Aktualizējas nepieciešamība pēc digitālās demokrātijas risinājumiem pirms 12 dienām

Ārkārtas ierobežojumi, lai apturētu Covid–19 izplatību, skar simtiem miljonus iedzīvotāju, un Dienvidkorejā līdztekus iedzīvotāju ātrajai diagnostikai, ieskaitot "iebrauc un pārbaudies" (drive–through) modeli, tiek īstenota arī digitāli nodrošināta iedzīvotāju atrašanās vietu un pārvietošanās izsekošana.

Šādu iniciatīvu, kas ļautu arī ES veselības un drošības iestādēm sekot, kā indivīdi riska grupās ievēro ārkārtas situācijas noteikumus, Eiropas Parlamentam vēstulē ir ieteicis arī Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošais pētnieks Dr. Visvaldis Valtenbergs. Viņa ieteiktais modelis gan ir balstīts jau esošās Izraēlas metodēs, kas pārbaudītas cīņā pret terorismu.

Civilās drošības dēļ tā ārkārtas situācijā ir apsverama izmantošanai arī ES, argumentē pētnieks. Tas gan prasītu izmaiņas attiecīgās ES regulās, kas tiek ieteikts viņa vēstulē Eiroparlamentam.

ManaBalss lūdza V. Valtenbergu komentēt, kā šī ārkārtas situācija ietekmēs iedibinātos demokrātijas mehānismus un vai šobrīd sevišķi aktuāli nekļūst tieši digitālās demokrātijas risinājumi.

Piemēram, organizācijas ManaBalss izstrādātā koplemšanas platforma "Lēmējs" sniedz organizācijām un kompānijām iespēju leģitīmiem, drošiem balsojumiem, kā arī forumu un darba grupu rīkošanai.

"Lēmējs" līdzīgi kā citās ManaBalss platformās ir stingrā autorizācija. Tajā ir iespēja kopveidot dokumentus, rīkot atsevišķu dalībnieku grupu darbu, veiks izsekojamas vai slēgtas aptaujas un balsojumus.

Kā norāda V. Valtenbergs, sevišķi publiskā sektora iestādēm svarīga ir koplemšanas rīku datu maksimāla turēšana savās iekšējās sistēmās. Arī to "Lēmējs" nodrošina – tam ir iespējama saslēgšanās ar ārējām, organizācijai specifiskajām sistēmām. Un sistēma var tikt lietota gan uz mūsu ārējiem, mākoņu serveriem, gan arī izvietota organizāciju kontrolē esošajos iekšējos serveros.

Šeit – ieskats ManaBalss sarunā ar Dr. V. Valtenbergu.


Vai šīs nacionālā un starptautiskā ārkārtas situācija paredzami ietekmēs ierastās demokrātiskās procedūras? Jo tikšanās iespējas jau ir ierobežotas arī parlamentu, valdību un starpresoru un starpvaldību formātos.

Francijas parlaments ir sācis tikties samazinātā formātā, un par lēmumiem klātienē balso tikai frakciju vadītāji. Tas nozīmē, ka viņiem, protams, pirms šiem balsojumiem ir jākonsultējas ar pārējiem frakcijas biedriem. Šī ir jau tūlītēja pārmaiņa.

Bet šis ir vairāku jomu jautājums. Pirmā joma ir oficiālā lēmumu pieņemšana – valdības un parlamenta sēdes. Ņemot vērā, ka tīri tehniski videokonferenču infrastruktūra ir gan Saeimai, gan Ministru kabinetam, tad, manuprāt, lēmumu pieņemšanu vajadzētu pārcelt virtuāli un šos rīkus izmantot.

Cits jautājums ir par lēmumu pieņemšanu – par balsu skaitīšanas procesu. Tur noteikti ir jāpiestrādā, lai veidotu risinājumus drošai balsošanai un balsu skaitīšanai. Attālinātas tikšanās tehnoloģiski ir iespējamas, un to vajadzētu maksimāli izmantot, lai neapstājas šobrīd tik nepieciešamo institūciju darbs un sadarbība.

Var saprast veselības drošības apsvērumus – kāpēc vairākiem cilvēkiem nevajadzētu būt kopā vienā telpā, bet nevar saprast, kāpēc iestādēs nevarētu veidot koplemšanas rīkus.

Protams, ir nepieciešams maksimāli piedomāt pie datu drošības, lai šīs sistēmas būtu iekšējas un optimāli noslēgtas no publiskās telpas, no interneta. Tas būtu ideāli.

Tie ir gan tehnoloģiski, gan juridiski jautājumi, un tiem ir jāveido darba grupas.

Mēs redzam, ka universitātes un sevišķi IT uzņēmumi, kas to ir darījuši jau ļoti sen pirms šīs krīzes, ir pārgājuši uz ārējiem lēmumu pieņemšanas rīkiem un kopīgu pasākumu rīkošanu tiešsaistē. Latvijas ātrā interneta dēļ tas ir pat ļoti iespējams un labā kvalitātē.

Iespējams, ar laiku pierādīsies, ka investīcijas papildus telpās un fiziskajā infrastruktūrā varbūt pat nav tik ļoti vajadzīgas. Daudz svarīgāk būtu investēt šādu informācijas sistēmu drošībā un iespējā uzglabāt aizvien lielākus datus.

LU un RSU mēs šonedēļ jau testējām šādus rīkus, kas ir nepieciešami, lai lekcijas pilnvērtīgi nodrošinātu tiešsaistē. Varbūt kādi semināri būtu lietderīgi klātienē, bet lekcijas tiešsaistē ir pilnīgi iespējamas jau tagad.

Tas būs ļoti svarīgs impulss resursu efektīvākai izmantošanai.


Ja Tavai organizācijai interesē koplemšanas rīks "Lēmējs", sazinies ar ManaBalss atbildīgo darbinieci Annu Zirni-Blumbergu! Adrese: anna@manabalss.lv.