Iniciatīva iesniegta Saeimā!

Pārstāvis: Alvils Puričs AurelsPublicēta: 29. Nov (2017)

SIMTGADES SVINĪBU NAUDAS NOVIRZĪŠANA VĒŽA ĀRSTĒŠANAI!
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
11'335
Jau parakstījuši 11'335

Latvijas simtgades svinībām minēts skaitlis - 60 miljoni eiro, no kura valsts daļa ir 22,3 miljoni eiro. 2017. gadā 12 696 847 eiro. 2018. gadā 25 254 818 eiro. 2019. gadā 9 671 559 eiro. 2020. un 2021. gadā kopā 11 452 723 eiro. Igaunijas valsts finansējums ap 24 miljoniem eiro, kamēr Somijas vien 19 miljoni eiro. Svarīgākie pasākumi no valsts budžeta. 2,9 milj. ārlietu ministrijas diplomātiskā programma 70 pasaules valstīs. 13,5 milj. Latvijas skolas soma (200 000 bērnu varēs iepazīties ar kultūras un mākslas vērtībām.) 2,3 milj. kultūras norisēm visos reģionos. 1,5 milj. programma Lauki ienāk pilsētā. 2,78 milj. starptautiskā kultūras programma. 2,7 milj. starptautiskās programmas un ārējās komunikācijas nodrošināšanai. Vēlos, lai tiktu pārskatīti tēriņi un daļa naudas tiktu novirzīta vēža slimnieku ārstēšanai, kaut gan, labprāt, visa ! Vai tiešām ir nepieciešamas tik dārgas svinības? Ar vēzi slimie Latvijas iedzīvotāji cenšas kļūt par Igaunijas rezidentiem, jo kaimiņvalstī ir daudz plašāks mūsdienīgu kompensējamo medikamentu loks. Nozīmīgas problēmas onkoloģijā ir efektīvāku zāļu kompensēšana iedzīvotājiem, kā arī finansējums operācijām un ķīmijterapijai. Vismaz pusei vēža pacientu pēc operācijas ir nepieciešama ķīmijterapija vai staru terapija. Līdzekļu trūkuma dēļ vēža pacientiem, ar retiem izņēmumiem, netiekot kompensēta mērķterapija, kas iznīcina vēža šūnas, bloķējot to augšanu. Šādi tiek kavēta iespēja apturēt vēža attīstību. Piemēram, jau 12 gadus Latvijā valsts neapmaksā vienu no ķīmijterapijas shēmas medikamentiem kolorektālajam vēzim, kas kardināli pasliktina ārstēšanas rezultātus. Pacients pats šīs zāles nopirkt nevar, jo izmaksas sešu mēnešu kursam ir 18 000 eiro, un līdzīgi ir arī citiem vēžu veidiem. Plašsaziņas līdzekļos izskanējis medicīnas nozares pārstāves viedoklis par to, ka kompensējamo zāļu budžets nozarei būtu jāpalielina par vismaz aptuveni 15-20 miljoniem eiro gadā, lai Latvija onkoloģijas jomā sasniegtu Igaunijas un Lietuvas līmeni.

Piedāvāju izvērtēt un samazināt Latvijas simtgades svinību tēriņus no valsts budžeta. Finansējuma piešķiršanu onkoloģisko slimību diagnosticēšanai un ārstēšanai.

Vēzis ir otrais biežākais nāves cēlonis Latvijā pēc asinsrites sistēmas slimībām. Taču dārdzības dēļ valsts tos pārsvarā nekompensē. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ mirstība no ļaundabīgiem audzējiem Latvijā ir ievērojami augstāka nekā Rietumeiropā. Eiropas Savienības statistikas biroja dati ir šokējoši: gandrīz pusi (48,5%) nāvju Latvijā varētu novērst, ņemot vērā mūsdienu medicīnas iespējas. Sliktāki rādītāji ir vienīgi Rumānijā. Zarnu un krūts vēzis ir biežākie «novēršamās nāves» iemesli tūlīt pēc infarkta un insulta. Labākas ārstēšanas iespējas ļaus izglābt daudzas dzīvības, ģimenes locekļus un draugus, jo vēzis nešķiro. Onkoloģijas pacienti ar savlaicīgi atklātu slimību un atbilstošu ārstēšanu arī turpmāk varēs pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā, turpināt strādāt, maksāt nodokļus un būt aktīvi.

