Pēc Saeimas pašcieņas dilemmas apspriešanas parlamenta publiskās revīzijas iniciatīva tiek nodota plenārsēdes balsojumam 16. Jan

Spēja caurskatāmi veikt sava budžeta revīziju un vērtēt tēriņu lietderīgumu ir Saeimas pašcieņas jautājums. Šāds arguments izskanēja un tika apspriests trešdien, 17. janvārī, Saeimā notikušā kopsēdē par kolektīvā iesnieguma „Publisku revīziju Saeimas budžetam!” tālāko virzību. Likumdevēju starpā gan bija arī pretējs viedoklis – ka deputāti sev nav labi uzraugi, un sevišķi tēriņu lietderīguma vērtējums ir jāuztic ārējai revīzijai.

Šie viedokļi un citi argumenti tika pausti un apspriesti Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē, kurā piedalījās arī Valsts kontroles (VK) vadība. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa sapulces sākumā izteica pateicību, ka sabiedrība ar savu atbalstu iniciatīvai ir izteikusi uzticību un augstu novērtējumu VK darbam kā objektīvam un uzticamam. „Nav biežas situācijas, kad pilsoņi vēlas piešķirt papildus pilnvaras kādai valsts institūcijai,” sacīja E. Krūmiņa.

Attiecībā uz iniciatīvas priekšlikumu uzticēt Saeimas budžeta publisko revīziju VK, iekļaujot tajā arī tēriņu lietderīguma vērtējumu, VK prezentācijā kopsēdei tika analizēti starptautiskie precedenti, un arī Eiropā tie ir ļoti atšķirīgi. Ne visās ES dalībvalstīs valstu augstākās revīzijas iestādes veic parlamenta budžeta revīziju, un tur, kur tas notiek, mandāti tam ir dažādi – gan aprobežojoties ar finanšu revīzijas atbilstību likumiem, gan ar tēriņu lietderības vērtējumu.

Principiālais uzstādījums ir saglabāt varas līdzsvaru, lai iniciatīvas rosinātie grozījumi neietekmētu ne VK, ne Saeimas pienākumu veikšanai nepieciešamo varu. VK amatpersonas ievēl un tās budžetu apstiprina Saeima, un, ja revīziju nodotu VK, nevis privātam auditoram publiskajā iepirkumā, kā tas ir patlaban, tad rastos ietekmes risks uz VK. VK arī argumentēja, ka pašlaik tā uzrauga izpildvaru, un likumdevēja audits saskaņā ar Satversmi tai nav piekritīgs. Debatēs gan izskanēja pretarguments, ka VK kontrolē ne tikai izpildvaru, bet arī tiesu varu, piemēram, Tiesībsarga biroju.

Ja pašreizējā kārtība netiktu mainīta un Saeimas revīziju atstātu tās pašas ziņā, kā alternatīvu VK piedāvā Saeimas iekšējo kontroles sistēmu audita rezultātiem, kas dotu pārliecību pašiem un sabiedrībai. Ieteikums ir arī Saeimas komisijām vajadzības gadījumos vērtēt budžeta tēriņu lietderīgumu ar piesaistīto konsultantu palīdzību.

Uz iniciatīvas „Publisku revīziju Saeimas budžetam!” autoru argumentu, ka VK piesaiste ir nepieciešama sevišķi lietderīguma vērtēšanai, VK norādīja, ka jau gadu ir spēkā grozījumi, kas paredz arī privātajiem zvērinātajiem revidentiem, kas analizē publiskā sektora iestādes, strādāt pēc publiskā sektora standartiem, ieskaitot tēriņu lietderīguma aspektu.

Kā tika uzsvērts debatēs, šāds vērtējums līdz šim gan nav noticis. Arī Saeimas administrācijas izpilddirektors Māris Zelčs atzina, ka līdz šim uzsvars ir uz finanšu auditu, tomēr lietderīguma vērtējums turpmāk nav izslēgts. Nepieciešamībai tādu turpmāk noteikt piekrita abu Saeimas komisiju klātesošie deputāti.

Sēdes debatēs izskanēja arguments, ka budžeta revīzija ir parlamenta pašcieņas jautājums, kurā jebkurš revidents, arī ja tā būtu VK, ir tikai palīgs. Publisko izdevumu un revīzijas komisija priekšsēdētāja biedre Juta Strīķe (JKP) to savukārt komentēja, ka arī KNAB revīziju veic VK, un tas neietekmē šā biroja pašcieņu. Tāpat KNAB cita starpā izskata Saeimas deputātu pārkāpumus, un tas pats sakāms par ģenerālprokuroru, tomēr tas nekompromitē šo institūciju darbu, lai gan KNAB vadību un ģenerālprokuroru ievēl Saeima.

Par Saeimas publiskā audita juridisko risinājumu kā labāko iestājās arī deputāte Inese Voika (AP!), jo tas nodrošinātu, ka kontrole tiešām notiek pēc publiskās revīzijas principiem, ieskaitot lietderīgumu. „Deputāti paši sev nav labi uzraugi; tā nu tas ir,” atsaucoties arī uz ārvalstu pieredzi konstatēja I. Voika. Arguments VK piesaistei ir arī tās spējas, pieredze un kapacitāte tieši publiskā sektora revīzijā. Turpretī iepirkuma kārtībā uz diviem gadiem piesaistītie privātie zvērinātie revidenti pirmajā gadā ir spiesti apgūt jaunu „spēles laukumu”. To atzina arī M. Zelčs.

Sēdes debatēs tika likts arī uzsvars uz to, ka runa ir par Saeimas administrācijas, ne deputātu darba auditu, tāpēc nav runa par deputātu darba un politisko lēmumu varbūtējo ietekmēšanu. Turpretī runa ir, piemēram, par Saeimas autobāzi, par kuras apmēram 100 darbinieku un citu aktivitāšu un darbību lietderīgumu pašiem deputātiem nav skaidrības. „Saeima būtu pelnījusi saņemt no VK kā no partnera par to lietderības vērtējumu un ieteikumus,” sacīja I. Voika.

Tam piekrita arī J. Strīķe, norādot, ka budžeta revīzija nevērtē politiskos lēmumus, bet gan administrācijas, tās darbinieku un deputātu piemaksu lietderīgumu. “Ietekmēt var tikai to, kurš vēlas ietekmēties. Neviena no KNAB veiktajām aizturēšanām nav ietekmējusi KNAB budžetu,” uz savu līdzšinējo profesionālo pieredzi atsaucās deputāte.

Kopsēdes noslēgumā abu Saeimas komisiju deputāti vienbalsīgi apstiprināja iniciatīvas nodošanu balsojumam plenārsēdē, iesakot tās tālāko virzību likumprojekta izstrādei Juridiskajā komisijā.