Akustiskās koncertzāles plāns: utopija, nepieciešamība vai katastrofas vēstnesis? 01. Jul

Šādus scenārijus par nesen valdībā akceptēto Kultūras ministrijas rosinājumu iezīmē raidījuma "100 grami kultūras" nesenās diskusijas dalībnieki.

Šo diskusiju, kuru pilnībā varat skatīties LSM mājaslapā, nepārprotami rosināja dažādu jomu profesionāļu un plašākas sabiedrības sašutums par steigā pieņemto lēmumu. Tas ir iemesls arī ManaBalss autora iniciatīvai "Par sabiedrības atbalstītu XXI gadsimta koncertzāli", kas paredzami drīz tiks iesniegta Kultūras ministrijā.

Jūnija vidū bez garām sarunām valdība akceptēja Kultūras ministrijas rosinājumu nacionālo akustisko koncertzāli būvēt Kronvalda parkā, nojaucot Pasaules tirdzniecības centru jeb bijušo kompartijas ēku. Iniciatīvas autors lēš, ka no pirmās Kultūras ministrijas publiski paustās ziņas līdz Ministru kabineta lēmumam par Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstību bija nepieciešamas 33 stundas un 20 minūtes.

Protams, ka pilnvērtīga sabiedrības līdzdalība lēmuma apspriešanā šai laika sprīdī nav bijusi iespējama. Pret to tad arī protestē nu jau arī pāri par 2000 iniciatīvas parakstītāju, iestājoties PAR koncertzāli, tomēr pret sasteigtu lēmumu.

LSM atspoguļotajā diskusijā piedalījās Hamburgas Elbas filharmonijas goda ērģelniece Iveta Apkalna, arhitekts Pēteris Bajārs, pasākumu un koncertzāļu tehniskā nodrošinājuma speciālists Normunds Eilands, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) direktore un Rīgas koncertzāles biedrības pārstāve Indra Lūkina, kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) un arhitekts Vilnis Šlars. Sarunu vadīja Latvijas Televīzijas kultūras žurnāliste Zane Brikmane.

Itin izvērsto "100 grami kultūras" diskusiju LSM summē šādos punktos:

“Kantar” aptauja: 45% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem atbalsta akustiskās koncertzāles nepieciešamību Rīgā, 33% aptaujāto bija pretējās domās.

P. Bajārs: Es iestājos par koncertzāli, bet mums ir jāsalāgo iespējas ar varēšanu.

N. Eilands: Tērēt naudu šādā situācijā un pateikt, ka šādi mēs jūs atbalstām, ir nedaudz pārsteidzīgi.

N. Puntulis: Jau pirmajos 15 darbības gados koncertzāles ieņēmumi un sociālekonomiskie ieguvumi radītu pozitīvu pienesumu Latvijas tautsaimniecībā 96,9 miljonu eiro apmērā.

N. Eilands: Neesmu redzējis nevienu aprēķinu, cik sabiedrībai izmaksās šādas ēkas uzturēšana, cik izmaksās programmu veidošana, cik izmaksās kolektīvu uzturēšana.

Iniciatīvu “Par sabiedrības atbalstītu XXI gadsimta koncertzāli” portālā "manabalss.lv." šobrīd parakstījuši teju 2000 cilvēku.

P. Bajārs: Pareizais solis būtu ministrijai atzīt savu kļūdu - lēmums ir pārsteidzīgs!

P. Bajārs ieteica visu sākt no nulles, izveidot ekspertu grupu, kurā ir iesaistīti arī pilsētu plānotāji, ainavu arhitekti, sociologi, antropologi, pats galvenais mūziķi un pēc iespējas mazāk politiķu.

N. Puntulis: Es piekritīšu, ka lēmums bija sasteigts, tam ir sava politiskā loģika, bet nepiekritīšu, ka šis lēmums bija nepārdomāts.

I. Apkalna: Varbūt pat simboliski tieši šajā vietā (Elizabetes ielā 2) uzbūvēt mūzikas templi un Latvijas simbolu, zinot, kas ir šī ēka un ko tā Latvijai nozīmē.

P. Bajārs: Mums šobrīd ir Covid-19 nauda - 10 miljoni, kurus mēs ieguldām, lai nojauktu ēku, kuras kadastrālā vērtība ir 10 miljoni, savukārt tirgus vērtība, parunājot ar ekspertiem, ir 15 miljoni.

N. Puntulis: Ēkas nojaukšanai būtu nepieciešami nevis 10 miljoni eiro, bet gan 3 miljoni.

I. Lūkina: Koncertzāles apjoms, ja tā tiktu būvēta Elizabetes ielā 2, būtu līdzīgs Elbas filharmonijai Hamburgā. Viņasprāt, tehniski nepieciešamās lietas varētu atrisināt.

N. Eilands: Elbas filharmonija izmaksāja krietni dārgāk, nekā sākotnēji bija plānots.

P. Bajārs: Jāseko līdzi šā brīža tendencēm pasaulē, kad tiek taupīti, optimizēti resursi un pievērsta uzmanība apkaimju sakopšanai.

P. Bajārs: Šobrīd kaut ko nojaukt, lai atbrīvotu vietu kaut kam jaunam, ir pilnīgs absurds.

N. Puntulis: Ekonomiski loģiskāk ir nojaukt, nekā investēt, saglabāt.

N. Puntulis: Augustā, septembrī esam plānojuši arhitektu plenēru, kur visi Latvijas arhitekti varēs nākt ar savu redzējumu par šo iespējamo ēku un parku kopumā.

V. Šlars: Viss ir mazliet sajaucies krustām šķērsām, kārtība nav pareiza un viss tiek darīts drusku par ātru.

Avots: LSM


Tā kā esi ManaBalss plašās kopienas dalībnieks, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk - iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

ManaBalss.lv komanda