Par aizliegumu amatpersonām bez pamatota iemesla bloķēt sociālo tīklu lietotājus

Pārstāvis: Andrejs Voronovs Publicēta: 06.12.2018

Par aizliegumu amatpersonām bez pamatota iemesla bloķēt sociālo tīklu lietotājus
Iniciatīva paredzēta iesniegšanai Latvijas Republikas Saeimā

10'000

Parakstīt

231

Jau parakstījuši 231

9'769

Ar šo iniciatīvu vēlos panākt liegumu amatpersonām bez pamatota iemesla bloķēt sociālo tīklu lietotājus. Arvien plašāks amatpersonu loks izvēlas veidot savus profilus sociālajos tīklos, lai, iespējams, varētu sasniegt pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu pieejamākā un ērtākā veidā. Amatpersonu aktivitāte, paužot viedokli sociālajos tīklos, un pārējo sociālo tīklu lietotāju tiesības saņemt informāciju no amatpersonu kontiem ir vērtējamas Latvijas Republikas Satversmes 100. panta kontekstā: ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. ASV Federālās apgabaltiesas 2018. gada 23. maija spriedumā, kurā tiesa vērtēja ASV prezidenta rīcību, bloķējot savus sekotājus Twitter, tiesa atzina, ka Twitter ir uzskatāms par publisku platformu, kurā ikvienam ir tiesības paust savu viedokli. Tādējādi nebūtu pieļaujama atšķirīga attieksme, kuras ietvaros amatpersona izvēlētos liegt piekļuvi savam sociālā tīkla lietotāja kontam, ja sekotāji pauž kritiku par amatpersonas pieņemtiem politiskiem lēmumiem vai nostāju. Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē ir nostiprināts, ka attiecībā uz politiķiem pieļaujamās kritikas robežas ir daudz plašākas nekā attiecībā uz privātpersonām, jo tiesiskā un demokrātiskā valstī valdības, ministru vai politiķu rīcībai ir jābūt pakļautai arī preses un sabiedrības kontrolei. Tāpēc uzskatu, ka nav pieļaujama situācija, kad amatpersona liedz piekļuvi savam lietotāja profilam, ja kāds cits sociālā tīkla lietotājs ir paudis kritiku par amatpersonas politiskajiem lēmumiem. Augsta līmeņa amatpersonai ir jārēķinās, ka sabiedrības interese saņemt informāciju tieši no amatpersonas sociālā tīkla lietotāja konta būs ievērojami lielāka, nekā no ministrijas vai iestādes lietotāja konta vai citām privātpersonām. Situācijā, kad amatpersona ir izvēlējusies izmantot sociālos medijus, veicot sabiedrības informēšanu plašākā apjomā, nekā likumā ir noteikts, amatpersonai ir arī pienākums ievērot labas pārvaldības principu, uzklausot un nodrošinot viedokļu daudzveidību.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piektajā daļā ir noteikts, ka valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Piedāvāju papildināt likumu ar normu, kurā būtu noteikts liegums amatpersonām bez pamatota iemesla bloķēt sociālo tīklu lietotājus.

Sabiedrība iegūs plašākas tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus komunikācijā ar amatpersonām, tādējādi amatpersonu rīcība būs vairāk pakļauta sabiedrības kontrolei.

