Agresīva braukšana: pētījums apliecina iniciatīvas aktuālumu 24. Aug (2022)

15% autovadītāju, kas ir bijuši liecinieki citu šoferu neadekvātai rīcībai uz ceļa, ir ziņojuši par to policijai, tomēr 61% izvēlas neziņot. Vēl 24% šoferu norāda, ka nekad nav bijuši liecinieki citu autovadītāju neadekvātai rīcībai, atsaucoties uz "Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa" datiem, raksta portāls "Drošas braukšanas skola".

Pētījumā redzams, ka vīrieši daudz biežāk ir neadekvātas rīcības liecinieki un arī aktīvāk ziņo par to policijai. To, ka mēdz ziņot policijai, atzīst 18% vīriešu un 12% sieviešu.

Šī ziņa sasaucas ar jauno ManaBalss.lv autora iniciatīvu "Nodevu atlaides par agresīvo braucēju dokumentēšanu".

Agresīva braukšana, braukšana reibumā, apdzīšanas manevri neatļautās vietās, ātruma pārsniegšana vai tieši pretēji – satiksmes kavēšana ir tikai daži no piemēriem, ko var uzskatīt par neadekvātu braukšanu, raksta DBS portāls. Tendences liecina, ka autovadītāji, kuri kļūst par lieciniekiem šādām situācijām, mēs publicēt foto vai video liecības sociālajos medijos. Tomēr gadījumu, kad tiek ziņots tieši policijai, joprojām ir procentuāli maz.

"Latvijas autovadītāji bieži vien ir pārāk toleranti pret neadekvātu citu šoferu rīcību. Gadījumos, kad kļūstam par lieciniekiem pārkāpumiem vai neadekvātai rīcībai kopumā, nedrīkstam palikt malā; par to ir jāziņo policijai. Tieši citu ceļu satiksmes dalībnieku vienaldzība un neiesaistīšanās veicina visatļautības sajūtu dažos autovadītājus, kas nereti noved pie ļoti bēdīgām sekām un "melnās” statistikas"," norāda Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks.

Analizējot rezultātus reģionu griezumā, varam secināt, ka visbiežāk policijai ziņo Rīgas (20%) un Kurzemes (19%) šoferi, savukārt, visretāk to dara Latgales (11%) un Vidzemes (10%) autovadītāji. Valsts policija īstenojusi vairākas kampaņas, lai mazinātu neadekvātas rīcības situācijas uz ceļiem, piemēram, agresīvu braukšanu, tomēr arī pašiem autovadītājiem jāmaina paradumi un jāpārtrauc būt iecietīgiem pret šādiem braucējiem.

Jānis Vanks skaidro, ka "neadekvāta rīcība uz ceļa nav tikai atļautā braukšanas ātruma neievērošana. Tā var izpausties visdažādākajos veidos, piemēram, neparādot virzienrādītāju, strauji mainot braukšanas joslu, nedodot ceļu, neapstājoties pie gājēju pārejas u.c.". Piefiksējot notikušo un ziņojot par to policijai, mēs varam sekmēt atbildīgas braukšanas kultūras veidošanos.

Avots: Drošas braukšanas skola/DBS

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!