Spraigas diskusijas Saeimā par vēl divām sabiedrības iniciatīvām 04. Mar (2021)

Vai cietsirdība pret mājdzīvniekiem tiešām ir tas pats, kas dzīvnieku labturības pārkāpums? Un vai Latvijas medicīna spēs nodrošināt aprūpi un cilvēka cienīgu mūža izskaņu neārstējamiem pacientiem ar lielām ciešanām, ja pat valstīs ar augstāku labklājību un attīstītāku veselības aprūpi ir atļauta eitanāzija?

Šie divi ManaBalss autoru iniciatīvu raisītie jautājumi šonedēļ tika izskatīti Saeimas komisijās, un depates par tiem bija spraigas. Iesniegšanas brīdī Saeimā platformā ManaBalss šīs iniciatīvas bija atbalstījuši attiecīgi 11'158 un 10'505 Latvijas pilsoņi.


Runa nav par tantīti

Kolektīvais iesniegums "Bargākus sodus par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem" tika izskatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Iniciatīvas autore attālinātās sēdes sazvanā norādīja, ka sabiedrības atbalstu šis priekšlikums savāca piecu (!) dienu laikā, un līdz tā izskatīšanas dienai parakstu skaits ir kāpis līdz 14'000.

Sēdē izvērtās diskusija sevišķi starp Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvi un dzīvnieku tiesību aktīvistiem. ZM nostāja ir, ka likumā atrunāts augstāks soda naudas slieksnis – 1000 eiro – par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku ierobežos varas iestāžu, piemēram, tiesu, nepieciešamo rīcības brīvību atšķirīgos izskatāmajos gadījumos. Proti, ir jāņem vērā, ka reizēm faktiskā cietsirdība nav bijusi tīša, bet, piemēram, tantīte gados sala spelgonī suni laukā ir vienkārši aizmirsusi.

Tāpēc ZM nostāja ir jau pērn daudzkārt paaugstinātos sodus atstāt nemainīgus, kā arī iespējamās cietsirdības pret dzīvniekiem gadījumu izskatīšanu atstāt Pārtikas un veterinārā dienesta ziņā, nevis paralēli deleģēt arī pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem. Šo nostāju atbalstīja arī daļa politiķu – komisijas locekļu.

Pret argumentu, ka cietsirdība kaut kādos apstākļos var būt attaisnojama, oponēja nodibinājuma "Dzīvnieku policija" valdes locekle Daina Ločmele. Gan viņa, gan vairāki attālinātajā sēdē pieaicinātie dalībnieki, piemēram, iniciatīvas pārstāve Sarma Zvirbule un biedrības "Ķepu – ķepā" vadītāja Gundega Bidere, šim pretargumentam piekrita.

Iznākumā arī daļa politiķu piekrita, ka šis kolektīvais iesniegums ir aktualizējis jautājumu par cietsirdības un dzīvnieku labturības skaidru izšķīrumu. Tāpēc tas ir jau sīkāk analizējams un eventuālie likumdošanas grozījumi ir jāpēta Vides un klimata apakškomisijā. Attiecīgi šī apakškomisija ar kolektīvo iesniegumu "Bargāki sodi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem" strādās jau tālāk.


Politiskajā diskusijā – arī smagā eitanāzijas tēma

Savukārt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā šonedēļ sāka skatīt kolektīvo iesniegumu "Par labu nāvi – eitanāzijas legalizēšana".

Šī smagā tēma nesen ir aktualizēta arī medijos, iniciatīvas atbalstam tuvojoties Saeimas kārtības rullī noteiktajam slieksnim. Tagad, kad tās izskatīšana parlamentā ir sākusies, viedokļus gan par, gan pret eitanāzijas legalizāciju ir savā sižetā ieskicējusi LTV "Panorāma".

Komisijas loceklis Andris Skride (A/P) apliecināja, ka arī viņa kā ārsta praksē ir redzamas indikācijas – iniciatīvas uzstādītā vajadzība pastāv. Viņš piekrita iniciatīvas autoram, ka ir jāizšķir pasīvā eitanāzija jeb ārstniecības pārtraukšana bezcerīgos gadījumos un aktīvā eitanāzija. Politiķis ierosināja, ka ir jāsāk ar to, kur ir mazākā pretestība – ar pasīvās eitanāzijas sakārtošanu likumdošanā.

Grozījumus par pasīvo eitanāziju Pacientu tiesību likumā A. Skride jau ir sagatavojis, un šonedēļ tie tiek nodoti skatīšanai tālāk komisijās. Praktiski tas nozīmēs tiesisku regulējumu gadījumiem, kad neglābjami slims pacients lūdz neturpināt viņa vai viņas dzīvības uzturēšanu ar mākslīgiem līdzekļiem, piemēram, mākslīgo elpināšanu.

Iniciatīvas iesniegums tomēr ir praktiski par aktīvo eitanāziju, kurai arī ir divi varianti – ka galēji smagi slimam pacientam nāvējošā līdzekļa ievadīšanā asistē ārsts, vai arī ka pacients/-e to speciālista uzraudzībā izdara pats.

"Noraidīt šo mēs nevaram. Diskusijas par šo ir jāturpina. Man ir bijusi saskarsme ar daudziem pacientiem, kuri tiešām šādu vēlmi ir paši izteikuši," norādīja A. Skride.

Sēdē tika arī norādīts, ka neatkarīgi no valsts veselības aprūpes sistēmas kvalitātes arī augstākas labklājības valstīs par Latviju eitanāzijas izvēle tomēr ir atzīta par nepieciešamu un leģitīmu.

Diskusijas iznākumā šī iniciatīva paredzami tiks nodota Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu un Sociālo un darba lietu komisijai. Tomēr pirms tam tās apspriešana ar jauniem pieaicinātajiem ekspertiem turpināsies vēl Mandātu komisijā nākamajā vai aiznākamajā nedēļā.


Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!


Seko mums Facebook un arī Intagram!