Urbānās leģendas grauj sabiedrības līdzdalības sekmīgumu 13. Mar

Par urbānajām leģendām dēvē fascinējošus un biedējošus nostāstus, kas dažkārt balansē uz sazvērestības teoriju robežas vai ir jau pamatīgi iekšā to teritorijā. Spriežot pēc ikdienas saziņas ar ManaBalss kopienu, tādas leģendas klīst arī par šo Latvijā plaši lietoto un ļoti rezultatīvo platformu.

Vienkārši pasmaidīt par sakāpinātas iztēles veidojumiem un to radītajām viltus ziņām diemžēl nevar, jo tām ir negatīva ietekme uz cilvēku attieksmi un rīcību. Iznākumā tiek grauta cilvēku uzticība mūsu pašu labā radītiem demokrātijas mehānismiem. Turklāt – pilnīgi lieki, jo šie mehānismi darbojas lieliski un sniedz sabiedrībai acīmredzamu labumu.

Tādēļ šeit atbildām uz dažām baumām no sērijas "pilsētā runā, ka…".

Pilsētā runā, ka "ir dzirdēts, ka ManaBalss vietnē daudzi paraksti tiek zaudēti – vai nu izņemti, vai ieskaitīti kā neatbilstīgi".

Šis citāts ir no saziņas ar kādu ManaBalss kopienas pārstāvi. Uztraucošais tajā ir tālākais, kad cilvēks raksta: "Tādēļ nav motivācijas vērt vaļā Manabalss.lv." Proti, viena lieta ir "pilsētā runā", bet tam ir arī praktiskas sekas – neuzticība. Un neuzticība, kā mēs to aprakstījām kādā iepriekšējā publikācijā, maksā dārgi.

Ja urbāno leģendu cena ir pilsoņu apātija, kas noved pie efektīvas demokrātijas rīku neizmantošanas, tad vairs nevar teikt, ka ar šo kāds vienkārši platformai ManaBalss "kantes rīvē".

Neapmierinātību, apvainojumus un pārmetumus ManaBalss ierasti uztver mierīgi – ja vien tie ir pilnā politiskajā spektrā. Mums pastāvīgi tiek pārmests praktiski viss – ka ManaBalss ir sorosīti, kremlinisti, trampisti, putinisti, Vašingtonas konsensa un naudasmaisu aģenti, anarhijas un varas nīdēju priekšpostenis, Briseles mafijas un masonu rupors, liberasti, stagnējoši konservatīvisti un cenzori, šaursirdīgi nacionālisti un bezprincipu kosmopolīti…

ManaBalss komandā mēs par to jokojam: kamēr mūs lamā pilnīgi no visām pusēm, viss ir kārtībā. Tātad mēs aizvien esam neitrāli.

To apliecina fakts, ka arī ManaBalss atbalsts ir no VISĀM sabiedrības pusēm. 2019. gadā unikālo ziedotāju skaits, kas pārsvarā diapazonā no 50 santīmiem līdz pieciem eiro izvēlējās atbalstīt mūsu darbu, bija 24 tūkstoši iedzīvotāju. Mēs esam ļoti pateicīgi par šo mums nepieciešamo atbalstu, lai ManaBalss pastāvētu un turpinātu nodrošināt uzskatāmi efektīvu demokrātijas veidu, kā pilsoņi var tieši ietekmēt likumdošanu un rīcībpolitiku.

Bet – atpakaļ pie leģendām! Sāksim ar "pazudušajiem parakstiem".

Parakstiem "pazust" nav iespējams, jo tie viens pret vienu atbilst balsotāju darbībām platformā, kas internetbankās tiek veikti un reģistrēti kā darījumi. Tas ir tikpat droši kā jebkurš cits bankas darījums, par kuriem nav dzirdēts, ka "daudzi caur banku veiktie maksājumi ir pazuduši". Tikpat absurdi ir teikt, ka kaut kur mistiski pazustu lietotāju balsojumi ManaBalss platformā. Tā tas vienkārši nenotiek.

Paraksti netiek arī "izņemti". To vajadzības gadījumā varētu apstiprināt vairāki ManaBalss lietotāji, kas nav uzmanīgi izlasījuši, par ko iniciatīva īsti ir, un ir nobalsojuši pārsteidzīgi.

Retu reizi arī gadās, ka notikumu attīstības gaitā nāk gaismā jauni fakti par iniciatīvas tēmu. Tā, piemēram, bija ar iedzīvotāju prasīto "Marsa" parku Teikā. Kad atklājās, ka aiz slepenā projekta ir drošības dienestu intereses, mēs saņēmām dažus jautājumus – ne sevišķi daudzus, tomēr bija – vai parakstus nevar atsaukt.

Nē, nevar. Jo parakstu datubāzē neviens "iekšā nebāžas", lai nekompromitētu visu sistēmu. Jebkādas manipulācijas ar nodotajiem parakstiem ir izslēgtas. Kad tie kopā ar kolektīvo iesniegumu tālāk tiek nodoti Saeimā, to arī nepieļauj Saeimas kārtības rullis.

Kas attiecas uz parakstu atbilstību vai neatbilstību, tad kolektīvo iesniegumu sakarā to arī reglamentē kārtības rullis. Tas nosaka, ka kolektīvo iesniegumu var parakstīt un iesniegt Latvijas pilsoņi vecumā virs 16 gadiem. Katra ManaBalss autoru iesnieguma parakstus Saeimas Prezidijs pārbauda iedzīvotāju reģistrā, un no tiem tiek atsijāti nepilsoņu un arī ārvalstu pilsoņu paraksti.

Tā tas ir ar jebkuru kolektīvo iesniegumu, neatkarīgi no tā, vai paraksti ir vākti ManaBalss, vai "uz papīra", vai kādā citā platformā. Ja gadījumā kāda Latvija.lv platformā parakstīta vēlētāju iniciatīva nonāktu līdz Valsts prezidentam un Saeimai, arī tās paraksti tiktu analizēti un sijāti tieši tāpat.

Savukārt citās platformās, piemēram, Change.org, savākto parakstu leģitimitāte vispār būtu ļoti problemātiska, jo to analīze pēc valstspiederības varētu būt pat neiespējama. Vislabāk to nodrošina stingrā autorizācija, kāda tā ir organizācijas ManaBalss platformās (arī ParvaiPret.lv un Lemejs.lv) un Latvija.lv.

Daļēji patiesas, tomēr kopumā maldinošas ir arī runas, ka "pēdējās svarīgākās iniciatīvas parakstīšanai ir pārceltas uz Latvija.lv vietni. Tagad tā tiek uzskatīta par drošāku rīku." Pirmām kārtām – visu cieņu Latvijas oficiālajai digitālo pakalpojumu platformai! Tā noteikti ir viens no mūsu atvērtās pārvaldības lieliskajiem piemēriem un veiksmes stāstiem arī starptautiski. Oficiāla, valsts pārvaldīta digitālās līdzdalības iespēja, ko sniedz Latvija.lv vēlētāju iniciatīvu sistēma, ir principiāli nepieciešama. Tās esamība ir visnotaļ atbalstāma.

Tomēr – neviena iniciatīva no ManaBalss nekur nav "pārcelta", un, plānojot pilsoniskās aktivitātes dažādos formātos, ir jāņem vērā arī šo formātu līdzšinējā un paredzamā efektivitāte. Jo diemžēl liela daļa pilsonisko un individuālo aktivitāšu paliek vien "šūmēšanās" un "cepšanās" līmenī bez praktiska iznākuma.

Jā, protams, ka ManaBalss nav vienīgā digitālās demokrātijas alternatīva. Vēlētāju iniciatīvas var rosināt un par tām balsot arī, piemēram, Latvija.lv. Tomēr ir jāņem vērā, ka Latvija.lv NEVIENA iniciatīva nav sasniegusi mērķi.

Skaidrojums tam ir ļoti augstais nepieciešamā atbalsta slieksnis – virs 150'000 balsu – un ierobežotais atbalsta vākšanas termiņš. Savukārt caur ManaBalss kopš 2011. gada Saeimā un ministrijās ir apstiprinātas 32 (!) iniciatīvas, kas ir kļuvušas par likumiem. Tas ir augstākais digitālās līdzdalības sekmīgums pasaulē.

Lai gan Latvijas oficiālajā platformā tiek virzītas ManaBalss autoru ierosinātajām tematiski tuvas vēlētāju iniciatīvas, ir maldinoši teikt, ka tās ir "pārceltas". Nē, ManaBalss autori sekmīgi turpina virzīt savas arī ne vienmēr vienkāršās un vieglās iniciatīvas.

Piemēram, par NĪN atcelšanu vienīgajam īpašumam. Jā, tematiski tuvs ierosinājums ir arī Latvija.lv, bet tam ir pilnīgi citi autori, no kuriem ManaBalss attiecīgās iniciatīvas autori norobežojas. Šī Latvija.lv virzītā iniciatīva paredzami nesasniegs noteikto atbalstu, cilvēki būs "izcepušies", un viņu balsīm nebūs rezultāta. Savukārt biedrība "Par NĪN atcelšanu vienīgajam īpašumam" jau atkārtoti savu prasību ir iesniegusi Saeimā, tas tiek izskatīts, un ir paredzams, ka tas tiks ieviests dzīvē. Varbūt kā kompromiss, varbūt ne burts burtā, bet visdrīzāk, ka tas notiks. (Skat. iniciatīvas ziņas šeit.)

