Atklātais balsojums rādīs, cik vērts ir katra deputāta dotais vārds pirms 28 dienām

Tagad vairs nevarēs taisīt cirku – publiski liet krokodila asaras. Tā par atklātajām Valsts prezidenta vēlēšanām sarunā ar Māru Lībeku intervijā laikrakstam “Latvijas Avīze” saka eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Šāds atklātais balsojums Saeimā 29. maijā būs pirmo reizi. To līdz ar pārmaiņām Satversmē ir panākusi attiecīga ManaBalss platformā virzītā iniciatīva “Par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās”.

Tās autori – jurists Jānis Veide un “Sabiedrība par atklātību – Delna” – pilsoņu atbalstu iniciatīvai guva ilgā laika posmā – no 2014. gada maija. Iznākums ir globāli ievērojams – ar sabiedrības līdzdalību digitālajā platformā ir panākts valsts konstitūcijas grozījums. Pēc mūsu datiem, šis ir pirmais šāda veida precedents pasaulē.

“Ļoti būtiska ir šo vēlēšanu atklātība,” intervijā LA saka V. Vīķe-Freiberga. “Tagad vairs nevarēs taisīt cirku – publiski liet krokodila asaras, ja attiecīgo personu neievēlēs par prezidentu, bet pašam pēc tam nobalsot par pavisam citu kandidātu.”

“Tagad tauta redzēs, vai solījums balsot par konkrētu kandidātu tiek izpildīts. Es ļoti ceru, ka tauta rūpīgi vēros, vai deputāti ir konsekventi savā nostājā,” intervijā saka eksprezidente. Tauta “vēros, lai neparādās tādi deputāti, kas paziņo, ka pēdējā brīdī viņi pārdomājuši, jo to likusi darīt viņu sirdsapziņa. Es kā pilsone vēlos redzēt, cik vērti ir deputāti – vai viņi spēj turēt savu vārdu vai ne.”

Jautāta par izskanējušajiem opozīcijas pārmetumiem, ka koalīcijas vienošanās pirms balsojuma par Valsts prezidentu nav demokrātiska, V. Vīķe-Freiberga atbild, ka problēmu tajā nesaskata. Arī “Repšes kungs pirms mana otrā pilnvaru termiņa nāca klajā ar priekšlikumu, ka stabilitātes vārdā Valsts prezidentu vajadzētu pārvēlēt pēc iespējas ātrāk. Neraugoties uz to, ka valdībā un Saeimā man bija liels atbalsts, dažs labs norādīja, ka tas neesot demokrātiski.”

“Koalīcija patlaban ir izvirzījusi savu kandidātu, turklāt labu kandidātu,” viņa vērtē. “Saeimas deputāti būs tie, kas lems. Ja mums būtu kā Amerikā, kad tiek iztērēti simtiem miljoniem dolāru, lai divu gadu garumā rīkotu kampaņas, tad tas būtu pavisam kas cits. Mūsu prezidentam nav tādas varas kā Amerikas prezidentam. Taču jāņem vērā, ka demokrātijai var būt dažādas formas. Tas, kas patlaban notiek Latvijā pirms Valsts prezidenta vēlēšanām, ir absolūti demokrātiski.”

Uz jautājumu, vai viņa atbalsta ideju par tautas vēlētu prezidentu, V. Vīķe-Freiberga laikrakstam atbild, ka “ir savas priekšrocības mūsu sistēmai un savas – tautas vēlētam prezidentam. Latvijas situācijā pastāv zināms risks – ja mums būtu tautas vēlēts prezidents, tad iespaids no ārzemēm varētu būt vairāk manāms nekā tad, ja prezidentu ievēl Saeima.”

Viņa atceras, ka, atgriežoties Latvijā, bijusi pārliecināta, ka Valsts prezidents ir jāievēl tautai, tomēr laika gaitā viedoklis ir mainījies.

“Vērojot situāciju mūsu valstī, esmu mainījusi savu viedokli. Varbūt pēc kāda laikā pienāks brīdis, kad tauta ievēlēs augstāko valsts amatpersonu, bet tagadējā ģeopolitiskajā situācijā mums ir drošāk palikt pie līdzšinējās sistēmas.”

“Tauta ir plašs jēdziens ar dažādiem viedokļiem un dažādu lojalitāti,” pamato V. Vīķe-Freiberga. “Jāņem vērā, ka Latvijā nav jūtama simtprocentīga lojalitāte pret valsti.”

Jānorāda, ka nesen nepieciešamo balsu skaitu ir piesaistījusi kopš 2011. gada platformā ManaBalss aktīvā iniciatīva “Tautas ievēlēts Latvijas Valsts prezidents”, un pašlaik notiek saziņa ar tās autoru par iniciatīvas tālāko virzību.

Visu interviju lasiet LA portālā.

Avots: LA.lv; ManaBalss.lv