Pesticīdi – ir vai nav bišu slepkavas? 27. May (2021)
(Ziņa ir papildināta.)
Pēc radio izskanējuša sižeta, kurā pesticīdu lietošana attiecībā pret bitēm ir salīdzināta ar masu slepkavību, industriālie lauksaimnieki no VARAM ministra prasa atvainošanos.
Vairākas lauksaimnieku biedrības tomēr nostājas ministra (un bišu) pusē, ziņo Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.
Šī ziņa sasaucas ar Saeimā izskatāmo iniciatīvu "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā".
Iniciatīva jeb kolektīvais iesniegums patlaban ir izskatīšanas procesā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Komisija ir aicinājusi VARAM izveidot darba grupu, lai iniciatīvā rosināto jautājumu skatītu plašāk un darba grupā iesaistītu Zemkopības ministriju, Veselības ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, kā arī nevalstiskās organizācijas gan no vides aizsardzības jomas., gan no sabiedrības veselības jomas, gan lauksaimniecības nozares, tai skaitā bioloģiskās lauksaimniecības nozares.
Pēc Eiropas hitu radio raidījumā Zaļā zona 20. maijā izskanējušā sižeta, kurā ķīmisko lauksaimniecības pesticīdu lietotāji nosaukti par bišu masu slepkavām, atsevišķas industriālo lauksaimnieku lobija organizācijas reaģēja asi, pieprasot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša atvainošanos, bet to biedriem sociālajos tīklos – pat ministra demisiju.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, Latvijas Biškopības biedrība un Latvijas Zemnieku federācija uzskata, ka situācija pārlieku dramatizēta (sākot ar to, ka izteikumu autors nemaz nav ministrs A.T. Plešs) un noraida šīs prasības vairāku iemeslu dēļ. Tāpat organizācijas paziņo, ka nepiedalīsies "plaša mēroga lauksaimnieku protesta akcijās", ar kuru rīkošanu ministram piedraudējušas pesticīdu lobija organizācijas ar biedrību Zemnieku saeima priekšgalā.
Lauksaimniecībā izmantotie ķīmiskie pesticīdi patiešām paredzēti, lai apkarotu un nogalinātu tās dzīvās radības, kas uz lauka ir nevēlamas. No šo vielu lietošanas cieš visi apputeksnētāji, tostarp arī bites, – un jo sevišķi tajos gadījumos, kad pesticīdi lietoti neatbilstoši noteikumiem, piemēram, vēja apstākļos vai laikā, kad izlido bites, skaidrots Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas relīzē.
Asociācija atzīmē, ka Latvijā ir vairāk nekā 4000 bioloģiski sertificētu saimniecību un aptuveni 3000 biškopības saimniecību, tātad – vismaz 7000 saimniecību netiek lietoti ķīmiskie pesticīdi, kas ne tikai apdraud apputeksnētājus, bet rada arī citus vides riskus. "Līdz ar to nevaram piekrist apgalvojumam, ka ar Eiropas hitu radio sižetā izskanējušajiem izteikumiem "diskreditēta un publiski apmelota Latvijas lauksaimniecības nozare"," tālāk teikt relīzē.
Tāpat LBLA, LBB un LZF ieskatā ir nepieņemami pieprasīt ietekmēt Eiropas hitu radio veidoto saturu, iejaucoties ne tikai žurnālistu darbā, kas strādājuši pie konkrētā sižeta, bet arī cenšoties rediģēt viedokļus, kas pausti raidījumā, jo tas uzskatāms par uzbrukumu vārda brīvībai. "Sižeta saturs atspoguļo diskursu par pesticīdu lietošanu, kas strauji aktualizējies sabiedrībā. Tādēļ sižetā nesaskatām neko aizvainojošu, tieši pretēji – tas veicina turpmāku diskusiju par lauksaimnieciskās ražošanas metodēm Latvijā," norāda Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis.
Arī Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze vērš uzmanību, ka notiekošais ir mēģinājums izmantot politiku, lai ietekmētu mediju darbu: "Nav pieņemami, ka demokrātiskā mūsdienu sabiedrībā kāds pieprasa politiķiem, šoreiz ministram, ieviest cenzūru, ierobežojot mediju un žurnālistu radošo un profesionālo darbību. Šajā gadījumā, izceļot bišu bojāejas problēmas, medija izvēlētā forma ir bijusi ļoti tieša, bet pilnībā atbilst patiesībai, jo pesticīdi ir indes, kas nobeidz augus, gliemežus, pat zīdītājus un, protams, arī bites un citus apputeksnētājus. Satversmes 100. pants aizliedz cenzūru un dod tiesības brīvi runāt visiem mūsu pilsoņiem."
