Iniciatīva ir iesniegta Saeimā!

Pārstāvis: Jānis KuzinsPublicēta: 13. Dec (2016)

SAMAZINĀT NOTEIKTO "NORMĀLO" DARBA STUNDU SKAITU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
12'516
Jau parakstījuši 12'516

Samazināt noteikto "normālo darba laiku" likumā uz 32 stundām. Kā arī nesazaminot iepriekš noteiktās brīvās dienas un samazināto darba laiku pirms svētku dienās.

Samazināt likumā noteiktās normālās darbas stundas uz 32 stundām.

Šis samazinātais darba laiks dos sabiedrībai papildus brīvo laiku sev un priekš ģimenes, un citiem plāniem. Tādā veidā cilvēki būs pietiekami atpūtušies, diena būs vairāk produktīvāka, cilvēkiem būs vairāk ideju, iedvesma strādāt un citi iemesli, ko iegūs sabiedrība ir ļoti daudz/dažādi. Kā arī būs iespējams piedāvāt vairāk darba vietu un mazināt bezdarbu.

Iniciatīvas parakstītāji 12'516

Iniciatīvas jaunumi

Iniciatīva nodota valdības sociālajiem partneriem28. Feb

Iniciatīva par īsāku darba nedēļu, kas janvārī tika iesniegta Saeimā, pēc plenārsēdes lēmuma ir nodota izskatīšanai un vērtējumam Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, lasāms Saeimas mājaslapā.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 20. februārī izskatīja 10 947 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Samazināt noteikto “normālo” darba stundu skaitu". Tā izskatīšana tika iekļauta Saeimas kārtējā sēdē, kas norisinājās ceturtdien, 28. februārī, lai cita starpā lemtu arī par šā kolektīvā iesnieguma turpmāko virzību.

Jāpiebilst, ka Nacionālā trīspusējās sadarbības padome ir nacionālā līmeņa trīspusējā sociālā dialoga institūcija, kurā kā sociālie partneri darbojas valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības deleģētie pārstāvji.

Avots: Saeima.lv

AUTORS: MANA BALSS

Darbs nav priesterība29. Jan

Uzskatīt darbu par augstāko dzīves aicinājumu ir riskanti. Analizējot elektroauto ražotājā Tesla kultivēto darbinieku attieksmi pret savu kompāniju, tā raksta ekonomikas ziņu vietne Quartz. Paziņojot par gaidāmo štatu samazināšanu, Tesla šefs Īlons Masks ir paziņojis, ka darbavietas saglabās tie, kas kompānijas misijas vārdā ir gatavi smagākiem darba apstākļiem, nekā citur darba tirgū. Eksperti Quartz komentē, ka šāda attieksme ir līdzīga priesterības ideāliem reliģijās, ko uz darba tirgu attiecināt nav pareizi.

Publikācijā ir uzsvērts, ka Tesla vadības turpinošais uzsvars komunikācijā ar darbiniekiem par īpašo misiju un kopējo lietu norāda ne vairāk, ne mazāk kā uz kompānijas nespēju nodrošināt veselīgu darba uz brīvā laika līdzsvaru saviem strādājošajiem. Latvijā ar šādu motīvu – lai nodrošinātu līdzsvaru starp darbu un brīvo laiku – Saeimā ir iesniegta iniciatīva „Samazināt noteikto „normālo“ darba stundu skaitu“. Kopš 2016. gada tā ir guvusi sabiedrības pārliecinošu atbalstu un nesen tika iesniegta likumdevēju vērtējumam.

Mobilizēšanās kopējai lietai, apzināti izvēloties sliktāku darba un brīvā laika līdzsvaru, bija daļa no Ī. Maska vēstījuma darbiniekiem, paziņojot par 3000 strādājošo atlaišanu. „Centieni radīt tīras enerģijas produktus nepieciešamajā apjomā par pieejamu cenu prasa nerimtīgu radošumu, un no mūsu misijas veiksmīguma ir atkarīgs, cik laba būs mūsu nākotne,” Ī. Maska uzrunu citē Quartz. Tesla šefs norādījis, ka „ir daudzas kompānijas, kas spēj piedāvāt labāku darba un dzīves līdzsvaru, jo tās ir lielākas un nobriedušākas, vai arī tās strādā nozarēs, kas nav ar tik plēsonīgu konkurenci.”

Teksasas universitātes Ostinā komunikācijas studiju profesore Dona Balarde Ī. Maska darba paradumus kā uzskatāmu piemēru ir iekļāvusi studiju saturā, jo ikoniskais kompānijas vadītājs pastāvīgi noliedz, ka izcils, konkurētspējīgs darbs ir savienojams ar cilvēcisku darba grafiku. Pētniece norāda, ka šī ideja ir paralēla citam izplatītam maldīgam uzskatam – ka profesijas un darba vietas, kurās ir salīdzinoši augstāks morālais mērķis, drīkst būt sliktāk apmaksātas. Tie parasti ir publiskā sektora un sociālās aprūpes darbi. D. Balarde arī komentē, ka šāda (viņas vērtējumā - aplama) misijas apziņas kultivēšana sasaucas ar priesterību un reliģiozu misiju.

D. Balardes nesenā pētījumā ir secināts, ka sociālie darbinieki, kas ir spiesti strādāt virsstundas, pieļāva kļūdas savos uzskaites pienākumos, kā arī bija ar lielāku noslieci uzrādīt nenotikušu darbu izpildi un krāpties. Pētniece analizē, ka uzlabot darba apstākļus konkrēti sociālajiem darbiniekiem ir sarežģīti gan tāpēc, ka šim darbam sabiedrībā ir kļūdainā „aicinājuma” stigma, gan tāpēc, ka tam veltīta adekvāta finansējuma atdeve īstermiņā nebūs redzama.

Tūlītējie ieguvumi ir vēl spiedīgāks motīvs privātajā sektorā, sevišķi biržās kotētos uzņēmumos. Tomēr tie ir pretrunā pašu kompāniju mesiāniskajiem uzstādījumiem. Tā Tesla uzsvars uz labāku nākotni pēc būtības ir ilgtermiņa projekts, kas nav saistāms ar ceturkšņa rādītājiem. Īstermiņā nesabalansēts darbs arī rada darbinieku psiholoģiskās izdegšanas un ražošanas kļūdu risku.

Saistībā ar Tesla slavenā vadītāja neseno retoriku Quartz arī norāda uz 2017. gada Lielbritānijas organizāciju uzvedības pētnieku publikāciju par jēdzīga darba izpratnes sagraušanu „The mismanaged soul: Existential labor and the erosion of meaningful work”. Tajā secināts, ka jēdzīga darba motivācija kā menedžmenta taktika tiek izmantota arī ciniski un nelietīgi.

Viena no pētījuma autorēm, Saseksas universitātes menedžmenta profesore Ketrina Beilija, arī norāda, ka darba jēdzīgumam ne obligāti ir jābūt ar pasaules glābšanas ambīcijām. Aicināt darbiniekus vienoties ap kompānijas vērtībām un mērķiem ir viena motivācijas un mobilizācijas iespēja, tomēr tikpat nozīmīga un spēcīga var būt individuālā motivācija, kad darba jēdzīgums tiek saskatīts atsevišķajos, individuālajos darbos un pienākumos un katra darbinieka īpašajā lomā. Tas viedo ģimenei līdzīgu atmosfēru un arī darbiniekiem ir ļoti motivējoši strādāt efektīvi, nenodarot pāri darba un privātās dzīves līdzsvaram.

Attiecīgajā pētījumā gan ir secināts, ka arī mobilizācija ap kopējo aicinājumu un misiju ir iedarbīga un vērtīga gan produktivitātes celšanai, gan strādājošo pašsajūtai. Tāpēc lepnumu un misijas apziņu veicinoša retorika ir noderīga lojalitātes veidošanai un nav slikta pati par sevi.

Apšaubāma tā kļūst tad, kad šāda retorika tiek izmantota, lai aiz tās slēptu dziļākas menedžmenta problēmas. Pētnieki novēroja, ka šādi gadījumi gan ļoti drīz darbiniekiem kļūst skaidri, bet uzticība kompānijai un līdz ar to arī darbinieku motivācija krītas. Savukārt ja darbinieki šādos gadījumos psiholoģiski piemērojas vadības retorikai, tad īstermiņā tas var būt motivācijas uzturēšanas veids. Tomēr ilgtermiņā tas paredzami novedīs pie psiholoģiskas izdegšanas un efektivitātes zuduma.

Avots: qz.com

AUTORS: MANA BALSS

Saeimā iesniedz ierosinājumu 32 stundu darba nedēļai15. Jan

Samazināt noteikto „normālo” darba laiku likumā uz 32 stundām, nesamazinot iepriekš noteiktās brīvās dienas un samazināto darba laiku pirms svētku dienās – šāds likumdošanas grozījumu kolektīvais iesniegums pirmdien, 14. janvārī, tika iesniegts Saeimā.

Tālāk iesniegums ir jāizskata Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, lemjot par tā nodošanu balsojumam Saeimas plenārsēdē.

Iniciatīvas autors argumentē, ka samazinātais darba laiks dos sabiedrībai papildus brīvo laiku, un arī darba diena būs vairāk produktīvāka. Tiek pieļauts, ka tas varētu radīt arī vairāk darbavietu.

Parakstu vākšanas laikā kopš 2016. gada decembra platformā ManaBalss.lv tās autoram ir mainījušies dzīves un darba apstākļi, kā iznākumā viņš lūdza iniciatīvu tālāk virzīt kādam no tās atbalstītājiem, un to ir uzņēmies Jānis Kuzins.

Iniciatīvas pārstāvis iesniegumā Saeimai kā argumentu min arī ES Tiesas 2015. gada spriedumu, ka darba laikā ir jāieskaita arī ceļš uz darbu un no darba, un „šis ir veids, kā šis lēmums tiks izpildīts,” raksta J. Kuzins. Jānorāda gan, ka ES Tiesas konkrētais spriedums bija par darbiniekiem bez fiksētās darba vietas, piemēram, dažādu pakalpojumu kompāniju montieriem.

Kā to iniciatīvu jaunumu publikācijās norādījusi arī ManaBalss.lv, īsākas vispārējās darba nedēļas garums tomēr ir leģitīms, pasaulē pastāvīgi apspriests un daudzu ekonomistu atbalstīts jautājums jau ar atsevišķiem risinājumiem kompāniju līmenī.

AUTORS: MANA BALSS

Īsāka darba nedēļa: argumentācija turpinās02. Jan

Īsākas darba stundas, vairāk brīvdienu un apmaksāts atvaļinājums – tie ir 20. gadsimta jauninājumi darba tirgū. Turpinoties darba ražības pieaugumam un tehnoloģiskajām inovācijām, tipiska darba nedēļa pasaulē tomēr ir spītīgi apstājusies pie 40 stundu garuma vai nedaudz vairāk. Sekojot pašmāju attīstībai un globālām tendencēm, arī ManaBalss platformā ir ierosināta iniciatīva samazināt oficiālo darba nedēļu līdz 32 stundām. Pašlaik tā ir savākusi 11200 parakstus un drīzumā paredzami tiks iesniegta Saeimā.

Pasaulē vidējam vienas mājsaimniecības nostrādāto stundu skaitam ir tendence palielināties, kā rezultātā rodas sajūta, ka cilvēki mūsdienās strādā vēl vairāk nekā iepriekš, atsaucoties uz izdevumu «The Conversation», par šo tēmu raksta TVnet.lv.

Darba stundu skaita samazināšanās reiz tika uzskatīta par būtisku ekonomiskā un sociālā progresa indikatoru, tāpēc ir pienācis laiks no jauna iekļaut darba nedēļas saīsināšanu politikas dienaskārtībā, norāda Sidnejas Tehnoloģiju universitātes profesors Entonijs Vīls, kurš pēta jautājumus, kas saistīti ar darba stundu ilgumu.

Pastāv vairāki spēcīgi argumenti par labu tam, lai cilvēki strādātu mazāk. Daži argumenti ir ekonomiskas dabas, citi ir saistīti ar apkārtējās vides ilgtspējību, bet vēl citi – ar taisnīgumu un vienlīdzību, raksta TVnet.lv.

Ekonomists Džons Meinards Keinss jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados pauda viedokli, ka tehnoloģiskais progress un produktivitātes pieaugums 15 stundu darba nedēļu par ieviešamu iespējamību varētu padarīt dažu paaudžu laikā. Keinsa biogrāfs – ekonomikas vēsturnieks Roberts Skidelskis – 2012. gadā publicētā grāmatā «How Much Is Enough?» («Cik daudz ir pietiekami?») ierosināja ar likumu noteikt maksimālo dara stundu skaitu lielākajā daļā profesiju, tajā pašā laikā neparedzot atalgojuma samazinājumu. Skidelskis uzskata, ka šāda pieeja palīdzēšot sasniegt ilgtspējīgāku ekonomiku.

Līdzīgās domās ir arī citi. Londonā bāzētā domnīcas «New Economics Foundation» eksperti pat uzskata, ka pasaulei vajadzētu virzīties uz 21 darba stundas nedēļas modeli.

Būtiska darba nedēļas saīsināšana var palīdzēt risināt virkni problēmu – pārstrādāšanos, bezdarbu, pārmērīgu patēriņu, pārmērīgas siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas, zemo labklājību, plašo nevienlīdzību, kā arī nepietiekamo laiku dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un izbaudīt to.

Beļģu vēsturnieks Rutgers Bregmans savā 2017.gadā publicētajā grāmatā «Utopia for Realists» («Utopija Reālistiem») pauž viedokli, ka līdz 2030. gadam jeb simtgadei pēc Keinsa «pareģojuma» ir ieviešams 15 stundu darba nedēļas modelis.

Darba stundu samazināšana uzlabos ikviena cilvēka dzīves kvalitāti, nesen paudušas arī vairākas nodarbinātības jautājumus pētošas feministes. Feminisma otrais un trešais vilnis lielā mērā koncentrējas uz jautājumiem, kas saistīti ar sieviešu piekļuvi darba tirgum, vienāda atalgojuma nodrošināšanu par vienādu darbu, bērnu aprūpes pakalpojumiem, bērna kopšanas atvaļinājumu un nodarbinātības elastību, kā arī to, lai vīrieši vairāk iesaistītos neapmaksāto mājas darbu veikšanā.

Britu ekologs Džonatons Porits 1984. gadā vairāk uz atpūtu orientētu sabiedrību nodēvēja par «megafantāziju». Līdzīgās domās bija arī citi vides aktīvisti un eksperti – viņi uzskatīja, ka tolaik pastāvošā atpūtas industrija, kas galvenokārt orientēta uz patēriņu, nodara būtisku kaitējumu videi, kas nav savienojama ar ideāliem par pašpietiekamu un ilgtspējīgu zaļu ekonomiku.

Tomēr laika gaitā arī ekologu viedoklis ir mainījies. Anderss Haidens savā 1999. gadā izdotajā grāmatā «Sharing the Work, Sparing the Planet» («Dalīt darbu, saaudzēt planētu») pauda viedokli, ka darba stundu skaita samazināšana novestu pie mazāka resursu patēriņa, kas tādējādi samazinātu spiedienu uz vidi.

Pagājušā gada decembrī apritēja 70 gadi kopš ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas. Šīs deklarācijas 24. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz brīvo laiku un atpūtu, ieskaitot saprātīgus ierobežojumus darba laikam un periodiskus apmaksātus atvaļinājumus. Deklarāciju ir apstiprinājušas visas ANO dalībvalstis.

Ne tik sen mūžsenā vēlme pēc vairāk laika atpūtai un mazāk laika darbam bija nozīmīga sociālās un industriālās dienaskārtības sastāvdaļa. Vai mūsdienu sabiedrība tikai turpinās sūdzēties par laika trūkumu, vai arī spers izšķirīgus soļus, lai šā laika būtu vairāk?

Kopā ar pamatīgu interesi un vērīgu sekošanu tam visā pasaulē šādi soļi jau tiek sperti privātajā sektorā. Tā Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) mājaslapā lasāms par Jaunzēlandes juridiskās kompānijas «Perpetual Guardian» pērn veikto pilotprojektu astoņu nedēļu garumā, dodot saviem apmēram 200 darbiniekiem iespēju paņemt vienu apmaksātu papildus brīvdienu nedēļā.

Šis eksperiments tika cieši monitorēts un analizēts, un tam sekoja individuāli un institucionāli interesenti 32 pasaules valstīs. Eksperimenta gaitā «Perpetual Guardian» darbiniekiem, kas izvēlējās papildus brīvdienu, tika konstatēts zemāks stresa līmenis, augstāka apmierinātība ar darbu, uzlabots darba un privātās dzīves līdzsvara vērtējums, kā arī – no ekonomikas viedokļa varbūt pats svarīgākais – produktivitātes pieaugums par 20%.

Pēc pilotprojekta rezultātu analīzes «Perpetual Guardian» ir nolēmusi saīsināto darba nedēļu ieviest pastāvīgi. Tas gan nenozīmēs obligātu darba nedēļas dienu skaita sarukumu, bet elastīgu darba laiku. Tā kompānija paredz, ka lielākā daļa darbinieku izvēlēsies 4 dienu darba nedēļu, tomēr kā izvēles variants būs arī piecu dienu nedēļa ar piecu stundu darba dienām, kā arī iespēja agrāk sākt vai attiecīgi vēlāk beigt darbu, tā izvairoties no satiksmes sastrēgumiem.

Avots: TVnet.lv; ManaBalss.lv; WEForum.org

AUTORS: MANA BALSS

Atbalstītāji, atsaucieties! Meklējam virzītāju iniciatīvai par 32 stundu darba nedēļu28. Nov (2018)

Lūdzam pieteikties - iniciatīvai «Samazināt noteikto «normālo» darba stundu skaitu» ir nepieciešams jauns virzītājs.

Iniciatīva ir savākusi pietiekamu balsu skaitu, lai tiktu iesniegta Saeimā.

Dažkārt gadās, ka iniciatīvas atbalsta kampaņas laikā autoriem mainās dzīves apstākļi, motivācija vai citi apsvērumi, kāpēc viņi vairs negrib vai nevar turpināt iniciatīvas virzību, pat ja tā ir savākusi nepieciešamo balsu skaitu. Tā ir noticis arī šai gadījumā ar iniciatīvu par 32 stundu darba nedēļas noteikšanu.

Tāpēc platforma ManaBalss.lv aicina pieteikties jaunu šīs iniciatīvas virzītāju. Ja Jūs atbalstāt šo ierosinājumu un gribat pārņemt iniciatīvas virzīšanu tālāk Saeimā, tad lūdzam pieteikties, rakstot uz birojs@manabalss.lv.

Paldies.

Jūsu ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Par ko mums maksās algu nākotnē?27. Nov (2018)

Citējot platformā ManaBalss.lv virzīto iniciatīvu «Samazināt noteikto «normālo» darba stundu skaitu», par darba tirgus tendencēm raksta nacionālā raidsabiedrība LSM. Šis ierosinājums patlaban ir savācis vairāk nekā 11 tūkstošus atbalstītāju parakstu, un to varētu iesniegt Saeimā, tomēr iniciatīvai ir nepieciešams jauns pārstāvis.

Tāpēc platforma ManaBalss.lv aicina pieteikties jaunu šīs iniciatīvas virzītāju. Ja Jūs atbalstāt šo ierosinājumu un gribat pārņemt iniciatīvas virzīšanu tālāk Saeimā, tad lūdzam pieteikties, rakstot uz birojs@manabalss.lv.
Eksperti ir norādījuši, ka praktisku iemeslu dēļ īsāku darba nedēļu nevarētu ieviest visās nozarēs, jo ir bažas par produktivitāti un darbaspēka trūkumu. Piemēram, tā būtu veselības aprūpē, kur darbinieku trūkst jau tagad. Taču IT nozares personāla atlases speciālisti žurnālam «SestDiena» ir atzinuši, ka jau šobrīd speciālistiem tiek piedāvāti dažādi darba grafiki – četru dienu nedēļas, darbs no mājām, īsākas piektdienas un citi risinājumi, raksta LSM.
Raidsabiedrība arī norāda uz universālā pamatienākuma eksperimentiem daudzviet pasaulē. Tā aizstāvji norāda, ka tieši garantētais ienākums mazinātu cilvēku bažas par izdzīvošanu un ļautu radošāk izmantot savu laiku. «Varbūt tam, kurš grib izglītoties vai attīstīt biznesa ideju, ir vērts iedot vairāk,» LSM citē organizāciju psihologu Reini Lazdu. Cilvēku skaitam pieaugot, visiem nākotnē var nepietikt darba. Garantētais pamatienākums varētu viņus nodrošināt, ar nosacījumu, ka pārējie strādājošie ir gana produktīvi.
Bet ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs pat uzskata, ka «tas ir fantastisks veids, kā vienā dienā likvidēt nabadzību Latvijā», citē LSM. Viņš, atsaucoties uz Viktoru Veretjanovu no Centrālās statistikas pārvaldes, raksta: ja ikviens pilngadīgs iedzīvotājs mēnesī saņemtu 500 eiro, «daudzas problēmas, kas nomāc Latvijas sabiedrību, tiktu efektīvi risinātas».
Turpretī ekonomists Pēteris Strautiņš ir viens no skeptiķiem un uzskata, ka Latvijai nav liekas naudas un esošie līdzekļi jātērē citiem, viņaprāt, nozīmīgākiem mērķiem. Viņš norāda, ka darba tirgus savā ziņā atrisina šo situāciju pats.
Avots: LSM

AUTORS: MANA BALSS

Meklējam virzītāju iniciatīvai par 32 stundu darba nedēļu!15. Nov (2018)

Lūdzam pieteikties - iniciatīvai «Samazināt noteikto «normālo» darba stundu skaitu» ir nepieciešams jauns virzītājs

Iniciatīva ir savākusi pietiekamu balsu skaitu, lai tiktu iesniegta Saeimā. Dažkārt gadās, ka iniciatīvas atbalsta kampaņas laikā autoriem mainās dzīves apstākļi, motivācija vai citi apsvērumi, kāpēc viņi vairs negrib vai nevar turpināt iniciatīvas virzību, pat ja tā ir savākusi nepieciešamo balsu skaitu. Tā ir noticis arī šai gadījumā ar iniciatīvu par 32 stundu darba nedēļas noteikšanu.

Tāpēc platforma ManaBalss.lv aicina pieteikties jaunu šīs iniciatīvas virzītāju. Ja Jūs atbalstāt šo ierosinājumu un gribat pārņemt iniciatīvas virzīšanu tālāk Saeimā, tad lūdzam pieteikties, rakstot uz birojs@manabalss.lv.

Paldies.

Jūsu ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Laikraksts argumentē par iniciatīvas izvirzīto jautājumu14. Nov (2018)

Jau pašlaik nekas netraucē inovatīvam un produktīvam uzņēmumam koplīgumā paredzēt, ka darba nedēļa ir, piemēram, 32 stundas. Tā Dienas Bizness argumentē par platformā ManaBalss.lv virzīto iniciatīvu «Samazināt noteikto «normālo» darba stundu skaitu».

«Ir jāsaprot – ja valstiskā līmenī tiks noteikta, piemēram, 32 stundu darba nedēļa, tas neizbēgami atsauksies uz darbinieku atalgojumu vairumā nozaru. Ir naivi iedomāties, ka varēs strādāt mazāk nekā līdz šim, bet saņemt tikpat,» db.lv argumentē laikraksta komentāru nodaļas redaktore Rūta Kesnere.
To arī direktīvā veidā nevar uzspiest darba devējiem, raksta autore. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā ir zemāka produktivitāte nekā vidēji Eiropas Savienībā. Līdz ar to bonusus, kādus var atļauties valstis, kurās dominē nozares ar augstu pievienoto vērtību, nevar atļauties Latvija.
Skarbā patiesībā ir: jo gudrāka un tehnoloģiski attīstītāka ekonomika, jo īsāka var būt tās darba nedēļa, un otrādi. Ja raugās uz Latvijas ekonomiku kā veselumu, tad nevar teikt, ka tajā dominē nozares ar augstu pievienoto vērtību un tā ir inovācijās balstīta. Ja ražojošajām nozarēm samazinās darba laiku, skaidrs, ka kritīsies gan produktivitāte, gan ieņēmumi. Tajā pašā laikā, protams, ir atsevišķas nozares, kurās jau pašlaik produktivitāte ir tāda pati kā vidēji Eiropas Savienībā vai pat augstāka. Tajās doma par saīsinātu darba laiku būtu apsverama. Šis ir labs piemērs tam, ka iespējamās izmaiņas būtu nevis jāuzspiež visai ekonomikai ar Darba likuma palīdzību, bet par to varētu lemt katra nozare savā iekšienē vai pat uzņēmums to paredzēt savā koplīgumā. Jau pašlaik nekas netraucē inovatīvam un produktīvam uzņēmumam koplīgumā paredzēt, ka darba nedēļa ir, piemēram, 32 stundas. To var darīt arī nozares iekšienē, ja par to iespējams panākt vienošanos.
Tā kā nozares ir tik dažādas, tad tas būtu vienīgais loģiskais risinājums, jo direktīvi visiem noteikt saīsinātu darba nedēļu, kas ir īsāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, nozīmētu samazināt Latvijas ekonomikas konkurētspēju, kas diezin vai ir mērķis. Ja par to lemtu katrs uzņēmums vai nozare, tas būtu daudz efektīvāk. Nelaime tā, ka šādu priekšlikumu izteicējiem un atbalstītājiem šāds individuāls vienošanās ceļš uzņēmumā vai nozarē šķiet pārāk sarežģīts un grūts. Daudz vienkāršāk taču, ja valsts to pasaka direktīvā veidā visiem bez kādas vienošanās. Un tad lai tie asinssūcēji uzņēmēji tiek galā, kā grib!
Pagaidām pat mazumtirgotāji nav spējuši panākt vienošanos par to, ka sestdienās, svētdienās un valsts svētkos veikali ir slēgti. To pat īsti nevēlas arodbiedrības, jo darbs svētku dienās un brīvdienās tiek apmaksāts dubultā. Protams, var būt vēlme noteikt saīsinātu darba nedēļu, saprotot, ka būs jāstrādā virsstundas, kuras darba devējs būs spiests apmaksāt dubultā. Respektīvi, reāli strādās līdzšinējo darba nedēļu, tikai uz virsstundu rēķina saņems vairāk. Taču tā ir īstermiņa domāšana, un jāsaprot, ka šādam scenārijam nepiekritīs uzņēmēji, jo tas rezultētos zemākā konkurētspējā un produktivitātē, kam loģiski sekos ja ne algu kritums, tad stagnācija gan, raksta autore.
Avots: db.lv

