Parādu atlikšana uz laiku varētu būt īstermiņa risinājums 12. May

Svarīgi ir saprast, ka kredītbrīvdienu piešķiršanas gadījumā netiek atlikti visi kredītmaksājumi, bet gan tikai kredītu pamatsummas maksājumi. Tā komentārā speciāli ManaBalss norāda PricewaterhouseCoopers eksperti.

Komentāru par iniciatīvu "Ierobežot parādu piedzīšanu ārkārtas stāvokļa laikā" sniedz PwC biznesa konsultāciju nodaļas vadītāja Ilona Skribiņa un ZAB PwC Legal vecākais jurists Ričards Freimanis.


Salīdzinoši ātrāka aizdevuma saņemšanas iespēja un vienkāršāki nosacījumi (piemēram, bieži vien netiek prasīta ķīla), ir viena no nebanku kredītu priekšrocībām attiecībā pret banku aizdevumiem, kas padara šos aizdevumus pievilcīgākus aizņēmējiem. Par šīm priekšrocībām kredītņēmēji ir gatavi maksāt augstāku cenu jeb augstāku procentu likmi. Turklāt bieži vien nebanku aizdevumus izmanto tās personas, kam bankas atsaka aizdevumus vai kam ir sabojāta kredītvēsture. Pēc būtības šiem aizdevumiem ir paaugstināts kredītirisks.

Diemžēl Latvijā nebanku aizņēmēju vidū bieži vien ir sociāli visneaizsargātākā sabiedrības daļa, kas šīs ārkārtējās situācijas laikā varētu būt zaudējusi darbu vai saņem dīkstāves pabalstus. Zaudējot ienākumu avotu, cilvēki cenšas pēc iespējas samazināt savus izdevumus, taču aizņēmējiem būtu rūpīgi jāpārdomā kredītbrīvdienu izmantošanas iespēja un jāaprēķina ikmēneša izdevumi gan kredītbrīvdienu izmantošanas, gan to neizmantošanas gadījumos.

Svarīgi ir saprast, ka kredītbrīvdienu piešķiršanas gadījumā netiek atlikti visi kredītmaksājumi, bet gan tikai kredītu pamatsummas maksājumi. Kredītu procenti aizņēmējiem ir jāsedz tāpat. Vienlaikus ir jāapzinās, ka kredītbrīvdienu piešķiršanas gadījumā aizdevuma termiņš netiek pagarināts un tādējādi pēc kredītbrīvdienu beigām ikmēneša maksājums pieaugs.

Papildus norādāms, ka parāda piedziņa parasti notiek gadījumos, kad neizpildīto saistību izpildes termiņš jau ir iestājies. Pieņemot, ka parāds nav nodrošināts, kreditoram ir tiesības veikt ārpustiesas parādu piedziņas darbības, ievērojot Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu, vai izmantot tiesvedības procesu. Tādējādi kreditors potenciāli var iegūt izpildu dokumentu pret parādnieku, kuru nodot piedziņai zvērinātam tiesu izpildītājam.

Kamēr kreditors nav ieguvis nolēmumu ar izpildu dokumenta spēku, tikmēr kreditoram (kā piedzinējam) ir tiesības veikt piedziņas darbības, kas noteiktas iepriekš minētajā Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā un Civillikumā. Proti, rakstiski un mutiski pārliecināt parādnieku par tā pienākumu izpildīt saistības pret kreditoru, vienoties ar parādnieku par parāda pakāpenisku samaksu ilgākā termiņā, kā arī ievietot parādnieku kopējā parādnieku datu bāzē, kas var kaitēt parādnieka kredītvēsturei.

Tas atsevišķos gadījumos ir efektīvs rīks, izņemot situācijas, kad parādnieka kredītvēsture jau tā ir sabojāta un parādnieks pārskatāmā nākotnē nav plānojis ņemt jaunus kredītus vai līzingus. Piemēram, iegādāties līzingā kādu kustamu mantu vai pat uzņemties hipotēkāro kredītu mājokļa iegādei.

Secināms, ka bez izpildu dokumenta vai bez paša parādnieka labprātīgas piekrišanas, kreditoram ir ierobežotas iespējas vērst piedziņu uz parādnieka mantu vai naudas līdzekļiem.

Ņemot vērā minēto, kredītu jūgā nonākušo personu parādu atlikšana uz laiku varētu būt īstermiņa risinājums, kas ārkārtējā stāvokļa laikā varētu atvieglot kredītņēmēju finansiālo situāciju, tomēr kopumā īstermiņa parādu piedziņas atlikšana neatrisina problēmu pēc būtības. Pieņemot grozījumus, būtu padziļināti jāizvērtē arī citas sekas, kas var rasties tautsaimniecībai kopumā, kā arī uz parādu piedziņas atlikšanas laiku būtu jāaptur arī normatīvajos aktos noteiktais noilguma termiņa tecējums.

Avots: PwC Latvia, speciāli ManaBalss