Prasība par vienkāršotu nodokļu režīmu "mazajiem" nonāk Saeimā 08. Sep (2021)

Gada laikā parakstītāju atbalstu savākušo iniciatīvu par darbības atvieglošanu mazajiem uzņēmējiem tās autors 8. septembrī ir iesniedzis Saeimā.

Iniciatīva "Par vienkāršotu mazās uzņēmējdarbības nodokļu režīmu" tika publicēta pērn septembra vidū. Starplaikā ir notikušas zināmas izmaiņas, savā iesniegumā parlamentam norāda autors, un tās faktiski atbilst iniciatīvā izvirzītajiem priekšlikumiem.

Viņš vērtē, ka divi no šiem priekšlikumiem ir jau pieņemti – nodokļu likmes aprēķins un atbrīvojums no grāmatvedības šā režīma izmantotājiem, kā arī norit darbs pie automātiskas nodokļu nomaksas.

Iesniedzējs tomēr lūdz ņemt vērā sabiedrības plašo atbalstu iniciatīvai un turpināt izstrādāt vienkāršotu nodokļu režīmu sevišķi radošām un pašnodarbinātām personām, ievērojot sekojošus pamatprincipus:
1) fiksētas nodokļa likmes, nosakot likmju pieauguma slieksni (20% ienākumiem līdz 20’000 eiro, 40% – ienākumiem virs šī sliekšņa);
2) automātisku nodokļa atskaitīšana no bankas konta (speciāls darījumu konts);
3) atbrīvošana no nesamērīgas grāmatvedības.

Līdz šim diskusijas par nodokļiem un to režīmiem ir noritējušas vien nodokļu likmju lieluma kontekstā. Taču politiskā līmenī diskusija par nodokļu administrēšanas mehānismiem kā būtisku nodokļu sistēmas sastāvdaļu, praktiski nav notikusi. Administrēšanas risinājumu politika attiecīgi ir pilnībā atstāta jau izpildvaras kompetencē.

Savā ziņojumā arī Starptautiskā sertificēto grāmatvežu asociācija (ACCA) norāda sekojošus būtiskus faktorus nodokļu sistēmā:

1. ekonomikas izaugsmi daudz vairāk ietekmē administratīva sloga mazināšana, nekā nodokļu likmju samazināšana;

2. nodokļu sistēmas sarežģītību nosaka sistēmas veidotāju izpratne par nodokļu sistēmas funkciju;

3. nodokļu administrēšanai jābūt vienkāršai. Par tās sarežģītību maksā visa sabiedrība kopumā.

Kolektīvā iesnieguma autora vērtējumā Latvijas situācija šo trīs ACCA uzstādīto faktoru kontekstā ir sekojoša.

1. Politiskajā līmenī, diskutējot par nodokļu sistēmu, praktiski netiek vērtēti un doti politiski uzstādījumi par nodokļu administrēšanu kā būtisku nodokļu sistēmas sastāvdaļu.

2. Tā rezultātā visa nodokļu administrēšanas politikas veidošana faktiski ir nodota izpildvaras un uzraugošo iestāžu – FM un VID – kompetencē, kuru izpratne par nodokļu administrēšanu reti kad sniedzas tālāk par "ēnu ekonomikas izskaušanu". Tas neizbēgami noved pie administratīvā sloga palielināšanas, ko visvairāk izjūt tieši mazais bizness.

3. Iznākumā mēs iegūstam nodokļu administrēšanas sistēmu, par kuru dārgi maksā visa sabiedrība. Gan valsts, uzturot milzīgu kontroles un uzraudzības iestādi, gan mazais bizness, tērējot nepamatoti lielus resursus nodokļu administrēšanai.

Tāpēc Saeimā iesniegtās iniciatīvas ieviešanai dzīvē ir paredzami liela sociālekonomiskā nozīme, spriež autors.

Proti, eksportspējīgie uzņēmumi nenoliedzami ir valsts ekonomikas muskuļi, ar kuriem valsts ekonomika konkurē globālajā ekonomikā. Taču šiem muskuļiem ir nepieciešama kvalitatīva asinsrite. Un šo asinsriti Latvijā nodrošina mazais bizness. Veselīga mazā biznesa vide savukārt nodrošina pakalpojumu pieejamību reģionos un ir būtisks priekšnoteikums gan sekmīgai reģionālajai demogrāfijai, gan sekmīgai remigrācijai.

Iesniedzēja vērtējumā iniciatīvas tālākā izskatīšana ir vēlama Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijā. Jānorāda, ka tik niansēts lēmums gan eventuāli būtu pašas Saeimas ziņā, kad iniciatīvu reāli sāks izskatīt, sākot ar Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, uz kuras sēdi paredzami tiks uzaicināts arī iesnieguma autors.

Viņš iesniegumā raksta, ka nodokļu administrēšanas reformai mazajai uzņēmējdarbībai būtu jāietver sekojoši virzieni:
- atskaišu biežums un detalizācija;
- nodokļu nomaksas vienkāršībā un elastība.

Tā mērķis būtu padarīt nodokļu administrēšanu vienkāršu un saprotamu, nepieciešamo funkcionalitāti nodrošinot VID. Iznākumā mazā uzņēmējdarbība tiktu atbrīvota no nepieciešamības izmantot grāmatvedības ārpakalpojumus.

Avots: ManaBalss.lv


_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!


Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!


Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.