Kā būtu ar vienu bānīti?
"Pasapņosim nedaudz atkal par Baložu-Ziepniekkalna šaursliežu tramvaja līniju," aicina iniciatīvas PAR ŠAURSLIEŽU TRAMVAJU BALOŽI-ZIEPNIEKKALNS autors.
Viņa apcerējums tomēr šķiet vairāk par sapņojumu vien, tāpēc piedāvājam iepazīties ar to arī ManaBalss kopienai, kā arī apsvērt savu atbalstu šai iniciatīvai un ieteikt to saviem draugiem.
"Bānīša draugu kluba" valdes priekšsēdētājs un iniciatīvas autors Dāvis Bušs kluba
Facebook vietnē raksta sekojošo.
Kas būtu nepieciešams?
1) Ideja - izmantot vēsturisku dzelzceļu arī mūsdienu sabiedriskā transporta vajadzībām.
Šāda ideja mums jau ir, un to var atbalstīt, balsojot par to ManaBalss.
Mums jau ir pozitīvs atbalsts no Ķekavas novada pašvaldības, kas to iekļāva jaunajā teritorijas plānojumā, un ceram līdzīgu rezultātu sagaidīt arī no Rīgas!
2) Projekta dokumentācija - gan finansiālā, gan tehniskā, sabiedriskās apspriešanas, ietekmes uz vidi novērtējums, utt.
Tas ir būtisks sagatavošanās solis un var aizņemt pat vairākus gadus. Neaizmirstot, protams, ka šāds projekts būtu jārealizē sadarbībā ar pašvaldībām, jo iziet stipri ārpus muzeja rāmjiem.
3) Realizācija - vajadzīgs sliežu ceļs un ritošais sastāvs.
Tur jau, kā teikt - ja vien ir naudas līdzekļi, tad pārejais ir vien laika jautājums. Mums jau ir pat šāda tāda pieredze; vagonu kā nekā no nulles uzbūvējām.
Izklausās traki tādam mazam, entuziastu biedrības uzturētam kūdras bānītim? - Jā, visnotaļ tā tas ir! Ttāpēc tas ir tāls ilgtermiņa sapnis, un vēl ilgi mūsu ikdienas rūpe būs esošā dzelzceļa uzturēšana un attīstīšana. Taču - nekad nesaki nekad.
Šādu pašu sapni izrādās sapņo Slovākijā, Čierny Balog šaursliežu dzelzceļā. Arī to uztur entuziasti (
skat. šeit un
šeit), arī tas šobrīd ir tikai muzejdzelzceļš, tam ir 750 mm platums (saderīgs ar mūsu platumu), bet plāni ir kapitāli pārbūvēt vienu no esošajām līnijām (faktiski uzbūvējot no jauna, t. sk. elektrificējot), lai tā kalpotu ne tikai kā tūristu transportlīdzeklis, bet arī kā sabiedriskais transports.
Un ziniet, kas ir pats pārsteidzošākais? Viņi tikko ieguva tiesības saņemt no Šveices 17 lietotus šaursliežu tramvajus (precīzāk - vieglā dzelzceļa ritekļus) un kopā ar pašvaldībām plāno pilnā nopietnībā šos plānus īstenot tuvāko piecu gadu laikā! Cena par ritekļiem bija simboliska; faktiski tāda kā dāvana... (
Skat. TV sižetu.)
Savukārt ja interesē, no kurienes tad Šveicē šādi ritekļi, tad atbilde ir - no Valdenburgas dzelzceļa. Tā ir vienīgā 750 mm dzelzceļa līnija, ko šveicieši pāršūs uz savu standartplatumu (1000 mm) pēc diviem gadiem, tāpēc arī ritekļi tiem kļuvuši lieki. (Lasi
šeit.)
Eh, mums pietiktu vien ar diviem... nu, varbūt - trijiem šādiem ritekļiem, lai apkalpotu mūsu līniju...
Paldies par pasapņošanu kopā ar mums! Neaizmirsti
nobalsot! Un atbalstīt mūs arī tuvākajos darbos un projektos!
