Par "divvirzienu kustību" lēmumu pieņemšanā! Pilsonis-parastais grib lielāku teikšanu 16. Jun (2021)
Latvijas sabiedrība kritiski vērtē parlamentu un valdību un ir gatava dot lielāku balsi un ietekmi lēmumu izstrādē organizētai pilsoniskajai sabiedrībai – pilsoniskajām organizācijām.
Šis ir viens no pētījuma "Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju interešu pārstāvniecības digitālā rīka ieviešana" secinājumiem (pieeja pilnajam pētījumam ir raksta beigās). Šis secinājums balstās nesenās aptaujās, un pētījuma oriģinālais pienesums ir atbilde uz jautājumu – ko gan ar to iesākt?
SKDS 2020. gadā veiktajā aptaujā 80% respondentu uzskata, ka kopumā ministri, deputāti un citi, pieņemot likumus, neņem vērā viņu intereses. Tomēr no otras puses, 61% respondentu uzskata, ka sabiedrības iesaistīšana uzlabotu lēmumu pieņemšanas kvalitāti.
Lai sapratu, kā praktiski šī iesaiste ir veicama un lai izpētītu pamatnosacījumus un prasības tieši digitālās līdzdalības rīka izstrādei un ieviešanai pilsoniskās sabiedrības organizācijām, Latvijas Universitātes pētnieki Visvaldis Valtenbergs un Liene Čaplinska veica pētījumu par pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) interešu pārstāvniecības situāciju Latvijā.
Pilsonis-parastais grib lielāku teikšanu
Valdības digitālā jeb e-pārvalde un e-pakalpojumu attīstība Latvijā ir labā līmenī un strauji attīstās, tomēr tā ir kā vienvirziena ceļš – publiskais sektors iedzīvotājiem galvenokārt sniedz informāciju par lēmumiem, to pieņemšanu un pieeju dažādiem datiem. Tomēr mazāks uzsvars ir tieši uz līdzdalības risinājumu izstrādi, un, kā liecina pētījums, tieši to pilsonis grib – lielāku teikšanu jau laikus, kamēr likumdošanas akti un regulējumi ir vēl izstrādes procesā.
Lai gan ziņa par to, ka platforma ManaBalss.lv ir ar globāli unikāliem efektivitātes rādītājiem, nav jauna, tā ir izcelšanas vērta. Proti, šo efektivitāti ir sasniegusi pati pilsoniskā sabiedrība – gan PSO, gan atsevišķi pilsoņi – bez aktīvas valsts politikas.
Jautājums ir – kas notiek? Kāpēc arī tik nelielā valstī kā Latvija pilsoņi grib un aizvien vairāk arī ņem "lietas savās rokās"? Pētnieki secina, ka tas nav nekas Latvijai vien iezīmīgs, bet ir daļa no plašākas tendences Rietumu demokrātijās.
Latvijas parlamentārā demokrātija tiešām nav nez cik apjomīga, tās institūcijas ir salīdzinoši atvērtas, un digitalizācijas līmenis gan šajās institūcijās, gan sabiedrībā kopumā ir augsts. Tomēr pēc Eirobarometra datiem Latvijā parlamentam uzticas mazāk nekā 20% iedzīvotāju, un politiskajām partijām – mazāk nekā 7%.
Pētnieki norāda, ka Rietumu demokrātijā parlaments vienmēr ir bijis centrālā arēna konkurējošām politiskām interesēm, kuras īsteno atsevišķi politiķi, frakcijas un politiskās partijas. Tomēr politisko partiju pārstāvības loma, kas reiz bija centrāla parlamenta darbībā, mūsdienās samazinās. Daudzās valstīs politiskajām partijām ir zema sabiedrības uzticēšanās, tās ir organizatoriski vājas un ir arī vāji iesakņojušās sabiedrībā.
Izklausās pazīstami? Jā, un tā tas nav tikai Latvijā. Labā ziņa ir tā, ka, uzplaukstot pilsoniskajai sabiedrībai un jaunām līdzdalības formām, pilsoņiem tagad ir daudz alternatīvu pārstāvības veidu. Piemēram, kolektīvās iniciatīvas, referendumi, plaša mēroga sabiedriskās apspriešanas utt. Tāpēc parlaments, kas savulaik bija vissvarīgākā arēna sabiedrības bažu izpaušanai, tagad konkurē ar dažādām pilsoniskās līdzdalības iespējām.
Tā tas pārsvarā ir arī citviet Eiropā, tomēr, lūk, arī Latvijā līdz pat šim nav nevienas integrētas digitālās platformas, kas apkopo visu publiski pieejamo informāciju par parlamenta un valdības darbu, ļauj iedzīvotājiem komentēt priekšlikumus un likumprojektus un nodrošina tiešu kontaktu ar politiķiem un amatpersonām.
Pašlaik galvenais informācijas iegūšanas avots par parlamenta darbu ir Saeimas interneta vietne, kurai galvenokārt ir informatīva funkcija – tas pats "vienvirziena ceļš”, turklāt parastam lietotājam tā ir nedaudz sarežģīta, spriež pētījuma autori. Tiesa, šogad ir gaidāma Ministru kabineta jaunā tiesību aktu portāla ieviešana.
Šī ir tiešām laba iniciatīva, bet tā attiecas uz valdību. Savukārt Saeimas darba izsekojamības un sabiedrības līdzdalības sakarā iniciatīvu jau atkal pārņem pilsoniskā sabiedrība pati.
Lai nodrošinātu, ka likumdošanas process tieši Saeimā kļūst publiski atklātāks, tai skaitā ar iespējām pilsoņiem tajā reāli iesaistīties, organizācija ManaBalss ir sākusi jaunu projektu. Tā sasniedzamais rezultāts ir labvēlīga infrastruktūra un vide tieši mazo un vidējo PSO iesaistei parlamenta lēmumu pieņemšanas procesos.
Kā ir pašlaik? – Interešu pārstāvniecība Latvijas parlamentā
Politiskā efektivitāte Latvijā ir zema. Lielākais vairums aptaujāto iedzīvotāju – 80% respondentu – pērn izteica sajūtu, ka likumu pieņemšanā viņu intereses nav ņemtas vērā.
Gandrīz tikpat daudzi – 74% aptaujas dalībnieku – par nepieciešamu uzskata likumdošanā atrunāt, kā sabiedrības pārstāvji var ietekmēt likumdevējus. Proti, tā ir prasība pēc pilsoniskā lobija.
Kaut gan uzticība oficiālām pārstāvības demokrātijas institūcijām joprojām ir zema, 44% respondentu drīzāk piekrita un 17% pilnībā piekrita apgalvojumam, ka sabiedrības pārstāvji, kas veido interešu grupas, varētu piedāvāt labākus risinājumus aktuāliem jautājumiem nekā likumdevēji.
Sabiedrība atbalsta vairāk regulētas lobēšanas darbības. 74% aptaujas dalībnieku uzskatīja, ka kopumā būtu nepieciešams pieņemt likumprojektu, kas noteiktu veidu, kādā sabiedrības pārstāvji varētu ietekmēt likumdevējus. Labā ziņa – pašlaik parlamentā tiek izstrādāts interešu pārstāvības likumprojekts.
Pēdējo divu parlamenta sasaukumu laikā pilsoņu aktivitāte iesniegumu skaita ziņā ir nedaudz samazinājusies, secināts pētījumā. Tomēr augusi ir parlamenta atsaucība pret iesniegumiem. Piemēram, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai nosūtīto iesniegumu skaits 2020. gadā bija samazinājies, salīdzinot ar 2019. gadu, tomēr komisijas sniegto atbilžu skaits pieauga no 20% 2019. gadā līdz 39% 2020. gadā.
Nevalstiskās organizācijas, kas visaktīvāk piedalās parlamentāro komisiju sanāksmēs, nemainīgi pārstāv vietējās un reģionālās pašvaldības, lielās pilsētas, darba devējus un uzņēmējus, finanšu iestādes, pedagogus vai zinātnes darbiniekus, arodbiedrības, ārstus, studentus, zvērinātus notārus, namu pārvaldniekus un administratorus.
Kā ir jābūt? – Potenciālo lietotāju pieredze un cerības par pilsoniskās sabiedrības organizāciju interešu pārstāvniecības digitālo rīku
Pētījuma gaitā tika aptaujātas pašas PSO un virkne sabiedrības ekspertu. Secinājums ir, ka kopējais to NVO/PSO aktivitātes līmenis, kas pārstāv sabiedrības intereses parlamenta likumdošanā, ir diezgan zems. Lai gan kopējā NVO iesaiste parlamenta komisiju darbā ir liela, tā ir arī salīdzinoši vienpusīga – lēmumu izstrādes dialogā klātesoši pārsvarā ir "lielie" – arodbiedrības, darba devēju federācijas, farmācijas asociācijas u.c. Risinājums: ir jāpanāk arī mazo PSO iesaiste.