Iniciatīvas jaunumi

Iniciatīvu traktē kā manifestu; onkoloģijai sola papildus finansējumu13. Mar (2019)

Latvijas simtgades budžetu pārstrukturēt vairs nevar – šī iespēja ir "kā ūdens zem tilta", proti, aiztecējusi.

Tā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē situāciju raksturoja komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (A/P). Sēde ar Veselības ministrijas (VM) un Kultūras ministrijas (KM) pārstāvju piedalīšanos otrdien, 12. martā, tika noturēta, lai izdarītu konceptuālu lēmumu par kolektīvo iesniegumu "Simtgades svinību naudas novirzīšana vēža ārstēšanai".

Tas Saeimā tika iesniegts 2018. gada augustā. "Nevar teikt ne to, ka iniciatīva būtu noraidīta, ne apstiprināta," ManaBalss.lv komentē M. Bondars. "Jaunā Saeima to saņēma "mantojumā", un Budžeta komisija darbību sāka tikai novembra beigās. Tajā brīdī pārdale vairs nebija iespējama."

"Es šo iniciatīvu vairāk uztveru kā politisku manifestu, un šeit neviens nav pret to, ka vajadzētu palielināt finansējumu vēža ārstēšanai," saka deputāts. Pēc viņa vārdiem, dienaskārtībā to iekļaut tomēr ir bijis svarīgi. "Esmu pārliecināts, ka, nākamnedēļ, runājot ar veselības ministri par veselības aprūpes budžetu, šis būs viens no dienaskārtības jautājumiem. Komisija atbalsta finansējuma palielināšanu gan veselības aprūpei vispār, gan onkoloģiskajiem pacientiem konkrēti. Tomēr pārdale no simtgades svinību budžeta pozīcijas uz šo nav iespējama."

Situāciju onkoloģiskajā ārstēšanā raksturot aicinātā VM sēdē norādīja, ka pacientu nodrošināšana ar zālēm tiešām ir apgrūtināta. VM pārstāve klāstīja, ka onkoloģijai papildus piešķirtās naudas apjoms nākamajā un aiznākamajā gadā nepalielināsies – šis finansējums ir konstants šā gada apjomā. "Ja onkoloģiskais pacients ir sācis terapiju, tad tā ir jāturpina līdz progresam, un tas prasa laiku. Tai pašā laikā jauni pacienti nāk klāt, kam arī ir jāsāk terapija, bet blakus 2018. gadam papildus piešķirtajai naudai nākamgad un aiznākamgad nekas klāt nenāks," sacīja VM pārstāve.

Proti, šim gadam papildus piešķirtajā finansējumā ir jāiekļaujas gan pacientiem ar jau uzsākto terapiju, gan tiem, kam tā būs jāsāk no jauna. "Tas nav īsti reāli. Jā, ar finansējumu ir labāk, tomēr, lai turpinātu gan jau sākto, gan ārstētu jaunus pacientus, papildus finansējums ir vajadzīgs," uzskata VM.

Runājot par neseniem uzlabojumiem onkoloģiskajā aprūpē, sēdē izskatītajā 2017. gadā tapušajā iniciatīvā cita starpā ir minēts, ka "jau 12 gadus Latvijā valsts neapmaksā vienu no ķīmijterapijas shēmas medikamentiem kolorektālajam vēzim". VM komentē, ka kolorektālā vēža ārstēšana kopš 2018. gada ir iekļauta apmaksājamajos medikamentos. "Tomēr pieaug pacientu skaits arī šai kategorijā," turpina VM.

