Kā neko nedarīt un iedvesmoties. ManaBalss lasa #3 05. Jun

Kā jau piektdienā, dalāmies ar mūsu komandas biedru stāstiem par grāmatām, kuras lasām.

Šie nelielie grāmatu apskati un ieskati ir draudzīgi viedokļi un mēģinājumi domāt par aktuālo. Ceram šādi nedaudz personalizēt ManaBalss komandas un mūsu plašās kopienas attiecības.

Protams, pie reizes arī pamudināt jūs izlasīt kaut ko vērtīgu savai labsajūtai un profesionālajai izaugsmei.


Alisa, ManaBalss krievvalodīgas kopienas projektu vadītāja

1. “Sieviete, kas skatās uz vīriešiem, kuri skatās uz sievietēm: Esejas par mākslu, seksu un prātu”, Siri Hustvedt. Nepārvarama un radikāla eseju kolekcija par mākslu, feminismu, neirozinātni, psiholoģiju un filozofiju. Piemēram, Hustvedt iestājās pret duālistisko pozicionējumu ‘ķermenis pret prātu’, kas daudzus gadsimtus ir bijis galvenais domu virziens rietumu filozofijā.
Kāpēc to lasīt? Atzīt cilvēka eksistences aizraujošo sarežģītību un sirdi plosošo trauslumu. (Tas ir joks.)

2. “Sick Bag Song” ir mūziķa Nika Keiva grāmata par daiļradi un dzeju, uz kuru viņu iedvesmoja turneja pa Ziemeļameriku 2005. gadā. Tūres laikā ceļojot pa 22 pilsētām, Keivs sāka rakstīt savas pārdomas un dziesmu idejas uz papīra maisiņiem lidmašīnās, kas pēc neilga laika kļuva par nemierīgu, garāku un episku rakstu un dzejoļu krājumu par šādām tēmām:  iedvesma, mīlestība un dzīves jēga.
Kāpēc to lasīt? Ir vērts apskatīt sarakstu ar 36 veidiem, kā neko nedarīt un iedvesmoties (sk. 92. –93. lpp.).

3. “Trīs nāves Mārtiņdienā”, Māris Rungulis un Kristiāns Brekte. Skolas šausmu stāstu kolekcija ar ilustrācijām, ko veidojusi latviešu mākslinieks Kristiāns Brekte.
Kāpēc to lasīt? Lai gan runa ir par spoku stāstiem, grāmatas mērķis nav biedēt lasītāju, bet gan palīdzēt pārvarēt bailes, izprotot tumšo un šausminošo. Un tā ir pēdējā grāmata, ko es saņēmu kā dāvanu.