Fiskālās disciplīnas likuma grozīšanai varētu būt pamats – atzīst arī Latvijas Bankas eksperts 30. Sep

Iniciatīvas rosinājumam vairāk tērēt ekonomikas un sabiedrības attīstībai uz valsts parāda rēķina savā publikācijā uzmanību pievērš arī laikraksts "Diena".

Vācija konfliktē ar Eiropas Komisiju par sava budžeta deficīta apjomu, un Māstrihtas kritēriju noteikto kritēriju par valsts parāda griestiem zem 60% no IKP vairākums eirozonas valstu vairs neievēro. Kā rīkoties Latvijai? Vai stratēģiski nepieciešamajiem ieguldījumiem veselības aprūpē, izglītībā un ekonomikas inovācijā trūkstošais finansējums ir rodams ar aizņemšanos finanšu tirgos? Pārpublicējam šeit laikraksta "Diena" rakstu par iniciatīvu "Fiskālās disciplīnas likuma atcelšana" pilnībā.


Brīdī, kad valsts ekonomikai trūkst investīcijas, tiek izstrādāti dažādi monetārie, normatīvie un fiskālie mehānismi tam, lai tautsaimniecības aktivizētos, uzņēmumi nepaliktu bez nepieciešamajiem līdzekļiem un būtu iespējams cerēt uz labklājības pieaugumu nākotnē.

Pēdējos gados pasaules, tajā skaitā Eiropas un arī tieši Latvijas, tautsaimniecības galvenokārt ir stimulētas ar monetārām metodēm. Proti, centrālās bankas izmanto dažādus veidus, lai uzturētu iespējami zemas aizdevumu likmes.

Parasti to panāk ar rekordzemām bāzes procentu likmēm, kuras tad galu galā ietekmē cenu, par kuru iespējams aizņemties naudu no komercbankām. Lai šis process darbotos efektīvāk un bankām būtu lielāka vēlme kreditēt privāto sektoru, nevis valsti, pasaulē jau vairāk nekā desmit gadus ar lielāku vai mazāku intensitāti centrālās bankas ir uzpirkušas valsts parāda vērtspapīrus. Dažādos periodos tas gan ir veikts atšķirīgos apjomos. Tādējādi aizdevuma likmes tiek spiestas lejup.

Daudzas valstis šo centrālo banku monetāro politiku papildina ar fiskāliem rīkiem, proti, kāpina valsts tēriņus, tajā skaitā palielinot valsts budžeta deficītu un audzējot valsts parādu. Tas, tiesa gan, norit ar dažādām sekmēm.

Šāda metode tika izmantota arī krīzē līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu. Raugoties uz ekonomisko statistiku, var izvirzīt hipotēzi, ka tā darbojusies visai labi.

Krīze, kas sākumā tika uzskatīta par apjomu ziņā spēcīgāko kopš 1929. gada finanšu tirgus sabrukuma un tam sekojošās Lielās depresijas trīsdesmitajos gados, visai ātri tika noslāpēta ar iespaidīgām naudas injekcijām. Lielu daļu no tām veidoja tieši valstu tēriņu palielināšana, lai veicinātu pieprasījuma pieaugumu un straujāku naudas apriti tautsaimniecībā.


Rosina atcelt

Tomēr jau pirms Covid-19 atnākšanas daudzas valstis ir tērējušās visai dāsni. Šā gadsimta sākumā, piemēram, Vācijai bija diezgan ass konflikts ar Eiropas Komisiju par budžeta deficīta apjomu saistībā ar tā dēvētajiem Māstrihtas kritērijiem, kas nosaka, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt valsts parādam nevajadzētu būt lielākam par 60% no IKP. Par pēdējo kritēriju jāteic, ka patlaban vairākums eirozonas valstu to vairs neievēro, un tas daudzus rosina izteikt viedokli par minēto kritēriju pārskatīšanu vai atcelšanu vispār.

Šāda ierosme mēģina iegūt leģitīmu raksturu arī mūsu valstī. Jau aptuveni mēnesi platformā Manabalss.lv ir publicēta iniciatīva – iedzīvotāju parakstu vākšana par Fiskālās disciplīnas likuma atcelšanu.

Iniciatīvas autors Edgars Sedols uzsver, ka Eiropas Savienības (ES) sociālekonomiskajos rādītājos Latvija atrodas to kājgalī, ieskaitot paredzamo mūža ilgumu un veselīgās dzīvildzes garumu. Viņaprāt, labākais veids, kā uzlabot mūsu dzīves kvalitāti, ir palielināt valsts budžetu, un tam ir nepieciešami papildu līdzekļi.

"Diemžēl Latvijas valdība mākslīgi ierobežo to, cik daudz tā spēj aizņemties, ar Fiskālās disciplīnas likumu nosakot patvaļīgus parādu griestus. Likums paredz strukturālajā izteiksmē sabalansētu budžetu un nosaka, ka strukturālā bilance nedrīkst būt mazāka par mīnus 0,5% apmēru no IKP. Tā ir atlieka no Starptautiskā Valūtas fonda nosacījuma Latvijai dotajam starptautiskajam aizdevumam, kas jau sen ir veiksmīgi atmaksāts," norāda iniciatīvas autors.