Ja ministrija bija plānojusi 25-30 melanomas pacientus gadā, tad "to skaits ir jau dubultojies. Tāpat ir ar plaušu ļaundabīgo audzēju pacientiem. Ļoti aktīvs ir onkoloģijas "zaļais koridors", kur pacientiem ir ļoti laba diagnosticēšanas iespēja 11 vēža lokalizācijām. Tāpēc pacientu skaits ir lielāks par plānoto."

Tiesa, efektīvāka diagnostika nozīmē ātrāku nonākšanu ārstniecības iestādē, un efektīvāka ir arī ārstēšana, kas iznākumā samazina izmaksas. Tomēr tam ir jānodrošina tūlītējā terapija, tāpēc vēža ārstēšanas finansējuma pieaugums ir akūts jautājums.

"Skaidrs ir tas, ka veselības aprūpei kopumā, ieskaitot arī vēža ārstēšanu, finansējums ir krietni par mazu," sēdē sacīja M. Bondars. "Tāpēc nākamajos gados, skatot valsts budžetu, mums, kolēģi, ir jāapzinās, ka šai nozarei finansējums ir jāpalielina būtiski - gribam mēs to vai ne."

Ņemot vērā, ka šī iniciatīva tika iesniegta tikai 2018. gada augustā, kad lielākā daļa simtgades budžeta finansējuma jau bija sadalīta, "mēs būtībā atrodamies situācijā, ko varētu raksturot kā "ūdens zem tilta". Nauda ir iztērēta un saplānota, un neko pārdalīt nav iespējams," secināja M. Bondars. "Tāpēc mums ir jārūpējas par to, ko pēc būtības saka arī iniciatīvas iesniedzēji – lai veselības aprūpes budžets tiktu palielināts, un arī vēža pacienti saņemtu vairāk finansējuma."

Sēdē klātesošā KM Latvijas valsts simtgades biroja pārstāve skaidroja, ka, lai gan svinību kulminācijas posms ir bijis, pati simtgades programma nav beigusies. Kopumā tā ilgst no 2017. līdz 2021. gadam, konkrēti – līdz 2021. gada 26. janvārim, kas ir Latvijas starptautiskās atzīšanas de iure simtgade.

Viņa norādīja, ka simtgades pasākumos ir virkne notikumu, kas tiktu valsts budžeta finansēti jebkurā gadījumā. Piemēram, piedalīšanās Londonas grāmatu tirgū arī bija simtgades notikums, tomēr tā reālais mērķis ir Latvijas literatūras eksportspējas celšana. Savukārt filmu programma ir trīskāršojusi, ja ne pat četrkāršojusi Latvijas filmu auditoriju kinoteātros. Simtgades programmā ir ietverti arī tādi pasākumi kā ikgadējā militārā parāde, Dziesmu svētki u.c., kas notiktu jebkurā gadījumā. "Simtgades gadā tie vienkārši notika šai svētku zīmē. Šādu notikumu ir daudz," komentē KM.

Turpmākajos pāris gados ir simtgades sakarā budžets ir ieplānots, piemēram, kultūrizglītības programmai "Latvijas skolas soma". 2020. gadā tie ir 4,7miljoni eiro un 2021. gadā - 4,8 miljoni eiro, kas proporcionāli tiek sadalīti pašvaldībām pēc skolēnu skaita, lai skolas šo naudu varētu izmantot kultūrizglītības programmām. Piemēram, teātra izrāžu apmeklējumiem Nacionālajā teātrī, reizē iepazīstot arī ēku, kurā notika Latvijas Republikas proklamēšana. Cita budžeta pozīcija ir Latvijas publiskās diplomātijas programma tieši de iure simtgadei. Tas ir ārlietu dienestam būtisks notikums, lai tajā laikā stiprinātu mūsu attiecības ar stratēģiskajiem partneriem pasaulē.

Sēdē izskanēja viedoklis, ka sabiedrībā aktualizējamās iniciatīvās nav pareizi pretnostatīt dažādas jomas, piemēram, kultūru pretī veselībai. M. Bondars to komentēja, ka "cilvēki var iniciatīvas virzīt, kā viņiem šķiet pareizi, un mums ir jārespektē to vairāk nekā desmit tūkstošu iedzīvotāju atbalsts konkrētajam priekšlikumam. Tāpēc esam sapulcējušies un uzaicinājuši arī veselības ministriju, lai saprastu, kāda ir situācija ar vēža ārstēšanas finansējumu."

Nākamās nedēļas sākumā Budžeta komisijai ir paredzēta tikšanās ar veselības ministri Ilzi Viņķeli.

Avots: ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Par simtgades naudu un vēža ārstēšanu vēl lems29. Oct (2018)

Saeima ceturtdien varētu lemt par iedzīvotāju iniciatīvu simtgades līdzekļus novirzīt vēža ārstēšanai, ziņo aģentūra LETA.
Ceturtdien, 1.novembrī, Saeima varētu lemt par tālāko virzību iedzīvotāju iniciatīvai par Latvijas simtgades svinībām paredzēto līdzekļu novirzīšanu vēža ārstēšanai, lasāms parlamenta sēdes darba kārtības projektā. Sēdes darba kārtība vēl jāapstiprina parlamenta Prezidijam.
Parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavotais lēmumprojekts paredz iedzīvotāju iniciatīvu nodot tālākai skatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Iepriekš diskusijās Mandātu komisijas sēdē tika panākta vienošanās par šādu lēmumu, lai mudinātu par finansējuma jautājumiem atbildīgo Budžeta komisiju strādāt pie nepieciešamo līdzekļu vēža ārstēšanai nodrošināšanas.
Iepriekš Mandātu komisijas sēdē tika uzklausīti Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta pārstāvji, kuri norādīja, ka papildus vēža ārstēšanai šogad ir piešķirti 30 miljoni eiro un ka attiecīgo summu ir paredzēts piešķirt arī turpmāk.
Deputāts Aldis Adamovičs (V) komisijas sēdē pauda, ka tādējādi jau ir ņemta vērā iesniedzēju vēlme pēc attiecīgā apjoma summas piešķiršanas vēža ārstēšanai. Viņš vērsa uzmanību, ka iniciatīva parakstīšanai iesniegta vēl pirms tam, kad budžetā tika paredzēta attiecīgā naudas summa. Parlamentārietis Andris Siliņš (ZZS) rosināja izteikt aicinājumu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai turpināt nodrošināt nepieciešamos līdzekļus vēža ārstēšanai.
Sabiedrības iniciatīvu platformā "Manabalss.lv" par šo ierosinājumu ir savākti vairāk nekā 11 tūkstoši parakstu.
Parakstu vākšanu platformā pērn novembrī sāka Alvils Puričs-Aurels. Iniciatīvas autors iepriekš skaidroja, ka Latvijas simtgades svinībām tērēšot aptuveni 60 miljonus eiro, no kuriem valsts daļa ir 22,3 miljoni eiro. Puričs-Aurels uzsvēra, ka Igaunija savas simtgades svinībām tērēs ap 24 miljoniem eiro, bet Somija - "vien 19 miljonus eiro".
Iniciatīvā tika pausta vēlme pārskatīt tēriņus un daļu naudas novirzīt vēža slimnieku ārstēšanai. "Vai tiešām ir nepieciešamas tik dārgas svinības?" vaicāts iniciatīvas pieteikumā.
Puričs-Aurels satraucies, ka Latvijā mūsdienīga vēža ārstēšana ir tik ļoti atpalikusi, ka trīs gadu laikā ar vēzi slimo palīdzības lūdzēju skaits četrkāršojies. Tāpat ar vēzi slimie Latvijas iedzīvotāji cenšas kļūt par Igaunijas rezidentiem, jo kaimiņvalstī ir daudz plašāks mūsdienīgu kompensējamo medikamentu loks.
Iniciatīvas autors pauda pārliecību, ka labākas ārstēšanas iespējas ļaus izglābt daudzas dzīvības, ģimenes locekļus un draugus, "jo vēzis nešķiro". Tāpat onkoloģijas pacienti ar savlaicīgi atklātu slimību un atbilstošu ārstēšanu arī turpmāk varēs pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā, turpināt strādāt, maksāt nodokļus un būt aktīvi.
Avots: LETA

AUTORS: MANA BALSS

Sāk skatīt iniciatīvu par simtgades svinību finansējuma novirzīšanu vēža ārstēšanai; deputāti aicina naudu rast citur12. Sep (2018)

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas trešdien sāka kolektīvā iesnieguma par simtgades svinību naudas novirzīšana vēža ārstēšanai sākotnējo izvērtēšanu. Lai gan deputāti bija vienisprātis, ka onkoloģisko slimību ārstēšanai ir nepieciešami papildu līdzekļi, tomēr kultūru nevar pretstatīt veselības jomai.
Iniciatīva "Simtgades svinību naudas novirzīšana vēža ārstēšanai" portālā "Manabalss.lv" publicēta pērnā gada izskaņā. Līdz šim par iniciatīvu parakstījušies teju 11 tūkstoši iedzīvotāju.

Iniciatīvas iesniedzējs Alvils Puričs Aurels, uzrunājot komisijas deputātus, dalījās gan ar savu smago pieredzi, kad ar vēzi saslimis kāds tuvs cilvēks, gan atsaucās uz sabiedrībā zināmiem vēža saslimšanas gadījumiem.

Komisija deputāts Raivis Dzintars (NA) atzina, ka šis ir ārkārtīgi smags jautājums. Neatkarīgi no simtgades pasākumiem ir nepieciešams rast papildu finansējumu onkoloģiskajām saslimšanām, norādīja Dzintars. Vienlaikus deputāts uzsvēra, ka viņam ir nepieņemama kultūras un onkoloģisko saslimšanu pretnostatīšana. "Amorāli un nepareizi ir šīs lietas pretstatīt!" pauda parlamentārietis.

Deputāte Janīna Kursīte-Pakule (NA) pateicās iniciatīvas autoram par uzmanības piesaistīšanu problēmai, kā arī uzteica to, ka uzmanību šai akūtajai problēmai vērsis tieši gados jauns cilvēks. Arī viņa atzina, ka tā ir milzīga problēma, taču to nevar risināt ar līdzekļiem no simtgades svinībām. Tas būtu tikai "viens piliens" no nepieciešamā, atzina Kursīte-Pakule.

Parlamentārietis Jānis Vucāns (ZZS) arī uzteica iniciatīvu un iezīmēja, ka jebkuriem tēriņiem valstī ir jābūt racionāliem un pamatotiem.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vienojās, ka iniciatīvu turpinās pētīt, uz sēdi uzaicinot Veselības ministrijas (VM) pārstāvjus.

Vēstīts, ka iniciatīva par simtgades svinību naudas novirzīšana vēža ārstēšanai paredz izvērtēt un samazināt Latvijas simtgades svinību tēriņus no valsts budžeta, finansējumu piešķirot onkoloģisko slimību diagnosticēšanai un ārstēšanai.

Ziņas avots: Katrīna Žukova, delfi.lv

AUTORS: ZIŅAS MB

Iniciatīva “Simtgades svinību naudas novirzīšana vēža ārstēšanai” ir iesniegta Saeimā!30. Aug (2018)

2018.gada 7.augustā iniciatīva tika iesniegta Saeimā tālākai izskatīšanai. Iniciatīvu līdz 2018.gada 7.augusta plkst. 14:00 bija parakstījuši 10 810 Latvijas iedzīvotāju.

Seko līdzi jaunumiem par iniciatīvas gaitu!

AUTORS: ZIŅAS MB

Iniciatīva ir savākusi 10 000 parakstu!13. Jun (2018)

Pavisam drīz tiek plānota iniciatīvas iesniegšana Saeimā, taču līdz tam ir vēl jāsavāc "rezerves" paraksti.

Dalies ar iniciatīvu un palīdzi savākt "rezerves" parakstus!

AUTORS: ZIŅAS MB

Kultūras ministrija komentē iniciatīvu un izsakās par finansējuma apmēriem un tā izlietojumu29. Mar (2018)

PAR ONKOLOĢIJAS BUDŽETA BŪTISKO PIEAUGUMU UN SALĪDZINĀJUMU AR IEGULDĪJUMU VALSTS SIMTGADES PROGRAMMĀ

Iedzīvotāju veselība ir prioritāte jebkurā situācijā un tās aprūpei un nodrošināšanai nepieciešami ilgtermiņa risinājumi, tāpēc pretnostatīt veselības aprūpi citām nozarēm, t.sk. Latvijas valsts simtgades programmai ir nekorekti. Jāņem arī vērā, ka valsts budžeta finansējums Latvijas valsts simtgades iniciatīvām trīs gadiem (2017. – 2019.) ir 22,3 miljoni eiro, kas ir nepilni 0,2% veselības budžeta trim gadiem jeb pus procents no kopējā veselības nozares finansējuma 2018. gadā.

Latvijas valsts simtgades programma paredz aktivitātes visās nozarēs - nav korekti runāt par tēriņiem un pretstatīt to citām nozarēm, tieši pretēji, virkne pasākumu, t.sk. medicīnas nozarē, veicina plašas sabiedrības izpratni par veselības nozīmi, medicīnas personāla ieguldījumu valstī un medicīnas nozīmi nākotnē. Plašā un daudzveidīgā Latvijas valsts simtgades programma PAREDZ IEGULDĪJUMUS LATVIJAS NĀKOTNĒ – norises veidotas, lai nostiprinātu esošās un radītu paliekošas vērtības nākotnei, kā arī aizsāktu ilgtermiņa aktivitātes, īpašu uzmanību pievēršot visiem reģioniem, izglītībai, bērniem un jauniešiem, Latvijas iedzīvotāju valstspiederības stiprināšanai, stiprinātu Latvijas valsts reputāciju un atpazīstamību, veicinātu ekonomisko aktivitāti. Detalizētāka informācija par Latvijas valsts simtgades budžeta sadalījumu www.LV100.lv .

Valdība un Saeima apstiprinājusi 2018. gada valsts budžetu, par tā svarīgākajām prioritātēm nosakot veselības aprūpi, demogrāfijas pasākumus un valsts drošību. Veselības aprūpei šogad papildus piešķirti vairāk nekā 235 miljoni eiro (finansējums onkoloģijai 2018.gadā palielināts par 15,3 miljoniem eiro, sasniedzot turpat 30 miljonu eiro atzīmi), kas vēsturiski pirmoreiz nodrošina finansējumu veselības aprūpei virs 1 miljarda eiro gadā.

Budžetā veselības aprūpei paredzētā summa par vairākiem desmitiem miljonu eiro pārsniedz 2008.gada budžetā atvēlēto – veselības un aizsardzības nozaru budžeti ir vienīgie, kas pārsniedz pirms-krīzes apmēru.

Dalies ar ziņu sociālajos tīklos un palīdzi savākt atlikušos parakstus!

- komentē Latvijas Republikas Kultūras ministrija

AUTORS: ZIŅAS MB

Veselības politikas efektivitātes salīdzinājums starp Latviju un ASV18. Jan (2018)

Mirstība no vēža Latvijā pēdējos divdesmit gados ir pieaugusi. Savukārt ASV ir pretēji – arvien mazāk amerikāņu saslimst ar vēzi, bet starp saslimušajiem arvien lielāks ir izārstēto cilvēku skaits, un samazinājies nāves gadījumu skaits. Kāpēc ASV var, bet Latvijai neizdodas?

