TRĪS EKSPERTI KOMENTĒ INICIATĪVU "LIKVIDĒSIM IESPĒJU SAEIMAS DEPUTĀTIEM BALSOJUMOS ATTURĒTIES"  05. May (2016)

Paraksties šeit: https://manabalss.lv/i/952

Olafs Grigus, Providus pētnieks

Lai gan teorētiski ir iespējamas situācijas, kur, deputātam klāt esot, varētu būt attaisnojami nepaust viedokli, “atturas” balsojums diemžēl šim mērķim nekalpo, jo šāda balsojuma faktiskās sekas šobrīd ir līdzvērtīgas “pret” balsojumam. “Atturas” balsojums ne vien ir pielīdzināms “pret” balsojumam, bet arī nepalīdz vēlētājiem uzzināt vairāk par deputāta motivāciju, izvēloties tieši šādu balsojuma veidu. Ņemot vērā to, ka arī “atturēšanās” motivācija nav tūlītēji saprotama bez papildus paskaidrojuma, principā nav iemesla šādai dažādi interpretējamai pret balsojumu gradācijai, kuras eksistēšana kļūst šķietama, pastāvot dažādiem iniciatīvas noraidīšanas veidiem.
Nevajadzētu gan arī pārspīlēt, apgalvojot, ka deputāti regulāri izmanto “atturēšanās” balsojumu, lai izgāztu likumdošanas iniciatīvas. Kā konstatēts PROVIDUS un Delnas  veiktā Saeimas monitoringa laikā, šāda prakse vērojama salīdzinoši reti. Vienlaikus gan novērots arī, ka “atturas” balsojumi tiek izmantoti ne vien Saeimas plenārsēdēs, bet arī komisiju sēdēs. Saeimas mājas lapā pieejamā informācija lielākoties neatļauj sabiedrībai sekot līdzi tam, kā konkrēti deputāti komisiju sēdēs balsojuši. Tāpat parasti nav iespējams konstatēt, kuri deputāti, atrodoties komisijas sēdē, nav nobalsojuši vispār. Tāpēc nevarētu teikt, ka atbrīvošanās no “atturas” balsojuma atrisinātu uzreiz visas ar deputātu balsojumiem saistītās problēmas.

Iveta Kažoka, politoloģe

Es piekrītu, ka Saeimas deputāta balsojums "atturas" ir mulsinošs - ne visi vēlētāji zina, ka šādas balsis tiek pieskaitītas balsojumam "pret" kādu iniciatīvu. Proti, pēc būtības "atturēšanās" ir analoga "pret" balsojumam - abiem šiem balsojumiem ir identiskas sekas.
Vienlaikus, man šķiet, ka no "atturēšanās" balsojuma nevajadzētu atteikties pilnībā: es pieņemu, ka ir situācijas, kad deputātam var būt arī labi un pamatoti iemesli šaubīties par kādas ieceres saturu vai izpildījumu. Es pati dažādās dzīves situācijās (piemēram, sabiedrisko organizāciju darbā) esmu dažkārt balsojumā "atturējusies", ātrumā nespējot saorientēties, vai kāds priekšlikums ir labs vai slikts un līdz ar to nevaru uzņemties atbildību par sava balsojuma vai nebalsošanas sekām. Labāks risinājums problēmai: pāreja uz uz tādu balsu skaitīšanas sistēmu, kur balsis "atturas" netiek ieskaitītas kopējā balsojumā, proti, kur svarīga ir tikai par/pret balsu attiecība (ja vien likums neprasa konkrētu "par" balsu skaitu kāda lēmuma pieņemšanai).

Valdis Liepiņš, 11.Saeimas deputāts

12. Saeimas „deputāti-atturībnieki” ir sasnieguši jaunu rekordu 2016.g.21.apriļa Saeimas sēdes balsojumā par likumprojektu: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (553/Lp12): balsojums: par 30, pret 6, atturas 51.  LIKUMPROJEKTS NORAIDĪTS.
Varam priecāties par tiem sešiem deputātiem, kuri atklāti nobalsoja PRET vāji sagatavotu likumprojektu: Rihards Kols, Ilmārs Latkovskis, Ināra Mūrniece, Imants Parādnieks, Veiko Spolītis un Edvīns Šņore. Bet ko lai sakām par 51 „atturībnieku”?
Deputātus ievēlam, lai viņi izšķirtos, lemtu un loģiski pamatotu savus balsojumus, nevis censtos izvairīties no atbildības ar balsojumu „atturas”. „Atturas” atbilstoši Saeimas kārtības rullim panāk to pašu kā balsojums „pret”.  Jādomā, ka katrs deputāts to saprot un zina, kad vēlas kādu likumprojektu izgāzt, bet baidās atklāti nobalsot „pret”. Ar šādām deputātu izdarībām, nav jābrīnās par neuzticību deputātiem un Saeimai.
Šajā konkrētā gadījumā citu balsis neskaitījās! „Atturībnieki” bija absolūtā  vairākumā! Likumprojekts būtu noraidīts, pat ja visi pārējie 49 deputāti būtu to atbalstījuši! Tas ir absurds! Citi gadījumi nav tik ekstrēmi, bet arī nevieš neko labu par Saeimas Kārtības rulli un no tā izrietošiem Saeimas „atturībniekiem”.
Grozīsim Saeimas Kārtības rulli! Neļausim deputātiem vairs niekoties ar balsojumiem! Deputātiem jālemj, nevis jāatturas! Likvidēsim balsojumu „atturas”!