Lūšu medību nacionālās īpatnības – pat trīskārt atšķirīgi dati 21. Jul (2020)

"Esam sapinušies savā meistarībā, nododot Eiropai divus absolūti atšķirīgus skaitļus par lūšu populāciju," komentārā portālam Delfi raksta Valsts kontroles (VK) sabiedrisko attiecību vadītājs Ivo Valdovskis.

VK nesen publiskoja revīziju par medījamo sugu apsaimniekošanu, atklājot ievērojamas nesaskaņas starp it kā oficiālo datu avotiem konkrēti par lūšu populāciju Latvijā – no vairāk nekā pusotra tūkstoša, ko aplēsis Valsts mežu dienests, līdz tikai pustūkstotim, par ko ziņo institūts "Silava".

Šī nu jau diskusija starp iesaistītajām pusēm sasaucas ar ManaBalss autora vēl 2015. gadā publicēto iniciatīvu "Par vilku un lūšu medību ierobežošanu".

Vēl revīzijas laikā VK saņēma lūšu medību aizstāvju, tajā skaitā atbildīgo valsts amatpersonu, viedokli, kas vienā balsī vēstīja par to, ka Latvijā lūši un vilki ir medīti vienmēr, un to populācijas stāvoklis ir lielisks. Tagad, pēc publiskotās VK revīzijas, šīm balsīm ir pievienojušās arī citas, Delfi raksta I. Valdovskis.

Tā mežzinātnes institūta "Silava" direktors un zinātniskā padome norāda, ka medības, līdzās makšķerēšanai, sēņošanai, ogošanai vai riekstošanai, ir izsenas, tradicionālas Latvijas iedzīvotāju nodarbes. Tiek salīdzināts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamais Eirāzijas lūsis ar strauta foreli un karūsiņu un norādīts, ka minētais medījums un zivju lomi tiešā veidā stiprina cilvēku saistību ar dabu un izpratni par to.

Savukārt Latvijas Mednieku savienības vadītājs nacionālajā radio ir atzinis, ka lūša trofeja medniekiem ir svarīga – lūšu medības ir sava veida bonuss, kas man dod stimulu medīt tās sugas, kuras man kā medniekam nav interesanti medīt.

Profesionāli pretargumenti VK viedoklim, proti – vispirms noskaidrot, cik lūšu mums ir un vai tie nodara kādu ļaunumu videi un sabiedrībai, bet tikai pēc tam šaut, nav izskanējuši, norāda VK pārstāvis. Tāpēc publikācijā VK vērš uzmanību arī uz aspektiem, kurus revīzijas ziņojums neskar.

VK norāda, ka tradicionālām Latvijas iedzīvotāju nodarbēm ir jābūt ne tikai cienījamām, bet arī balstītām morāles un ētikas principos. "Droši vien nepietiek kādu nodarbi, vai tās būtu medības, ogošana, sēņu lasīšana vai putnu vērošana uzskatīt par tradicionālu, lai par katru cenu attaisnotu konkrētas sabiedrības grupas rīcību ar dabas resursiem, kam īsti nav ticama un saprotama pamatojuma," raksta I. Valdovskis. "Te vietā būtu jautājums, vai tradicionālās nodarbes pamatmērķis ir iegūt vērtīgas trofejas, un tikai? Kas kuram ir būtiski – draugu pulkā dižoties ar nagiem, ādu un ragiem, vai dalīties pārdzīvojumos un redzētajā?"

Atsaucoties uz publiskoto revīziju, VK pārstāvis atkārtoti norāda uz citu Latvijas unikalitāti Eiropas Savienībā – ka vienīgi pie mums, līdzās Somijai un Zviedrijai, drīkst medīt īpaši aizsargājamos lielos plēsējus – lūšus, turklāt daudz lielākā skaitā nekā abās pārējās Skandināvijas valstīs, kur lūši reāli apdraud ziemeļbriežu ganāmpulkus. Lietuvā lūšus ir aizliegts medīt, arī Igaunijā jau vairākus gadus atbildīgo iestāžu noteiktais medību limits ir nulle.

Atšķirībā no vilkiem, lūši neuzbrūk mājlopiem, un nav dzirdēts, ka tie būtu uzbrukuši cilvēkiem. Šobrīd mednieki ir atklāti pateikuši, ka lūsis ir iekārojama trofeja vai labs bonuss par to, ka medībās nākas retināt nebūt ne tik ļoti iekārojamās pārnadžu rindas, kuru ik gadu kļūst arvien vairāk un kuri nodara arvien lielākus kaitējumus mežiem, laukiem un arī cilvēkiem, šķērsojot autoceļus.

Šāda situācija Latvijā jau izsenis ir pieļauta, iesniedzot ES institūcijām datus par to, ka Latvija patiešām ir lūšu skaita paradīze un līdz ar to – arī atļauto medību paradīze, polemizē I. Valdovskis. "Taisnības labad gan jāuzsver, ka paši esam sapinušies savā meistarībā, nododot Eiropai divus absolūti atšķirīgus skaitļus par lūšu populāciju. No vairāk kā pusotra tūkstoša, ko aplēsis Valsts mežu dienests, līdz tikai pustūkstotim, par ko ziņo eksperts no institūta "Silava". Ko gan mēs šādi vēlamies apmānīt – Eiropu, sevi vai dabu, kurai cilvēka novilktās robežas nav saistošas?"

Tāpēc VK pašas vērtējumā veiktā revīzija tomēr liks mums Latvijā atbildēt uz jautājumu – kas ir tiesiskie, morāles, ētikas un varbūt arī saimnieciskie aspekti, kuru dēļ Latvija īpatnējā veidā atšķiras no citām Eiropas valstīm. Un – kas tieši ir tās intereses, kuru dēļ konkrēti lūšu medību aspektā tiek aizmirsts Latvijas mērķis kļūt par ES līderi dabas kapitāla saglabāšanā un palielināšanā.

Avots: Delfi


Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā esi ManaBalss plašās kopienas dalībnieks, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!