Šobrīd
vācam līdzekļus sliežlicējvilciena restaurācijai - tas mums vajadzīgs ceļu remontam, bet nākotnē ļautu arī šādu tramvaja līniju izbūvēt!
Avots: "Baložu kūdras bānītis" FB konts
No Baložiem uz Ziepīti – ar čimbuli? Kādēļ gan ne? Skaties @RīgaTV 24!
Vai ir nepieciešama tramvaja līnija Baloži-Ziepniekalns? Kā tā uzlabotu satiksmi Rīgā?
Par to diskutēsim kārtējā raidījumā "Mana Balss"!
Ēterā skaties svētdien, 5. janvārī, plkst. 20.00!
Diskutēs:
Dāvis Bušs, iniciatīvas autors
Juris Križanovskis, Ķekavas novada pašvaldības attīstības un būvniecības pārvaldes vadītāja vietnieks
Vadims Faļkovs, Rīgas domes satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs
Aldis Mikanovskis, Ķekavas novada būvvaldes galvenais arhitekts
Diskusiju moderē:
Ansis Klintsons
Baložu pilsēta ir 3 kilometru attālumā no Ziepniekkalna, bet tuvākie ceļi ir gandrīz 10 km gari, jo ved apkārt Medema purvam. Izbraukšanu gan uz Jelgavas, gan uz Bauskas šosejām kavē sastrēgumi. Cauri purvam, pa īsāko ceļu ir saglabājies uzbērums no šaursliežu dzelzceļa, kas eksistēja no 1948. līdz 1953. gadam, un pa kuru no kūdras fabrikas “Baloži” uz Rīgu tika vesta kurināmā kūdra. Šo ceļu jau šobrīd izmanto kājāmgājēji, velosipēdisti un citi braucēji, gan atpūtas nolūkos, gan arī lai nokļūtu no Baložiem uz Ziepniekkalnu. Baložu pusē, daļa no dzelzceļa vēl joprojām ir saglabājusies, to uztur entuziasti un organizē kūdras bānīša ekskursiju braucienus uz purvu. Ar šo iniciatīvu vēlamies apkopot sabiedrības atbalstu idejai par šaursliežu tramvaja maršruta Baloži-Ziepniekkalns izveidi, lai vērstu Rīgas un Ķekavas novada pašvaldības uzmanību uz to.
Raidījuma "Mana Balss" projektu finansē "Mediju atbalsta fonds" no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild RīgaTV 24.
Apsver savu atbalstu
jaunākajām ManaBalss autoru iniciatīvām!
Aicinājums iestāties par iedzīvotāju līdzdalību pašvaldībās un parakstīt iniciatīvu "Atveram pašvaldības!"
Tā kā esi parakstījis šo pašvaldības dzīves iniciatīvu, uzrunājam Tevi ar aicinājumu atbalstīt patiesi spēcīgas un efektīvas kolektīvo iesniegumu sistēmas izveidi Latvijas pašvaldībās!
Organizācija ManaBalss kopā ar četrām citām NVO ir publicējusi iniciatīvu
"Atveram pašvaldības!" un aicina arī Tevi to parakstīt un dalīties ar to savos sociālo mediju kontos.
Lūdzam iepazīties arī ar iniciatīvas
pielikumā izklāstītajiem apsvērumiem, kāpēc šis ir ļoti svarīgs jautājums un nepieciešams risinājums.
Ja atbalsti iniciatīvu "Atveram pašvaldības!", tad
dalies ar to Facebook u.c. sociālajos tīklos!
Tavai balsij ir nozīme!
Par gaisa kvalitāti Rīgā un Eiropā – iesaisties!
Tā kā esi parakstījis šo iniciatīvu un Tev visdrīzāk rūp sakoptas, atbildīgas un veselīgas vides jautājumi, lūdzam pievērst uzmanību šai organizācijas ManaBalss ziņai un aicinājumam līdzdarboties!
Proti, Rīga ir viena no piecām Eiropas pilsētām, kur iedzīvotāji šogad kopīgi meklēs risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai savas pilsētas un Eiropas līmenī.
