Iniciatīva ir uzklausīta; tās problēma ir atrisināta Saeimā!

Pārstāvis: Oskars GrantsPublicēta: 29. Jan (2018)

TRANSPORTLĪDZEKĻA REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBA KREDĪTKARTES FORMĀTĀ
Iniciatīva tiks iesniegta CSDD

10'000
4'318
Jau parakstījuši 4'318
5'682

Pašreizējās transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības izmēri ir par lielu lai to varētu ērti glabāt makā.

Piedāvāju ieviest transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības izmēru standartu, kurš būtu tāds pats kā autovadītāja apliecībai. Pasaules valstīs tiek lietotas dažāda izmēra transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības - no kredītkartes formāta līdz pat A4 formātam. Nav īsti skaidri iemesli, kādēļ dažas valstis izvēlas neērti glabājamas transporta līdzekļa apliecības, tomēr kompaktā izmērā tās sastopamas Austrijā, Nīderlandē, Slovēnijā, Slovākijā, Serbijā un citur.

Ieguvums ir transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība, kura nedeformējas un ir ērti uzglabājama.

Iniciatīvas jaunumi

No šīs nedēļas vadītājiem var nav jāņem līdzi reģistrācijas un vadītāja apliecība23. May (2019)

Ceturtdien, 23. maijā, ir stājušies spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas paredz, ka vadītājiem turpmāk var nebūt līdzi transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība un vadītāja apliecība, ja vien ir līdzi personu apliecinošs dokuments.

Cita starpā tas praktiski ir risinājums arī platformā ManaBalss kopš 2018. gada janvāra publicētās iniciatīvas “Transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība kredītkartes formātā” izvirzītajai problēmai. Iniciatīva piedāvā samazināt līdz ērtam un parocīgam formātam transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību. Līdz ar likumdošanas grozījumiem, tagad šī problēma atkrīt vispār, jo reģistrācijas apliecību līdzi ņemt nebūs obligāti vispār.

Līdz ar to vadītājiem vairs nebūs jābaidās saņemt sodu, ja viņiem nav līdzi kāds no šiem dokumentiem.

Ceļu satiksmes un drošības direkcija tomēr iesaka vadītājiem ņemt līdzi šos dokumentus, lai būtu vieglāk risināt situācijas dažādos neparedzētos gadījumos, piemēram, ceļu satiksmes negadījumos.

Komentējot šo nu jau dzīvē ieviesto jaunumu, Saeimas deputāts Reinis Znotiņš (JKP) sociālajos tīklos raksta, ka šis ir piemērs, kad politiķi ir iedvesmojušies no ManaBalss platformas autoru priekšlikumiem.

Avots: Delfi.lv; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Pārejot uz e-vidi, vadītāja apliecība līdzi nebūs jānēsā16. Apr (2019)

Tā apliecināja sartiksmes ministrs Tālis Linkaits tikšanās laikā ar ManaBalss pārstāvjiem. Lai panāktu konkrētu un skaidru atbildi par sabiedrības plaši atbalstītajām ceļu politikas iniciatīvām, kas varas gaiteņos ir iestrēgušas kopš pagājušās Saeimas un valdības, ManaBalss tikās ar satiksmes ministru.

Ministrs tika iepazīstināts ar itin plašu loku no ManaBalss platformā publicētajām iniciatīvām, kas attiecas uz ceļu politiku vai arī ir šai jomai tuvu stāvošas. Divas no tām – "Par ceļiem bez bedrēm" un "Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga" kopumā ir guvušas 36 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju parakstus.

Ministra vispārīgā vērtējumā ManaBalss autoru priekšlikumi ir dalāmi trijās grupās. Viena grupa ir iniciatīvas, kas prasa valsts budžeta līdzekļus. "Ja tie ir mazi budžeta līdzekļi, tad tādus parasti var vēl atrast. Savukārt iniciatīva atjaunot Autoceļu fondu nozīmē iedot autoceļiem četrus miljardus, un nekā tāda nekad nebūs. Tāpēc tādas prasības ir bezjēdzīgas."

"To es pēdējos mēnešos arī komunicēju – ka mēs neesam alķīmiķi. Mēs nevaram pārvērst ūdeni vīnā un kādu solījumus – naudā," saka T. Linkaits. "Tāpēc par iniciatīvām, kas prasa Autoceļu fonda atjaunošanu, varu pateikt tieši – tas nenotiks."

Otra iniciatīvu grupa ministra vērtējumā ir priekšlikumi, kas ir tapuši tiešā vai netiešā lobiju ietekmē. "Mūsu pašu Jaunā konservatīvā partija (JKP) pie tā aktīvi piestrādāja – pie azartspēļu zāļu aizliegšanas iniciatīvas. Protams, tas ManaBalss platformā bija skaidri deklarēts un caurspīdīgi redzams." Cits variants ir politisko un nozaru lobiju radītie informācijas burbuļi, un cilvēki, kas tajos atrodas un no tiem ietekmējas, raksta iniciatīvas arī ManaBalss, pārstāvot it kā savu viedokli, tomēr fonā tam ir lobiju formējošā ietekme.

Trešā grupa ministra vērtējumā "ir tās racionālās iniciatīvas, kuras neprasa tik daudz līdzekļus, cik paskatīties uz kādu jautājumu no cita aspekta. Tie var būt agrāk neizpētīti jautājumi, vai tādi, kas nelikās svarīgi."

Pozitīvais piemērs šai trešajā grupā ir atļauja izmantot pilsētās sabiedriskā transporta joslas motobraucējiem. Šo iniciatīvu pārņēma un virzīja ministra pārstāvētā JKP, un "no pirmā augusta šim noteikumam ir jābūt spēkā".

