SPKC: dažādu mērķu dēļ apkopotie dati par Covid-19 izraisītajiem nāves gadījumiem atšķiras objektīvi 15. Mar (2021)

Operatīvā informācija par iespējamo Covid-19 izraisīto nāves gadījumu vienmēr atšķirsies no tās, kas ir gūta epidemioloģiskās uzraudzības nolūkā. Tā atbildes vēstulē pēc valdībai adresētā kolektīvā iesnieguma "Par patiesu Covid-19 statistiku" raksta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Šeit publicējam SPKC direktores Ivetas Gavares parakstītu vēstuli organizācijai ManaBalss.

Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – Centrs) iepazinās ar Jūsu kolektīvo iesniegumu, kas adresēts Ministru prezidenta birojam un kura nolūks formulēts "izveidot tādu kritēriju kopumu COVID-19 upuru identificēšanā, kas neļautu šajā statistikā iekļaut tos nāves gadījumus, kā reālais iemesls nav COVID-19".

Centrs vērš Jūsu uzmanību, ka nāves cēloņu kodēšana notiek saskaņā ar vispārīgajiem principiem, kas detalizēti aprakstīti Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakcijas (SSK-10) II sējumā "Instrukciju rokasgrāmata" – arī Covid-19 gadījumā nāves cēloņu kodēšana tiek veikta saskaņā ar šiem principiem. PVO ir izveidojusi īpašus kodus Covid-19 gadījumu kodēšanai – U07.1 (Covid-19, vīruss identificēts) un U07.2 (Covid-19, vīruss nav identificēts), kurus izmanto gan medicīniskās dokumentācijas lietvedībā, gan nāves cēloņu kodēšanai, aizpildot Nāves cēloņu medicīniskās apliecības.

Epidemioloģiskās uzraudzības nolūkā par Covid-19 izraisīto nāves gadījumu tiek uzskatīts gan varbūtējs, gan apstiprinātais Covid-19 gadījums, kurā nāves iznākums ir klīniski izskaidrojams ar Covid-19, izņemot gadījumus, ja pastāv kāds cits skaidrs nāves cēlonis, ko nevar attiecināt uz Covid-19, piemēram, trauma. Starp pārslimoto Covid-19 un nāves iestāšanos nevar būt no Covid-19 pilnīgas izveseļošanās periods. Operatīvā informācija par iespējamo Covid-19 izraisīto nāves gadījumu, kas gūta epidemioloģiskās uzraudzības nolūkā, vienmēr atšķirsies no informācijas oficiālajā statistikā, jo atšķiras datu avoti.

Operatīvas informēšanas nolūkā, atsaucoties sabiedrības vēlmei tikt informētai operatīvi, tiek publicēts epidemioloģiskās uzraudzības datu apkopojums, kas pieejams gan Centra mājaslapā sadaļā "Covid-19 statistika", gan Atvērto datu portālā. Šajā portālā katru dienu mašīnlasāmā formātā tiek publicēti šādi dati: par SARS-CoV-2 vīrusa noteikšanai veikto laboratorisko testu skaitu; saņemto ziņojumu skaitu par laboratoriski apstiprinātiem gadījumiem; saņemto ziņojumu skaitu par nāves gadījumiem; ziņojumu skaitu par slimības iznākumu atbilstoši noteiktiem kritērijiem. Dati tiek publicēti arī sadalījumā pa administratīvajām teritorijām. No 21.05.2020. līdz 18.10.2020. ir pieejami dati par aktīvo gadījumu skaitu administratīvajās teritorijās, bet no 18.10.2020. tiek publicēti dati par 14 dienu kumulatīvo saslimstību – personu skaitu administratīvajās teritorijās, kurām pēdējās 14 dienās konstatēta Covid-19 infekcija.

