Atliktās kredītbrīvdienas ir labi, tomēr tā nav panaceja 07. May (2020)
“Lai veiksmīgi pārvarētu krīzi kredītņēmējiem ir pareizi jāsaplāno savi izdevumi un personīgā naudas plūsma, ņemot vēra uzņemtās kredītsaistības. Finanšu pratības uzlabošana un iedziļināšanās finanšu jautājumos šajā brīdī kļūst arvien svarīgāka.”
Svarīgi ir saprast, ka kredītbrīvdienu piešķiršanas gadījumā netiek atlikti visi kredītmaksājumi, bet gan tikai kredītu pamatsummas maksājumi. Kredītu procenti aizņēmējiem ir jāsedz tāpat. Vienlaikus ir jāapzinās, ka kredītbrīvdienu piešķiršanas gadījumā aizdevuma termiņš netiek pagarināts un tādējādi pēc kredītbrīvdienu beigām ikmēneša maksājums pieaugs.
Tāpat šobrīd neviens nevar paredzēt, kad mazināsies Covid-19 ietekme uz ekonomiku un attiecīgi arī mājsaimniecību finanšu situāciju. Līdz ar to beztermiņa kredītbrīvdienu noteikšanai var būt arī negatīva ietekme uz mājsaimniecību labklājību, finanšu slogu un kredītu maksājumu apmēru ilgtermiņā.
Tādējādi, lai saprastu, vai kredītbrīvdienas tiešām ir nepieciešamas un vai tās sniegs sagaidāmo izdevumu atslodzi katram aizņēmējam, būtu jāveic aprēķini par to, kā izskatīsies kredītu maksājumi ar kredītbrīvienām, bez kredītbrīvdienām un arī pēc kredītbrīvdienu beigām. Šāda veida aprēķini palīdzēs salāgot paredzamos izdevumus ar mājsaimniecības ienākumiem. Nepieciešamības gadījumā var vērsties kredītiestādē pēc konsultācijas.
Ja kredītņēmējam rodas aizdomas par potenciālām grūtībām segt kredītmaksājumus, ir ieteicams vērsties pie aizdevēja, lai kopīgi varētu rast risinājumus katrā konkrētajā gadījumā. Papildus kredītbrīvdienām ir virkne citu iespējamo risinājumu, kas var palīdzēt pārvarēt īsāka vai garāka termiņa finanšu grūtības, gan arī saglabāt labu kredītvēsturi.
Jānorāda, ka lielākās Latvijas komercbankas un citi aizdevēji jau kopš situācijas saasināšanās piedāvā iespēju aizņēmējiem pieteikt kredītbrīvdienas līdz sešiem mēnešiem saistībā ar Covid-19 izraisītām finanšu grūtībām. Taču kredītbrīvdienu pieteikšanas iespējas ir pastāvējušas arī pirms tam.
Kopumā, lai veiksmīgi pārvarētu šo un jebkuras nākamās krīzes Latvijas iedzīvotājiem būtu vairāk jāpievēršas uzkrājumu veidošanai neparedzētiem gadījumiem, īpaši tas ir svarīgi kredītņēmējiem. Daudzi Latvijas kredītņēmēji ir guvuši personīgās finanšu vadības pieredzi iepriekšējā finanšu krīzē un Covid-19 izraisītās sekas nāk kā pārbaudījums tam, vai esam apguvuši krīzes sniegtās mācības pirms desmit gadiem.
Vēl pagājušajā gadā, kad Covid-19 vīruss nebija pārņēmis pasauli, publiskajā telpā pietiekoši plaši tika diskutēts par to, kad mūs skars nākamā finanšu krīze un kādi varētu būt tās priekšnosacījumi. Taču gandrīz vienbalsīgi vairāki ekonomisti pauda viedokli, ka Latvijas ekonomika ir sabalansētāka nekā 2008. gadā, iedzīvotāji ir bijuši piesardzīgāki, uzņemoties kredītsaistības un veidojot uzkrājumus.
Iestājoties ārkārtas situācijai, vien mēneša laikā kredītbrīvdienu pieteicēju skaits Latvijas kredītiestādēs sasniedza vairākus tūkstošus. Vienlaikus, saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem trešdaļai Latvijas iedzīvotāju 2020. gada sākumā nebija uzkrājumu neparedzētām situācijām, kamēr 40,9% mājsaimniecību uzkrājumi būtu pietiekoši tikai 3 mēnešiem, lai spētu saglabāt esošo dzīves līmeni. Diemžēl šādā situācijā ir grūti runāt par aizņēmēju labu gatavību neparedzētām situācijām.
Avots: PricewaterhouseCoopers, speciāli ManaBalss
English
Latviski