Kas attiecas uz atbalsta vākšanas termiņiem, tad Latvija.lv iniciatīvai atbalsts ir jāsavāc gada laikā, un pēc tam iniciatīva tiek slēgta. NEVIENA no Latvija.lv publicētajām iniciatīvām nav savākusi atbalstu, lai tiktu virzīta tālāk. Tiesa, ja 10% vēlētāju jeb vairāk nekā 150'000 parakstu atbalsts Latvija.lv kādai iniciatīvai tiktu savākts, tā kļūtu Saeimai saistoša, bet tas nenozīmē, ka vēlētāju iniciatīvu sistēma būtu "drošāka" par kolektīvo iesniegumu sistēmu, kurā darbojas ManaBalss. Šeit jāņem vērā atšķirīgie regulējumi, kas nosaka šo platformu darbību.

Latvija.lv ir valsts platforma, un vēlētāju iniciatīvas tajā regulē Satversme. Tā nosaka, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents tad nodod Saeimai. (Skat. šeit.) Ja kāda vēlētāju iniciatīva Latvija.lv gada laikā savāktu desmitās daļas vēlētāju atbalstu, tad tā arī notiktu. Līdz šim tāda precedenta nav, un, spriežot pēc parakstu dinamikas Latvija.lv, nekas neliecina, ka pārskatāmā nākotnē būs.

ManaBalss iniciatīvas savukārt tiek veidotas kā kolektīvie iesniegumi, un tos regulē Saeimas kārtības rullis (skat. 5.3: "Kolektīvā iesnieguma izskatīšana"). Tas ir vieglāks regulējums, jo kolektīvie iesniegumi nav Saeimai saistoši, bet parlamentam tos ir "tikai" jāizskata.

"Tikai" var likt pēdiņās, jo pats fakts, ka Saeimā pēc būtības tiek apspriests 10'000 pilsoņu iesniegta prasība, nav triviāls. Kā redzam no pieredzes, parlamenta politiķi pret šiem iesniegumiem izturas ar cieņu un pretimnākšanu, jo aiz tiem tomēr ir ievērojama viņu elektorāta daļa, to izskatīšanai seko mediji un paši autori, un ManaBalss kvalitātes kritēriju dēļ šo iesniegumu idejas un ierosinājumi ir arī maksimāli precīzi un juridiski un faktoloģiski korekti.

Ievērojams ir fakts, ka pusi – sešpadsmit – no visām 32 Saeimā atbalstītajām iniciatīvām politiķi ir pārņēmuši savā dienaskārtībā proaktīvi – pirms šie ierosinājumi ir savākuši nepieciešamo balsu skaitu. Arī tas liecina par ManaBalss autoru rosinājumu efektivitāti un skaidru, stingru kvalitātes kritēriju nozīmību. Proti, politiķi šos ierosinājumus ievēro, atzīst par labiem un negaida, kad tos viņiem atnesīs pēc mēnešiem vai pat gadiem, bet pārņem šīs idejas un ievieš likumdošanā tūlīt.

Šī politiķu un reizēm arī valsts ierēdņu proaktivitāte ir iemesls, kāpēc ne visas sekmīgās ManaBalss autoru iniciatīvas parādās Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas statistikā. ManaBalss vērtējumā komisijas iniciatīva, izveidojot šo kolektīvo iesniegumu statusu tabulu, ir ļoti laba un uzteicama. Tās pastāvīgi atjaunotie dati ļauj samērā labi izsekot, kādā izskatīšanas procesa stadijā pašlaik ir katra ManaBalss autoru iniciatīva.

Tomēr tajā neparādās dati par iniciatīvām, kas Saeimā nav iesniegtas un attiecīgi nav Mandātu komisijas kompetencē, bet gan ir tikušas politiķu pašu proaktīvi pārņemtas. Šo iniciatīvu statusam seko to autori un ManaBalss, tāpēc arī pilnīgu informāciju par tām iegūt Saeimā interesentiem būtu sarežģīti.

Šim mērķim mēs iedrošinām medijus un citus interesēties TIEŠI organizācijā ManaBalss. Piemēram, birojs@manabalss.lv – atbildām operatīvi! Tas mazinās turpmākos pārpratumus, nepilnīgu un maldīgu ziņu izplatību un nevajadzīgu aizdomīgumu jautājumos, kas patiesībā ir Latvijas kā uzticības sabiedrības veidošanās balsti.

Aicinām spriest racionāli, nepakļauties muļķīgām vai ļaunprātīgām runām un tādas neizplatīt tālāk!

Nepatiesības un baumas ir kaitīgas sabiedrības pašapziņai par saviem spēkiem un efektīvajiem līdzekļiem, kā darīt Latviju labāku. Tas savukārt var būt tikai Latvijas valstiskumam un sabiedrībai naidīgu pušu interesēs.

Tavai balsij ir nozīme!

Lūdzam apsvērt arī savu atbalstu jaunākajām ManaBalss autoru iniciatīvām!