Rīgas domei prasīs skaidrojumu par tūkstošiem koku izciršanu pilsētā 14. Nov (2019)
Ar Rīgas domes ziņu pilsētā ik gadu nozāģē tūkstošiem koku, bet nav skaidra plāna un rīcībpolitikas, kā to zaudējumu kompensēt.
Uzklausot arī Ingrīdas Ērenpreiss virzīto priekšlikumu, Saeimas Vides un klimata apakškomisija šonedēļ nolēma prasīt Rīgas domei skaidrojumu par lielo koku saglabāšanas un jaunu koku stādīšanas politiku pilsētā.
Rīgā vidēji gadā nozāģē 3000 koku, no kuriem divas trešdaļas ir spēcīgi, veseli koki. Veselo koku izzāģēšanas apjoms turklāt ik gadu pieaug. Dažādu pieaicināto amatpersonu, ekspertu un pilsonisko aktīvistu klātbūtnē tā tika secināts otrdien, 12. novembrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēdē.
Tika arī secināts, ka Rīgas domei nav skaidra plāna un rīcībpolitikas jaunu koku stādīšanā un pilsētas ekosistēmas veidošanā. Pēc vairāku amatpersonu un pilsonisko aktīvistu uzklausīšanas, ieskaitot ManaBalss iniciatīvas autori I. Ērenpreiss, apakškomisija nolēma rakstiski prasīt Rīgas domei skaidrot šo problēmu.
"Saeimā mēs esam ar lūgumu rīkoties, tomēr mēs noteikti virzīsimies tālāk - arī Eiropas līmenī, lai panāktu ekoloģisko tīklu Rīgā," par biedrības "Aleju aizsardzība" plāniem klātesošajiem teica I. Ērenpreiss. "Turklāt tam ir jāsāk tikt ieviestam tūlīt, nevis kaut kad nākamajā Saeimā."
Šeit publicējam vairākas atziņas un secinājumus, ko sēdes laikā pauda klātesošie politiķi, amatpersonas un pilsoniskie aktīvisti.
"Arī koki pilsētas telpā ir infrastruktūra - tāpat kā caurules un kabeļi. Tā ir zaļā infrastruktūra, un arī tā maksā naudu - gan tās ieviešana, gan uzturēšana. Tāpat kā ir aizsargzonas "normālajai" infrastruktūrai, tā arī tādām ir jābūt pilsētas kokiem. Tomēr koki ir mazāk pasargāti.
Nozāģējot koku Rīgas vēsturiskajā centrā, iestādīt tur koku atpakaļ ir praktiski neiespējami ne vien finanšu, bet arī administratīvā sloga dēļ, un maksa par vienu nozāģēto koku - apmēram 600 eiro - to nekompensē."
"Pilsētas attīstības plāns un teritorijas plānojums ir tas dokuments, kurā visprecīzāk var noteikt, kur pilsētā ko grib redzēt. Tur tad arī zaļā infrastruktūra kā likums ir ierakstāma, un tā nav grozāma. Tur pilsētai ir jāiekļauj savu ielu, skvēru un parku stādījumus, kā arī jānosaka plānoto teritoriju izmantojums.
Attīstības plāns un teritorijas plānojums ir vienīgais veids, kā ietekmēt arī zemes īpašniekus. Jo tad, kad ir jau izplānota apbūve, iet un ķēdēties pie kokiem ir bezjēdzīgi. Tad tas ir jau nokavēts. Tāpēc publiskā apspriešana ir jārīko attīstības plāna izveides laikā. Tai brīdī, kad kokus taisās zāģēt nost, tā patiesībā ir jau cīņa ar vējdzirnavām."
"Visas publiskās apspriešanas ir sabiedrības informēšanai, tomēr ne visas tās uzliek par pienākumu ņemt sabiedrības viedokli arī vērā. Intereses ir jāizsaka ātrāk. Tāpēc ir jādomā par likumdošanas izmaiņām, lai cilvēki apzinātos tos riskus, ko viņi kā sabiedrība uzņemas, neiesaistoties plānošanas procesos. Zāģēšanas brīdī tas ir jau par vēlu."
"Nespēja komentēt jautājumus par jaunu koku stādīšanas plānojumu norāda uz to, ka Rīgas dome savus stādījumus neplāno. Viņi nespēj pateikt, cik koki šogad tiks iestādīti vai atjaunoti."
"Ir jāmaina paradigma, kā mēs raugāmies uz kokiem pilsētvidē. Nav iespējams šos kokus vērtēt tāpat kā kokus mežā. Ir dīvaini, ka Meža likuma ietvarā ir jāskatās uz Rīgas pilsētu un Rīgas regulējumiem. Šobrīd Aizsargjoslu likums tik ļoti atraisa rokas komunikāciju infrastruktūras turētājiem un ļauj cirst kokus viņu aizsargjoslās. Vienīgais, kas viņus daļēji attur, ir nepieciešamās būvvaldes maksas atļaujas. To cena gan ir daudz par mazu, jo nekompensē jauna koka iestādīšanas un izaudzēšanas izmaksas."
"ES līmeņa rekomendācijas un mērķi paredz ekoloģisku sistēmu veidošanu pilsētvidē. Tas nav gribēšanas vai negribēšanas jautājums, bet pienākums. Iniciatīva par 52 koku saglābšanu pie Botāniskā dārza ir mēģinājums reāli dzīvē ķerties pie šādas ekoloģiskās salas nodrošināšanas, pat vēl pirms tas ir noteikts likumdošanā.
Kā pirmā ekoloģiskā sala Rīgā varētu būt Botāniskais dārzs. Lai tā ekosistēma ar kokiem, augiem, putniem un dzīvniekiem netiktu sabojāta, ir jānovērš situāciju, ka teritorijā pie Botāniskā dārza tiek izcirsti desmitiem koku tikai peļņas dēļ. Šī teritorija daudzkārt ir pirkta un pārpirkta, un plāns ir izzāģēt kokus divu lielu dzīvojamo māju būvniecībai. tas ir nepieļaujami. Šī teritorija ir vai nu jāatpērk, vai jāatsavina vai jāiemaina īpašniekiem pret citu. Botāniskais dārzs ir izteicis gatavību šo teritoriju ņemt savā paspārnē, apkopt un dot pieeju apmeklētājiem."
"Platformā ManaBalss atbalstu guvusī un institūcijām iesniegtā iniciatīva ir, lai kaut ko varētu sākt darīt tūlīt, nevis pēc pieciem vai sešiem gadiem, kad konkrētā teritorija būs jau apbūvēta un ekoloģiskās salas iespēja - izpostīta.
Ja vienu šādu ekoloģisko salu izdotos noturēt, nākamās sekotu. Iemeslu tam ir daudz. ES 455 tūkstoši cilvēku gadā mirst no putekļu piesārņojuma; Londonā vien tie ir 4000 gadā. Par Rīgu šādu datu nav. Pilsētu koki gadā atindē no piesārņojuma un attīra no putekļiem simtiem un tūkstošiem tonnu gaisa. Lielie koki un ekoloģiskās sistēmas ir vienīgie risinājumi, kā uzturēt gaisa kvalitāti pilsētā."
ManaBalss iniciatīvas tekstu lūdzam lasīt šeit.
Avots: ManaBalss