Atraisīt rokas nacionālajām interesēm – argumentē iniciatīvas autors

Ir jāatraisa amatpersonu rokas, ļaujot aizņemties jau sen solīto, tomēr neatrasto, finansējumu zinātnei, kā arī veselības aprūpei, inovatīva biznesa veicināšanai un citām nozarēm, kurām tūlītējs finansējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas nacionālās intereses ilgtermiņā.

Tā publikācijā "Delfi" argumentē iniciatīvas "Fiskālās disciplīnas likuma atcelšana" autors.

Šeit tālāk pārpublicējam "Delfi" komentāru.

Iniciatīva tika publicēta 11. augustā, un nedēļu vēlāk Latvijas Studentu apvienība rīkoja protesta akciju "Klusuma brīdis augstākajai izglītībai" pie Ministru kabineta, protestējot pret ilgstoši nepietiekami finansētu augstāko izglītību Latvijā. Šis protests iezīmē skaidras paralēles ar pirms diviem gadiem veselības aprūpes nozares rīkoto protestu pie Saeimas. Arī šis pret nepietiekamu finansējumu vērstais protests iekļāva klusuma brīdi par veselības aprūpes nozares bojāeju.

Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kas tik stingri pieturas pie taupības principa, bieži neizpildot citos likumos noteiktās prasības – palielināt budžetu tādās tautsaimnieciski svarīgās nozarēs kā zinātne un veselības aprūpe. Pat Fiskālās disciplīnas likumā valsts ir noteikusi stingrākus ierobežojumus nekā ES fiskālajā kompaktā, kas atļautu strukturālo deficītu 1% līmenī no IKP, ņemot vērā, ka mūsu parāds ir zem 60% no IKP, nevis 0,5% kā paredzēts šobrīd likumā.

Līdzšinējā prakse ir ne vien novedusi pie hroniski nepietiekama finansējuma šīm nozarēm un palielinājusi Latvijas ievainojamību krīzes apstākļos, bet ir arī grāvusi likuma varas reputāciju un sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām. Lai gan Covid-19 krīzes apstākļos valsts ir sniegusi ievērojamu atbalstu privātajam sektoram krīzes seku pārvarēšanai, nav skaidrs, kāpēc vienlīdz izlēmīgā veidā līdz šim uzmanība nav pievērsta arī citu sabiedrības ilgtspējas problēmu risināšanai.

Pēdējo 20 gadu laikā mūsu iedzīvotāju skaits ir krities par vismaz 480 tūkstošiem jeb 20% no kopskaita bez prognozējama pieauguma nākotnē. Šie faktori ir stipri saistīti ar valsts ekonomisko turību. Šī turība bieži tiek izteikta ar IKP uz vienu iedzīvotāju, kas Latvijā šobrīd ir 28% zem ES vidējā līmeņa. Ticamākais veids, kā uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir palielināt valsts budžetu, un tam ir nepieciešami papildus līdzekļi. Diemžēl Latvija nacionālā līmenī ir nepamatoti ierobežojusi savu spēju aizņemties līdzekļus investīcijām kritiski svarīgās nozarēs, ko šobrīd būtu iespējams darīt uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem.

Salīdzinājumā ar citām ES valstīm Latvijas kopējais parāds ir ļoti zems visos iespējamos rādītājos. Attiecībā pret IKP 2020. gadā mūsu parāds bija 43,5%, kamēr Grieķijai – 206%, Itālijai – 156%, Portugālei – 134%, Spānijai – 120%. Absolūtos skaitļos Latvijas parāds bija 12,75 miljrd. eiro, kas ir trešais mazākais ES. Uz vienu iedzīvotāju Latvija 2020. gadā bija parādā ap 6900 eiro, kamēr Īrijā – 46 000, Beļģijā – 44 400, Itālijā – 42 700, Francijā – 41 000, Austrijā – 33 330 un eirozonā vidēji – 32 600. Valsts Kase prognozē, ka Latvijas parāds 2021. gadā varētu sasniegt 48,9% no IKP, bet tas joprojām būs ļoti tālu no eirozonas vidējā 100,5% no IKP, kas noteikti arī pieaugs līdz gada beigām.

Iniciatīva nozīmē Latvijas amatpersonu roku atraisīšanu, ļaujot tām darboties nacionālās interesēs. Lai gan Latvijai kā eirozonas valstij ir arī zināmi pienākumi attiecībā uz budžeta plānošanas ilgtspēju, šie pienākumi būtu jāuzlūko kopējā kontekstā.

Pirmkārt, šie nosacījumi Covid-19 krīzes laikā ir atcelti. Otrkārt, nav pamata starptautiskajām vadlīnijām pieturēties apstākļos, kad to nedara citas eirozonas valstis. Jāņem vērā, ka citas eirozonas ne obligāti ir savos nacionālajos normatīvajos aktos šos budžeta plānošanas ierobežojumus pārņēmušas tikpat nacionālās intereses apdraudoši kā Latvija. Treškārt, pēc Valsts kases datiem, nākamos piecus gadus Latvijai katru gadu vidēji nāksies izmaksāt 1 miljardu eiro parāda nominālo vērtību atmaksai, kas samazinās mūsu kopējo parādu par aptuveni 30% no šā brīža līmeņa.

Šie maksājumi būs ļoti grūti izpildāmi, ja vien netiks izmantotas šā brīža zemās procentu likmes, lai pārfinansētos tā, lai pietiktu arī līdzekļu, ko ieguldīt valsts izaugsmē. Šogad Latvija jau aizņēmās ap diviem miljardiem eiro, lielāko daļu par 0%, kas kopumā ir ļoti maz. Interesi pēdējā 500 miljonu eiro emisijā par ieguldījumu iespēju izrādīja vairāk nekā 100 investori, kuru kopējais pieprasījuma apjoms sasniedza 2,6 miljardus eiro, kas būtu bijuši ļoti noderīgi līdzekļi nākotnei un šī gada budžetam. Arīdzan speciāli Covid-19 krīzes apkarošanai Eiropas Centrālā banka ir atvēlējusi 1850 miljardus eiro eirozonas valstu aktīvu (parāda) pirkšanai, kas nodrošinātu zemākās procentu likmes Latvijas valsts vēsturē. Būtu ļoti neveikli šobrīd to neizmantot.

Pēc medijos izskanējušās informācijas, 2022. gada budžetam nepieciešami papildus 1,7 miljardi eiro, bet valdība nav pat gatava piedāvāt vairāk par 300 miljoniem.

Šī situācija ir absurda, jo pat Igaunija, kam IKP ir mazāks nekā Latvijai, 2020. gadā aizņēmās 3,5 miljardus eiro un šogad plāno vēl papildus divus miljardus eiro, kamēr Lietuva 2020. gadā aizņēmās 3,7 miljardus eiro un šogad plānots papildus aizņemties 5,7 miljardus eiro, kas būtu tuvu 15% no viņu IKP.

Latvija no krīzes sākuma 2020. gadā līdz šim brīdim tikai aizņēmusies ap 3,6 miljardiem eiro, kas pielīdzināms tam, ko kaimiņi aizņēmās vien 2020. gadā.

Attiecīgi secināms, ka vienīgie lēmumu pieņēmēju ierobežojumi rīkoties pareizi ir tādi, ko tie paši sev izvēlas radīt. Līdzekļi kritiski nepieciešamām investīcijām Latvijas sabiedrībā ir pieejami, ja vien eksistētu politiskā griba šīs investīcijas veikt.

Pretēji apgalvojumi ir maldinoši. Tas augustā bija redzams valdības lēmumā ieguldīt 90 miljonus "airBaltic", kamēr naudas nebija pretvēža zālēm jūnijā.

Protams, domājot par valsts budžeta palielināšanu, ir ārkārtīgi svarīgi neaizmirst arī par korupcijas riskiem saistībā ar finansējuma sadali. Jāsaprot, ka šī ir problēma, kas jārisina vienlaikus ar investīciju veikšanu. Tomēr vilcināšanās Latvijai maksā arvien dārgāk.

Avots: Delfi

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!


Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!


Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

Atbilde Latvijas Bankai – parāda realitāte jeb skopais maksā divreiz

Iniciatīvas "Fiskālās disciplīnas likuma atcelšana" autors ir publicējis izvērstu analīzi par nesenu Latvijas Bankas rakstu un publicējis to vietnē Medium.com. Gan tāpēc, ka autoram ir bijušas grūtības to publicēt Latvijas medijos, gan lai pievienotu argumentāciju viņa virzītajiem priekšlikumiem un par to informētu iniciatīvas atbalstītājus, pārpublicējam šo rakstu šeit pilnībā Latvijas Bankas pausto apgalvojumu un autora komentāru formā. ____________________________ Latvijas 2022. gada budžeta veidošanas kontekstā šobrīd ļoti aktuāla ir kļuvusi valsts parāda tēma, ņemot vērā salīdzinoši zemo Latvijas parādu un izdevīgās aizņēmumu likmes, kas Latvijai paver ceļu uz nepietiekamo līdzekļu piesaisti. Par tēmas aktualitāti liecina arī Latvijas Bankas šomēnes notikusī konference “Ilgtspējīga ekonomika pārmaiņu laikos”. Tāpat nesen Latvijas Bankas vietnē makroekonomika.lv publicēts raksts “Latvijas parāds – kā tas radies un vai gribam to redzēt vēl lielāku?”. Diemžēl daudzi no rakstā minētajiem secinājumiem un apgalvojumiem ir vienkāršoti vai pat maldinoši. Ņemot vērā, ka sabiedrības un lēmumu pieņēmēju maldināšana šajā atbildīgajā laikā varētu atstāt negatīvu ietekmi uz Latviju un tās ilgtspējīgas attīstības perspektīvām, es vēlos piedāvāt konkrētās Latvijas Bankas ekonomistes raksta analīzi un faktu pārbaudi. Latvijas Bankas apgalvojums: “Latvijas parāds uz vienu iedzīvotāju, ieskaitot kā nodarbinātos, tā pensionārus un jaundzimušos, 2020. gadā sasniedza 6680 eiro. Uz vienu strādājošo parāda līmenis bija jau gandrīz 15 tūkst. eiro. Turklāt, ņemot vērā pašreizējās demogrāfiskās tendences Latvijā, aizņemoties šodien, parāds būs jāatdod paaudzei, kurā būs vēl mazāk strādājošo. Līdz ar to parāds uz vienu iedzīvotāju un uz vienu nodarbināto turpinās pieaugt, pat īpaši nepalielinot aizņemtās summas.” Mūsu parāds uz vienu iedzīvotāju ir otrais mazākais eirozonā, kur vidēji uz vienu iedzīvotāju tas pārsniedz 32’000 eiro. Uz vienu strādājošo tas būtu līdzīgā attiecībā kā Latvijā, jo strādājošo skaits proporcionāli mums ir pat virs Eiropas Savienības vidējā. Pat tādā mazā valstī kā Kiprā ar mazāku iedzīvotāju skaitu, ekonomiku un tās struktūras daudzveidību, parāds uz iedzīvotāju pārsniedz 21000 eiro. Līdz ar to, redzams, ka mūsu parāda nasta ir pieckārt mazāka nekā vidēji Eiropā. Pat papildus vairs neaizņemoties, pie jau minētās demogrāfiskās krīzes, ēnu ekonomikas apjoma un atpalicību no Eiropas Savienības vidējā līmeņa daudzās nozarēs, parāda atmaksa kā tāda paliks nākamajām paaudzēm jebkurā gadījumā. Latvijai tikai vienu reizi pēdējo 20 gadu laikā ir izdevies sasniegt budžetu ar pārpalikumu, kas būtu nepieciešams, lai parādu nominālo apjomu sāktu samazināt. Latvijas Bankas ekonomists U. Rutkaste 2018. gadā veica analīzi un secināja, ka bez fundamentālām izmaiņām tautsaimniecības struktūrā Latvija nekad nespēs noķert ES vidējo ieņēmumu līmeni. Kāpēc parāda vietā mēs neuztraucamies par minētajām fundamentālajām problēmām, kas arī tiek nodotas nākamajām paaudzēm? Fundamentāli Eiropa un ASV, kādu mēs to pazīstam šodien, tika uzbūvēta uz valsts parāda līdzekļiem. Neviena no šīm attīstītajām valstīm neskatās uz parādu kā kaut ko, kas būtu jāatdod, bet tieši kā līdzekli ekonomikas attīstībai, izglītībai un investīcijām. Parāds ir pat lielajām eksportētājvalstīm. Piemēram, Vācijai šobrīd parāds pārsniedz 71% no IKP. Jāņem vērā, ka, apskatot izejošās un ienākošās naudas plūsmas Latvijā (tirdzniecības bilance, tūrisms, ārvalstu tiešās investīcijas, diasporas paskaitījumi), kopējā bilance ir negatīva galvenokārt dēļ importu īpatsvara pār eksportu. Tas 2019. gadā pārsniedza 2,9 miljrd. eiro. Tas nozīmē, ka katru gadu mūsu tautsaimniecībā apgrozās arvien mazāk un mazāk naudas, kas savukārt agri vai vēlu izraisīs krīzi, ko īpaši pastiprinās jau tā lielā ienākumu nevienlīdzība. Ārējs parāds neizbēgami būs vienīgais risinājums, vismaz īstermiņā, lai tiktu nodrošināts naudas apgrozījuma līdzsvars. Un šī tendence pat nav atkarīga no ēnu ekonomikas. Jo nav tik svarīgi, vai nauda aiziet iedzīvotāju makos vai nodokļos, kamēr vien tā paliek valsts robežās. Latvijas Bankas apgalvojums: “Ja skatāmies, kāda ir bijusi Latvijas parāda attīstība kopš 2000. gada, kādu laiku parāds saglabājās nedaudz virs 10% no IKP, taču pašlaik tas ir četrkāršojies. Šī situācija spilgti ilustrē, ka ar parādu “nekad neko nevar zināt” un pat salīdzinoši zems līmenis pie noteiktiem nosacījumiem var būtiski palielināties. Finanšu krīzes ietekmē 2010. gadā Latvijas parāds strauji pieauga līdz 47.9% no IKP.” Šeit varam skaidri novērot sakarību, ka neatkarīgi no parāda līmeņa situācija var strauji mainīties jebkurā gadījumā un ka “gāzi grīdā” gados 8.5% no IKP parāds nebija iemesls straujajam inflācijas kāpumam vai krīzei, kas sekoja. Tāpat jāatzīmē, ka ir nekorekti salīdzināt periodu, kad Latvijas valūta bija lats nevis otrā pasaules rezerves valūta – eiro. Tikpat svarīgi ir arī norādīt, ka tikai 2012. gadā, lai glābtu eiro vērtību, Eiropas Centrālā banka sāka izstrādāt programmu, lai spētu pirkt eirozonas valstu parādzīmēs neierobežotā apjomā otrreizējos tirgos, kas 2014. gadā tika attiecināta arī uz banku un uzņēmumu aktīviem un ilgtermiņa parādiem. Šī jaunā programma ir palīdzējusi uzturēt zemākas aizņēmuma likmes, kas pēc būtības atļauj nepieļaut vēl vienu Grieķijas krīzes scenāriju, jo vienmēr būs iespēja pārfinansēt esošo parādu, sliktākajā gadījumā ar nosacījumu, ka deficīti tiks samazināti nākotnē, principā, ko jau darām šodien. Latvijas Bankas apgalvojums: “Krīzes izdevumu ietekmē pērn parāds pieauga ne tikai Latvijā, bet visās ES valstīs. Vidēji tas palielinājās par 12.6 procentpunktiem, turklāt lielākais pieaugums bija vērojams valstīs, kurām jau iepriekš parāda līmenis bija augstāks. Tas ir saistīts ne tikai ar to, kāda bijusi pandēmijas ietekme šajās valstīs, bet arī ar iespējām krīzes pārvarēšanas resursus meklēt jau esošo pieejamo finanšu ietvaros un salīdzinoši lētāk vai dārgāk aizņemties. Piemēram, Grieķijas emitētajiem vērtspapīriem likmes bija lielākas nekā vidēji eirozonā.” Grieķijai ar lielāko relatīvo parādu Eiropas Savienībā, tam sasniedzot 209% no IKP, 10 gadu termiņa obligācijas tirgojas ar aptuveni 0,7% likmi. Tā, protams, ir augstāka nekā Vācijas negatīvā -0,3% vai Francijas ap 0% likme. Tomēr salīdzinoši ar citām attīstītām valstīm, tās joprojām ir zemas. Piemēram, raksta rakstīšanas brīdī Apvienotās Karalistes desmit gadu aizņēmuma likme bija 0,76%, Kanādai – 1,23%, Austrālijai – 1,26%, ASV – 1,34%, Singapūrai – 1,38% utt. Tas ir skaidrojams ar apstākli, ka līdz ar Eiropas Centrālās bankas segumu bankrota risku praktiski vairs nav, un, ja investori grib veikt ieguldījumus eiro valūtā, tie tik pat labi var iegūt augstākus procentu maksājumus, aizdodot Grieķijai nevis Vācijai, kam ir negatīva likme. Investori it īpaši investē valstu obligācijās, kad finanšu akciju tirgos valda neskaidrība, kā šobrīd. Latvijas Bankas apgalvojums: “Lai gan parāds audzis visās ES valstīs, turklāt diezgan ievērojami, pašlaik tirgū pieejami aizņēmumi ar zemām procentu likmēm. Tomēr tik atbalstoša centrālo banku monetārā politika nevar turpināties bezgalīgi. Līdzko vadošās centrālās bankas lems par monetārās politikas nostājas maiņu, sagaidāms, ka procentu likmes palielināsies. Ja valdības parāds turpina pieaugt, būs jāpārfinansē “vecās un lētās” saistības uz “jaunām un dārgākām”, lai nosegtu augošos budžeta izdevumus. Tas palielinās parāda apkalpošanas izmaksas pat pie nemainīga parāda līmeņa.” Lai gan procenti mūžīgi tik zemi varbūt nebūs, ir labs pamats uzskatīt, ka tie visdrīzāk nebūs arī daudz augstāki kā pirms krīzes. Kā minēts, Eiropas Centrālajai bankai jau iepriekš pastāvēja aktīvu pirkšanas programma, ja tāda vajadzība kādai valstij būtu nepieciešama. Ja paskatās uz Spāniju, kuras kredītreitings ir līdzīgs Latvijas un pat mazliet sliktāks, tās 10 gadu procentu likmes kopš 2015. gada turējās zem 2%, kas, ierēķinot inflāciju, praktiski būtu tuvu nullei. Domājot konkrēti par parāda apkalpošanas izmaksām, Latvijai tās šobrīd ir ļoti zemas, proti, aptuveni 2% no valsts budžeta, kamēr Francijai tas ir virs 3%, Slovēnijai virs 4%, Kiprai virs 5%, Spānijai – 6% un Itālijai – 8%, kas šīm valstīm netraucē sasniegt augstāku dzīves līmeni nekā Latvijā. Latvijas Bankas apgalvojums: “Fiskālās disciplīnas noteikumiem atkal stājoties spēkā (uz pandēmijas laiku Eiropas Komisija (EK) ieviesa atkāpi), budžeta deficīts būs jātur noteiktos rāmjos.” Pirmkārt, ir jāsaprot, ka ES uzliktie ierobežojumi valsts tēriņiem Latvijā, kas nosaka, ka izdevumiem būs jākļūst mērenākiem, tiek ieviesti ar Fiskālās disciplīnas likuma palīdzību. Tomēr šis likums nav “akmenī kalts”. Lai gan atsevišķas ES valstis konkrētos nosacījumus līdzīgi kā Latvija nacionālajās tiesībās ievedušās strikti – to noteikti nevarētu teikt par visām valstīm. Tas, kas ir acīmredzami skaidrs jebkuram, ir ka konkrētos nosacījumus ilgāku laiku ir pārkāpušas daudzas eirozonas valstis, piemēram, Francijai sabalansēts budžets nav bijis tuvu 50 gadiem. Latvijas gadījumā rūpes par šā likuma ievērošanu vienmēr ir ieņēmušas prominentu lomu. Turpretī uz citiem likumiem un par to, ka, valdībai, sagatavojot valsts budžeta projektu, būtu jāparedz finansējums tādām kritiski svarīgām nozarēm kā veselības aprūpe, izglītība un zinātne, kā arī iekšlietu dienestiem, Latvijā ir normāla prakse pievērt acis. Šo likumu noteikti var mīkstināt vai pat atcelt. Par ko jau ir uzsākta parakstu vākšana Manabalss.lv. Pat Eiropas Savienības līmenī valda uzskats, ka fiskālo rāmi vajadzētu mīkstināt ilglaicīgāk. Ņemot vērā to, ka Covid-19 varētu mūsu dzīvē būt uz palikšanu, ES līmeņa sarunās apsvērta pat krīzes laikā uzņemto parādsaistību atlaišana. Par spīti tam, Finanšu ministrija, pārstāvot Latviju šajās sarunās, bija viena no 8 ES dalībvalstīm, kas brīvprātīgi parakstījās par stingru fiskālo likumu ievērošanu jau tuvākajā laikā. Un tas notiek brīdī, kad mūsu budžeta apjoms uz vienu iedzīvotāju ir mazākais eirozonā. Šī bija nostāja, kam nepievienojās tādas valstis kā Igaunija, Vācija un vairums citu. Otrkārt, kā jau minēts, šos ES nosacījumus pat pirms krīzes neievēroja lielākā daļa citu eirozonas valstu, un grūti iedomāties reālu sankciju pielietošanu par šo likumu neievērošanu. Tā vietā, lai absolūti neefektīvā veidā šobrīd bārtu citas valstis par tēriņiem, Latvijas amatpersonām, to skaitā, Eiropas parlamenta deputātiem vajadzētu aktualizēt jautājumu par kompensācijām tām valstīm, kas iepriekš pieturējušās pie taupības rāmjiem, jo arī iepriekš aizņemtā nauda ir nesusi pienesumu un pat šobrīd cirkulē to valstu ekonomikās, kas iepriekš aizņēmušās vairāk. Latvijas Bankas apgalvojums: “Tas var nozīmēt, ka jāpalielina ieņēmumi (piemēram, palielinot nodokļus) vai jāsamazina izdevumi kādai citai nozarei, jo procentu maksājumos būs jāmaksā vairāk.” Protams, ir arī daudzi citi veidi kā palielināt ieņēmumus bez nodokļu celšanas. Igaunija to ir pierādījusi, piesaistot ārvalstu investīcijas, jau kopš deviņdesmito gadu beigām. Šobrīd katru gadu Igaunijas piesaistītās investīcijas pārsniedz mūsējās par aptuveni 2 miljrd. eiro gadā un summā mēs atpaliekam par aptuveni 12 miljrd. eiro. Bet, pirms ārvalstu investori būs gatavi investēt, mums pašiem ir jārāda priekšzīme, ieguldot izglītībā, zinātnē un inovācijas veicināšanā, uz ko mēs šobrīd tērējam 3 reizes mazāk kā vidēji Eiropas Savienībā, un liela daļa no esošā finansējuma tieši nāk no Eiropas fondiem. Ļoti liels potenciāls valsts budžeta palielināšanai ir arī iespējamā ēnu ekonomikas mazināšanā. Ja vidējais atalgojums pieaug un ja valsts spēj demonstrēt, ka tā sekmīgi iegulda nozarēs, kas nodrošina iedzīvotāju labklājību, tas samazinās vēlmi un vajadzību riskēt maksāt “aploksnē”. Tik pat svarīgi, ja ne svarīgāk, ir atgūt atpakaļ emigrējušo diasporu, kas ne tikai ienesīs papildus līdzekļus un darbaspēku, bet arī ļoti svarīgo ārzemju pieredzi, kas sekmēs konkurētspējīgu pasaules līmeņa uzņēmumu veidošanu. Latvijas Bankas apgalvojums: “Piemēram, jaunattīstības valstīm tiek ieteikts ilgtermiņā nepārsniegt parāda līmeni 40% no IKP. Savukārt augsti attīstītas valstis, kuru aizņemšanās iespējas nav apgrūtinātas vai apšaubītas, var ilgtermiņā stabili uzturēt augstāku parāda līmeni. Piemēram, Japānā 2020. gadā parāds sasniedza 225% no IKP. Šajā valstī parāda stabilitāti veicina gan valsts reputācija, gan tas, ka parāds ir pārsvarā ilgtermiņa un tie ir iekšējie aizņēmumi. Latvijas situācija ir atšķirīga.”…“Lai gan par optimālu parāda lielumu konkrētai valstij var diskutēt, pārlieku liels parāds var mazināt ekonomikas izaugsmi, radīt risku zaudēt investoru uzticību un pasliktināt aizņemšanās nosacījumus.” Kopš dienas, kad par Latvijas valūtu kļuva eiro, mēs neesam uzskatāma par jaunattīstības valsti, un Latvijas reputācija ir principā pašsaprotama. Mēs esam šajā elitārajā klubā. Ļoti laba šā apgalvojuma ilustrācija ir Kipra. Tās kredītreitings BBB- no S&P aģentūras ir dažus līmeņus zem mūsu A+; IKP mazāks; iedzīvotāju skaits – zem 1,2 miljona; uz tūrismu balstīta ekonomika un nemieru vai pat kara riski no Turcijas. Par spīti tam, reputācija joprojām ir saglabāta pat ar 125,7% no IKP parādu, un viņu procentu likmes šobrīd ir tuvu 0 – gandrīz kā Latvijas. Pats galvenais, kipriešu ieņēmumu līmenis un IKP uz vienu iedzīvotāju ir tuvāks Eiropas vidējam līmenim nekā mums. Ja investoru uzticību nav zaudējusi Kipra, tad mums par to vēl ilgi nebūs jāuztraucas. Parasti tieši ziņas par lielāku valsts stimulu un investīcijām, no investoru puses tiek sagaidītas ar pozitīvu noskaņu, jo palielina valsts izaugsmes iespējas, līdz ar to vēlmi tajā ieguldīt. Potenciāli tikai kredītreitingu aģentūras var kādā brīdī samazināt valsts reitingu, bet pat tas nav garantēts, jo šobrīd aptuveni 20 valstīm ar augstāku vai to pašu kredītreitingu parāds pret IKP pārsniedz Latvijas. Latvijas Bankas apgalvojums: “Turklāt svarīgi, kā aizņemtie līdzekļi tiek izmantoti – vai tie tiek “noēsti”, apmierinot īstermiņa vajadzības, vai arī ieguldīti, piemēram, attīstot zināšanas un infrastruktūru, kas potenciāli var nest ieguvumu nākotnē.” Protams, ir svarīgi, lai līdzekļi netiktu “noēsti”. Šobrīd gandrīz visās nozarēs Latvija atpaliek no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, kā tas arī ir norādīts Eiropas Komisijas ziņojumā par Latviju un redzams dažādos statistikas rādītājos. Ministrijas katru gadu piedāvā prioritāros pasākumus, lai censtos risināt norādītās problēmas, bet lielākais vairums netiek finansēts. Tāpat jāatzīmē, ka tieši hroniskā finansējuma nepietiekamība daļēji ir arī vainojama tajā, ka korupcijas riski ir lielāki un kontroles institūcijas ir vājas. Piemēram, Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Par Iekšlietu ministrijas 2020. gada pārskatu” aprakstīts, ka Valsts robežsardzē KNAB rekomendētu atalgojuma līmeni nesaņem 57% amatpersonu, kas pakļautas augstam korupcijas riskam, un 79% amatpersonu, kas pakļautas vidējam korupcijas riskam. Valsts policijā tie attiecīgi ir 15% amatpersonu, kas pakļautas augstam korupcijas riskam, un 45% amatpersonu, kas pakļautas vidējam korupcijas riskam. Tāpat jāatzīmē, ka Ekonomikas ministrijas piedāvājums stiprināt Konkurences padomi arī netika finansēts, kaut arī šī institūcija pēdējā laikā darbojusies, piemēram, lai sauktu pie atbildības “Būvnieku karteli”. Latvijas Bankas apgalvojums: “Personas gadījumā aizdevējs var izvērtēt līdzšinējos aizņēmumus, iepriekšējo pieredzi, parādus atdodot, kā arī pielāgot nosacījumus un procentu likmes atbilstoši situācijai. Personai aizņemoties, apziņā ir fakts, ka parāds būs jāatdod. Ar valstu parādu ir tāpat – kādam tas būs jāatdod, pat ja parāds ir ar ilgu termiņu, tad tas var ierobežot izaugsmi un pieejamos resursus nākotnē.” Valsts parādu salīdzināt ar personas vai ģimenes parādu ir nekorekti, jo valsts parādam nav ķīlas, procenti ir tuvu nullei un ir pieejams Eiropas Centrālās bankas atbalsts. Līdzekļu izlietojumu vajag kontrolēt un jābūt ekonomiskiem faktoriem, kā, piemēram, inflācijai, kas varētu noteikt ieguldījumu attiecīgajā nozarē, bet tam nebūtu jābūt kopējā parāda apjomam. Par labāku salīdzinājumu var kalpot korporāciju parāds, kas tiek ieguldīts uzņēmuma attīstībā. Piemēram, vienai no lielākajām autobūves kompānijām “Ford” parāds sasniedz 162 miljrd. dolāru, kamēr tehnoloģiju milzim “Apple” tas pārsniedz 76 miljrd. dolāru, kuru likmes arī pēc nodokļu atlaidēm pārsniedz valsts parāda aizņēmumu procentu maksājumus. Daudziem uzņēmumiem paiet gadi, pirms tie ir spējīgi veidot peļņu, bet investori joprojām saredz potenciālu vairākkārt atpelnīt savu ieguldījumu nākotnē. Latvijas Bankas apgalvojums: “Deficītam augot, pieaugs arī parāda līmenis. Mērens budžeta deficīts vai pārpalikums ir galvenais instruments, ko var lietot arī tad, ja ir vēlme parādu samazināt.” Akli samazināt deficītu īstermiņā, upurējot veselību un zinātni, nav prātīgi. Ja IKP aug straujāk par deficītu, tad parāda līmenis pret IKP var palikt vienmērīgs vai pat samazināties. Tas var turpināties līdz brīdim, kad valstī rodas papildus kapitāls, piemēram, ar augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu eksportu, ārzemju investīcijām un ēnu ekonomikas samazināšanos, palielinot nodokļu ieņēmumus. Latvijas Bankas apgalvojums: “Savukārt, tērējot tik, cik tērējām pagājušajā gadā (t.i. nedaudz virs Māstrihtas kritērijā noteiktajiem budžeta deficīta – 3%), jau 2026. gadā valdības parāds sasniegtu 60% no IKP. Ko pēc tam?” Pēc 60% seko 70%, tad 80%, tad 90% un tad 100%, kas joprojām būs zem eirozonas vidējā parāda līmeņa. Latvijas Bankas apgalvojums: “Lai pārfinansētu iepriekšējo aizņemšanos, Latvijai tuvākajos gados nepieciešami jauni aizņēmumi (laikā no 2022. līdz 2026. gadam – vairāk nekā 6 miljardi eiro). Pašlaik aizņemšanās procentu likmes ir izdevīgas, jo tās ir zemas, taču nav skaidrs, kādas tās būs pēc laika, kad atkal būs nepieciešams aizņemties. Tāpēc īsti nederēs “aizņemties, cik varam, jo nauda ir “lēta””. Jā, pašlaik tā ir, tomēr cik “lēta” tā būs, kad aizņēmumiem pienāks dzēšanas termiņš? Droši vien tad nauda tik lēta nebūs.” Tieši tāpēc jāaizņemas uz 20-30 gadiem, kā to ir darījusi Lietuva jau trešo reizi pēdējo 4 gadu laikā. Pasaules ekonomikā cikliski iestājas recesija ik pēc pāris gadiem, kas atkal sekmēs zemas aizņēmuma likmes un dos pietiekami daudz iespēju iegūt papildus lētus līdzekļus, kā tas pastāv šobrīd. Daļu no tiem līdzekļiem var atlikt nebaltai dienai un parāda pārfinansēšanai. Varbūt pat Latvijas Banka varētu tos ieguldīt, lai veidotos papildu peļņa. Jāatceras, ka 30 gadu laikā inflācija var kardināli graut naudas pirktspēju, kas parāda turētājam ir izdevīgi, jo jāatdod mazāk vērta nauda kā aizņemšanās brīdī. Tāpat pastāv iespēja, ka, mainoties ES politiskajai videi par labu Dienvideiropai, daļa no eirozonas valstu parādiem varētu tikt dzēsti, kura scenārijā “skopās” valstis būtu zaudētāju lomā. Latvijas Bankas apgalvojums: “Kā cilvēkam, tā valstij jāmācās krāt nebaltai dienai – labākos ekonomiskos apstākļos parāda līmeni mazināt, lai vajadzības gadījumā varētu izmantot aizņemšanos un parāda līmeņa palielināšanu. Turklāt šeit jāmācās nošķirt vēlmes no vajadzībām. Nešaubos, ka “lieka nauda” varētu tikt izmantota daudziem labiem mērķiem, tomēr jāskatās, vai tā ir nepieciešamība, bez kuras nevar iztikt, vai tikai vēlme, kura var pagaidīt atbilstošāku brīdi. Vispirms nopelnīt un tikai tad tērēt.” Atkal salīdzinājums nevietā. Gan uzņēmumiem, gan valstīm vajag aizņēmumus, lai augtu. Iedzīvotāju līdzekļu taupīšana arī nevajadzētu būt pārspīlētai, jo iedzīvotājus būtu jāmudina ieguldīt uzņēmējdarbībā vai savā profesionālajā pilnveidošanā, tā vietā, lai turētu līdzekļus krājkontā, kur tos noēstu inflācija. Tāpat jāsaprot, ka cilvēkiem joprojām ir nepieciešami līdzekļi, lai pārtiktu. Ja tie ir nepietiekami, iedzīvotāji var būt spiesti nonākt ātro kredītu jūgā par daudz augstākām likmēm, nekā tās būtu valsts parādam. Bieži parāda kontekstā tiek minēts, ka tas ir bezatbildīgi – nodot to nākamajām paaudzēm. Manuprāt, daudz bezatbildīgāks mantojums ir likt mūsu bērniem doties trimdā augstāka dzīves līmeņa sasniegšanai, zinot, ka mums bija visas iespējas censties to uzlabot jau vakar, bet bijām pārāk skopi un neapņēmīgi, lai sekotu attīstīto valstu piemēram. Šā brīža ekonomika, ko nododam tālāk, nav fundamentāli spējīga pelnīt, kamēr netiks veikti ieguldījumi inovācijā, eksportā, investīciju piesaistē un cilvēkkapitālā, kam papildus jāatrisina demogrāfiskā krīze, ēnu ekonomika un sociālā nevienlīdzība. Tomēr labā ziņa ir, ka visi šie ieguldījumi iet roku rokā. Veselīga sabiedrība ir produktīvāka ilgāku laiku, izglītota sabiedrība spēj radīt augstu pievienoto vērtību, pārtikušai sabiedrībai nav jābrauc prom un pietiek līdzekļu, lai maksātu nodokļus.

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!


Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!


Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

Fiskālās disciplīnas likuma grozīšanai varētu būt pamats – atzīst arī Latvijas Bankas eksperts

Iniciatīvas rosinājumam vairāk tērēt ekonomikas un sabiedrības attīstībai uz valsts parāda rēķina savā publikācijā uzmanību pievērš arī laikraksts "Diena".

Vācija konfliktē ar Eiropas Komisiju par sava budžeta deficīta apjomu, un Māstrihtas kritēriju noteikto kritēriju par valsts parāda griestiem zem 60% no IKP vairākums eirozonas valstu vairs neievēro. Kā rīkoties Latvijai? Vai stratēģiski nepieciešamajiem ieguldījumiem veselības aprūpē, izglītībā un ekonomikas inovācijā trūkstošais finansējums ir rodams ar aizņemšanos finanšu tirgos? Pārpublicējam šeit laikraksta "Diena" rakstu par iniciatīvu "Fiskālās disciplīnas likuma atcelšana" pilnībā.


Brīdī, kad valsts ekonomikai trūkst investīcijas, tiek izstrādāti dažādi monetārie, normatīvie un fiskālie mehānismi tam, lai tautsaimniecības aktivizētos, uzņēmumi nepaliktu bez nepieciešamajiem līdzekļiem un būtu iespējams cerēt uz labklājības pieaugumu nākotnē.

Pēdējos gados pasaules, tajā skaitā Eiropas un arī tieši Latvijas, tautsaimniecības galvenokārt ir stimulētas ar monetārām metodēm. Proti, centrālās bankas izmanto dažādus veidus, lai uzturētu iespējami zemas aizdevumu likmes.

Parasti to panāk ar rekordzemām bāzes procentu likmēm, kuras tad galu galā ietekmē cenu, par kuru iespējams aizņemties naudu no komercbankām. Lai šis process darbotos efektīvāk un bankām būtu lielāka vēlme kreditēt privāto sektoru, nevis valsti, pasaulē jau vairāk nekā desmit gadus ar lielāku vai mazāku intensitāti centrālās bankas ir uzpirkušas valsts parāda vērtspapīrus. Dažādos periodos tas gan ir veikts atšķirīgos apjomos. Tādējādi aizdevuma likmes tiek spiestas lejup.

Daudzas valstis šo centrālo banku monetāro politiku papildina ar fiskāliem rīkiem, proti, kāpina valsts tēriņus, tajā skaitā palielinot valsts budžeta deficītu un audzējot valsts parādu. Tas, tiesa gan, norit ar dažādām sekmēm.

Šāda metode tika izmantota arī krīzē līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu. Raugoties uz ekonomisko statistiku, var izvirzīt hipotēzi, ka tā darbojusies visai labi.

Krīze, kas sākumā tika uzskatīta par apjomu ziņā spēcīgāko kopš 1929. gada finanšu tirgus sabrukuma un tam sekojošās Lielās depresijas trīsdesmitajos gados, visai ātri tika noslāpēta ar iespaidīgām naudas injekcijām. Lielu daļu no tām veidoja tieši valstu tēriņu palielināšana, lai veicinātu pieprasījuma pieaugumu un straujāku naudas apriti tautsaimniecībā.


Rosina atcelt

Tomēr jau pirms Covid-19 atnākšanas daudzas valstis ir tērējušās visai dāsni. Šā gadsimta sākumā, piemēram, Vācijai bija diezgan ass konflikts ar Eiropas Komisiju par budžeta deficīta apjomu saistībā ar tā dēvētajiem Māstrihtas kritērijiem, kas nosaka, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt valsts parādam nevajadzētu būt lielākam par 60% no IKP. Par pēdējo kritēriju jāteic, ka patlaban vairākums eirozonas valstu to vairs neievēro, un tas daudzus rosina izteikt viedokli par minēto kritēriju pārskatīšanu vai atcelšanu vispār.

Šāda ierosme mēģina iegūt leģitīmu raksturu arī mūsu valstī. Jau aptuveni mēnesi platformā Manabalss.lv ir publicēta iniciatīva – iedzīvotāju parakstu vākšana par Fiskālās disciplīnas likuma atcelšanu.

Iniciatīvas autors Edgars Sedols uzsver, ka Eiropas Savienības (ES) sociālekonomiskajos rādītājos Latvija atrodas to kājgalī, ieskaitot paredzamo mūža ilgumu un veselīgās dzīvildzes garumu. Viņaprāt, labākais veids, kā uzlabot mūsu dzīves kvalitāti, ir palielināt valsts budžetu, un tam ir nepieciešami papildu līdzekļi.

"Diemžēl Latvijas valdība mākslīgi ierobežo to, cik daudz tā spēj aizņemties, ar Fiskālās disciplīnas likumu nosakot patvaļīgus parādu griestus. Likums paredz strukturālajā izteiksmē sabalansētu budžetu un nosaka, ka strukturālā bilance nedrīkst būt mazāka par mīnus 0,5% apmēru no IKP. Tā ir atlieka no Starptautiskā Valūtas fonda nosacījuma Latvijai dotajam starptautiskajam aizdevumam, kas jau sen ir veiksmīgi atmaksāts," norāda iniciatīvas autors.

Pēc viņa domām, līdzšinējā prakse ir ne vien novedusi pie hroniski nepietiekama finansējuma vairākām nozarēm un palielinājusi Latvijas ievainojamību krīzes apstākļos, bet ir arī grāvusi likuma varas reputāciju un sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām.

E. Sedols atgādina, ka, salīdzinājumā ar citām ES valstīm, Latvijas kopējais parāds ir ļoti zems visos iespējamajos rādītājos. Attiecībā pret IKP 2020. gadā mūsu parāds bija 43,5%, kamēr Grieķijai – 206%, Itālijai – 156%, Portugālei – 134%, Spānijai – 120%, bet vidēji eirozonā – 98%. Absolūtos skaitļos Latvijas parāds ir 12,75 miljardi eiro, kas ir trešais mazākais ES. Uz vienu iedzīvotāju mēs esam parādā 6700 eiro, kamēr Beļģijā – 44 900, Īrijā – 44 500, Itālijā – 42 600, Francijā – 39 500, Austrijā – 35 500, Grieķijā – 31 800. "Vai tiešām citi eiropieši drīkst atļauties ieguldīt savā nākotnē septiņas reizes vairāk nekā mēs, bet mums ir naivi jātaupa?" retoriski jautā autors.

Tāpēc iniciatīva piedāvā atcelt Fiskālās disciplīnas likumu, paredzot, ka jau Stabilitātes un izaugsmes pakts ir pietiekama vadlīnija budžeta fiskālajai politikai. Turklāt ar nosacījumu, ka arī citas ES valstis to ir gatavas ievērot. "Ir jāapzinās, ka, citām ES dalībvalstīm neievērojot pakta nosacījumus, šāda prasība nevar tikt izvirzīta arī pret Latviju," spriež E. Sedols.


Rūpīgi jāizvērtē

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzskata, ka Fiskālās disciplīnas likuma grozīšanai varētu būt pamats, un skaidro, ka šobrīd aktualizējās arī ES budžeta ietvara jautājumi, jo Covid-19 pandēmijas laikā ir ieviesta atkāpe, bet pēc pandēmijas pie budžeta ietvara būs jāatgriežas. Jautājums ir par to, vai atgriešanās notiks pie tā, kā bija kādreiz noteikts, vai arī būs kādas pārmaiņas.

"Ir leģitīms pamats diskutēt par budžeta nosacījumiem. Šobrīd tie ir samērā sarežģīti. Pastāv vairāki veidi, kā šo budžeta kontroles mehānismu īstenot. To var darīt gan ar dažādiem izdevumu noteikumiem, gan ar parāda trajektorijām. Savukārt, ja runa ir par vispārēju budžeta disciplīnas atcelšanu, tad gan es saskatu būtiskus riskus, jo bez jebkādiem kontroles mehānismiem ir diezgan liela varbūtība, ka politiskā procesa ietvaros budžeta politika veidosies tāda, kas padarītu valsts parāda līmeni neuzturamu," brīdina U. Rutkaste.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājam piekrīt arī citi ekonomisti.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka tādu ceļu, kas atbrīvo fiskālās disciplīnas grožus, teorētiski varētu iet, taču tad ir jābūt atbilstīgam plānam un noteiktiem sasniedzamiem mērķiem, par ko varētu pārliecināt arī Eiropas Komisiju.

"Noteiktas atkāpes ir dotas, piemēram, attiecībā uz veselības jomu. Taču šobrīd nav īstais laiks, lai iemītu visai slidenu taciņu. Tad kārdinājums iet šādu ceļu būs jau iestaigāts, tāpat kā izmantot aizņēmumu tādiem politiskajiem mērķiem, kas ir viegli un ātri īstenojami. Sarežģītāk un neprognozējamāk ir veikt strukturālās reformas un panākt izaugsmi," spriež SEB bankas ekonomists.

Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija norāda, ka šobrīd, kad ekonomika jau pārsniegusi to līmeni, kāds bija pirms Covid-19 krīzes sākuma, turklāt tuvojas 14. Saeimas vēlēšanas, ir redzams arvien izteiktāks spiediens turpināt tērēt.

"No vienas puses, kāpināt parādu, uzliekot lielāku slogu nākotnes nodokļu maksātājiem tikai tādēļ, ka šodien vēlamies dzīvot labāk, nav ne saprātīga, ne taisnīga rīcība. No otras puses, ja parāds aug tādēļ, ka investējam strukturālajās reformās, zaļākā ekonomikā un klimata pārmaiņu mazināšanā, kas nākamās paaudzes dzīvi padarīs labāku, tad šāda aizņemšanās jau var kļūt attaisnojama," mudina ņemt vērā L. Zorgenfreija.

Noslēgumā piemēram vēl atsevišķu eirozonas valstu valdību parādu dati – procentpunktos pret iekšzemes kopproduktu 2020. gadā (Avots: portāls TradingEconomics).

Grieķija 205,6%
Itālija 155,8%
Spānija 120%
Francija 115,7%
Vācija 69,8%
Somija 69,2%
Īrija 59,5%
Nīderlande 54,5%
Lietuva 47,3%
Latvija 43,5%
Igaunija 18,2% Avots: laikraksts "Diena"

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!


Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!


Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

Parāds var būt brālis

Ņemot vērā salīdzinoši zemo Latvijas parādu un izdevīgās aizņēmumu likmes, likumsakarīgi ir nepieciešama diskusija par valsts budžetam nepietiekamo līdzekļu piesaisti sabiedrības ilgtspējai nozīmīgās jomās. Tā publikācijā žurnāla "Ir" mājaslapā turpina argumentēt iniciatīvas "Fiskālās disciplīnas likuma atcelšana" autors. Pilnu publikāciju lasi šeit! Ja atbalsti šo iniciatīvu, dalies ar to sociālajos tīklos!

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!


Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!


Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

Onkoloģijas pacientu šķirošana ir nelāgs un novēršams fakts

Onkoloģijas pacientu šķirošana tajos, kuriem pienākas terapija, bet kuriem – nē, ir pieejamo finanšu resursu diktēts fakts, tomēr samierināties ar to nevajadzētu. Tā Neatkarīgās Rīta Avīzes (NRA) publikācijā par plaušu vēža problemātiku saka onkologs-ķīmijterapeits Viktors Kozirovskis.

"Vēlos uzsvērt, ka plaušu vēža ārstēšanā viss nav tikai slikti, jo ar šo iniciatīvu mēs panācām ļoti daudzu dzīvību izglābšanu cilvēkiem," savukārt uzsver Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrības vadītājs Harijs Gals. "Šo ziņu ir ļoti būtiski nodot iedzīvotājiem Latvijā, jo viens no iemesliem, kāpēc cilvēki neiet pie ārsta, ir viedoklis, ka "viss ir slikti" un "pat ja man atklās audzēju, neviens vairs nevarēs palīdzēt"."

Latvijā ar plaušu vēzi gadā saslimst ap tūkstoti pacientu. Tā ir viena no izplatītākajām onkoloģiskajām saslimšanām pasaulē, ar ko saslimst dažāda vecuma iedzīvotāji, raksta NRA.

Lai arī pēdējos divos gados situācija Latvijā plaušu vēža diagnostikā un ārstēšanā uzlabojas, jo kompensējamo zāļu sarakstā iekļauti un pacientiem tiek apmaksāti arī jaunākās paaudzes medikamenti, lielai daļai plaušu vēža pacientu zāles nav pieejamas.

Ņemot vērā, ka ar šo vēzi saslimst cilvēki arī darbspējas vecumā, šī slimība rada būtisku ekonomisko slogu sabiedrībai, nemaz nerunājot par psiholoģisko un emocionālo ietekmi uz pacientiem un līdzcilvēkiem. Nacionālā veselības dienesta aprēķini liecina, ka plaušu vēža ārstēšanai nepieciešamais papildu finansējums gan jaunām zālēm, gan kompensācijas nosacījumu paplašināšanai kompensējamo zāļu sarakstā jau iekļautām zālēm ir vismaz 5,5 miljoni eiro gadā. Ir saprotams, ka valsts rīkojas savu finansiālo iespēju robežās, tomēr jāsāk ar to, ka pacientus nevajadzētu šķirot – kuram pienāktos terapija, bet kuram – nē, sarunā ar Neatkarīgo saka onkologs – ķīmijterapeits Viktors Kozirovskis.

Jānorāda, ka Saeimas Sociālo un darba lietu, kā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pašlaik izskatīšanas procesā ir kolektīvais iesniegums "Par lielāku finansējumu vēža ārstēšanai". Tās mērķis ir tieši panākt lielāku finansējumu mūsdienīgiem un efektīviem medikamentiem onkoloģisko slimību pacientu ārstēšanai.

Pirms diviem gadiem Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrības iniciatīva "Valstij atbalstīt plaušu vēža slimniekus, kā tas ir Igaunijā un Lietuvā" bija ļoti sekmīga. Tās mērķis bija panākt plaušu vēža ārstēšanas Latvijā līdzvērtīgumu tam, kādu aprūpi saņem Igaunijas un Lietuvas pacienti. Atbildīgās valsts iestādes rīkojās, pat nesagaidot parakstu savākšanu, un kompensējamo zāļu saraksts tika papildināts ar medikamentiem divu plaušu vēža tipu ārstēšanai.

Ņemot vērā plaušu vēža diagnostiku un norisi, tā ārstēšanā izmanto ķīmijterapiju, mērķterapiju un jaunākās paaudzes imūnterapiju, kas iespējams zinātnes attīstības dēļ. Starptautiskās plaušu vēža ārstēšanas vadlīnijas dzīvildzes rādītāju uzlabošanai iesaka lietot imūnterpiju, kas līdz pat ceturtajai daļai pacientu ar metastātisku plaušu vēzi dzīvildzi var pagarināt par pieciem un vairāk gadiem, raksta NRA.

Iepriekš šo pacientu prognozētā dzīvildze bija vidēji astoņi līdz desmit mēneši. Pašlaik Latvijā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksāta mērķterapija pacientiem ar divu veidu plaušu vēža mutācijām, savukārt imūnterapija – tikai ierobežotam pacientu skaitam. Faktiski mūsdienīga terapija atbilstoši vadlīnijām ir pieejama ļoti ierobežotam pacientu lokam. Savukārt saņemt valsts apmaksātu otrās līnijas imūnterapiju vispār nav iespējams. Jānorāda, ka Lietuvā un Igaunijā arī šie medikamenti tiek kompensēti no valsts budžeta.

Terapija ir pēctecīgs solis Latvijā uzsāktajai plaušu vēža mutāciju testēšanai. Saskaņā ar 2020. gada Saeimas lēmumu no šāgada ir uzsākta plaušu vēža mutāciju testēšana ar nākamās paaudzes sekvenēšanas metodi – gan audu testēšanu, gan šķidro biopsiju nodrošināšanu. Līdz ar to plaušu vēža pacientiem Rīgas Austrumu slimnīcas Patoloģijas centrā notiek mutāciju testēšana, kas plaušu vēža pacientiem nozīmē ātrāku un precīzāku diagnozes noteikšanu, kā arī konkrētajam pacientam atbilstošas terapijas izvēli.

Diemžēl plaušu vēža pacientiem pašlaik joprojām nav nodrošināta terapija visās līnijās, kas pēc ekspertu teiktā, būtu nākamais solis 2022. gadā. Proti, pēc testēšanas ieviešanas vienai no lielākajām vēža lokalizācijām paredzēt arī pilnībā no valsts budžeta apmaksātu terapiju.

Uzsverot jau sasniegto, arī H. Gals kā pacientu organizācijas pārstāvis nenoliedz, ka ir virkne problēmu, kas jārisina un "jāiet tādā pat pozitīvā tempā uz priekšu". Ja daļai plaušu vēža pacientu valsts apmaksā atbilstošu terapiju, daļai terapija atbilstoši pasaules vadlīnijām plaušu vēža ārstēšanā tomēr nav pieejama.

"Valsts ņem kredītus, lai apkarotu Covid-19. Tam pretī mēs varam likt plaušu vēža ārstēšanu, kur katru gadu mēs varam izglābt vairāk pacientu un kur šādas naudas ieguldījums būtu desmit reizes efektīvāks – tie būtu reāli izglābti cilvēki, kuri dzīvotu," saka H. Gals.

Viņš uzsver, ka pacientu biedrība turpinās cīnīties par finansējuma palielināšanu vēža ārstēšanai, proti, lai plaušu vēža pacientiem būtu pieejami otrās līnijas terapija, kas pašlaik netiek apmaksāta.

Nacionālajā Veselības dienestā NRA noskaidroja, ka zāļu iegādes kompensācijas sistēmā pacientiem ar plaušu vēzi ar simts procentu kompensācijas apmēru tiek nodrošināta standarta ķīmijterapija, bet no 2018. gada arī inovatīvie medikamenti. Pašlaik Kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauti vairāki jaunie inovatīvie mērķterapijas un imūnterapijas medikamenti pacientiem ar progresējošu vai metastātisku nesīkšūnu plaušu vēzi (atkarībā no vēža mutācijas vai vēža veida ir trīs vai divi medikamenti). "Ja 2018. gadā inovatīvā terapija tika nodrošināta 41 pacientam, tad 2020. gadā – jau 102 pacientiem," norāda Nacionālā Veselības dienesta speciāliste Ginta Ozoliņa.

"Pie esošā finansējuma mēs vispār esam priecīgi, ka mums parādās iespēja ārstēt pacientus ar imūnterapiju," NRA komentē Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas onkologs-ķīmijterapeits, Latvijas Onkologu-ķīmijterapeitu asociācijas valdes loceklis Viktors Kozirovskis. Onkologs uz situāciju ar medikamentu pieejamību Latvijā vēža pacientiem skatās divejādi.

"Mums ir skaidrs, ka visi vēlas braukt ar mersedesu, bet, kritiski paskatoties uz veselības nozares finansējumu, mēs saprotam, ka varam braukt tikai ar žigulīti. Tajā pat laikā visi pacienti vēlas dzīvot un saņemt ārstēšanu, un te Latvijā atšķirībā no citām Eiropas valstīm mēs esam neapskaužamā situācijā, jo ir daļa pacientu, kuri var saņemt modernāku ārstēšanu, bet daļa to nevar, jo Latvijā nepietiekamā finansējuma dēļ daudz striktāk skatās uz naudas izlietojumu – kam un kādu terapiju apmaksāt."

Latvija līdz ar to kompensējamo zāļu sarakstā plaušu vēža ārstēšanai nav iekļāvusi vairākus medikamentus, kuri būtu nepieciešami pacientu ārstēšanai un tas attiecas gan uz mērķterapiju, gan imūnterapiju. Piemēram, ja runā par imūnterapiju – tā ir pieejama šauram pacientu lokam, apmēram 20 līdz 30 procentiem pacientu, kur pamatā ir ņemts vērā tas, kā norit saslimšana.

Turpretim citās valstīs šo terapiju apmaksā lielākajai daļai konkrētā plaušu vēža pacientiem, dodot šiem cilvēkiem iespēju izdzīvot. "Mēs to nedarām līdzekļa trūkuma dēļ, diemžēl," saka V. Kozirovskis.

Norādām, ka arī uz finanšu piesaisti ieguldījumiem veselības aprūpē kā sabiedrības ilgtspējas jomā ir vērsta šogad publicētā iniciatīva "Fiskālās disciplīnas likuma atcelšana".

Avots: NRA portāls; ManaBalss.lv

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!


Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!


Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

"Delna" norāda uz iespējamu likumu neievērošanu budžeta sagatavošanā

Valsts budžeta veidošanas hroniskās problēmas paliek Covid-19 ziņu ēnā, vērtē "Sabiedrība par atklātību – Delna" (Delna). Publikācijā TVNET Delna vērš uzmanību uz nepieciešamību valdībai pildīt pašas pieņemtos likumus par ieguldījumiem, piemēram, veselības aprūpē, kā arī uz politiķu retoriku, kas bīstami balansē uz arogances un nihilisma robežas. Pretrunas likumā noteiktajā un praksē īstenotajā Delna aicina pievērst uzmanību jautājumam par iespējamu vairāku likumu neievērošanu, sagatavojot 2022. gada budžeta projektu. Šī tēma salīdzinoši lielu prominenci bija ieguvusi pirms pandēmijas 2019. gada mediķu protestu laikā. Arī Valsts prezidents 2019. gada novembrī publiski aicinājis novērst pretrunas likumos noteiktajā un Ministru kabineta reāli īstenotajā praksē, sastādot budžeta projektu. Plašsaziņas līdzekļos 2019. gada decembrī skaidrots, ka likumu grozīšanai trūkusi politiskā griba, jo politiķi baidījušies no parakstu vākšanas par Saeimas atlaišanu. Tāpat ir iespējams iepazīties ar joprojām Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja amatā esošā deputāta Mārtiņa Bondara izteikumu: "Ja mēs runājam par likumu spēkā esamību, ir tādi likumi, kas regulē jeb nosaka noteikumus, un ir tādi likumi, kas dod zināmas cerības." Jānorāda, ka šādi augstu amatpersonu izteikumi būtu uzskatāmi par ļoti uztraucošiem un Latvijas tiesisko vidi degradējošiem. Finanšu ministrija savukārt Saeimā 2019. gadā skaidroja: lai budžeta projektu sagatavotu likumam atbilstošā veidā, būtu nepieciešams valsts tēriņiem paredzēt papildu miljardu eiro. Nepieciešamie līdzekļi, lai pildītu likumos paredzēto, un valsts parāda robeža Uzmanība būtu jāpievērš arī Finanšu ministrijas amatpersonu izteikumam, kas liecina par to, ka likuma neievērošanu attaisno objektīvs līdzekļu trūkums. Ņemot vērā valstu spēju aizņemties līdzekļus dažādu vajadzību finansēšanai, būtu jāpārbauda izteikumi par to, ka finansējumu atrast nekādā veidā nav iespējams. Piemēram, Latvijas parāds šobrīd ir viens no zemākajiem starp eirozonas valstīm. Par to, vai un ar kādiem nosacījumiem valsts parāda palielināšana konkrētu vajadzību finansēšanai ir atbalstāma, nenoliedzami ir iespējama un nepieciešama godīga publiska diskusija, ko daļēji ir sākuši Latvijas Bankas ekonomisti. Kā problemātiski būtu vērtējami arī Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) amatpersonu līdzšinējie izteikumi par "valsts parāda griestu sasniegšanu". Tomēr, žurnālistiem uzdodot papildinošus jautājumus, izrādās, ka nekādu griestu patiesībā nemaz nav un tā vietā ir runa par rekomendācijām attiecībā uz to, kā varētu būt panākama ilgtspējīga valsts parāda apsaimniekošana un kredītreitings. Proti, politisks lēmums par tēriņu nepalielināšanu iepriekš ir pasniegts kā objektīvi vienīgais iespējamais scenārijs. Lai arī atzinīgi vērtējami Finanšu ministra Jāņa Reira septembra publiskie izteikumi par to, ka parāda palielināšana vajadzību finansēšanai ir nevis neiespējama, bet to nerekomendējot eksperti, tomēr nav skaidrs, vai ministra ieskatā šī ekspertu rekomendācija ir pietiekams attaisnojums likumu neievērošanai. Arī ministra paustā pozīcija 10. septembra neformālajā Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē skaidri pierāda, ka Latvijas amatpersonas ir informētas par to, ka valsts parāda palielināšana praktiski ir pilnībā iespējama un netiek ierobežota no citu ES valstu puses. Deputātu idejas ņemsim vērā, bet likumus – ne? Savukārt skaidrojot to, vai topošajā budžeta projektā finansējums atvēlēts tā sauktajām deputātu kvotām, savos oktobra izteikumos finanšu ministrs apgalvoja, ka principā būtu pieļaujami tas, ka deputāti lemj par sev tīkamu mazu projektu atbalstīšanu. Lai gan pagaidām diskusijas par līdzekļu iezīmēšanu šādai "demokrātiskajai kvotai" neesot, ja pēc tās radīsies pieprasījums, tiks meklēti risinājumi, lai šādas prasības apmierinātu. Šis ministra skaidrojums vērtējams kā pretrunīgs – veidojot budžeta projektu, par absolūtu normu līdz šim ir uzskatīta Saeimā pieņemtu likumu neievērošana, taču deputātu jaunās idejas gan plānots respektēt. Budžeta projekta virzības gaitā Saeimā tiešām iespējams novērot "deputātu kvotu" pieejas atgriešanos. Kā Delna jau iepriekš skaidrojusi, šī pieeja kalpo primāri politisko partiju popularitātes celšanai, nevis sabiedrības kopējām interesēm. Redzot šos un vēl citus komentārus, atbildes un skaidrojumus, ir nepieciešams uzdot Saeimas deputātiem jautājumu, vai līdzšinējos gados neievērotās likumu normas attiecībā uz valsts budžeta veidošanu ir grozītas, vai arī joprojām būtu uzskatāmas par likumdevēja gribas izpausmi. Tāpat ir nepieciešams skaidrot, vai Saeima ir mainījusi praksi attiecībā uz ar budžeta tēriņiem saistītu normatīvo aktu izstrādi un analogi "cerības dodoši" likumprojekti vairs netiek izstrādāti. Finanšu ministrijas amatpersonām savukārt būtu jāskaidro sabiedrībai, vai, arī sastādot 2022. gada budžeta projektu, Ministru kabinets nav ievērojis konkrētos likumus un vai uz šīs procedūras pamata eventuāli pieņemtais budžeta likumprojekts nebūtu apstrīdams Satversmes tiesā. Šie amatpersonu skaidrojumi ir nepieciešami, lai Latvijā spēcinātu tiesisko paļāvību un palielinātu sabiedrības izpratni par valsts tēriņu plānošanas procesu. Jānorāda, ka valsts parāda aspekts kā iespēja ieguldījumiem neatliekami finansējamajās jomās ir aktualizēts arī iniciatīvā "Fiskālās disciplīnas likuma atcelšana". Ja atbalsti to, tad dalies ar šo ziņu! Avots: TVNET; ManaBalss.lv

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!


Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!


Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 66 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS