Finansējuma prasība vecākiem par bērnu auklēšanu un ierosinājums par svētkiem bez uguņošanas virzās Saeimā 04. Feb (2021)

Šim attēlam ir ilustratīva nozīme. Foto: Ieva Ābele, Saeimas Preses dienests

Respektējot iniciatīvas parakstītājus, iniciatīva par aizliegumu valstij un pašvaldībām rīkot svētku uguņošanas tiek virzīta komisijai; salīdzinoši cerīgāk savu ceļu Saeimā sāk iniciatīva par aukles līdzfinansējumu arī vecākiem.

Abu iniciatīvu autores Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē pamatoja viņu iniciatīvu aktualitāti un risinājumu nepieciešamību. Pēc iniciatīvas "Aukles līdzfinansējums arī vecākiem" prezentācijas komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) retoriski vien norādīja, ka viņai interesētu, kurš par to varētu teikt kaut ko pret.

Par šā ierosinājuma virzības nepieciešamību plašākā demogrāfijas un ģimeņu atbalsta politikas ietvarā argumentēja arī sēdē pieaicinātais ekspertu sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" vadītājs Imants Parādnieks (NA).

Šis kolektīvais iesniegums attiecīgi ir nodots balsojumam nākamajai Saeimas plenārsēdei ar ieteikumu par atbildīgo tās turpmākajā izskatīšanā noteikt Sociālo un darba lietu komisiju, vienlaikus šim darbam piesaistot arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.

Ar vairākiem pretargumentiem, dilemmām un pretējas starptautiskās pieredzes stāstiem savukārt tika konfrontēts kolektīvais iesniegums "Par svētkiem bez salūta". Pēc autores labi sagatavotās prezentācijas par problēmjautājumu un par starptautiskajiem un arī Latvijas piemēriem (Sigulda), kā to risināt ar atteikšanos no publiski finansētas uguņošanas, vārds tika dots pieaicinātajiem ekspertiem un komisijas deputātiem.

Sēdē piedalījās un pret iniciatīvas priekšlikumu argumentēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Kalvis Kalniņš un Neatkarīgo pirotehniķu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Nutovcs. Viņi uzsvēra profesionālas, proti, labi organizētas, stingri reglamentētas un uzraudzītas uguņošanas salīdzinoši lielo drošību un minimālajiem vides kaitējumiem iepretī stihiskai un pašplūsmā atstātai uguņošanai, ko svētkos veic iedzīvotāji paši.

Kā piemērs tika piesaukta Amsterdama, kas 2020. gada Jaunajā gadā atteicās no publiski finansētas un rīkotas uguņošanas. Pēc svinībām un neorganizētās uguņošanas reģistrēto traumu skaits bija pieaudzis, un šogad jau Amsterdama ir atgriezusies pie pašvaldības organizētas uguņošanas.

Gadumijā no 2019. uz 2020. gadu ar uguņošanu saistīto traumu skaits Nīderlandē pieauga par 7%, un šajā gadu mijā Amsterdamā pilsētas dome ir gan atgriezusies pie organizētas uguņošanas, gan izņēmuma kārtā to atļāvusi arī individuālajiem svinētājiem. Lai gan valstī attiecīgs regulējums ir jau pieņemts, privātās uguņošanas aizliegums konkrēti Amsterdamā stāsies spēkā pēc gada, tas ir, Jaunā gada svinībās uz 2022. gadu.

Nīderlandes mediji ziņo, ka šogad, kad Amsterdama atgriezās pie organizētas un no domes budžeta apmaksātas uguņošanas un citviet valstī ir stājies spēkā individuālās uguņošanas aizliegums, valstī kopumā neatliekamās palīdzības izsaukumu skaits ir krities par 30%.

Pēc iniciatīvas autores un pieaicināto ekspertu uzklausīšanas Mandātu komisijas vadītāja J. Kursīte-Pakule rezumēja, ka jautājums acīmredzot ir par izšķirību starp profesionālu un neprofesionālu uguņošanu, risku analīzi šajos gadījumos, un ka jau šai aspektā ir jāvērtē arī uguņošanas regulējumi. Tāpat viņa norādīja, ka publiski rīkota uguņošana ir Eiropas pilsētu kultūras tradīcija kopš 17. gadsimta un pilsētu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Piemēram, Georgam Frīdriham Hendelim publiskai uguņošanai ir veltīts skaņdarbs "Karaliskā uguņošanas mūzika". Debatēs izskanēja atgādinājums, ka publiskai uguņošanai mūziku ir jau mūsdienās rakstījuši arī latviešu komponisti.

Runājot par vides piesārņojuma argumentu, K. Kļaviņš norādīja, ka viena uguņošana rada benzīna dzinēja 400 km nobraukuma radītu izmešu ekvivalentu. Savukārt par uguņošanas izbiedēto un traumēto dzīvnieku argumentu skeptisks bija gan Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Ilmārs Dūrītis (A/P), gan komisijas loceklis un Jaunās Vienotības frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis.

Paredzams, ka aicinājums aizliegt publiskā sektora finanšu izlietojumu svētku uguņošanas rīkošanā arī turpmākajā tā izskatīšanā Saeimā saskārsies ar virkni pretargumentu. Tomēr, kā norādīja komisijas loceklis Raivis Dzintars (NA), respektējot 11’525 Latvijas pilsoņu parakstus, šī iniciatīva ir nododama balsojumam plenārsēdē un padziļinātai tās izskatīšanai tālāk jau atbildīgajā komisijā. Paredzams, ka tā būs Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Avoti: ManaBalss, Saeima, portāli NLTimes un DutchNews


Seko mums Facebook un arī Intagram!