Lietu par nekustamā īpašuma nodokli Satversmes tiesā neierosina 20. Mar (2019)

"Liels bija pārsteigums, kad saņēmu Satversmes tiesas lēmumu neierosināt lietu, jo Satversmes tiesas novērtējumā juridiskais pamatojums nav pietiekams, lai sūdzību varētu apmierināt," portālā Delfi neseno Satversmes tiesas lēmumu komentē biroja BDO Law zvērinātais advokāts Jānis Zelmenis.

Birojs ar iesniegumu Satversmes tiesā par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam pārstāvēja ManaBalss platformā virzītās attiecīgās iniciatīvas autorus.

Arī iniciatīvas autore Liāna Hiršsone saziņā ar ManaBalss pauž izbrīnu par tiesas lēmumu, ka NĪN nav uzskatāms par konfiscējošu nodokli. Būtībā tas nozīmē – ja nevari samaksāt nodokli par savu vienīgo nekustamo īpašumu, tad pārdod, tomēr par piespiedu darījumu to neuzskatām.

"Dažkārt ir grūti izvērtēt nodokļa likmes samērīgumu, jo Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valstij ir plaša rīcības brīvība nodokļu jautājumos, nosakot nodokļu likmes," komentārā raksta J. Zelmenis. Viņš tomēr arī argumentē, ka Latvijā reti ir gadījumi, kad nodokļu likme tieši aizskar cilvēka pamattiesības un ir tik acīmredzami netaisnīga un nepamatota, kāda tā ir nekustamā īpašuma nodoklim.

Jurists komentārā norāda, ka daudzās valstīs nekustamā īpašuma nodoklis vienīgajam mājoklim ir ar atvieglojumiem. Šie atvieglojumi ir visdažādākie, piemēram, Lietuvā ēkai vērtībā līdz 220 000 EUR NĪN netiek piemērots, bet Igaunijā īpašuma nodoklis netiek maksāts par īpašumu, kurš mazāks par 1500 kvadrātmetriem. Līdz ar to apgalvojumi, ka nav iespējams efektīvi ieviest atvieglojumus NĪN, ir kārtējās nepamatotās atrunas, lai neko nedarītu.

Viņa ieskatā, Latvijā pastāvošā nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtība citās, ekonomiski spēcīgākās, valstīs varētu tikt uzskatīta par samērīgu, tomēr tas nav Latvijas gadījums. Nekustamā īpašuma nodokļa netaisnīgums slēpjas divu apstākļu kopsummā.

Pirmkārt, mājoklis ir katram iedzīvotājam nepieciešama eksistenciāla pamatvajadzība, bez kuras nav iespējama cilvēka cienīga dzīve. Otrkārt, aprēķinot NĪN par to, ka cilvēkam pieder mājoklis, kur viņš dzīvo, vispār netiek ņemti vērā viņa ienākumi un spēja samaksāt šo nodokli. Nosakot NĪN apmēru, valsts ņem vērā tikai to, cik "dārgā" vai ne tik "dārgā" rajonā mājoklis atrodas, pilnīgi ignorējot to, kāda maksātspēja ir cilvēkiem, kas tajā dzīvo. Uzskatu, ka, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju ienākumus, šādu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmu nevar nosaukt citādi kā vien par acīmredzami nesamērīgu un netaisnīgu.

"Gribu atgādināt, ka 2018. gadā pabeigtā "Swedbank" veiktā pētījumā secināts, ka viena trešā daļa jeb 34% (!) Latvijas iedzīvotāju dzīvo no algas līdz algai, savukārt viena piektdaļa jeb 20% norāda, ka izdevumi pārsniedz ieņēmumus, bet tikai 18% Latvijas iedzīvotāju spēj pastāvīgi veidot sev uzkrājumu," raksta J. Zelmenis. "Faktiski tas nozīmē, ka 82% Latvijas iedzīvotāju ir pakļauti lielākam vai mazākam riskam, ka nekustamā īpašuma nodokļa apmērs var ierobežot viņu spēju apmierināt savas pamatvajadzības, bet 54% Latvijas iedzīvotāju nekustamā īpašuma nodokļa apmērs neizbēgami liek samazināt izdevumus savu pamatvajadzību apmierināšanai vai vispār "iedzen parādos". Ņemot vērā minētos apsvērumus, manā vērtējumā, liela daļa Satversmes tiesas novērsto netaisnību ne tuvu nestāv līdzās tai bezcerībai, kuru Latvijas sabiedrībā vairo nesamērīgā nekustamā īpašuma nodokļa politika."

Ņemot vērā minētos apsvērumus, zvērinātu advokātu birojs "BDO Law" sagatavoja un iesniedza konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai, lūdzot izvērtēt nekustamā īpašuma nodokļa politiku Latvijā.

"Ar lielu nepacietību gaidīju tiesas apsvērumus šajā jautājumā, jo tie man ir ļoti svarīgi gan kā juristam, gan kā sabiedrības loceklim, kam ir savs viedoklis, gan kā nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam. Šī lieta noteikti būtu varējusi izpelnīties visas Latvijas sabiedrības uzmanību, un pārdomāta Satversmes tiesas sprieduma gadījumā tā arī vairotu Satversmes tiesas prestižu sabiedrībā. Turklāt tā palīdzētu valdībai, izstrādājot jauno nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību. Portālā ManaBalss.lv iniciatīva "Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam" ir ieguvusi 45 869 Latvijas pilsoņu atbalstu. Tas vien parāda, ka sabiedrībai šis jautājums ir ārkārtīgi aktuāls."

"Līdz ar to liels bija pārsteigums, kad saņēmu Satversmes tiesas lēmumu neierosināt lietu, jo Satversmes tiesas novērtējumā juridiskais pamatojums nav pietiekams, lai sūdzību varētu apmierināt," raksta J. Zelmenis. "Manuprāt, šāds vērtējums no Satversmes tiesas puses ir ļoti pārsteidzīgs, ņemot vērā to, cik ļoti svarīgs šis jautājums ir lielai daļai Latvijas iedzīvotāju. Satversmes tiesa savā lēmumā argumentē: "Pieteikuma iesniedzēja ir norādījusi, ka gada nekustamā īpašuma nodoklis, kas atbilst gandrīz trīs Pieteikuma iesniedzējas neto mēneša algu apmēram, ir nesamērīgs slogs, jo Pieteikuma iesniedzējai vairs neesot efektīvi saglabāt savas īpašuma tiesības. Taču apstāklis, ka īpašumu paturēt vairs nav lietderīgi, pats par sevi vēl nenozīmē, ka nekustamā īpašuma nodoklis ieguvis konfiscējošu raksturu.""

"Es atstāšu lasītāju vērtēšanai Satversmes tiesas apsvērumus par mājokļa lietderīgumu Latvijas iedzīvotājiem," retoriski summē J. Zelmenis. "No savas puses tomēr centīšos darīt nepieciešamo, lai aicinātu arī Satversmes tiesu tomēr pievērsties šim sabiedrībai ļoti nozīmīgajam jautājumam."

Avots: Delfi.lv; ManaBalss.lv