Onkoloģija ir nozare, kuru Veselības ministrija ir pasludinājusi par vienu no prioritāri attīstāmām. Pēdējos gados tai ir novirzīts papildu finansējums. Uzlabojusies valsts kompensējamo medikamentu pieejamība. Ir izveidoti tā saucamie „zaļie koridori”, kas dod iespēju paātrinātā tempā veikt izmeklējumus un uzsākt ārstēšanu.

Netrūkst gan arī negatīvā. Ārstēšanas uzlabošanas plāns tiek ieviests gliemeža ātrumā, turklāt no tā satura secināms, ka pacientu dzīvildzes pieaugums tiks sasniegts tikai ļoti tālā nākotnē. Dažu vēža diagnožu pacientiem joprojām nav pieejamas pat vecākās paaudzes zāles, par jauniem un moderniem medikamentiem nemaz nerunājot. Pagājušajā gadā pat radās grūtības ar piešķirtā finansējuma izlietošanu, jo nebija skaidrs, kā to iztērēt vislietderīgāk.

Šie simptomi liek uzdot pamatotu jautājumu – vai Veselības ministrijas politika onkoloģijas jomā ir pietiekami efektīva?

Situāciju gadu no gada ir mēģināts uzlabot, tomēr bēdīgo statistiku tas daudz nemaina. Mirstība no vēža Latvijā pēdējos divdesmit gados ir nevis samazinājusies, bet gan pieaugusi. No 5548 cilvēkiem 1996. gadā līdz 6031 cilvēkiem 2016. gadā.* Arī ES kopējā kontekstā vērtējot, rādītāji ir slikti. No vēža mirušo skaits 2014. gadā (305 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju) Latvijā procentuāli bija viens no lielākajiem. ES vidējo līmeni (270 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju) gan daudz nepārsniedzam un tādās valstis kā Ungārija (354 cilvēki), Horvātija (343) vai Slovākija (326) situācija ir vēl nepatīkamāka. Tomēr tas nevar būt ne mierinājums, ne aizbildinājums it īpaši, ja situāciju salīdzinām ar ASV.

Pirms neilga laika jaunākos statistikas datus par situāciju 2015. gadā publicēja Amerikas vēža sabiedrība (American Cancer Society). Saskaņā ar tiem nāves gadījumu skaits no vēža ASV 2015. gadā ir samazinājās līdz 158,6 uz 100 000 iedzīvotāju. Salīdzinot ar 1991. gadu, 2015. gadā no vēža nomiris par 26 procentiem mazāk amerikāņu. Pēdējos gados arvien mazāk amerikāņu saslimst ar vēzi, savukārt starp saslimušajiem arvien lielāks ir izārstējušos cilvēku skaits.

Kādi ir iemesli ASV fenomenam, izveidojot veselības aprūpes sistēmu, kas cīņā pret vēzi ir tik efektīva, ka tai līdzi netiek pat tik bagātas un attīstītas ES valstis kā Vācija vai Francija (261 un 256 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju 2014. gadā)?

ASV speciālisti uzskata, ka viens no galvenajiem panākumu iemesliem ir efektīvā pretsmēķēšanas kampaņa. Amerikāņi sākuši smēķēt mazāk un neizpaliek arī rezultāts. Mirstību no plaušu vēža vīriešu vidū laika posmā no 1990. līdz 2015. gadam ir samazinājusies pat par 45 procentiem. Nav noslēpums, ka smēķēšana sekmē arī citu saslimšanu un citu vēža formu attīstību. Panākumu recepte būtībā ir vienkārša. Veselīgs dzīvesveids, agrīna diagnosticēšana un mūsdienīgas ārstēšanas metodes ir tie nozīmīgākie elementi, kas sekmējuši veiksmīgāku visu veidu onkoloģisko saslimšanu ārstēšanu.

Latvijā šīs elementārās patiesības it kā zinām. Tajā pašā laikā saskaramies ar regresu.

Kāpēc tā? Mani nepamet sajūta, ka daļa darbību mērķi nesasniedz, jo valsts un veselības aprūpes sistēmas vadītājiem nav sistemātiskas ilgtermiņa stratēģijas un vienota rīcības plāna, kas noteiktu, ko darīt, lai sabiedrības veselības rādītāji uzlabotos. Neesam gatavi sekot pat pozitīvam citu valstu paraugam.

Minēšu vien dažus piemērus, kas Latviju nepatīkami atšķir no ASV.

Pirmkārt, cigarešu un alkoholisko dzērienu tirdzniecības ienesto akcīzes nodokli daudzi politiķi joprojām uzskata par svarīgu valsts budžeta papildināšanas instrumentu, nedomājot par šo produktu lietošanas negatīvajām sekām.

Otrkārt, onkoloģiskās saslimšanas necenšamies ārstēt ar modernākajām zālēm, kurām ražotājs garantē stingri noteiktu efektivitātes minimumu, iedarbojoties uz specifiskām saslimšanas formām. Nevis ar senu vietējo pētnieku sagudrotu preparātu, kura efektivitāte nav pārliecinoši pierādīta. Tā vietā, lai piedāvātu kādus no modernākajiem pasaulē pieejamajiem medikamentiem, slēdzot līgumu, kas noteiktu, ka samaksa tiek veikta vien tad, ja ārstēšana ir bijusi efektīva, valsts pacientiem piedāvā zāles, kuru galvenais bonuss ir tas, ka tās ražotas Latvijā.

Treškārt, daudz neskaidrību saistīts ar profilaksi un agrīno diagnostiku. Pēdējos gados šajā jomā bija vērojams progress. Kā būs tagad, kad veselības aprūpes pakalpojumi tiks dalīti grozos, savukārt cilvēki grupās, kas pie šiem groziem tiek vai netiek? Vai jaunā veselības aprūpes finansēšanas kārtības uzlabos profilaktisko pakalpojumu pieejamību, vai gluži pretēji novedīs pie tā, ka daudzu cilvēku saslimšanas tiks ielaistas?

Jautājumu joprojām ir vairāk nekā atbilžu, taču tā arī nav skaidrs, kas, ja vien neskaita nevēlēšanos, kavē Latvijas veselības aizsardzības politikas veidotājus pārņemt no ASV šīs valsts pozitīvās iestrādnes cīņā ar vēzi.

Onkoloģisko slimību ārstēšanā Veselības ministrijas politika pagaidām nerada iespaidu par efektivitātes paaugstināšanos, turklāt jāņem vēra, ka ir vēl vairākas citas veselības aprūpes jomas, piemēram, cukura diabēta ārstēšana, kurās jau tagad nepieciešama jaunas efektīvas politikas ieviešana.

Viedokļa autors - neiroķirurgs Renārs Putniņš

Dalies ar ziņu savos sociālajos tīklos!

Raksta avots: irlv.lv

AUTORS: ZIŅAS MB

Autors Arvils Puričs Aurels izsakās TV3 ziņu reportāžā: “man tas ir nepieņemami, ka cilvēki mirst vai vismaz varētu dzīvot ilgāk. Un mums pietrūkst tik, cik plus mīnuss izdos simtgades svinībām.”04. Jan (2018)

Vēzis Latvijā ir otrais biežākais nāves cēlonis, un iniciatīvas ideja autoram ir radusies pēc paša personīgās pieredzes, kad tuvs cilvēks cieta no šīs slimības. Šī brīža apstākļu rezultātā Latvijas pilsoņi ir spiesti kļūt par citas valsts rezidentiem, lai risinātu onkoloģiskās problēmas.

Dalies ar jaunumiem un palīdzi savākt nepieciešamos parakstus!

Pilna reportāža: skaties.lv

AUTORS: ZIŅAS MB