AUTORS: MANA BALSS

Meklējam virzītāju iniciatīvai par 32 stundu darba nedēļu!09. Nov (2018)

Lūdzam pieteikties - iniciatīvai «Samazināt noteikto «normālo» darba stundu skaitu» ir nepieciešams jauns virzītājs

Iniciatīva ir savākusi pietiekamu balsu skaitu, lai tiktu iesniegta Saeimā. Dažkārt gadās, ka iniciatīvas atbalsta kampaņas laikā autoriem mainās dzīves apstākļi, motivācija vai citi apsvērumi, kāpēc viņi vairs negrib vai nevar turpināt iniciatīvas virzību, pat ja tā ir savākusi nepieciešamo balsu skaitu. Tā ir noticis arī šai gadījumā ar iniciatīvu par 32 stundu darba nedēļas noteikšanu.

Tāpēc platforma ManaBalss.lv aicina pieteikties jaunu šīs iniciatīvas virzītāju. Ja Jūs atbalstāt šo ierosinājumu un gribat pārņemt iniciatīvas virzīšanu tālāk Saeimā, tad lūdzam pieteikties, rakstot uz birojs@manabalss.lv.

Paldies.

Jūsu ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Iet uz darbu tikai 4 dienas nedēļā. Vai tas ir iespējams Latvijā?27. Sep (2018)

Medijos ik pa laikam izskan ziņas par ārvalstīs notikušiem eksperimentiem, kuru ietvaros atsevišķi darba devēji izmēģinājuši standarta darba dienas vai darba nedēļas saīsināšanu. Visbiežāk šajā sakarā piemin turīgās Skandināvijas un Centrāleiropas valstis, taču vai kas tāds būtu iespējams arī tepat Latvijā?

Šobrīd Latvijā, gluži kā daudzās citās valstīs, standarta darba laiku veido astoņu darba stundu dienas un piecu darba dienu nedēļas.

Tātad, profesijas un amati, kuri paredz striktu pieturēšanos standarta darba slodzei, paredz strādāt 40 darba stundas nedēļā. Realitātē, individuālos gadījumos slodze nodarbinātajiem, protams, var ievērojami atšķirties.

Citās valstīs noritējušie atsevišķu darba devēju eksperimenti lielākoties paredzēja darba slodzes samazināšanu līdz 32 darba stundām, jeb četrām darba dienām nedēļā.

Vēl pirms aptuveni gada portālā “Manabalss.lv” parādījās aicinājums parakstīties, lai Latvijā tiktu ieviesta 32 stundu darba nedēļa, kā priekšzīmīgus piemērus nosaucot Austriju, Somiju un citas valstis, kurās šāds darba laiks esot ieviests.

Šī iecere, kā visiem zināms, nav realizējusies, taču jautājums par to, kā Latvijai klātos šādā eksperimentā ir pietiekami intriģējošs.

Ko saka eksperti?

Izteikti pesimistisks skats uz šādu eksperimentēšanu un to tās izrietošām potenciālām plaša mēroga izmaiņām darba organizēšanā ir Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK).

Konfederācijas eksperti atbild samērā lakoniski, norādot, ka, pirms ļauties fantāzijām par saīsinātu darba slodzi, būtu jāpatur prātā tas, ka pašreizējais Latvijas kapitālieguldījums un ražīgums nebūt neesot attiecīgajā līmenī.

“Lai kaut ko tādu varētu atļauties, ir jābūt ļoti augstam darba ražīgumam nozarēs, kas veido bāzes iekšzemes kopproduktu. Tas ir iespējams, ja ir lieli kapitālieguldījumi, augsta līmeņa automatizācija un izpildās citi nosacījumi. [...] pasaules ekonomiskajā apritē ir jāiekaro augstākas pievienotās vērtības sektori, kam nepieciešams augsts cilvēkkapitāla kvalifikācijas līmenis – zināšanas, uzņēmība, radošums. Ņemot vērā Latvijas relatīvi zemo kapitālieguldījumu un ražīguma līmeni, ir pamats uzskatīt, ka šāds modelis var ievērojami pazemināt iedzīvotāju dzīves līmeni,” pauda LDDK.

Savukārt makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uz šāda eksperimenta atkārtošanu Latvijā raugās, kā pats apgalvo, ar “labvēlīgu interesi”.

“[...] Zviedrija un citas pasaules bagātākās valstis jau ir sasniegušas ļoti augstu labklājības līmeni. Lai arī tas ir subjektīvs vērtējums, atļaušos teikt, ka lielākajai daļai šo valstu iedzīvotāju ir pieejamas visas preces un pakalpojumi, kuras var jebkādā veidā nozīmīgi ietekmēt viņu dzīves kvalitāti. Tas nenozīmē, ka viņi nevēlas vēl vairāk. Taču jebkas, ko viņi varētu iegādāties par to, drīzāk ietekmētu viņu sabiedrisko statusu,” par situāciju Skandināvijas valstīs izsakās speciālists.

“Cilvēku tieksme pēc prestiža un atzīšanas ir neizsmeļama. Taču šī sacensība ir nulles summas spēle – visi nevar piederēt turīgāko iedzīvotāju 50%, dzīvot 10% prestižāko mājokļu vai sūtīt savus bērnus 5% labāko skolu. Taču šajā sacensībā jeb nulles summas spēlē tiek iztērēti dabas resursi, cilvēki samazina savu brīvo laiku, zaudējot iespēju baudīt izjūtas, kuras nevar nopirkt par naudu. Tāpēc smilšu kaisīšana šīs nulles summas spēles riteņos ir simpātiska ideja, pat ja tā samazina ekonomikas izaugsmi, jo tā nav mērķis pati par sevi,” turpina Strautiņš.

Pievēršoties Latvijai, ekonomists norāda, ka arī mūsu valsts iedzīvotājiem nebūt nevajadzētu domāt tikai par naudu, taču ekonomiskā situācija valstī, ja to salīdzina ar turīgākajām Eiropas valstīm, tomēr esot vērā ņemams arguments pašreiz vairāk koncentrēties uz strādāšanu, kā arī efektivitātes, produktivitātes un līdz ar to arī labklājības līmeņa celšanu, nevis papildus brīvdienu meklēšanu.

“[...] IKP nav vienīgais mērķis, pat runājot tikai par ekonomisko politiku – vēl vairāk politiku kopā. Taču Latvijas labklājības līmenis šobrīd ir nedaudz zem 70% no ES vidējā, jeb nedaudz vairāk kā puse no Zviedrijas un citu ļoti bagāto valstu līmeņa. Tāpēc mums materiālās labklājības vairošana ir kaut nedaudz jēgpilnāka nodarbošanās nekā cilvēkiem otrpus Baltijas jūras. Turklāt, ja sacensība par statusu vienā sabiedrībā ir nulles summas spēle, tad augstāka salīdzinošā labklājība mūsu valstij uz pasaules fona nebūt nav bezjēdzīgs mērķis,” pauž Strautiņš.

Uz izmaiņām likumdošanā cerēt būtu veltīgi

Runājot par šāda eksperimenta norisi Latvijā un iespējamu saīsināta darbalaika ieviešanu veiksmīgu rezultātu gadījumā, ekonomists piebilst, ka konkrētas izmaiņas likumdošanā diez vai sekotu.

“Es tiešām nesagaidu, ka varētu samazināt standarta darba laika ilgumu, ko nosaka likumi. Neesmu dzirdējis, ka par to runātu Zviedrijā. Vai par kaut ko tādu varētu vienoties uzņēmumi un to darbinieki? Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma datiem pērn 91,3% nodarbināto iedzīvotāju strādāja pilnu darba laiku, bet 8,5% - nepilnu. Uzņēmumos un organizācijās, kuru darbs ir jānodrošina vairāk nekā astoņas stundas dienā, risinājumi var būt visdažādākie. Piemēram, ir rūpnīcas, kuras strādā nepārtraukti, kurās darbinieki var strādāt 12 stundas pēc kārtas vidēji katru otro dienu. Tādējādi viņi samazina ceļā uz darbu iztērēto laiku un naudu, iegūst papildu iespējas organizēt bērnu vešanu uz skolu un tamlīdzīgi,” saka Strautiņš.

Eksperts norāda, ka nesagaida plaša mēroga radikālu darba laika samazināšanu tuvākajā laikā, taču atklāj, ka pētījumi skaidri parāda – vidēji nostrādātais laiks pamazām sarūk.

“Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta, ka 2002. gadā 33,1% strādājošo strādāja vairāk nekā normālo darba laiku, pērn tādu bija tikai 6,1%. Jo vairāk aug darba ražīgums un labklājība, jo nepieciešamība pēc katra papildus eiro kļūst mazāk spiedīga. Bezdarba samazināšanās palielina darbinieku iespējas noteikt savu darba laiku. Sabiedrība kopumā dzīvo arvien mierīgāk un nemateriālo vērtību nozīme pieaug,” izstāsta ekonomists.

Standarta modelis nākotnē tomēr varētu izzust

Runājot par nākotni un iespējamām valstiska mēroga izmaiņām darba tirgū un darba plānošanā, Strautiņš pieļauj, ka cilvēku ekonomiskā aktivitāte arvien vairāk atkāpsies no līdzšinējā “standarta modeļa” — strādāt vienā vietā standarta darba laiku un katru dienu braukt uz darbu.

“Arvien vairāk cilvēku katru dienu pārdos savas prasmes darba tirgū atsevišķu projektu īstenošanai. Šādā gadījumā cilvēku nostrādāto laiku arvien vairāk noteiks viņu personiskās prioritātes. Ļoti iespējams, ka brīvais laiks iegūs arvien lielāku vērtību,” prognozē eksperts.

Strādājot ražīgāk, cilvēki varēs atļauties strādāt arvien mazāk, lēš Strautiņš, taču speciālistam nerodas ticība, ka darba laika samazināšanai nebūs nekādas lejupvērstas ietekmes uz radīto kopējo pievienoto vērtību.

“Tas gan noteikti ir atkarīgs no darba satura. Esmu lasījis, ka intensīvu radošu darbu cilvēki kvalitatīvi spēj veikt ne vairāk kā sešas stundas dienā, kam sliecos ticēt. Savukārt rūpniecībā darba laika samazināšanai zem astoņām stundām ietekme uz saražoto apjomu var būt diezgan tieša,” brīdina ekonomists.

Kas patiesībā notika Zviedrijā?

Viens no populārākajiem piemēriem, kurš savulaik tika aprakstīs kā veiksmes stāsts bija Zviedrija, kur kādā Gēteborgas pansionātā uz 18 mēnešiem tika ieviesta sešu darba stundu diena tipisko astoņu stundu vietā.

Vēl salīdzinoši nesen Jauns.lv vēstīja par kādu Jaunzēlandes juridisko pakalpojumu uzņēmumu “Perpetual Guardian”, kurš veiksmīgi eksperimentējis ar četru dienu darba nedēļu.

Kā ziņo britu medijs “Telegraph”, Zviedrijas eksperimentā tika iesaistītas 68 pansionātā strādājošās darbinieces.

Lai arī pašu strādājošo, produktivitātes rādītāji, labsajūta un noskaņojums uzlabojās, galarezultātā tika konstatēts, ka sešu stundu darba diena tik un tā izvērtās kā pārāk dārgs prieks un Gēteborgas pansionāta darbinieki bija spiesti atgriezties pie astoņu stundu darba dienas atsevišķu pašvaldības eksperimentā iesaistīto pušu protesta dēļ, kuras apgalvoja, ka nav godīgi turpināt dārgo eksperimentu, liekot par to maksāt nodokļu maksātājam, 2017. gadā rakstīja BBC.

Atgriežoties pie iepriekš pieminētās Austrijas, jāpiebilst, ka, saskaņā ar valsts iestāžu publiskoto informāciju, šobrīd Austrijā standarts joprojām ir astoņu darba stundu diena un 40 stundu darba nedēļa.

Taču, kā ziņo britu medijs “Independent”, vēl salīdzinoši nesen austrieši bija spiesti cīnīties, lai netiktu palielināts maksimālais pieļaujamo darba stundu skaits dienā no 10 stundām līdz 12 stundām. Neskatoties uz plašiem publiskiem protestiem un ievērojamu sabiedrības neapmierinātību, šo cīņu Austrijas strādājošie ļaudis zaudēja.

Kā vēsta BBC, Zviedrijas pansionāts nebūt nav vienīgais, kurš ļāvies eksperimentam ar saīsināto darba laiku – līdzīgās avantūrās iesaistījušies arī atsevišķi moderni “start-up” uzņēmumi.

“Nedomāju, ka sešu stundu darba diena iet roku rokā ar veiksmīgu jauna “start-up” uzņēmuma vadīšanu,” BBC reiz pauda kāda turpat Gēteborgā bāzēta ar 3D printēšanu saistīta uzņēmuma vadītājs Ēriks Gatenholms.

Tikmēr Jauzēlandes firma apgalvoja, ka četru darba dienu nedēļas eksperimenta rezultāti bija necerēti pozitīvi un uzņēmuma valde gatavojās lemt par šādas darba nedēļas ieviešanu pašreizējā standarta vietā.

Komentējot eksperimentus ar darba slodzes samazināšanu, Gēteborgas pansionāta eksperimenta vadošais pētnieks Bengts Lorentzons BBC pauda, ka būtiska šajā visā ir individuālu darba devēju iniciatīva un prasme adekvāti izvērtēt savas spējas.

“Loģiski, ka pansionātā, maiņās strādājošas māsiņas nevar atļauties tik brīvi ieplānot savu darba laiku, kā to dara, piemēram, konsultēšanas pakalpojumu sniedzēji,” apgalvoja pētnieks.

Autors: Jauns.lv

AUTORS: ZIņAS MB

Piedalies kā skatītājs jaunajā diskusiju raidījuma “Mana Balss” uzņemšanā RīgaTV 24 studijā, Blaumaņa ielā 32, 7. jūnijā plkst. 19:00!04. Jun (2018)

Diskusijas dalībnieki:
- Moderators Māris Zanders
- Irēna Liepiņa, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece
- Andrejs Klementjevs, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas deputāts
- Aigars Rostovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents
- Baiba Fromane, Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes locekle

Līdz šim par normālo darba laiku tiek uzskatītas 40 stundas nedēļā jeb 160 darba stundas mēnesī, taču iniciatīva ierosina mainīt stundu skaitu līdz 32 darba stundām nedēļā. Vidēji pilna laika darbinieks Eiropas Savienībā parastā darba nedēļā strādā 40,3 stundas. Garākā darba nedēļa ir Lielbritānijā, taču īsāka Dānijā. Vidēji pilna laika darbinieki Lielbritānijā strādā 42,3 stundas, tam seko Kipra ar vidēji 41,7 stundām, Austrija ar 41,4 stundām un Grieķija ar 41,2 darba stundām nedēļām. Tomēr, vai Latvijā vajadzētu samazināt darba stundu skaitu nedēļā?

Lai nodrošinātu vispusīgu un informējošu diskusiju, aicināsim dažādo iesaistīto pušu pārstāvjus uz publiskām debatēm, kurās aplūkosim iniciatīvu, kā arī spriedīsim par tās ietekmi Latvijā. Diskusijas laikā arī publika varēs izteikt savu viedokli un uzdot jautājumus diskusijas dalībniekiem!

Nāc un klausies diskusiju! Tiekamies ceturtdien, 7.jūnijā 19:00!

Vairāk informācijas: https://www.facebook.com/events/2128618267416978/

AUTORS: ZIņAS MB