Reģionālā reforma nozīmēs arī tās reālu sabiedrisko apspriešanu 24. Jan

Reģionālā reforma un elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK) ir starp Krišjāņa Kariņa valdības prioritātēm, ko atzīst visas koalīcijas partijas. Šie ir divi arī caur ManaBalss.lv platformu virzīti likumdošanas grozījumu priekšlikumi, un vēl divi – par nelaulāto dzīvesbiedru tiesību paplašināšanu jeb kopdzīves likumu un Stambulas konvencijas ratifikācija ‒ ir atrunāti jaunās valdības sadarbības līgumā.

Pirmie divi jautājumi un nacionāla mēroga dialoga nepieciešamība par reģionālo reformu tika diskutēta jaunās valdības prioritātēm veltītā LTV raidījumā „Tieša runa”.

No jaunās valdības raidījumā piedalījās finanšu ministrs Jānis Reirs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, un starp sarunas ekspertiem bija arī platformas ManaBalss.lv vadītājs Imants Breidaks.

Par reģionālās reformas nepieciešamību starp klātesošajiem valdīja praktiski vienprātība, un tika ieskicēts arī konceptuāls plāns, kā to īstenot.

Politiski nokaitētais OIK jautājums bija karstais kartupelis arī „Tieša runa” diskusijā. Klātesošie acīmredzami mulsa, ko praktiski nozīmēs valdībai uzliktais pienākums no 31. marta atcelt OIK. Saeima to atbalstīja plenārsēdē 10. janvārī, «lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas visiem Latvijas patērētājiem,» kā to formulē LVPortals.lv. Klātesošie ministri ļāva saprast, ka juridiski korekta OIK atcelšana, kas neizslēdz arī tiesvedības ar investoriem, reāli varētu prasīt trīs gadus.

Trešais paredzamais valdības dienaskārtības punkts, kas sakrīt ar ManaBalss.lv iniciatīvām, ir kopdzīves likuma aktualitātes atjaunošana. Tā zem formulējuma „nelaulāto dzīvesbiedru tiesību paplašināšana; kopdzīves likums” ir redzama valdības sadarbības līguma 2.8. punktā. Tas paredz, ka atsevišķos jautājumos valdības koalīcijas partneriem būs pieļaujams brīvais balsojums un ka koalīcijas partneri respektēs cits cita tiesības virzīt likumprojektus.

Starp tiem ir uzskaitīts arī kopdzīves likums un „Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu” jeb Stambulas konvencija. Tā ir ceturtais ar ManaBalss.lv platformas iniciatīvām sakritīgais valdības paredzamās dienaskārtības punkts.

Attiecībā uz reģionālo reformu, ko virzīs VARAM, ministrs J. Pūce sacīja, ka tas būs trīs līmeņu process. Sākumā būs valdības vienošanās deklarācija par reformu, kam tam sekos augstākas detalizācijas pakāpe un saskaņošana ar iesaistītajām pusēm, bet trešajā posmā jau pēc konsultācijām – iepriekš nolemtā revīzija, likumprojektu izstrāde un virzība Saeimā un ieviešana dzīvē.

Pēc konceptuālas politiskās vienošanās būs „ierobežots laiks – varbūt divi mēneši, kuros jābūt piedāvājumam, kas būtu politiskais piedāvājums,” teica ministrs.

Uz raidījuma vadītāja Gunta Bojāra repliku, vai vienošanās nozīmēs, ka politiķi kādā vakarā uzzīmēs, kā izskatīsies Latvijas jaunā karte, J. Pūce atbildēja: „Atslēga ir pakalpojumu pieejamība – kāds sabiedriskais pakalpojums tiek nodrošināts vienā vai otrā pašvaldības līmenī. Pēdējos gados valsts līmenī ir veikts daudz pētījumu par to, kādi pakalpojumi ir nepieciešami, kādā apjomā un pie kāda pašvaldības iedzīvotāju skaita ko var nodrošināt. Tā bilde ir jāsaliek kopā, un es uzticos ekspertu sagatavotajām pozīcijām.”

Kad jau būs valdības vienošanās par šādu pakalpojumu kartējumu kā reformas pamatu, tad nākamais solis ir detalizētāks piedāvājums pašvaldībām. „Tas jau ir jādod plašai sabiedrības apspriešanai. Tā nevar būt tikai formāla procedūra – „nāciet un rakstiet vēstules”, bet mēs arī kā VARAM dosimies pie pašvaldību iedzīvotājiem.” Ministrs arī apsolīja, ka VARAM brauks uz visām pašvaldībām, kuras reformas gaitā būs paredzēts konsolidēt ar lielākajiem kaimiņiem.