Lielākajai daļai PSO ir visai sliktas zināšanas par likumdošanas procesu un prasmju trūkums, kā un kad iesaistīties likumdošanā. Ja arī šāda iesaiste ir, tad tikai periodiski un saistībā ar īstermiņa interesi un lobēšanu uz projekta darbības vai noteikta likuma pieņemšanas laiku. Risinājums: gan kompetences celšana, gan atvieglota līdzdalība.
Nepastāv vienota NVO/PSO un Saeimas parlamenta komisiju sadarbības kārtība. Katrai komisijai ir savs darba stils. PSO tas nozīmē tērēt papildu laiku un resursus, lai uzzinātu katras komisijas individuālu pieeju. Risinājums: vienotas PSO iesaistes vadlīnijas.
Ļoti svarīga ir personiskā saikne ar deputātiem – gan lai iegūtu informāciju, gan iesaistītos debatēs vai iekļautu kādu jautājumu komisijas darba kārtībā. Tas gan nav nekas neiespējams – veidot attiecības ar deputātiem ir iespējams, ja PSO pārstāvis ir proaktīvs un izrāda savu interesi.
Komisijas priekšsēdētāju aptaujātie minēja kā galveno personu, kas izlemj, vai komisija iesaistīs nevalstisko sektoru savā darbā un kādus cilvēkresursus komisija šim mērķim tērēs. Priekšsēdētājs arī ietekmē vispārējo komisijas kultūru un ētisko integritāti. Par labās prakses piemēru nevalstiskā sektora iesaistē vairāki aptaujātie eksperti izcēla Eiropas lietu komisiju.
Parlamenta komisijām parasti nav oficiāla ekspertu, interešu grupu vai organizāciju saraksta, kuras aicināt uz sanāksmēm. Pašām PSO ir regulāri jāuzrauga darba kārtības, un tam ir vajadzīgas pašas organizācijas spējas un iniciatīva. Risinājums: vienotas PSO iesaistes vadlīnijas un atvieglota līdzdalība.
Kopumā likumu pieņemšanas process Saeimā tika raksturots kā neparedzams, un tas prasa pastāvīgu NVO/PSO un interešu grupu uzraudzību. Sākotnējie likumprojekti varētu būtiski atšķirties no pieņemtajiem likumiem. Grozījumus varētu veikt pēdējā brīdī. Tas ir iemesls, kāpēc PSO iesaistīšanās nepieciešamība tiek uzskatīta par pastāvīgu. Risinājums: uzlabota likumdošanas procesa pārredzamība un atvieglota, operatīva līdzdalība.
Vairāki aptaujātie eksperti uzskata, ka galvenā problēma parlamenta likumdošanā ir pārredzamības trūkums attiecībā uz grozījumiem likumprojektos. Pēc viņu domām, deputātiem nav morāla, ētiska vai juridiska pienākuma deklarēt priekšlikumu avotu. Risinājums: uzlabota likumdošanas procesa un notikušā lobija pārredzamība.
Gandrīz visi pētījumā aptaujātie eksperti sniedza atbalstu digitālajam rīkam, kas automātiski informētu PSO par parlamenta darbu un likumdošanas procesiem.
Kas ir jāizdara? – Kādam ir jābūt PSO informēšanas un līdzdalības digitālajam rīkam
Galvenās prasības, kuras lielākā daļa aptaujāto PSO pārstāvju vērtēja kā ļoti svarīgas, bija šādas:
1. saņemt paziņojuma e-pastā par konkrēta likumprojekta statusu;
2. lai būtu pārliecība, ka kāds pārsūtīs manu viedokli atbildīgajai Saeimas komisijai;
3. viegli iesaistīties/piedalīties;
4. iespēja saņemt atbildi no atbildīgās Saeimas komisijas;
5. iespēja iesaistīties bez zināšanām par juridiskiem jautājumiem;
6. ir dažādi iesaistīšanās formāti;
7. iespēja iesaistīties bez iepriekšējas pieredzes.
Šis ievadpētījums ir veikts organizācijas ManaBalss projektā "Automatizētas PSO līdzdalības sistēmas izstrāde". Projekta mērķis ir mazajām un vidēji lielām PSO atvieglot informācijas atrašanu par tās interesējošiem likumdošanas procesiem Saeimā un tās jau savlaikus iesaistīt likumprojektu komentēšanā un veidošanā.
Ievadpētījuma pilnā versija angļu valodā "Introducing Digital Advocacy Tool for Civil Society Organisations in Latvia" ir lasāma šeit.
Kopsavilkums latviešu valodā ir lasāms šeit.
Projektu "Automatizētas PSO līdzdalības sistēmas izstrāde" finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu "Aktīvo iedzīvotāju fonds".