Lūšu medību aizlieguma prasība tomēr virzās Saeimā 14. May (2021)

Iepriekš Saeimā iesniegto iniciatīvu par lūšu medību aizliegšanu vēl nenodeva izvērtēšanai atbildīgajai komisijai deputāta Andra Kazinovska (JKP) iebildumu dēļ.

Tomēr ceturtdien, 13. maijā, attālinātajā ārkārtas sēdē ar lielu balsu pārsvaru nolēma šo kolektīvo iesniegumu nodot tālāk Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tālākai izvērtēšanai, raksta LSM. Par nobalsoja 79 deputāti; pret bija divi parlamentārieši.

Pēc iniciatīvas parakstu analīzes iedzīvotāju reģistrā zem tās figurē 11'376 Latvijas pilsoņu paraksti. Iesnieguma prasība ir Latvijā aizliegt lūšu medības.

Jānorāda, ka marta vidū iesniegtā iniciatīva bija ar 11'583 parakstiem. Proti, 207 paraksti jeb ap 1,8% pēc analīzes iedzīvotāju reģistrā tika atsijāti, jo Saeimas kārtības rullis par leģitīmiem kolektīvajiem iesniegumiem nosaka tikai Latvijas pilsoņu parakstus no 16 gadu vecuma.

No atsijātajiem parakstiem lielākais vairums paredzami ir Latvijas nepilsoņu nodotie paraksti, un tie parasti ir ap 2% no likumā noteiktajiem 10'000. Šis ir iemesls, kāpēc ManaBalss komanda vienmēr lūdz drošībai savākt vismaz 300 parakstus virs formāli vajadzīgajiem desmit tūkstošiem.

ManaBalss komandas vērtējumā šie atsijātie paraksti nekādā ziņā nav "zuduši". Pirmām kārtām tie ir signāls politiķiem un ierēdņiem, ka Latvijas nepilsoņi kā sabiedrības grupa vēlas aktīvi un konstruktīvi līdzdalīties valsts un pašvaldību kopējās dzīves veidošanā. Jādomā, ka to bezgalīgi neņemt vērā nevarēs, un nepilsoņu līdzdalības tiesības kolektīvajos iesniegumos pašvaldībām ir viena no iniciatīvas "Atveram pašvaldības!" prasībām.

Otrām kārtām šis ir vēl viens arguments pašiem nepilsoņiem, kāpēc ir vērts beidzot naturalizēties un saņemt Latvijas pilsonību. Jo līdz ar pilsonību pavērtos iespēja arī šādai – ļoti praktiskai un tiešai – demokrātiskai līdzdalībai.

Katru gadu no kolektīvajiem iesniegumiem, kad pēc Saeimas Prezidija lūguma tie tiek analizēti iedzīvotāju reģistrā, tiek atsijāti vairāki simti parakstu. Visai droši var spriest, ka to lielākais vairums ir no Latvijas nepilsoņiem. Tas savukārt norāda, ka ļoti daudzi nepilsoņi ir gatavi un grib konstruktīvi iesaistīties valsts un pašvaldību dzīves jautājumu rosināšanā un risināšanā.

Bet, runājot jau par konkrētās iniciatīvas prasību un ar to saistītajām diskusijām Saeimā, LSM norāda, ka A. Kazinovska vērtējumā šī iniciatīva ir saistīta ar emocijām. Tāpat deputāts pauda, ka lūšiem Latvijā patlaban ir labākais populācijas stāvoklis. Viņš sacīja, ka "faktiski Latvijā lūsim nav neviena ienaidnieka", un lūšu medības nodrošina stabilu sugas populāciju, vienlaikus mednieki veic lūšu populācijas monitoringu.

Ceturtdienas debatēs pie frakcijām nepiederīgā parlamentāriete Ļubova Švecova norādīja, ka "Saeimā ir parādījies ļoti stiprs un spēcīgs mednieku lobijs. Acīmredzot mednieki ir bijuši veiklāki par dabas aizstāvjiem. (..) Ja mēs runājam par to, ka savvaļā pieaug pārnadžu populācija un mums vēl ir nepieciešamas lūšu medības, tad es nesaskatu loģiku. Vienīgais iemesls, kādēļ pieaug pārnadžu populācija ir tādēļ, ka tiem dabā nav ienaidnieku."

Iniciatīvas autors Jānis Vinters iepriekš norādīja, nav neviena argumenta, kāpēc Latvijā lūši būtu jāmedī.

"Šogad nomedīti 80 lūši. Tas dod labumu tikai simtajai procenta daļai no Latvijas iedzīvotājiem. Tas arī ir neprāts. Aristokrātiem (..) ļausim nogalināt izmirstošus dzīvniekus, kas nevienam neuzbrūk. Lai tikai 0,01% būtu izklaide," pauda Vinters.

Eiropas Padomes Dzīvotņu direktīva aizliedz medīt šo Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo sugu, paredzot tikai atsevišķus izņēmuma gadījumus, tostarp, ja Latvija spēj pierādīt, ka dzīvnieku skaits ir pietiekams un nesamazinās. Mednieku organizāciju pārstāvji uzsvēruši – skaits, cik lūšu drīkst nomedīt sezonā, balstās uz zinātnieku monitoringa datiem. Šādā veidā lielo plēsēju populācija tiekot apsaimniekota jau 20 gadus.

Tāpat arī Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) atzinusi – lūšu populācija šobrīd tiešām ir lielāka nekā pirms iestāšanās Eiropas Savienībā.

Tomēr DAP norādīja, ka no Eiropas Komisijas (EK) vairākkārt saņemti jautājumi, vai Latvijā īsteno lūšu medības un vai ir noteikta kvota, kā arī vai populācijas apsaimniekošana ir ilgtspējīga.

Avots: LSM; ManaBalss


Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!


Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!


Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.