Gan J. Pūce, gan abi pārējie ministri piekrita, ka reģionālajai reformai principā ir pietiekama leģitimitāte – šis punkts bija gandrīz katras partijas programmā. Tāpēc tautas balsojums tam nav vajadzīgs, secināja klātesošie. Tomēr sabiedrības iesaiste un reāls nacionāla līmeņa dialogs ir noteikti nepieciešams.

Tas paredzami varētu ilgt astoņus līdz deviņus mēnešus, un pēc šā cikla „apkopojam datus un analizējam priekšlikumus no jauna, kam seko gala politiskais lēmums valdībā, likumprojektu izstrāde un to virzība Saeimā,” komentēja J. Pūce.

Savukārt organizācijas ManaBalss vadītājs Imants Breidaks debatēs par reģionālo reformu sacīja, ka „valsts pašlaik „sekmīgi” pieviļ iedzīvotājus mazajās pašvaldībās, kurās nav naudas, un kuras nespēj pakalpojumu grozu realizēt. Un valsts pieviļ arī tos, kas dzīvo t.s. bagātajās pašvaldībās ‒ tajās, kas subsidē Izlīdzināšanās fondu, jo viņu nomaksātie nodokļi tiek pārnesti uz citām vietām. Tai pašā laikā ir svarīgi, lai pakalpojumu grozs būtu pilnīgi vienāds visiem iedzīvotājiem, jo likuma priekšā mēs taču vēl joprojām esam vienlīdzīgi.”

Vienlaikus šis ir jautājums par demokrātisku dialogu, J. Pūces liktajam uzsvaram pievienojās I. Breidaks. „Esmu priecīgs dzirdēt, ka dialogs tiešām ir paredzēts, jo iedzīvotāji Latvijā no politiskās varas tomēr ir ļoti, ļoti tālu. Viņi jūtas „sekmīgi”, mērķtiecīgi vai netīšām, bet atsvešināti – es nezinu, kā, bet tā nu tas konsekventi gadās.”

„Politiskajās partijās mēs aizvien negribam stāties – tas viss mums ir svešs. Nevalstiskajās organizācijās aizvien mēs negribam piedalīties, jo – kādēļ gan? Rezultāts ir tāds, ka jaunieši saka, ka savā dzīvē viņi ļoti maz ko var ietekmēt,” situāciju raksturoja I. Breidaks. „Un, kad viņi izaug par pieaugušajiem, viņi saka jau ar pārliecību – ka viņi neko nevar ietekmēt. Lai iedzīvotāji justos iesaistīti, līdzatbildīgi un justu atgriezenisko saiti ar varu, ir virkne veicamo soļu.”

„Šai valdībai ir sakarīgas iespējas palīdzēt Latvijai izkāpt no tās bedres, kas saistās ar demokrātijas atvērtību un neatvērtību. Pērn organizācijas „Civitas” pētījumā Latvijas demokrātijas statuss tika pazemināts no atvērtas (open) uz sašaurinātu (narrowed),” raidījumā norādīja I. Breidaks. „Jaunās valdības iespēja ir atgriezt mūs tai statusā, ka Latvija ir progresīva, inovatīva valsts, kurā demokrātija ir maksimāli atvērta un pieejama.”

Organizācijas ManaBalss praksē jau ir nacionāla līmeņa dialoga pieredze platformā #ManaEiropa. Tie bija partnerībā ar Ārlietu ministriju rīkotie «Dialogi par Eiropas nākotni». Tiešsaistes dialogu platformā #ManaEiropa tika apkopotas Latvijas iedzīvotāju idejas un priekšlikumus par Eiropas nākotni un dota iespēja par tiem balsot un izšķirt, kas ir vēlamākā ES politika dažādos aktuālos jautājumos.

Platformas pamatā esošā tehnoloģija var tikt piemērota nacionāla līmeņa dialogiem par jebkuru tēmu, ieskaitot reģionālo reformu. Jānorāda, ka šis digitālās demokrātijas rīks var būtiski papildināt klātienes tikšanās un diskusijas, kas aizvien ir un paliek efektīvas nacionāla līmeņa politisko jautājumu komunicēšanā. Tā tas notika gan «Dialogu par Eiropas nākotni» kampaņā, gan var eventuāli būt saistībā ar VARAM apņemšanos apmeklēt katru no reformas skartajām mazākajām pašvaldībām.

Avots: LSM; Delfi.lv; ManaBalss.lv