Pēc viņa domām, līdzšinējā prakse ir ne vien novedusi pie hroniski nepietiekama finansējuma vairākām nozarēm un palielinājusi Latvijas ievainojamību krīzes apstākļos, bet ir arī grāvusi likuma varas reputāciju un sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām.

E. Sedols atgādina, ka, salīdzinājumā ar citām ES valstīm, Latvijas kopējais parāds ir ļoti zems visos iespējamajos rādītājos. Attiecībā pret IKP 2020. gadā mūsu parāds bija 43,5%, kamēr Grieķijai – 206%, Itālijai – 156%, Portugālei – 134%, Spānijai – 120%, bet vidēji eirozonā – 98%. Absolūtos skaitļos Latvijas parāds ir 12,75 miljardi eiro, kas ir trešais mazākais ES. Uz vienu iedzīvotāju mēs esam parādā 6700 eiro, kamēr Beļģijā – 44 900, Īrijā – 44 500, Itālijā – 42 600, Francijā – 39 500, Austrijā – 35 500, Grieķijā – 31 800. "Vai tiešām citi eiropieši drīkst atļauties ieguldīt savā nākotnē septiņas reizes vairāk nekā mēs, bet mums ir naivi jātaupa?" retoriski jautā autors.

Tāpēc iniciatīva piedāvā atcelt Fiskālās disciplīnas likumu, paredzot, ka jau Stabilitātes un izaugsmes pakts ir pietiekama vadlīnija budžeta fiskālajai politikai. Turklāt ar nosacījumu, ka arī citas ES valstis to ir gatavas ievērot. "Ir jāapzinās, ka, citām ES dalībvalstīm neievērojot pakta nosacījumus, šāda prasība nevar tikt izvirzīta arī pret Latviju," spriež E. Sedols.


Rūpīgi jāizvērtē

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzskata, ka Fiskālās disciplīnas likuma grozīšanai varētu būt pamats, un skaidro, ka šobrīd aktualizējās arī ES budžeta ietvara jautājumi, jo Covid-19 pandēmijas laikā ir ieviesta atkāpe, bet pēc pandēmijas pie budžeta ietvara būs jāatgriežas. Jautājums ir par to, vai atgriešanās notiks pie tā, kā bija kādreiz noteikts, vai arī būs kādas pārmaiņas.

"Ir leģitīms pamats diskutēt par budžeta nosacījumiem. Šobrīd tie ir samērā sarežģīti. Pastāv vairāki veidi, kā šo budžeta kontroles mehānismu īstenot. To var darīt gan ar dažādiem izdevumu noteikumiem, gan ar parāda trajektorijām. Savukārt, ja runa ir par vispārēju budžeta disciplīnas atcelšanu, tad gan es saskatu būtiskus riskus, jo bez jebkādiem kontroles mehānismiem ir diezgan liela varbūtība, ka politiskā procesa ietvaros budžeta politika veidosies tāda, kas padarītu valsts parāda līmeni neuzturamu," brīdina U. Rutkaste.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājam piekrīt arī citi ekonomisti.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka tādu ceļu, kas atbrīvo fiskālās disciplīnas grožus, teorētiski varētu iet, taču tad ir jābūt atbilstīgam plānam un noteiktiem sasniedzamiem mērķiem, par ko varētu pārliecināt arī Eiropas Komisiju.

"Noteiktas atkāpes ir dotas, piemēram, attiecībā uz veselības jomu. Taču šobrīd nav īstais laiks, lai iemītu visai slidenu taciņu. Tad kārdinājums iet šādu ceļu būs jau iestaigāts, tāpat kā izmantot aizņēmumu tādiem politiskajiem mērķiem, kas ir viegli un ātri īstenojami. Sarežģītāk un neprognozējamāk ir veikt strukturālās reformas un panākt izaugsmi," spriež SEB bankas ekonomists.

Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija norāda, ka šobrīd, kad ekonomika jau pārsniegusi to līmeni, kāds bija pirms Covid-19 krīzes sākuma, turklāt tuvojas 14. Saeimas vēlēšanas, ir redzams arvien izteiktāks spiediens turpināt tērēt.

"No vienas puses, kāpināt parādu, uzliekot lielāku slogu nākotnes nodokļu maksātājiem tikai tādēļ, ka šodien vēlamies dzīvot labāk, nav ne saprātīga, ne taisnīga rīcība. No otras puses, ja parāds aug tādēļ, ka investējam strukturālajās reformās, zaļākā ekonomikā un klimata pārmaiņu mazināšanā, kas nākamās paaudzes dzīvi padarīs labāku, tad šāda aizņemšanās jau var kļūt attaisnojama," mudina ņemt vērā L. Zorgenfreija.

Noslēgumā piemēram vēl atsevišķu eirozonas valstu valdību parādu dati – procentpunktos pret iekšzemes kopproduktu 2020. gadā (Avots: portāls TradingEconomics).

Grieķija 205,6%
Itālija 155,8%
Spānija 120%
Francija 115,7%
Vācija 69,8%
Somija 69,2%
Īrija 59,5%
Nīderlande 54,5%
Lietuva 47,3%
Latvija 43,5%
Igaunija 18,2% Avots: laikraksts "Diena"


_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!


Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!


Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.