Nodoklis vienīgajam īpašumam pēc būtības ir konfiscējošs 21. Jan

Zaudējot darba spējas, nonākot pensijas vecumā vai vienkārši, pēkšņi pieaugot NĪN, konfiscēšanas draudu ietekmē cilvēkiem nākas pamest savas mājas. Biedrība „Par NĪN atcelšanu vienīgajam īpašumam” ir sastapusies ar vairākiem bēdu stāstiem, kas atklāj šā nodokļa graujošo spēku, nīcinot ne tikai cilvēku dzīves, bet arī pašvaldības un valsti kopumā.

Atbildot uz biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Nodokļu konsultāciju pakalpojumu direktores Ilzes Bergas komentāru, kas ManaBalss.lv tika publicēts pagājušajā nedēļā, tā raksta biedrības „Par NĪN atcelšanu vienīgajam īpašumam” valdes priekšsēdētājs Estris Hiršsons.

Nevaru piekrist I. Bergas kundzes u.c. oponentu teiktajam par NĪN nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam ‒ dzīvoklītim, vai mājai. Daļa no apgalvojumiem ir maldinoši un puspatiesības.

1. Rakstā tiek nosauktas nozares (veselības, izglītības un ceļi), kas nav saistītas ar pašvaldību budžetiem un tiek uzturētas ar sociālā, ceļa un daļēji no iedzīvotāju ienākuma (20% valsts, 80% pašvaldību budžetos) nodokļiem, turklāt jau tagad mūsu valsts tēriņi ceļiem ir tikpat lieli, kā Lietuvā un Igaunijā. Viens no pasaules slavenākajiem ekonomistiem, kas vairākus gadus ir konsultējis dažādas valstis par budžeta problēmām, ar gadiem ir ievērojis vienu izteiktu likumsakarību – ja valstī, kurā ierodies, pa ļoti sliktiem ceļiem brauc ļoti labas, ekskluzīvas mašīnas, tad tā ir korupcijas caurgrauzta valsts. Tieši uz to mūsu valstij norāda tādi starptautiskie partneri kā OECD un Moneyval.

Līdz ar to, lai uzlabotu stāvokli I. Bergas kundzes nosauktajās nozarēs, ļoti svarīgi būtu lielākas pūlēs veltīt korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanai, kas savstarpēji ir cieši saistītas, nevis turpināt konfiscēt iedzīvotājiem mājas. Pašreizējie notikumi „Rīgas satiksmē” pierāda, ka veiksmīga korupcijas apkarošana tikai viena mēneša laikā pašvaldības budžetam spēj iegūt papildus vairāk nekā deviņus miljonus eiro.

Atļaujot piedalīties valsts iepirkumos nodokļu parādniekiem un pēckrīzes laikā divas reizes atceļot UIN nodokļa parādu (ko, starp citu, aizliedza starptautiskie aizdevēji), bet šogad ‒ gada sākumā neieviešot jauno medicīnas pakalpojumu sistēmu, muļķos ir palikuši godīgie nodokļu maksātāji, kas dēļ negodīgās konkurences ir spiesti pievienoties krāpniekiem. Līdz ar to pati valsts ar saviem lēmumiem regulāri veicina ēnu ekonomikas pieaugumu un finanšu aizplūšanu garām valsts budžetam. Tas viss liecina, ka Latvijā nav izdevīgi būt godīgam nodokļu maksātājam.

2. Runājot par PVN un akcīzes nodokļu ietekmi uz cenām un līdz ar to ‒ uz patēriņu. Jā, tie ir cenu ietekmējoši lielumi, tomēr ne galvenie. Paši esam liecinieki tam, ka, samazinot PVN dažām pakalpojumu un preču grupām, pēc neliela laika cenas ar dažādiem aizbildinājumiem atgriežas iepriekšējā līmenī vai pat kļūst augstākas.

Noteicošais cenu regulējošais spēks brīvajā tirgū ir konkurence, ko nosaka arī ekonomikas teorija. Eiropas Komisija kā galveno šķērsli konkurences palielināšanai min protekcionismu, kas ar spēcīgu lobistu palīdzību tiek iestrādāts Eiropas Savienības dalībvalstu un pašvaldību dažādos likumos un normatīvajos aktos, palielinot cenas, traucējot Eiropas kopējai attīstībai un līdz ar to ‒ konkurencei pasaules tirgos. Aplūkojot Dānijas un Zviedrijas ekonomiskos rādītājus, ir redzams, ka augstākās PVN nodokļu likmes (25%) netraucē gūt arī augstākos ieņēmumus budžetā starp ES valstīm. Līdz ar to minējumi par PVN palielināšanas negatīvajām sekām ir maldinoši.

3. Pagājušogad ieviestais 0% uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) reinvestētajai peļņai ne tikai nav palielinājis investoru skaitu, bet arī sakrīt ar budžeta ieņēmumu kritumu un Latvijas iekļūšanu beznodokļu valstu sarakstā. Tādēļ šeit būt vieta pamatotam jautājumam: kāpēc gandrīz 50.000 Latvijas iedzīvotāju mājokļa svarīga jautājuma risināšanai tiek pieprasīti kompensējošie mehānismi, bet UIN 0% likmes ieviešanai tādas prasības nebija?

4. Latvijas strādājošo iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) jau pašreiz sasniedz Eiropas vidējo līmeni (kopā ar sociālo nodokli tas tuvojas jau augstākajam), kas dēļ neproporcionāli zemajām algām un augstajām cenām iedzīvotāju pirktspēju padara par vienu no zemākajām Eiropā. Par to liecina piektais zemākais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, un tas ir būtiskākais valsts labklājības līmeņa rādītājs. Manipulējot ar iedzīvotāju nezināšanu, kā galvenais labklājības rādītājs mūsu valstī bieži tiek piesaukts IKP kāpums, kurā regulāri Latvija ir līdere, tālu aiz sevis atstājot tādas ekonomiski spēcīgas un augsta labklājības līmeņa valstis kā Lielbritānija, Vācija, Dānija, Zviedrija u.c. ES valstis. Tomēr IKP kāpums nenodrošina iedzīvotāju labklājību un pirktspēju, līdz ar to nodokļa sloga taisnīgākas pārdales rezultātā radīto IKP kāpuma palēnināšanos vidusmēra latvietis pat nepamanītu.

5. Ņemot vērā, ka NĪN neatbilst īpašnieka ienākumiem un pēc savas būtības tas ir konfiscējošs, tad mulsinošs ir I. Bergas kundzes u.c. Latvijas vadošo ekonomistu viedoklis par šī nodokļa pamatotību vienīgajam īpašumam. Turklāt šis nodoklis ir ar visplašāko negatīvo ietekmi uz demogrāfisko, sociālo un tiesisko jomu, kā arī uz valsts ekonomisko attīstību kopumā.

Kopš 2016. gada biedrība „Par NĪN atcelšanu vienīgajam īpašumam” ir sastapusies ar vairākiem bēdu stāstiem, kas atklāj šā nodokļa graujošo spēku, iznīcinot ne tikai cilvēku dzīves, bet arī pašvaldības un valsti kopumā. Iedziļinoties iedzīvotāju sniegtajā informācijā, skaidri izgaismojas tendence, kas norāda to, ka īpašuma konfiscēšanas draudiem visbiežāk pakļauti ir tie iedzīvotāji, kas ir privatizējuši vai mantojuši savas tēvu mājas, dzīvokļus vai pateicoties tam, ka viņu ienākumi ir legāli, ar kārtīgi nomaksātiem nodokļiem, un viņi dzīvo hipotekārā kredīta ieķīlātos mājokļos.

Zaudējot darba spējas, nonākot līdz pensionēšanās vecumam vai vienkārši pēkšņi pieaugot NĪN nodoklim, konfiscēšanas draudu ietekmē cilvēkiem nākas pamest savas mājas. Cerībās uz stāvokļa uzlabošanos nodokļa apmaksa tiek sadalīta vairākos maksājumos vai atlikta, kas bieži beidzas ar īpašuma konfiscēšanu.

Interesējoties par šo cilvēku likteņiem, nākas secināt ‒ tie vienkārši „pazūd”, kļūstot par bezpajumtniekiem, cerībās atmaksāt hipotekāro kredītu pamet valsti vai pārceļas uz īres dzīvokļiem citās pašvaldībās. Visskarbākie stāsti ir saistīti ar iedzīvotāju mēģinājumiem konfiscēšanas brīdī pretoties.

Pirms gada Latgalē konfiscētās mājas īpašnieks, aizstāvot savas tiesības uz māju, ko mantojis no tēvutēviem, ar bisi sašāva policistus un jauno īpašnieku. Bet vistraģiskākie notikumi pirms dažiem gadiem risinājās Rīgā, kad divas sievietes, māte ar meitu, konfiscēšanas brīdī iebarikādējās savā mājā un aizdedzināja to.

Ir zināmi mazāk traģiski, bet tik pat bēdu pilni stāsti, kas atklāj šā nodokļa patieso būtību – īpašumu atņemšanu mazāk turīgajiem par labu tiem, kam ir naudas vai vara. Pēc biedrībai „Par NĪN atcelšanu vienīgajam īpašumam” iedzīvotāju sniegtās informācijas, konfiscēto īpašuma uzpircēji ir komersanti, kas saistīti ar pašvaldību politiskām partijām vai paši ir politiķi.

Viss iepriekš rakstītais liecina, ka Latvijā pašreiz esošajam NĪN ar nodokļu progresivitāti nav nekādas saistības. Tāpēc nav saprotami Latvijas ekonomistu pārmetumi par progresivitātes trūkumu iniciatīvai. Gluži pretēji. Jā, piedāvājums ir atcelt NĪN nodokli vienīgajam īpašumam, nodrošina visiem mūsu valsts iedzīvotājiem vienādas tiesības uz īpašumu, neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, tomēr, lai panāktu progresivitāti, NĪN tiek sadalīts starp pelnošiem un vienlaikus vairāku īpašumu īpašniekiem, kas ir arī pašvaldību infrastruktūras vislielākie patērētāji.

Turklāt pašreizējais NĪN ar valsts atbalstu veido situāciju, kurā īpašumi tiek koncentrēti arvien šaurākas grupas rokās un vecina sabiedrības segregāciju, pret ko citās ES valstīs aktīvi cīnās kā pret brīvā tirgus nelabvēlīgo blakusparādību. Būtībā galveno progresivitāti jeb principu, ka bagātākais maksā vairāk, var panākt, iestrādājot progresivitāti attiecībā pret ienākumiem un papildus tam ‒ ieviešot dzīvē mūsu piedāvāto iniciatīvu, kurā ir apkopota pārējo ES valstu pieredze.

Nedomāju, ka citu Eiropas valstu ekonomisti, neapliekot vienīgo īpašumu ar nodokļiem, būtu mazāk kompetenti un zinoši par Latvijas ekonomiskajiem teorētiķiem.

Avots: Biedrība „Par NĪN atcelšanu vienīgajam īpašumam”