(Papildināts ar aicinājumu balsot ParvaiPret.lv.) Deputāts Uldis Budriķis (JKP) pagājušajā nedēļā iesniedza priekšlikumu likumprojektam "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā", lai ļautu tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem strādāt. Piektdien, 28. maijā, šo priekšlikumu izskatīja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē (skat. video no 0:38:40 līdz 0:50). Ar četrām balsīm par un četrām pret priekšlikums tika noraidīts. Galējais lēmums par to vēl tiks pieņemts Saeimas plenārsēdē ceturtdien, 3. jūnijā. U. Budriķis savu priekšlikumu argumentēja ar faktu, ka "legālie tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji jau pirms Covid-19 ievēroja noteikumus. Šai jomā ir augstas higiēnas prasības – par vēl stingrākas, nekā pārējā skaistumkopšanas nozarē." "Nezinu, cik dziļi ir jāieliek galva smiltīs, lai nesaprastu, ka to daļu – apmēram 1,5% – no visas šīs nozares, kas ir legalizējušies un sniedz šos pakalpojumus salonos, ar šādiem lēmumiem mēdz dzenam dziļāk "melnajā"," attālinātajā sēdē argumentēja U. Budriķis. "Ja visi ierobežojumi un higiēnas prasības tiek pildītas, es nezinu, kāds ir arguments, lai viņiem neļautu strādāt. Ja viņi visu to pildīja jau pirms Covid-19. Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un nedzīt speciālistus ēnu ekonomikā." Jānorāda, ka no 1. jūnija skaistumkopšanas nozare, ieskaitot tetovēšanu, varēs sniegt individuālus pakalpojumus, ja pakalpojumus sniedzošā persona ir vakcinējusies vai izslimojusi Covid-19. U. Budriķa komentārs par šo atļauju ir, ka tā nepamatoti diskriminē legālos pakalpojumu sniedzējus, jo, piemēram, "frizieriem tādas šķirošanas nav bijis. [Tetovēšanas salonos] drošības prasības tika, tiek un tiks ievērotas, neatkarīgi no tā, vai pakalpojumu sniedzēji ir vai nav vakcinējušies un izslimojuši. Visas šīs prasības saskaņā ar MK noteikumiem nozare jau ir izpildījusi." Ja atbalsti attiecīgo priekšlikumu, balso par iniciatīvu un dalies ar to sociālajos tīklos! Ja Saeima U. Budriķa priekšlikumu neatbalstīs, iniciatīvas parakstīšana turpināsies jebkurā gadījumā. Sasniedzot likumā noteiktos 10'000 parakstus plus, kā ierasts, vismaz 300 parakstu slieksni drošībai (iemeslu skat., piemēram, šeit), šī iniciatīva nonāks Saeimā likumā noteiktajā kārtībā jau kā kolektīvais iesniegums. Jānorāda, ka politiķu atsaucība pret pilsoņu iniciatīvām Latvijā ir ļoti augsta. Proti, no 37 likumiem, kas kopš 2011. gada ir grozīti pēc pilsoņu iniciatīvu prasībām, 20 gadījumos Saeimas deputāti vai valdības iestādes šos priekšlikumus savā dienaskārtībā pārņēma proaktīvi jeb pirms nepieciešamo parakstu skaita sasniegšanas un oficiālas iesniegšanas. Aicinām ikvienu jau laikus izteikt savu viedokli, balsojot ParvaiPret.lv platformā – par vai pret tetovēšanas salonu atvēršanas grozījumu. Ar šiem balsojumiem sabiedrībai ir iespēja izteikt savu attieksmi par šo un citiem likumprojektiem, pirms par tiem balso deputāti ceturtdienu plenārsēdēs. No vienas puses tas ir savlaicīgs signāls politiķiem par sabiedrības attieksmēm. No otras – līdz ar aizvien pilnvērtīgāku balsojumu salīdzinājumu platformas lietotājiem pakāpeniski veidojas datos pamatots atbilstības rādītājs ar atsevišķajiem politiķiem un frakcijām. Platformas attīstības plānā ir arī saziņas iespēja starp Saeimas deputātiem un platformas kopienu, lai politiķi argumentētu par savām balsojumu izvēlēm. Avots: Saeima; ManaBalss Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu. Tavai balsij ir nozīme! Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā! Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.
