71% no aptaujātajiem ES iedzīvotājiem atbalsta garantētā pamatienākuma ieviešanu

Tā liecina Eurobarometer pētījums. Šie dati sasaucas ar ManaBalss autora iniciatīvu par šādu praksi arī Latvijā. Iezīmīgi, ka atbalsta sadalījums ir visai līdzīgs pa vecuma grupām. Spēcīgam garantēto pamatienākumu (GPI) atbalstam neliels procentuālais pieaugums gan ir vērojams vecākajās aptaujāto grupās, un attiecīgi samazinoties daļējam atbalstam. Nule kā ir noslēdzies divu gadu GPI pilotprojekts Somijā. Tā rezultāti liecina, ka garantētie pamatienākumi to saņēmējiem uzlabo garīgo veselību, pastiprina drošības sajūtu un motivē strādāt. Somijas pētījumā redzams, ka GPI saņēmējiem nodarbinātības dienu skaits ir bijis lielāks, nekā kontrolgrupai, kuras dalībnieki GPI nesaņēma. Ar Somijas pilotprojekta secinājumiem var iepazīties šeit. Apsver savu atbalstu iniciatīvai "Garantētā pamatienākuma ieviešana Latvijas iedzīvotājiem"! Avots: vietne "European Moments"; Somijas sociālās apdrošināšanas iestāde Kela

Bezdarba līmenis aktualizē krīzi kompensējošos pretpasākumus

Latvijā šogad maija beigās reģistrētā bezdarba līmenis sasniedzis 8,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,4 % vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija. Ekonomikas sabremzēšanās un sociālekonomiskie riski aktualizē arī ManaBalss autoru piedāvātos risinājumus – gan ilgtermiņa risinājumu "Garantētā pamatienākuma ieviešana Latvijas iedzīvotājiem", gan tādu īstermiņa stimulu kā "Vienreizējs maksājums iedzīvotājiem patēriņa uzturēšanai". Ja Tu atbalsti šo iniciatīvu virzītos priekšlikumus, dalies ar tiem ar saviem draugiem un sekotājiem sociālajos tīklos! 2020. gada maija beigās NVA bija reģistrēti kopumā 76’440 bezdarbnieku, kas ir par 3523 cilvēkiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 72’917 bezdarbnieki. Tostarp visstraujāk reģistrētā bezdarba līmenis gan maijā, gan arī šā gada pirmajos piecos mēnešos kopumā palielinājies Rīgā un Rīgas reģionā. Maijā Rīgā un arī Rīgas reģionā reģistrētā bezdarba līmenis palielinājies par 0,5 %, kamēr salīdzinājumā ar 2019. gada beigām Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis audzis par 2,7 %, bet Rīgas reģionā – par 2,5 %. Vienlaikus Rīgā un Rīgas reģionā joprojām ir zemākais bezdarba līmenis starp Latvijas reģioniem. NVA dati liecina, ka Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis šogad maija beigās bija 6,7%, bet Rīgas reģionā – 6,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Augstākais reģistrētā bezdarba līmenis maija beigās joprojām bija Latgales reģionā – 15,7%, kas ir par 0,4 % vairāk nekā pirms mēneša, kā arī par 1,9 % vairāk nekā pagājušā gada beigās. Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis maijā palielinājies par 0,3 %, mēneša beigās veidojot attiecīgi 8,9%, 8% un 8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Salīdzinājumā ar 2019.gada beigām Kurzemē un Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis palielinājies par 1,7 %, bet Vidzemē – par 2,1 %. 2019. gada beigās Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, bet šogad aprīļa beigās – 8%. Avots: TVNET

Garantētā pamatienākuma prasību paceļ ES līmenī

Pirms nepilnas nedēļas Eiropas Pilsoņu iniciatīvas (European Citizens' Initiative, ECI) platformā ir sākta parakstu vākšana par austrieša Klausa Sambora, vācieša Ronalda Blaškes un domubiedru grupas ierosināto iniciatīvu "Beznosacījumu pamatienākumu ieviešana visā ES". Šī ES līmeņa kampaņa sasaucas ar iniciatīvu "Garantētā pamatienākuma ieviešana Latvijas iedzīvotājiem", kas ir sākta ManaBalss platformā. ECI ierosinātā iniciatīva prasa noteikt, ka visā ES tiek ieviesti beznosacījumu pamatienākumi, kas nodrošina ikvienas personas materiālo eksistenci un iespēju piedalīties sabiedrības dzīvē. Tā mērķi ir: beznosacījumu pamatienākumu ieviešana visā ES, lai samazinātu reģionālās atšķirības un stiprinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Savukārt Latvijas ierosinājuma autors aicina ieviest garantēto pamatienākumu (GPI), kas būtu maksimāli tuvs 2020. gada nabadzības riska slieksnim jeb 409 eiro mēnesī. Lai objektīvi novērtētu šādas sistēmas pozitīvos efektus Latvijā, iniciatīva aicina GPI sākumā ieviest kā pilotprojektu ar mērķi noskaidrot, vai GPI tiešām mazina nabadzības risku, veicina uzņēmīgumu, sevis un ģimenes locekļu izglītošanu un iekļaušanos darba tirgū. Pārmērīgas ekonomiskās spriedzes mazināšana ar jebkādiem instrumentiem katrā ziņā turpinoši uzrada labus sociālos un psiholoģiskos rezultātus viscaur pasaulē. Tā konkrēti šai Covid-19 laikā darba slodzes un attiecīgā spiediena mazināšanās, kā arī krīzes dēļ iedzīvotājiem sniegtais materiālais atbalsts paredzami ir bijis faktors ievērojamam pašnāvību skaita samazinājumam Japānā, raksta Ķīnas izdevums South China Morning Post. Atsaucoties uz Tokijas Gerontoloģijas institūta publikāciju (tā gan nav tikusi akadēmiski vērtēta jeb peer-reviewed), SCMP raksta, ka Japānā no šā gada februāra līdz jūlijam attiecībā pret šo periodu pērn pašnāvību skaits ir samazinājies par 13.5%. Tiek lēsts, ka šādi ir glābtas 1027 cilvēku dzīvības, kamēr Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaits Japānā šai periodā ir 974. Pandēmijas dēļ Japānā darbalaiks ir samazinājies par 10-20%, un katrs pilsonis ir saņēmis 100’000 jenu (ap 810 eiro) vienreizēju pabalsta maksājumu. Šis fakts jau sasaucas ar citu ManaBalss autora iniciatīvu par "helikoptera naudas" risinājumu arī Latvijā. SCMP raksta, ka arī Lielbritānijā Covid-19 laikā pašnāvību skaits ir krities – par 3,4%. Savukārt no ASV atkarīgajā teritorijā Guamā, kas praktiski ir Klusā okeāna salas valsts, pandēmijas trīs mēnešu laikā pašnāvību skaits ir dubultojies. Tāpat ir reģistrēts krīzes palīdzības zvanu lēciens ASV, kur Covid-19 pašlaik plosās visakūtāk. Japānas pētījuma autori gan piesardzīgi norāda, ka pašnāvību statistikas kritums krīžu laikā var atgriezties ar uzviju pēc krīzes. Tā ir bijis, piemēram, pēc viesuļvētras Katrīna ASV 2005. gadā. Avots: European Citizens' Initiative, South China Morning Post
Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu. Tavai balsij ir nozīme!

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 66 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS