Saeima vērtēs akcīzes samazināšanu degvielai, bet galavārds būs koalīcijai01. Apr (2022)

Pēc šonedēļ notikušās sākotnējās izskatīšanas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā kolektīvo iesniegumu par akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai paredzami jau nākamnedēļ plenārsēdē nodos Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Jau pašlaik tomēr ir skaidrs, ka koalīcijas atbalsta šai iniciatīvai patlaban nav, publikācijā vērtā portāls Delfi.

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Līga Rozentāle Mandātu komisijas sēdē informēja, ka patlaban tiek diskutēts par dažādiem risinājumiem. Tostarp tiek vērtēts priekšlikums atteikties no biodegvielas piejaukuma degvielai. Pēc L. Rozentāles teiktā, atteikšanās no šā piejaukuma radītu risku, ka degvielas cena augtu vēl vairāk. Viņa paskaidroja, ka līgumi par biodegvielas piegādi ir noslēgti uz gadu, un to laušana nozīmētu, ka ir jāmaksā līgumsods.

Tāpat, atceļot biodegvielas piejaukumu, pastāv risks, ka Latvija neizpildīs Eiropas Savienības mērķus līdz 2030. gadam sasniegt konkrētu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru transporta jomā. Neizpildot Eiropas mērķi, Latvijai var nākties maksāt 17 miljonu eiro sodu, kas tiks piemērots līdz brīdim, kamēr valsts šo mērķi izpilda. "Nav pamata uzskatīt, ka tūlītēja piejaukuma atcelšana tūlīt samazinās degvielas cenu," secināja EM pārstāve.

Savukārt akcīzes nodokļa samazināšana degvielai, pēc L. Rozentāles teiktā, budžetam izmaksātu vairākus simtus miljonus eiro, turklāt šis atbalsts attiektos uz pilnīgi visiem valsts iedzīvotājiem, un tas nebūtu uzskatāms par mērķētu atbalstu. Viņa sacīja, ka degvielu pārsvarā patērē iedzīvotāju grupas, kurām valsts atbalsts nav tik nepieciešams. Rozentāle gan piebilda, ka nedz akcīzes nodokļa samazinājums, nedz atteikšanās no biodegvielas piejaukuma nav atmesti kā neīstenojami pasākumi, tomēr par tiem būtu jāvienojas koalīcijai.

Savukārt Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakaistovs informēja, ka, samazinot akcīzes nodokli degvielai, valsts budžets šogad neiekasēs 114 miljonus eiro, bet nākamgad – 176 miljonus eiro. Zakatistovs uzsvēra, ka šāds solis radīs robu budžetā, bet tieši akcīzes nodoklis ir viens no tiem finansējuma avotiem, kas ļauj iedzīvotājiem nodrošināt valsts pakalpojumus.

Tāpat A. Zakatistovs norādīja uz budžeta deficītu, piebilstot, ka Krievijas sāktā kara dēļ kļūst aizvien grūtāk aizņemties starptautiskajos tirgos. "Budžetā iecirstais robs ir tas, kādēļ nevajag mazināt akcīzi," paskaidroja politiķis.

Avots: Delfi

AUTORS: MANA BALSS

Degvielas cenu kāpumu var ierobežot arī akcīzes nodokļa samazināšana10. Mar (2022)

Tā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Viņa ieskatā Latvijā degvielas cenu kāpumu var ierobežot akcīzes nodokļa samazināšana un atteikšanās no biokomponentēm.

O. Karčevskis atzīmēja, ka biopiejaukums degvielai tiek ražots no augu valsts produktiem, piemēram, no kviešiem, kukurūzas, kā arī rapša, un nozīmīga šo kultūraugu audzētāja ir Ukraina, kurā karadarbības dēļ šogad ražas, visticamāk, nebūs. "Līdz ar to mēs ievērojami iegūtu cenā un mazinātu risku, ka mums šie produkti ir jāiepērk. Mēs varētu lietot tīrus naftas produktus," pauda Karčevskis.

Tāpat viņš norādīja, ka risinājums degvielas cenas kāpuma ierobežošanai ir Finanšu ministrijas kompetencē.

O. Karčevskis arī atzina, ka pēdējās dienā ir audzis pieprasījums pēc degvielas, ar ko degvielas tirgotāji nebija rēķinājušies. "Ažiotāža ir radījusi papildu pieprasījumu, kas nebija paredzēts martā. Mēs nevaram pārkārtoties un tik ātri nosegt visas vajadzības, kas ir negaidīti palielinājušās," viņš atzina, vienlaikus uzsverot, ka degviela Latvijā pietiks, lai gan šobrīd ir nelielas grūtības.

"Degviela uz Latviju dodas pa ierastajiem ceļiem parastajos grafikos," pauda asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Jānorāda, ka plašu atsaucību guvusī un aizvien parakstīšanai pieejamo iniciatīvu "Samazināt akcīzes nodokli degvielai" 9. martā tās autors ir iesniedzis Saeimā.

Pēc iesniegto vairāk nekā 14'000 parakstu pārbaudes PMLP iniciatīvu jeb kolektīvo iesniegumu Saeimas prezidijs nodos sākotnējai izskatīšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Tās sēdē tiks pieaicināts arī iniciatīvas autors.

Turpinoša parakstīšanās par iniciatīvu ir pieļaujama divu iemeslu dēļ. Pirmām kārtām jaunie paraksti arī pēc iesniegšanas parlamentā ir signāls politiķiem par sabiedrības turpinošo atbalstu šai prasībai. Otrām kārtām ir arī precedenti, ka pēc iesniegšanas datuma klāt nākušie paraksti, ja to ir vairāk par 10'000, ļauj autoriem to pašu prasību parlamentā iesniegt atkārtoti, ja gadījumā pirmo reizi iesniegums ir noraidīts vai, pēc autoru domām, nav pienācīgi izskatīts.

Avots: TV3; LETA; ManaBalss.lv

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS