodas statusu.

1917. gadā Latgale pieņēma lēmumu pievienoties Baltijai uin iestāties jaunveidojamajā Latvijas valstī, pie nosacījuma, ka tās kultūras, valodas un reliģiskā savdabība tiks saglabātas un respektētas. Pēc 1934. gada Ulmaņa apvērsuma tika likvidētas latgaliešu skolas un kopš tā laika latgaliešu valoda atrodas ārpus oficiālās saziņas - tai nav nekāda oficiāla statusa. Arī šobrīd, 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, tai Latvijā ir mazāk tiesību, nekā mazākumtautību valodām. ES valstu kontekstā reģionālās valodas statusa piešķiršana latgaliešu valodai būtu praksei un tradīcijām atbilstoša.

Iniciatīvas jaunumi

Piedalies kā skatītājs jaunā "Mana Balss" raidījuma "Reģionālais valodas statuss latgaļu valodai" uzņemšanā RīgaTV24 14. jūnijā pl. 19:00!

Diskusijas dalībnieki: - Moderators Māris Zanders - Juris Viļums, Saeimas deputāts (LRA) - Māris Baltiņš, Valsts valodas centra direktors - Ritvars Jansons, Saeimas deputāts (NA) - Kristaps Rasims, aktieris, mūziķis, brīvmākslinieks Patlaban latgaliešu valoda pēc Valsts valodas likuma skaitās "latviešu valodas paveids", tomēr nedz valodnieciski, nedz juridiski nekur nav definēts, kas tas paveids ir. Citās Eiropas valstīs pastāv prakse piešķirt reģionālās valodas statusus, piemēram, Spānijā katoloniešu valodai, Polijā kašubu valodai. Ikdienā latgaliešu valodā sazinās 8,8% iedzīvotāju, visvairāk latgaliešu valodu lieto Latgalē, kur dzīvo 97 600 latgaliešu valodā runājošu personu. Tāpēc aktuāls ir jautājums - vai vajadzētu noteikt latgaliešu valodai reģionālās valodas statusu? Lai nodrošinātu vispusīgu un informējošu diskusiju, aicināsim dažādo iesaistīto pušu pārstāvjus uz publiskām debatēm, kurās aplūkosim iniciatīvu, kā arī spriedīsim par tās ietekmi Latvijā. Diskusijas laikā arī publika varēs izteikt savu viedokli un uzdot jautājumus diskusijas dalībniekiem! Nāc un klausies diskusiju! Tiekamies ceturtdien, 14.jūnijā 19:00! Vairāk informācijas: https://www.facebook.com/events/844583305752036/

Saeima par atzīmējamo dienu nosaka Latgales kongresa dienu

Saeima trešdien, 20. jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas par atzīmējamo dienu nosaka 27. aprīli – Latgales kongresa dienu. 27.aprīlis ir vēsturiskā 1917. gada Latgales latviešu kongresa lēmumu pieņemšanas datums. Šajā kongresā pieņemtie lēmumi veidoja pamatu Latvijas valstij un Latvijas Satversmei. 27. aprīli iekļauj atzīmējamo dienu sarakstā, lai celtu Latgales latviešu pašapziņu, stiprinātu reģionālo identitāti, izrādītu cieņu vēsturiskajiem ar valsts izveidošanos saistītajiem notikumiem, kā arī veicinātu latgaliešu iesaistīšanos pilsoniskajās aktivitātēs, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori. Ministru kabinetam līdz gada beigām būs jāizstrādā kārtība, kādā profesionālās darba dienas iekļaujamas kalendārā. Dalies ar ziņu sociālajos tīklos!

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 66 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS