Ar bitēm neko nevar zināt? Vienu var – ja nebūs bišu, mums, cilvēkiem, ir pamatīgas briesmas 26. Mar (2020)

Foto: Kristof Degreef, FreeImages

ManaBalss ir atsaukusies pārpublicēt Eiropas Pilsoņu iniciatīvas kampaņai par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un atbildīgu lauksaimniecību.

Lūdzam Latvijas iedzīvotājus apsvērt šo problēmu un savu atbalstu iniciatīvas autoru ieteiktajam risinājumam. Paraksties šeit!


Kas ir pesticīdi?

Pesticīdi ir vielas, ko izmanto, lai apkarotu, izskaustu un novērstu to organismu klātbūtni, kurus uzskata par kaitīgiem.

Šis termins ietver gan augu aizsardzības līdzekļus (ko izmanto uz augiem lauksaimniecībā, dārzkopībā, parkos un dārzos, piemēram, herbicīdus, fungicīdus, insekticīdus u.c.), gan biocīdus produktus (ko izmanto citām vajadzībām, piemēram, kā dezinfekcijas līdzekli vai lauksaimniecības materiālu aizsardzībai).

ES mērogā pesticīdu pārdošanas apjoms pārsniedz 350 000 tonnas gadā. Tās ne tikai iznīcina nevēlamos organismus, bet arī ietekmē ūdens un augsnes kvalitāti, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas, turklāt var nonākt arī pārtikā un uz mūsu šķīvjiem.


Kā vērtēt pesticīdu lietošanu, ja līdz ar "kaitīgajiem" cieš arī ekosistēmu funkcionēšanai nepieciešami organismi?

Bites un tauriņi ir sugas, par kurām ir pieejami plašākie pētījumu dati, kas rāda, ka katra desmitā bišu un tauriņu suga Eiropā atrodas uz iznīcības sliekšņa.

Kā norāda ES Apputeksnētāju iniciatīva, galvenie apputeksnētāju iznīkšanas cēloņi ir dzīvotņu izzušana (kas saistāma ar lauksaimniecības teritoriju izplatību un urbanizāciju), pesticīdu izmantošana lauksaimniecībā, invazīvas svešzemju sugas, klimata pārmaiņas, vides piesārņojums un slimības.

Katru no šiem faktoriem risina mērķtiecīgi ES plāni un regulējumi, piemēram, lai novērstu apputeksnētāju iznīkšanas cēloņus. 2018. gadā radītā ES Apputeksnētāju iniciatīva vieš cerības par iespējamu situācijas uzlabošanos, taču jau 2019. gada nogalē Eiropas Parlaments uzsvēra, ka pašreizējā redakcijā iniciatīva nespēj aizsargāt bites un citus apputeksnētājus no daudziem iznīkšanas cēloņiem, tostarp no intensīvas lauksaimniecības prakses un pesticīdiem.

Kāpēc ES ierobežojumi un "samazināšanas" politika nedarbojas?

Jau 2013. gadā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (Food Safety Authority) norādīja uz pesticīdu negatīvo ietekmi uz bišu populācijām, taču pesticīdu izmantošanas regulēšanas pirmsākumi ES mērogā meklējami gandrīz 30 gadu sena pagātnē – 1991. gadā.

Tikmēr ir notikusi atsevišķu pesticīdu aizliegšana, lietošanas ierobežošana, kā arī citi regulējumi, taču šī gada janvārī publicētais Eiropas Revīzijas palātas (Court of Auditors) ziņojums norāda, ka, lai gan pēdējos gados EK un dalībvalstis ir aktīvākas ar pesticīdiem saistīto risku mazināšanā, kopumā EK rīcība pesticīdu lietošanas risku novērtēšanā un ierobežošanā ir vērtējama kā nepietiekama – daži no ziņojumā norādītajiem iemesliem:

- neefektīva pesticīdu lietošanas izsekojamība – netiek veidota detalizēta statistika par pesticīdu lietojumu;

- neefektīvi uzraudzības indikatori – 2019. gadā radīti 2 indikatori, kas pēc būtības nespēj dot novērtējumu par pesticīdu lietošanas atbilstību ilgtspējīgai praksei;

- dalībvalstu atbildība – lēna regulējumu ieviešana, nepietiekami nodrošināta pieeja alternatīvām metodēm, kas palīdzētu lauksaimniekiem ērtu pāreju uz ilgtspējīgāku saimniekošanu.