Kā viena no piecām pilsētām Rīga ir izvēlēta dalībai starptautiskajā projektā "CODE Europe". Šis projekts ir mēģinājums kopīgi radīt risinājumus Eiropas gaisa kvalitātes jomā, ļaujot sabiedrībai norādīt uz konkrētām problēmām un piedāvāt savas idejas to risināšanai. Projekta iznākums būs lokāla, nacionāla un Eiropas līmeņa likumdošanas iniciatīvas, lai risinātu gaisa piesārņojuma problēmas un ikvienam nodrošinātu veselīgu gaisa kvalitāti.
Projektā savu artavu var sniegt
ikviens, kuram ir viedoklis par Rīgas gaisa kvalitāti un ir vēlme iesaistīties šīs problēmas reālā risināšanā. Projekta mājaslapā aicinām aizpildīt
īsu anketu un raksturot problēmas, ar kurām nācies saskarties galvaspilsētas gaisa kvalitātes dēļ. Tas paredzami neprasīs vairāk par piecām minūtēm.
Katra pieredze un paustais viedoklis ir vērtība, kas palīdzēs uzlabot gaisa kvalitāti visiem Rīgas, Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem!
Gaisa kvalitātes tēma kļūst arvien aktuālāka tās pārrobežu rakstura un ar to saistīto problēmu dēļ. Tiek lēsts, ka katru gadu apmēram 400’000 priekšlaicīgas nāves gadījumu Eiropā izraisa tieši gaisa piesārņojuma radītās problēmas. Lai panāktu veselīgu gaisa kvalitāti, jāmeklē visaptveroši un problēmas mērogam piemēroti risinājumi. Tāpēc šī projekta ietvaros tiks izmēģināts Eiropā vēl nebijuša mēroga ideju pūļa iesaistes metode jeb
crowdsourcing.
Projekta gaitā savāktās idejas un ieteikumi tiks mērogoti. Projekta sākumā tie aptvers tikai vietējo (pilsētas) līmeni, bet projekta noslēgumā tie sasniegs Eiropas Savienības līmeni.
Tas notiks sekojoši:
- Vispirms iedzīvotāji iezīmēs tās gaisa kvalitātes radītās problēmas, ar kurām viņi savā galvaspilsētā saskaras ikdienā.
- Tad iedzīvotāji piedāvās risinājumus izceltajām gaisa kvalitātes problēmām.
- Iedzīvotāji atlasīs idejas un prioritātes, kas būtu aktuālas ne vien Rīgā, bet arī plašākā mērogā.
- Pamatojoties uz iepriekš apkopoto informāciju, iedzīvotāji kopā ar ekspertiem – Eiropas Vides Biroju – formulēs politikas priekšlikumus par gaisa kvalitāti.
Rīgā projektu vada organizācija ManaBalss un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Projekta aktualitātēm un vērtīgai informācijai par pilsētas gaisa kvalitātes jautājumiem var sekot "Par tīru gaisu Rīgā"
Facebook kontā!
***
Projekts
CODE Europe 2022. gada garumā norisināsies piecās Eiropas pilsētās – Rīgā, Tallinā, Atēnās, Lisabonā un Burgasā. Tā ievaros tiek ieviests arī inovatīvs sociālās ieklausīšanās rīks, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj ievākt internetā pieejamo informāciju par iedzīvotāju nostāju gaisa kvalitātes jautājumos. Projekta gaitā norisinās arī pētnieciskā darbība par digitālo līdzdalību un tiek izstrādāta vispārēji pielietojama metodoloģija tās izvērtēšanai, kā arī ētikas vadlīnijas turpmākajām sociālās ieklausīšanās kampaņām.
Seko ManaBalss.lv ziņām
arī Facebook!
Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver
savu atbalstu ManaBalss.lv autoru
jaunākajām iniciatīvām!
_______________________________________
Lūgums no ManaBalss komandas:
Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās
kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu
platformas darbības uzturēšanai.
Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko
prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011.
gada ar 66 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss
platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli
sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.
Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās
kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar
Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela
atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un
citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu
jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām
idejām patīk
stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa
laiku.
Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj
tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss
iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī
iespēju atbalstīt mūsu
darbu ar ziedojumu!
AUTORS: MANA BALSS