Jautājumu par tetovēšanas salonu atvēršanu proaktīvi pārņem izskatīšanai Saeimā01. Jun (2021)
Pārstāvis: Kristaps VīksnaPublicēta: 14. Apr (2021)TETOVĒŠANAS SALONU ATVĒRŠANA
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Aprīlī darbu atsāk veikali, bet ir apritējuši 6 mēneši, kopš tetovēšanas saloni ir iekļauti Covid-19 "ierobežoto pakalpojumu" sarakstā. Tiesa, nekā "ierobežota" tajā nav, jo legāli strādājošo salonu darbība ir pilnībā APTURĒTA! Jebkura profesionālā tetovēšanas salona prioritāte arī pirms šīs sērgas ir bijusi droša pakalpojuma sniegšana. Epidemioloģiskās drošības pasākumi ir meistara ikdiena, jo katrs klients tiek uztverts kā potenciālais slimību pārnēsātājs. Higiēnas prasību kursi, telpu dezinfekcijas plāns, klientu veselības anketa, cimdi, priekšauts, maska, ādas dezinfekcijas līdzeklis, instrumentu un virsmu dezinfekcijas plāns, vienreizlietojamie kušetes ruļļi, skuvekļi, adatas… Šī ir tikai daļa no visām prasībām, kas ir OBLIGĀTAS katrā tetovēšanas salonā (MK noteikumi Nr. 182 par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai un speciālajām prasībām tetovēšanas līdzekļiem). Šo visu uzrauga un kontrolē Veselības inspekcija. Kopš 2020. gada marta arī visiem klientiem obligāta prasība ir Covid-19 anketa un temperatūras mērīšana. Saņemt pakalpojumu reģistrētā tetovēšanas salonā ir DROŠI! Tāpēc uzskatām, ka spējam sniegt drošu pakalpojumu klientiem, jo: 1) tetovēšanas salonu telpas un to aprīkojums ir iekārtots pēc stingrām higiēnas prasībām; 2) katram klientam ir individuāla pieeja; 3)klientu plūsma ir pilnībā kontrolēta. Lēmumu pieņēmēju ieskatā tetovēšana nav uzskatāma par pirmās nepieciešamības pakalpojumu, bet mūsu klientiem mēs tomēr sniedzam nepieciešamus pakalpojums. ĻAUJIET MUMS STRĀDĀT! Tetovētāji ir 1.23% no visiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem. Veselības inspekcijas skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu reģistrā ir 34 tetovēšanas saloni un 57 individuālie meistari, savukārt, skaistumkopšanas nozarē 1594 saloni un 4591 skaistumkopšanas speciālists. No kopējā salonu skaita (1628) 2,13% ir tetovēšanas saloni, bet no visiem meistariem (4648) 1,23% ir tetovēšanas meistari.
Ņemot vērā, ka tetovēšanas nozare ir viena no visvairāk regulētajām skaistumkopšanas nozarēm Latvijā. Par to var pārliecināties MK noteikumos Nr. 182 par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai un speciālajām prasībām tetovēšanas līdzekļiem. Nozari jau pirms Covid-19 krīzes kontrolēja Veselības inspekcija, regulēja MK noteikumu Nr. 182 14. punkts un vēl papildus kontrolēja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un valsts SIA "Latvijas Proves birojs". Ir pamats uzskatīt šo nozari par atbilstīgu darbam arī Covid-19 krīzes laikā. Legāli strādājošu salonu ierobežošana tikai nozīmē, ka var rasties arvien vairāk pagrīdes tetovētāju, kuri neatbilst regulējuma normām par higiēnu, par pulcēšanos un citām prasībām. Tāpēc tetovēšanas salonu atvēršana noteikti mazinātu nelegālo biznesu, kā arī radītu drošu vidi pakalpojuma sniegšanai, tā palīdzot Covid-19 krīzē un mazinot tās radītās sekas.
Sabiedrība no tā iegūs godīgu, legālu tetovētāju darba nodrošinājumu un līdz ar to arī 1) ievērotas higiēnas prasības tetovēšanas pakalpojumu saņemšanā; 2) kontrolētu klientu plūsmu, sniegto pakalpoju apjomu un kvalitāti, kā to jau dara citas skaistumkopšanas nozares; 3) klienti varētu saņemt sev vēlamo pakalpojumu drošā un higiēniski pareizā vidē; 4) netiktu grauta vesela skaistumkopšanas nozares daļa, kas pašlaik nodarbina 1.23% no visiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem; 5) ņemot vērā, ka no kopējā skaistumkopšanas salonu skaita (1628) 2,13% ir tetovēšanas saloni, bet no visiem Latvijā reģistrētiem skaistumkopšanas meistariem (4648) 1,23% ir tetovēšanas meistari, kas ir godīgi nodokļu maksātāji, tiktu dots arī savs pienesums kopējai nodokļu politikai.
English
Latviski