Kāpēc bites ir svarīgas?

Apputeksnētāju skaita samazināšanās nozīmētu, ka daudzu augu sugu izplatība varētu samazināties vai pat izzust kopā ar organismiem, kas no tiem tiešā vai netiešā veidā ir atkarīgi. Turklāt apputeksnētāju populācijas skaita un daudzveidības samazināšanās ietekmēs pārtikas drošību, jo var samazināties lauksaimniecības raža.

Eiropas Parlaments norāda, ka aptuveni 84% kultūraugu sugu un 78% savvaļas ziedu sugu ES ir vismaz daļēji atkarīgas no dzīvnieku veiktas apputeksnēšanas.

Ko mēs varam darīt, lai glābtu bites (un sevi)? Vai pesticīdu lietošanu aizliegt pilnībā?

Lai pētītu lauksaimniecības prakses ietekmi uz cilvēka veselību, Rīgas Stradiņa universitāte aicina piedalīties pētījumā "Pesticīdi", kur lauksaimniecību teritoriju tuvumā dzīvojošie varēs uzzināt kādas pēdas pesticīdu lietošana lauksaimniecībā atstāj uz cilvēka organismu.

Kā norāda vides eksperte Jana Simanovska, "lauksaimniecība, kas paļaujas uz sintētisko pesticīdu izmantošanu, nevar būt ilgtspējīga, jo mūsu zināšanas par riskiem un bīstamību atpaliek no mūsu spējām radīt jaunas ķīmiskās vielas."

Ilgtspējīga vides pārvaldība ir gan lokāla, gan globāla aktualitāte un līdzīgi domājošo pulks ir vērā ņemams – pesticīdu lietošanas aizliegumu un bioloģisko daudzveidību veicinoša saimniekošanas modeļa izveidi atbalsta jau vairāk kā 250 tūkstoši ES iedzīvotāju, kas savu atbalstu izteikuši Eiropas pilsoņu iniciatīvai "Glābiet bites un lauksaimniekus!".

Šāda iniciatīva paver iespēju vienam miljonam ES pilsoņu aicināt Komisiju tiesību akta priekšlikumu nolūkā īstenot ES Līgumu.

Uz pārmaiņām aicina arī ManaBalss 2018. gada nogalē publicētā iniciatīva "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā", kuras mērķis ir pasargāt iedzīvotāju veselību, aizliedzot lietot pesticīdus viņu dzīvesvietu tuvumā, nosakot aizsargjoslu viena kilometra apmērā, kas ļaus ievērojami samazināt kaitīgo vielu ieelpošanas risku, kā arī to nonākšanu dzeramajā ūdenī un uz piemājas dārzu kultūraugiem.

Iniciatīvas autors Pāvels Melnis saziņā ar ManaBalss komentē, ka ir saņēmis aizrādījumus par iniciatīvas uzstādījumu. "Iniciatīva par sintētisko pesticīdu lietošanas aizliegumu apdzīvoto lauku māju tuvumā nav pilnvērtīga, jo būtu jācīnās par vispārējo aizliegumu lietot sintētiskos pesticīdus un par absolūti bioloģisku saimniekošanu visur."

"Paskaidroju, ka patreizējā ManaBalss iniciatīva ir pirmais un vismazāk apstrīdamais dabas piesārņojuma mazināšanas solis," raksta autors. "Jo šajā gadījumā tiek aizstāvētas ne tikai vides tiesības, bet arī cilvēktiesības jeb tieši katras personas tiesības savā īpašumā netikt pakļautiem miglošanai."

"Tātad, šī iniciatīva dod iespēju lietot cilvēka pamatbrīvības jēdzienu, lai vismaz daļēji aizstāvētu arī vides tiesības. Iniciatīva joprojām nav savākusi 10’000 balsis, pēc kā var spriest, ka sabiedrībā nav pietiekama atbalsta bioloģiskai lauksaimniecībai un piesārņojuma mazināšanai. Ja mēs nevēlamies spert šo mazo soli vides tiesību un cilvēktiesību jomā, tad kā lai izejam visu ceļu, lai visa lauksaimniecība būtu bez vides piesārņošanas un visa pārtika bez kancerogēniem un mutagēniem?"

Avots: ManaBalss