Elpo mierīgi! 20. Apr

Pēdējo piecu gadu laikā Rīgā, Liepājā un Rēzeknē ir konstatēta Pasaules Veselības organizācijas standartiem neatbilstoša gaisa kvalitāte, liecina gaisa kvalitātes mērījumu staciju dati.

Nozīmīgākais veselības apdraudētājs gaisa piesārņotāju vidū ir tieši akmeņogļu dedzināšanas radītais gaisa piesārņojums, tāpēc gaisa kvalitātes uzlabošanas nolūkos Eiropā nosaka ierobežojumus fosilo kurināmo izmantošanai.

Lielbritānijā plāno no 2021. gada ierobežot, bet sākot ar 2023. gadu pilnībā pārtraukt akmeņogļu tirdzniecību un lietošanu. Izmaiņas enerģijas ieguvē plāno arī Francija, Itālija, Īrija, Dānija, Spānija, Nīderlande, Portugāle un Somija, kas līdz 2030. gadam plāno atteikties no akmeņogļu izmantošanas elektroenerģijas ražošanā. Šī enerģijas ieguves veida plašā izmantojuma dēļ, šāda iecere, protams, izraisa dažādas pretreakcijas, taču iedzīvotāju veselības apdraudējums ir viens no būtiskiem apsvērumiem, lai meklētu citus risinājumus.

Akmeņogļu degšanas procesā rodas gaisu piesārņojošas daļiņas PM2,5 (apzīmējums raksturo daļiņu izmēru), kas caur elpceļiem, pateicoties to nelielajam izmēram, iekļūst cilvēka organismā, plaušās un arī asinīs, tāpēc Pasaules Veselības Organizācija to raksturo kā nopietnāko cilvēka veselību apdraudošo gaisa piesārņojuma veidu. PVO norāda, ka ar akmeņogļu dedzināšanas radīto daļiņu piesārņojumu saistīti vairāki veselības riski, hroniskas un akūtas saslimšanas, to skaitā plaušu vēzis, sirds un asinsvadu slimības un astma, kā arī priekšlaicīgi nāves gadījumi.

Jau 2018. gadā sbiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss publicēta iniciatīva “Par gaisu bez akmeņogļu dūmu smārda”, kas aicina atteikties no akmeņogļu izmantošanas un tādējādi uzlabot gaisa kvalitāti. “Latvijā ir ap desmit tūkstošiem mājsaimniecību, kurās katru gadu sadedzina ap 20 tūkstošiem tonnu akmeņogļu. Māju krāšņu skursteņi ir zemi, līdz ar to tuvākās apkārtnes gaiss tiek piesārņots ar smirdīgiem un veselībai kaitīgiem dūmiem,” akmeņogļu izmantošanu Latvijā raksturo iniciatīvas autors Andis Vaičulis.

Gada griezumā Rīga par 60% un Liepāja par 80% pārsniedz drošu PM2,5 daļiņu koncentrāciju, norāda projekta BreatheLife dati, turklāt Latvija zaudē 2029 cilvēku dzīvības gadā gaisa piesārņojuma dēļ.

Likumsakarīgi, arī Latvijā plānots ierobežot fosilo kurināmo izmantošanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2019.-2030 gadam”. “Gaisa kvalitātes mērījumu staciju dati parāda, ka pēdējo piecu gadu laikā Rīgā, Liepājā un Rēzeknē ir konstatēta Pasaules Veselības organizācijas standartiem neatbilstoša gaisa kvalitāte, turklāt Rīgā tiek pārsniegti arī gaisa kvalitātes robežlielumi, kas noteikti Eiropas Savienības tiesību aktos,” gaisa kvalitātes uzlabojumu nepieciešamību skaidro VARAM.

Plānots ierobežot rūpniecības, transporta, mājsaimniecību un citu sektoru radītās emisijas, veicinot efektīvākus risinājumus, piemēram, centralizētās siltumapgādes attīstību un plašāku izmantošanu. “Plānots veikt esošo nodokļu izvērtējumu ar mērķi samazināt transporta radītās emisijas, kā arī veicināt gaisa kvalitātes rīcības plānu izstrādi pašvaldībās, kā arī paplašināt sabiedriskā transporta un velotransporta izmantošanu,“ minēts gaisa kvalitātes uzlabošanas plāna pamatojumā.

Iepazīsties ar gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu un apsver savu atbalstu pilnīgai akmeņogļu izmantošanas pārtraukšanai, balsojot par iniciatīvu “Par gaisu bez akmeņogļu dūmu smārda”.