Iniciatīvas jaunumi

Politiķei liedz bloķēt pieeju sociālo mediju kontam

ASV Federālā apelācijas tiesa ir pasludinājusi spriedumu, ka Virdžīnijas pavalsts amatpersona savam kritiķim pieeju viņas Facebook kontam ir liegusi nelikumīgi. Lēmums rada precedentu, kas varētu ietekmēt arī tiesāšanos par šo jautājumu ar ASV prezidentu, ziņo Reuters. Līdzīga ASV tiesas atzinumam par vārda brīvību ir arī ManaBalss.lv platformā publicētās iniciatīvas „Par aizliegumu amatpersonām bez pamatota iemesla bloķēt sociālo tīklu lietotājus” lietotā argumentācija. Loudounas grāfistes pašvaldības politiķe Filisa Rendala 2016. gadā bija bloķējusi privātpersonai Braienam Deivisonam pieeju savam amatpersonas Facebook kontam. Iemesls bija B. Deivisona publiskā kritika šai kontā par grāfistes skolu sistēmas uzraugu un to radinieku interešu konfliktiem un iespējamo korupciju. Amatpersona pēc šā konflikta bija izdzēsusi oriģinālo ierakstu, par kuru saķeršanās bija izcēlusies, kā arī visus komentārus pie tā, ieskaitot prasītāja komentārus, raksta Reuters. Tagad federālā līmenī apelācijas tiesa ir atzinusi, ka prasītāja B. Deivisona vārda brīvība, kas viņam ir tikusi liegta, bloķējot pieeju amatpersonas kontam un ar sekojošajām darbībām, ir ASV konstitūcijas pārkāpums. Pašvaldības amatpersonas argumentu, ka Facebook konts ir viņas privātā tiešsaistes vietne, tiesa noraidīja. Klombijas pavalsts universitātes Naita institūta (Knight First Amendment Institute) juriste Keitija Falova šo procesu ziņu aģentūrai ir komentējusi, ka publiskai amatpersonai „apspiest kritiku internetā nav lielāku tiesību, nekā tās tai ir tiešajā saskarē”. Ar attiecīgo lēmumu Federālā apelācijas tiesa ir apstiprinājusi agrāko, 2017. gada, ASV Apgabaltiesas spriedumu, kas arī bija par labu prasītājam. Reuters norāda, ka pirmo instanču tiesas gan ir nosvērušās par labu pašvaldības politiķei un viņas argumentam, ka sociālo mediju konti nav publisks diskusiju forums. B. Deivisona panāktais tiesas spriedums ir pirmais federālās tiesas spriedums šai jautājumā, un kura precedentu turpmāk varēs atsaukties citās tiesvedībās par pieejas liegšanu amatpersonu kontiem. Publiski redzamākā šāda veida tiesvedība ir starp ASV prezidentu Donaldu Trampu pārstāvošo ASV Tieslietu ministriju un Naita institūtu. Ministrija ir iesniegusi prasību Manhetenas apelācijas tiesā, lai tā atceltu 2018. gada maija ASV Apgabaltiesas lēmumu, kas ASV prezidentam liedz izslēgt viņa kritiķus no prezidenta Twitter konta lietotāju loka. Ministrijas arguments ir, ka savā Twitter kontā @RealDonaldTrump D. Tramps pauž savus personīgos ieskatus un ka Apgabaltiesas tiesneša spriedums ir „fundamentāli maldīgs”. D. Trampa 2009. gadā izveidotajam Twitter kontam ir pāri par 57 miljoniem sekotāju. Debates par ministrijas prasību apelācijas tiesā vēl nav nozīmētas, raksta Reuters. Jānorāda, ka ManaBalss.lv iniciatīvas autors savā argumentācijā par šā vārda brīvības aspekta nodrošināšanu Latvijā cita starpā arī atsaucas uz ASV Federālās apgabaltiesas pērnā gada maija spriedumu. „Amatpersonu aktivitāte, paužot viedokli sociālajos tīklos, un pārējo sociālo tīklu lietotāju tiesības saņemt informāciju no amatpersonu kontiem, ir vērtējamas Latvijas Republikas Satversmes 100. panta kontekstā: ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus,” argumentē autors. Avots: Reuters; ManaBalss.lv

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 66 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Par aizliegumu amatpersonām bez pamatota iemesla bloķēt sociālo tīklu lietotājus Iniciatīva paredzēta iesniegšanai Latvijas Republikas Saeimā

Iniciatīvas jaunumi

Par aizliegumu amatpersonām bez pamatota iemesla bloķēt sociālo tīklu lietotājus
Iniciatīva paredzēta iesniegšanai Latvijas Republikas Saeimā