Dati oficiālajai statikai par nāves cēloņiem tiek gūti no pilnīgi cita datu avota – reizi mēnesī dzimtsarakstu nodaļas iesniedz Centram "Medicīniskās apliecības par nāves cēloni" un "Medicīnas apliecības par perinatālās nāves iestāšanos", kurās pēc centralizētas pārbaudes veikšanas tiek veikta nāves pamatcēloņa izvēle un piešķirts galīgais kods, tā nodrošinot vienotu interpretāciju un nāves cēloņu kodēšanas principu ievērošanu, kā arī nāves cēloņu statistikas starptautisku salīdzināmību. Katrs ar Covid-19 saistītais nāves gadījums tiek pārbaudīts un verificēts saskaņā ar īpašu EUROSTAT (Eiropas Savienības Statistikas birojs) sadarbībā ar DIMDI (Deutsches Institut für Medizinische Dokumentation und Information) izstrādātu nāves cēloņu automātiskās kodēšanas sistēmu IRIS nāves cēloņu kodēšanai un nāves pamatcēloņa noteikšanai.

Jāievēro, ka nāves cēloņu secības un klasifikācijas loģika mēdz atšķirties pat no klīniskās loģikas, kas raksturīgi īpaši sarežģītu patoģenētisko procesu gadījumā pacientiem ar vairākām slimībām, jo apraksta pie nāves tieši novedušo patoloģisko notikumu virkni un secību. Atšķirībā no operatīvās informācijas, kura pieejama par iepriekšējo dienu, oficiālā statistika par nāves cēloņiem par iepriekšējo gadu ir pieejama no katra nākamā gada 1. jūlija.

Centrs noraida Jūsu pieņēmumu par to, ka "simti gripas slimnieku un nāves gadījumu tiek iekļauti COVID-19 statistikā", kā nepamatotu. Gripas un citu akūtu elpceļu infekciju uzraudzība Latvijā notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 9. novembra noteikumiem nr. 948 "Noteikumi par gripas pretepidēmijas pasākumiem". 2020.–2021. gada sezonā Latvijā līdzīgi kā citur pasaulē gripas izplatība atbilst starpsezonu līmenim, kas galvenokārt skaidrojams ar stingru epidemioloģiskās drošības pasākumu ieviešanu visos pasaules reģionos Covid-19 pandēmijas ierobežošanai.

Par zemu gripas vīrusu izplatību liecina arī virusoloģiskās izmeklēšanas dati, ko sniedz valstis un Nacionālās gripas references centri Pasaules Veselības organizācijas gripas uzraudzības globālajam tīklam. SIA "Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca" stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" laboratorijā, kas pilda gripas references laboratorijas funkcijas uz elpceļu, t.sk. uz gripas vīrusiem, kopš 2020. gada septembra beigām izmeklēti vairāk nekā 1200 pacientu klīniskie paraugi. Nevienā no paraugiem gripas vīrusu klātbūtne nav tiksui apstiprināta.

Uz gripas vīrusiem tiek izmeklēti galvenokārt stacionētie pacienti smagas akūtas elpceļu infekcijas gadījumos. Arī citu elpceļu vīrusu izplatība šajā sezonā ir ievērojami mazāka. Kopējais pozitīvo paraugu skaits elpceļu vīrusu slimību gadījumos veido 8,6%, kas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējās akūtu augšējo elpceļu infekciju saslimstības pacēluma sezonās (33 līdz 66%). Centrs noraida arī Jūsu pieņēmumu par viltus negatīvajiem vai viltus pozitīvajiem testu rezultātiem uz SARS-CoV-2 citu elpceļu slimību izraisītāju gadījumos kā nepamatotu, jo laboratoriskie izmeklējumi tiek veikti Latvijas Nacionālajā akreditācijas sistēmā noteiktā kārtībā akreditētās laboratorijās ar pārbaudītām, apstiprinātām un piemērotām metodēm, turklāt izmeklējumu kvalitāte tiek regulāri novērtēta.


Ar papildus informāciju varat iepazīties:

Iknedēļas pārskatos SPKC tīmekļa vietnē

Eiropas gripas uzraudzības tīkla datos

Pasaules Veselības organizācijas globālā gripas uzraudzības tīkla informācijā


Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Seko mums Facebook un arī Intagram!