Prezidenta vēlēšanas izceļ Latvijas unikālo sasniegumu 14. May

Valsts prezidenta atklātā ievēlēšana ir tikai neliela politiskā nianse, tomēr tas ir arī izcils sabiedrības līdzdalības sasniegums, ar ko Latvija izceļas pasaulē.

Tā RīgaTV 24 speciālizlaidumā sacīja organizācijas ManaBalss vadītājs Imants Breidaks.

Uz raidījuma vadītājas Veltas Puriņas jautājumu, vai bez „Sabiedrības par atklātību – Delna” 2014. gada maijā publicētās un ManaBalss platformā sekmīgi virzītās iniciatīvas mēs aizvien būtu bez atklāta balsojuma 29. maijā gaidāmajā Valsts prezidenta ievēlēšanā, I. Breidaks atbildēja apstiprinoši.

Viņš arī norādīja, ka šis pērn apstiprinātais Satversmes grozījums izceļ Latviju pasaules kontekstā. Šis ir pirmais gadījums, kad ar pilsonisko līdzdalību ir panāktas izmaiņas valsts konstitūcijā ar digitālās demokrātijas rīku. Pasaulē tas ir nebijis notikums.

„Ja nebūtu publiskā, konstruktīvā spiediena no sabiedrības puses, tad visdrīzāk mēs šodien šeit nerunātu, ka likums un vēlēšanu kārtība ir mainīta un visu deputātu balsojumi būs caurskatāmi,” sacīja I. Breidaks.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis sacīja, ka „iepriekšējās Valsts prezidenta vēlēšanas ir bijušas ar savu fonu, tāpēc sabiedrībā bija viedoklis, ka vajag kaut ko pamainīt. Lai gan ir jāsaka, ka gan atklātai, gan aizklātai balsošanai ir savi plusi un mīnusi. Arī LTRK ir savs vēlēšanu process, un pirms diviem gadiem mani kā vadītāju ievēlēja atklātā balsojumā. Bet bija viedoklis, ka, kandidātam stāvot uz skatuves, ir redzams, kurš biedrs kā balso. Tāpēc biedri tomēr nāca klajā ar prasību pēc aizklātās balsošanas. Prezidenta vēlēšanās no sabiedrības viedokļa galvenais ir maksimāli pozitīvs rezultāts, un lai valsts pirmā persona ir tāda, kas virza sabiedrību un valsti uz priekšu.”

Etiķetes un protokola speciāliste Aija Strautmane savukārt panākto Satversmes labojumu komentēja šādi: „Ir labi, ja cilvēks spēj atklāti un godīgi aizstāvēt savu viedokli un skatīties acīs. Esmu par to, ka cilvēkiem ir jāiemācās pateikt „jā” vai „nē” un savu viedokli tomēr skaidrot. Tās aizklātās vēlēšanas, manuprāt, un kā tas mums Latvijā ir redzams, nozīmē, ka ļaudis tev acu priekšā smaida, bet aiz muguras tas tā nav. Bet atklātās vēlēšanās mēs varam redzēt, kas ir kas.”

Viņa arī norādīja, ka „no otras puses – vai tu esi vai neesi ievēlēts, vai arī kurš ir bijis par vai pret tevi, nav jāņem vērā, jo mums taču demokrātiskā valstī ir tiesības pateikt, ko mēs domājam, un paust savu viedokli.”

Jautāts par priekšdarbiem pirms attiecīgās iniciatīvas sekmīgās iesniegšanas Saeimā pērnruden, I. Breidaks atbildēja, ka „autori gadu garumā vāca un krāja sabiedrības un arī politiķu atbalstu. Balsu vākšanas process nebūt nebija straujš – tam vajadzēja vairākus gadus. Kad iniciatīvas atbalsta process pirms pieciem gadiem tika sākts, bija neiedomājami, ka tobrīd šī iniciatīva varētu tikt atbalstīta. Bija skaidrs, ka atbalsta pulks ir jāsavāc gan sabiedrības, gan politiķu pusē, un ne velti tikai pagājušajā gadā tieši pirms Saeimas vēlēšanām tas arī izdevās. Vēlēšanu tuvums noteikti nospēlēja savu pozitīvo lomu.”

„Diskusijas pamatā bija par to, ka mums ir jāredz, kurš kā īstenībā ir balsojis. Jo pirms tam politiķi publiski teica vienu, bet pēc tam balsu skaits atšķīrās. Bija skaidrs, ka tur kāds ne līdz galam ir pateicis taisnību,” sacīja I. Breidaks. „Tas radīja vēlmi pēc caurspīdīgām, atklātām vēlēšanām. Bet es piekrītu, ka plusi un mīnusi ir kā slēgtai, tā atklātai balsošanai.”

Uz raidījuma vadītājas V. Puriņas jautājumu, vai vairākus gadus ilgušais atbalsta vākšanas process par prezidenta atklātu ievēlēšanu norāda uz cilvēku kūtrumu, I. Breidaks atbildēja sekojoši: „Ir iniciatīvas, kurām mēs sākumā neesam prognozējuši lielu atbalstu, tomēr tās kļūst ārkārtīgi populāras, un ir tādas, par kurām mums šķiet, ka tās gan daudzi atbalstīs, bet nekas nenotiek. Ir grūti to prognozēt. Bet šis gadījums par atklātu vai slēgtu Valsts prezidenta ievēlēšanu tomēr ir nianse – tas nav nekas revolucionārs, bet gan politiska nianse. Vidējo pilsoni tā tieši neietekmē, tomēr tā rūp tiem, kam interesē tieši politisko norišu mehānismi.”

Tāpēc arī nepieciešamā sabiedrības atbalsta savākšana prasīja ilgāku laiku, un politiskā atbalsta gūšanai svarīgs bija labvēlīgais brīdis.

Raidījuma video ir skatāms RīgaTV 24 arhīvā.

Avots: xtv.lv