Aizsargjosla pret pesticīdiem: pirmā (ļoti) mazmazītiņā uzvara 27. May

Pirmā mazmazītiņā uzvara – tā pesticīdu lietošanas aizlieguma rādiusa projektu ap dzīvojamajām mājām saziņā ar ManaBalss.lv raksturo Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas lauksaimniecības politikas eksperts Raivis Bahšteins.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) projektā paredzētie 25 metri nenesīs gaidīto aizsargfunkcijas efektu, vērtē R. Bahšteins, tomēr jebkādas aizsargjoslas ieviešana būtu labs žests lauku iedzīvotājiem un sabiedrībai kopumā – "mēs jūs dzirdam". "Kas zina, varbūt nākotnē varētu pieaudzēt vairāk metru," ar mērenu optimismu piebilst R. Bahšteins.

2020. gada oktobrī Saeimā iesniegtā iniciatīva "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā" aicina aizliegt lietot pesticīdus kilometra attālumā no apdzīvotajām lauku mājām. Tam sekoja VARAM izveidotā darba grupa pērn aprīlī ar uzdevumu izstrādāt iespējamos risinājumus augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas nelabvēlīgās ietekmes ierobežošanai, lai nodrošinātu vides un sabiedrības veselības aizsardzību, ņemot vērā tautsaimniecības un reģionālo attīstību.

Patlaban VARAM projektā pesticīdu aizlieguma rādiuss sarucis līdz 25 metriem, proti, tas ir 40 reizes mazāks par iniciatīvas autora un vēl 10'430 Latvijas pilsoņu prasīto.

Lai arī starptautiski pētījumi atklāj, ka sintētisko lauksaimniecības pesticīdu atliekvielas ir visur – gan 25 metrus, gan neskaitāmus kilometrus no lauka –, vides un veselības organizāciju pārstāvju argumenti izrādījušies par vājiem Zemkopības ministrijas (ZM) un tās pārstāvēto zemnieku priekšā, šim jautājumam veltītā publikācijā laikrakstā Diena raksta žurnāliste Ilze Brinkmane.


Ietekmē veselību

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) pārstāvji jau iepriekš ir norādījuši, ka lauksaimnieki ir jāizglīto par sintētisko pesticīdu ietekmi uz viņu pašu un arī sabiedrības veselību, kā arī par iespējām izmantot alternatīvas metodes. Taču zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts uzskata, ka tikai tad, kad ar faktiem skaidri var pierādīt konkrētu lietu, sekos straujāki un asāki ierobežojumi. "Latvijā, salīdzinot ar Eiropas Savienību (ES), ir pavisam cita situācija gan augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas ziņā, gan klimatiskajos apstākļos, jo Latviju nevar salīdzināt, piemēram, ar Maltu. Jāņem vērā mūsu nepieciešamība pēc šiem līdzekļiem, jāiet samērīgi kopā ar mūsu vajadzībām," VARAM organizētajā diskusijā minēja J. Eglīts.

Tikmēr Latvijas Ārstu biedrības pārstāve ārste Arta Deniņa atzīst: jo tuvāk apdzīvotām mājām atrodas pesticīdu smidzinātāji, jo lielāki riski veselības apdraudējumam. Jau veiktie pētījumi ir pierādījuši, ka būtiska nozīme ir tam, ko cilvēki lieto uzturā, bet pesticīdi saglabājas augsnē un tādējādi arī pārtikas produktos, kurus lietojam. Pasaules Veselības organizācija norādījusi uz daudzu smagu un hronisku slimību sasaisti ar pesticīdu lietošanu, jo veidojas hroniska toksicitāte. "25 metri galīgi nav pieņemams slieksnis, tādēļ robeža būtu vismaz 250–500 metru," viņa uzsver. "Latvijā pieaug saslimšana ar audzējiem un autoimūnajām nervu sistēmas slimībām, ko apliecina statistika, tādēļ iedzīvotāju veselība jāizvirza kā prioritāra." Ārste arī norāda uz pētījumiem, kas apliecina: kaitīgie AAL būtiski ietekmē bērnu augšanas veselību, kā arī spēju radīt bērnus.


Apšaubāmā drošība

Valsts augu aizsardzības dienesta direktors Vents Ezers mierina, ka ES pesticīdu lietošanas drošības prasības kļuvušas daudz augstākas un jau AAL reģistrācijas procesā ietverts jautājums par aizsargjoslām. "ES ir vienota metodoloģija, kā noteikt aizsargjoslas, kā novērtēt riskus, lai pasargātu cilvēku veselību un vidi," skaidro V. Ezers un piebilst, ka katru gadu, lauku saimniecībās veicot pārbaudes, ap 300 ņemto paraugu reti konstatētas atliekvielas.

Citās domās ir biedrības Ekodizaina kompetences centrs vadītāja Jana Simanovska, kura norāda, ka katru gadu Latvijā reģistrētas apmēram 150 pesticīdu darbīgās vielas, kurām nav noteiktu drošu robežu: "Bieži vien šīs vielas ir apstiprinātas pirms vairākiem gadiem, kad nebija jaunākās informācijas par to bīstamību, tāpēc ir liels pamats apšaubīt minēto drošību," teic J. Simanovska.

Savukārt Latvijas Biškopības biedrības (LBB) valdes loceklis Valters Brusbārdis stāsta, ka 2020. gadā LBB bija iesaistīta Eiropas projektā, kurā pētīja, kādas pesticīdu darbīgās vielas nonāk bišu saimes ligzdā. Diemžēl pesticīdu klātesamība tika konstatēta arī bišu saimēs, kas atradās tālu no aktīvi apstrādātām lauksaimniecības zemēm. "Ar AAL vispiesārņotākie ir tieši putekšņi, un vienā paraugā konstatētas pat vairāk nekā 10 darbīgās vielas. Tā ir realitāte," uzsver V. Brusbārdis. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (A/P) atzīst, ka ilgstoši pastāvējusi plaisa, kur ekonomiskā attīstība ir vienā, bet cilvēku veselība un dzīves kvalitāte – otrā pusē.

"Mums ir jāsper pirmais solis, lai lauksaimniecības kopējo darbību padarītu daudz zaļāku un dabai draudzīgāku," pauž A.T. Plešs. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tiks iesniegti vairāki darba grupas priekšlikumi, tostarp noteikt aizliegumu lietot pesticīdus un/vai AAL līdz 25 metru rādiusā ap dzīvojamajām mājām, ja mājas īpašnieks ir deklarējis šādu aizliegumu Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā sistēmā (EPS) vai iesniedzis rakstisku iesniegumu noteikt pienākumu zemes īpašniekam un/vai izmantotājam informēt apdzīvoto lauku māju iedzīvotājus, kuru apdzīvoto lauku māju apbūves laukums atrodas līdz 100 metriem no pesticīdu lietošanas vietas, par plānoto pesticīdu izmantošanu un veidu, kā arī piešķirt papildu finansējumu pesticīdu monitoringa veikšanai (t.i., pesticīdu ietekmes monitoringam vidē un cilvēku biomonitoringam) un pētījumu veikšanai.

Avots: ManaBalss.lv; Diena


_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!