Savukārt Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka uzsver, ka "visiem lauksaimniekiem ir atbildīgi jāsaimnieko, ievērojot sabiedrības un vides veselību. Situācija tiek dramatizēta, tāpēc nepieciešama diskusija ar sabiedrību. Jau pašlaik daudz lauksaimnieku strādā ar cilvēka veselībai un videi drošām metodēm, un turpmāk jārod risinājumi, lai lauksaimniecības nozare Latvijā arvien efektīvāk spētu vairot ne tikai labklājību, bet arī bioloģisko daudzveidību."
LBLA, LBB un LZF uzskata, ka pesticīdu izmantotāju asā reakcija norāda uz turpmāku nepieciešamību palielināt Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumu, kas paredzēts vides jautājumu aktualizēšanai medijos. Tostarp – lai padziļināti skaidrotu dažādu saimniekošanas metožu ietekmi uz vidi un sabiedrību.
Tāpat LBLA, LBB un LZF ir neizprotams Zemkopības ministrijas publiskotais paziņojums, tiražējot lobija izteikumus, nevis izvērtējot notikušo caur sabiedrības interešu prizmu. Zemkopības ministra biroja vadītāja Jāņa Eglīta sacītais, ka "šis mēģinājums pretnostatīt Latvijas lauksaimniekus Latvijas sabiedrībai ir ļoti negodīgs un melīgs", ir sabiedrības maldināšana, rakstīts relīzē. Tieši prakses atšķirības, lietojot sintētiskos pesticīdus vai izmantojot dabai draudzīgas metodes, ir tās, kas vides ietekmes ziņā un arī sabiedrības acīs sadala lauksaimniekus divās krasi atšķirīgās daļās.
(Papildinājums.)
27. maijā Eiropas Komisija ir publicējusi ziņojumu par Eiropā pirmās Apputeksnētāju iniciatīvas īstenošanu. Šo iniciatīvu Komisija pieņēma 2018. gadā, vēršoties pret savvaļas apputeksnētājkukaiņu iznīkšanu.
Apputeksnētājkukaiņiem ir svarīga nozīme ekosistēmu darbībā, nodrošinātībā ar pārtiku un zālēm, kā arī mūsu labklājībā. Tomēr desmitā daļa bišu un tauriņu sugu Eiropā ir uz izmiršanas robežas un iznīkt sāk trešā daļa no tām. Šodien publicētais pārskats liecina, ka iniciatīvas darbību īstenošanā ir gūti būtiski panākumi, taču dažādie faktori, kuru dēļ šo apputeksnētāju skaits samazinās, joprojām ir problemātiski.
ES Apputeksnētāju iniciatīvā ir izstrādāta ES mēroga shēma, kas paredzēta apputeksnētājsugu monitoringam un kā uzdevums ir iemantot labāku izpratni par šo sugu populāciju statusu un to iznīkšanas cēloņiem. Tā drīz tiks uz vietas ieviesta visā Eiropas Savienībā. Komisija ir izveidojusi arī tieši apputeksnētājiem veltītas informācijas sistēmu un sākusi īpaši pielāgotas pētniecības iniciatīvas.
Tomēr vairāk būs jācenšas novērst tieši dzīvotņu izzušanu lauksaimniecības ainavās un pesticīdu ietekmi. ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam, ES stratēģijā "No lauka līdz galdam" un ES Nulles piesārņojuma rīcības plānā šo problēmu risināšanai ir izvirzīti tādi konkrēti mērķi kā paplašināt aizsargājamās teritorijas un atjaunot ekosistēmas, atbalstīt bioloģisko lauksaimniecību, lauksaimniecības zemēs atjaunot daudzveidības ziņā augstvērtīgus ainavas elementus, kā arī būtiski samazināt pesticīdu un citu apputeksnētājiem kaitīgu vides piesārņotāju izmantošanu. Jaunā ES stratēģija par pielāgošanos klimata pārmaiņām un stingrāki mērķi attiecībā uz klimatneitralitāti palīdzēs mazināt klimata pārmaiņu ietekmi uz apputeksnētājiem.
Avots: Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija; ManaBalss; Eiropas Komisija
Lūgums no ManaBalss komandas:
Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.
Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.
Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.
Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.
Tavai balsij ir nozīme!
Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!
Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.