Migrēnas pacienti: mūsu slimība nav untums 15. Jul (2021)
40% no migrēnas pacientiem pēdējā mēneša laikā migrēnas dēļ nav varējuši ierasties darbā no vienas līdz sešām dienām.
Migrēna Latvijā skar apmēram 11,4 procentus no iedzīvotājiem.
Tikai 4-5% migrēnas pacientu Latvijā lieto nepieciešamos medikamentus.
Latvija ir vienīgā no kaimiņvalstīm, kas nekompensē migrēnas medikamentus.
Tā iniciatīvai "Par migrēnas iekļaušanu kompensējamo diagnožu sarakstā" veltītā publikācijā raksta NRA portāls.
Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības veiktā aptauja liecina, ka 40 procenti no migrēnas pacientiem pēdējā mēneša laikā migrēnas dēļ nav varējuši ierasties darbā vismaz vienu līdz sešām dienām. Kopumā 80 procenti no aptaujātajiem atzina, ka migrēna ietekmē viņu profesionālo dzīvi – pat ja darbs netiek kavēts, migrēna traucē koncentrēties darbam un strādāt maksimāli efektīvi, migrēnas dienās darba efektivitāte ir samazināta vismaz uz pusi.
"Savāktie paraksti iezīmē tikai daļu no pacientiem, kas savā dzīvē spiesti saskarties ar neizturamām galvassāpēm, reiboņiem, sliktu dūšu un jutību pret gaismu, skaņu un aromātiem. Migrēna vienā momentā spēj sagrozīt dzīvi par 180 grādiem, un cilvēks vairs nespēj pilnvērtīgi funkcionēt," saka pacientu pārstāve Līga Alberliņa.
Viņa uzsver, ka migrēna nav untums; tā ir nopietna slimība, kas sagrauj cilvēku ikdienu. "Cilvēkam ir jābūt iespējai saņemt atvieglojumu un nemocīties neciešamās sāpēs. Mēs neesam izvēlējušies šo diagnozi, bet līdzcilvēki un valdība var izvēlēties paust iecietību un ļaut pacientiem saņemt tik ļoti nepieciešamo ārstēšanu."
Iniciatīva ir savākusi Saeimas kārtības rullī noteikto 10'000 parakstu skaitu, tomēr pēc ManaBalss.lv pieredzes un drošībai par likumā noteikto nepieciešamo parakstu skaitu lūdzam atbalstītājus dalīties ar šo ziņu, lai savāktu vēl papildus parakstus – lai kopumā to būtu vismaz 10'300.
Šāda piesardzība izriet no fakta, ka pēc Saeimas veiktās kolektīvo iesniegumu parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā vienmēr zināma daļa "atbirst", jo neatbilst likumā (Saeimas kārtības rullī) atrunātajam noteikumam – ka kolektīvo iesniegumu var iesniegt "10'000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu".
Attiecīgi – atkrīt tie, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Latvijas nepilsoņi un ārvalstnieki, kuriem ir Latvijas digitālās autorizēšanās iespējas, bet kuri nav pilsoņi. Tāpat netiek ieskaitīti to cilvēku paraksti, kuri starplaikā pirms iesniegšanas ir miruši.
ManaBalss pieredze liecina, ka iniciatīvām, kuru atbalstā nav paredzami liela dalījuma starp sabiedrības latviešu un krievvalodīgo daļu un kuru atbalsta vākšana nav ilgusi daudzus gadus, parakstu drošības rezerve ir 300 līdz 350 balsis.
Piemēram, iniciatīva "Par Latvijas mežu saglabāšanu" atbalstu vāca kopš 2011. gada jūnija, un iesniegta tika 2020. gada janvārī. Pārbaudes iznākumā tai tika atsijātas 362 balsis. Laimīgā kārtā drošības rezervei bija savāktas 437 balsis virs noteiktā 10’000 sliekšņa. Pretējā gadījumā Saeima šo iesniegumu būtu tiesīga neizskatīt, un gadiem ilgusī kampaņa ar plašo tautas atbalstu varētu būt velta.
Jānorāda gan, ka Latvijas politiķiem un amatpersonām ir vērojama liela cieņa pret kolektīvajiem iesniegumiem vispār. Piemēram, 2016. gadā iesniegums "Par izdienas pensijas noteikšanu arī pašvaldības policistiem" izrādījās ar nepietiekamu parakstu skaitu. Paraksti šai iniciatīvai tika vākti gan ManaBalss platformā, gan "uz papīra", kā tas dažkārt notiek, un autori izšķīrās par riskantu soli – iesniegšanu bez pietiekamas parakstu drošības rezerves.
Parlamentārieši bija tik pretimnākoši, ka, izbeidzot iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un konstatējot, ka tas nekvalificējas nodošanai plenārsēdes balsojumam, tomēr izdarīja politisku lēmumu un to uzreiz nodeva nākamajai instancei – atbilstīgajai Sociālo un darba lietu komisijai.
Iznākumā šis jautājums ir politiskajā dienaskārtībā, un ministrijām ir jāiesniedz komisijai izvērsts viedoklis par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, pilnveidošanu, saņēmēju loku nepaplašināšanu un vienotas sistēmas izveidi, rodot kopīgu vienlīdzīgu un taisnīgu risinājumu, kas būtu saprotams visai Latvijas sabiedrībai. Tiesa, pašreizējā ārkārtas situācija valstī šo procesu ir palēninājusi.
Šis un līdzīgie tomēr ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc lūdzam ar izpratni attiekties pret aicinājumiem iniciatīvām savākt rezerves parakstus.
Avots: NRA portāls; ManaBalss.lv
_____________________________
Lūgums no ManaBalss komandas:
Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.
Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.
Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.
Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.
Tavai balsij ir nozīme!
Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!
Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.