Bioloģiskās lauksaimniecības aizstāvji meklē atbalstu Briselē 08. Sep (2020)

"Bioloģiskā lauksaimniecība ir viena no svarīgākajām Kopējās lauksaimniecības politikas prioritātēm." Šādu apstiprinošu komentāru nesenā saziņā ar ES lauksaimniecības komisāru Janušu Voicehovski saņēma Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) vadītājs Gustavs Norkārklis un Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis.

Tikšanās ar lauksaimniecības komisāru notika tiešsaistē pagājušajā nedēļā, kad Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības aizstāvji meklēja ES politisko atbalstu saviem centieniem Latvijā.

"Eiropas Komisijas ieskatā bioloģiskā lauksaimniecība ir viena no svarīgākajām Kopējās lauksaimniecības politikas prioritātēm, un tam jābūt skaidri redzamam dalībvalstu veidotajās atbalsta sistēmās," LBLA relīzē citē J. Voicehovska sarunas gaitā sacīto.


Vienlīdzīgas subsīdijas visiem lauksaimniekiem

Lauksaimnieku un dabas organizācijas aicināja komisāru uz sarunu, lai informētu par to, ka Latvijā Zemkopības ministrijas izstrādātā lauksaimnieku atbalsta sistēma tiek veidota industriālās lauksaimniecības interesēs, tālu atkāpjoties Eiropas Komisijas apstiprinātās Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas un stratēģijas "No lauka līdz galdam" mērķiem.

Ar šo stratēģiju tieši saistīta ir arī ES līmeņa iniciatīva ar ManaBalss starpniecību Latvijā pārstāvētā "Glābiet bites un lauksaimniekus!" un tai atbilst arī iniciatīva "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā", kas drīz tiks iesniegta Saeimā.

Sarunas gaitā ES komisārs uzsvēra, ka Kopējās lauksaimniecības politikas subsīdijas ir paredzētas līdzvērtīgi dažāda lieluma saimniecībām, nevis kādai atsevišķai lauksaimnieku grupai. "Apzinos šo situāciju, un mēs rūpīgi analizēsim dalībvalstu gatavotos stratēģiskos plānus, ņemot to vērā," norādīja komisārs.

G. Norkārklis skaidroja, ka daudz svarīgāk nekā cīņa par tiešmaksājumu apjomu starp dalībvalstīm, ir vērtēt subsīdiju mērķtiecīgu izlietojumu ilgtspējīgas, nevis piesārņojošas lauksaimniecības atbalstīšanai. Pašreizējā situācijā lielās saimniecības ir pārsubsidētas, kamēr atbalsta sadalījumā cieš mazās un vidējās saimniecības.

A. Briedis situāciju ilustrēja ar izmaiņām putnu indeksā – iepriekš Latvija bija to dažu Eiropas valstu vidū, kur putnu indekss bija vai nu stabils vai pat augšupejošs, bet pēdējos gados tas uzrāda lauku putnu populācijas samazināšanos. Tas ir skaidrs signāls tam, ka lauksaimniecība kļūst arvien vairāk industriāla. A. Briedis arī norādīja – lai atjaunotu pārtikas ražošanas līdzsvaru ar dabas daudzveidību, būtiski jāveicina atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai un nelielajām saimniecībām.

Savukārt komisārs norādīja, ka ir ļoti būtiski saprast, kas būs īstie ieguvēji no topošās maksājumu sistēmas, jo tā nedrīkst novirzīties no mērķa, naudai nonākot šauras interešu grupas kabatās. "Nav pieņemami, ka pieeja līdzekļiem ir nevienlīdzīga un no maksājumu sistēmas dalībvalstis var izslēgt nelielos lauksaimniekus – pieejai jābūt līdzvērtīgai visiem lauksaimniekiem, arī mazajiem un jo īpaši – bioloģiskajiem," atzīmēja J. Voicehovskis. Komisārs apliecināja, ka viņa nodoms ir panākt reālu atbalstu bioloģiskās lauksaimniecības izaugsmei. "Gaidu dalībvalstu piedāvājumu, un tajos bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam jābūt sevišķi pieejamam," sacīja J. Voicehovskis.


25% bioloģiski sertificētas zemes – tie nav griesti

Komisārs uzsvēra, ka ir ļoti ieinteresēts Latvijas pieredzē, ņemot vērā, ka Latvijai ir gandrīz divreiz vairāk bioloģiski sertificētu platību (15% no kopējās lauksaimniecības zemes platības), nekā Eiropā vidēji (8%).

J. Voicehovskis uzsvēra: "Bioloģiskā lauksaimniecība ir Eiropas Komisijas absolūta prioritāte. Ikvienā ES dalībvalstī, bet sevišķi Latvijā, kur bioloģiskā lauksaimniecība jau pašlaik ir salīdzinoši labi attīstīta, nepieciešams ne tikai noturēt esošo līmenī, bet arī spēt to palielināt. EK uz to aicina, un tie var nebūt tikai 25%, kā minēts stratēģijā "No lauka līdz galdam", bet, kā norādīts jūsu organizācijas stratēģijā, – arī 30 vai vairāk procentu."

LBLA jau iepriekš sabiedrību un Zemkopības ministriju iepazīstināja ar organizācijas stratēģisko mērķi – 2030. gadā ne tikai sasniegt 30% bioloģiski sertificētas lauksaimniecības zemes, bet arī nodrošināt vismaz 30% bioloģiskās pārtikas publiskajā iepirkumā.

Kā atzīmēja komisārs, izšķirīga ir katras dalībvalsts nostāja – ja būs politiskā griba, bērni skolās ēdīs bioloģiski. G. Norkārklis skaidroja, ka Latvija Zaļā publiskā iepirkuma sistēmu veido neatbilstīgi idejai – vairāk izceļot vietējo aspektu, nevis to, ka būtiski ir abi faktori – pēc iespējas īsāks pārtikas ceļš no lauka līdz galdam un tas, ka pārtika ražota ilgtspējīgi, ko apliecina bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts.

"Viennozīmīgi esmu par bioloģisku lauksaimniecību, tādēļ uzskatu, ka dalībvalstīm jādara viss, kas ir to spēkos, lai ne tikai uzturētu bioloģisko lauksaimniecību esošajā līmenī, bet arī panāktu pieaugumu," sacīja J. Voicehovskis.

G. Norkārklis un A. Briedis pateicās komisāram par atbalstu un izteica cerību, ka EK nodrošinās stingru uzraudzību, lai – atbilstoši Eiropas Zaļā kursa stratēģijās noteiktajam – dalībvalstu stratēģiskajos plānos bioloģiskā lauksaimniecība tiktu izcelta kā prioritāte un dotu nozīmīgu impulsu bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai arī Latvijā.

Avots: Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija


Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!