Vēl par ceļu satiksmi ir bijis ierosinājums vadītāju apliecībās iekļaut kredītkaršu funkciju. "Mēs to izskatījām un secinājām, ka tam nav īsti pamata. Vadītāju apliecības jau tā neaizņem daudz vietas, un pavisam drīz tās autobraucējiem Latvijas teritorijā vispār nebūs vajadzīgas, jo mēs pārejam uz e-vidi. Pietiks ar jebkuru personu apliecinošo dokumentu, jo dati par jūsu tiesībām vadīt autotransportu jau būs vienotajā datu bāzē."

Līdzīgs gadījums, kas pirmajā brīdī šķita laba doma, ir jautājums par labo pagriezienu pie sarkanās gaismas. "Tomēr pēc iedziļināšanās mēs secinājām, ka tas ir novecojis modelis, un ka lietuvieši, kas tiek piesaukti par piemēru, arī no tā jau 2020. gadā atteiksies."

Jāpiebilst, ka šis ir labs piemērs diskusijai, kad RīgaTV 24 raidījumā par šo tēmu bija klāt arī iniciatīvas autors, kurš izšķīrās savu iniciatīvu tomēr paturēt spēkā – lai par to notiktu ne vien ekspertu, bet politiska diskusija. "Mēs to Tautsaimniecības komisijā arī izdiskutējām," saka T. Linkaits, "un secinājām – tiešām, ekspertiem ir taisnība. Tāpēc nevar teikt, ka šīs iniciatīvas paliktu karājamies gaisā; sevišķi tās, kas ar desmit tūkstošiem parakstu ir iesniegtas Saeimā."

Jautāts par ceļu nodokļa novirzīšanu tieši autoceļiem, ministrs komentē, ka tas arī ir informācijas burbulis, ko ir uztur ceļu būvnieku lobijs. "Gadiem ilgi viņi ir mērķtiecīgi strādājuši pie mediju stāsta, ka, lūk, ir nauda, jo ir jau akcīzes nodoklis. Un – ja mēs visu akcīzes nodokli novirzītu ceļiem, tad ceļi tiktu sakārtoti. Tomēr pirmām kārtām tā nebūtu, un otrām kārtām – degvielas akcīzes nodoklis līdzīgi citām akcīzēm aiziet arī izglītībai, veselībai un kultūrai. Nevienā valstī degvielas akcīzes nodoklis nav iezīmēts specifiski un tikai ceļiem. Tad kur nu vēl Latvijas situācijā, kad mums budžets ir tik liels, cik nu tas ir."

Ministrs izteica gandarījumu, ka nesenā ceļu konferencē kolēģi gan no Saeimas, gan valdības ir piekrituši, ka cerēt uz pēkšņu naudas uzrašanos "no kaut kurienes", lai to iedalītu ceļiem, ir nereāli. "Tā nenotiks. Fiziski vienkārši šādas naudas nekur nav," saka T. Linkaits. Viņa vērtējumā līdz ar nodokļu reformu ieņēmumi valstī ir samazinājušies, un iepriekšējās koalīcijas un sociālo partneru starpā ir arī vienošanās par nodokļu politikas nemainīšanu tuvākajos gados. "Mēs drīz vien būsim ES valsts ar vismazākajiem nodokļu ieņēmumiem no IKP. Nākamajā gadā tiek solīti 28%. Šajā kontekstā pateikt, ka pēkšņi varētu uzrasties nauda ceļu sakārtošanai, ir cilvēku mānīšana. Kamēr es esmu jauns politiķis, es varu atļauties stāstīt šo dusmīgo stāstu - ka naudas nav un nebūs. Bet tāda ir realitāte."

Skaidrojot ministrijas attieksmi pret priekšlikumu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli (TEN) iekļaut degvielas cenā, T. Linkaits no vienas puses atsaucās uz ES praksi – nekur, izņemot Igauniju, Lietuvu un Poliju, TEN netiek iekļauts degvielas cenā, bet gan iekasēts kā atsevišķs nodoklis. Ja TEN tiktu iekļauts degvielas cenās, tad neiekasētā nodokļa kompensēšanai tas nozīmētu akcīzes nodokļa pieaugumu – 2020. gadā par 8,2 eirocentiem (ar PVN), bet 2021. gadā par 8,5 eirocentiem degvielas litrā.

No otras puses saskaņā ar ministrijas veikto analīzi šādai politikas maiņai ir arī vairāki citi pretargumenti. Pirmkārt, saskaņā ar attiecīgo ES direktīvu kravas automobiļiem, to piekabēm un puspiekabēm TEN būtu jāsaglabā jebkurā gadījumā. Otrkārt, atceļot TEN, zustu pašreizējās priekšrocības – atbrīvojumi un atvieglojumi noteiktām sociālajām grupām: invalīdiem un daudzbērnu ģimenēm, ko kompensēt vairs nebūtu iespējams. Treškārt, līdz ar TEN pārnesi uz akcīzes nodokli tas radītu sadārdzinājumu operatīvo dienestu transporta izmaksās. Ceturtkārt, izmaksas augtu arī citos transporta veidos – sabiedriskajā transportā, starptautiskajā autobusu satiksmē, dzelzceļa transportā un tranzīta nozarē, ietekmējot šo jomu konkurētspēju.

Tas savukārt varētu samazināt legālo degvielas patēriņu, sekmēt tās nelegālo apriti un mazināt akcīzes nodoklī prognozēto pārceļamo TEN daļu.

Tikšanās noslēgumā ministrs apsolīja panākt oficiālus lēmumus par abām ceļu jomas sasāpējušajām un gadiem ilgi iestrēgušajām iniciatīvām ‒ "Par ceļiem bez bedrēm" un "Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga".

AUTORS: MANA BALSS

CSDD: "mēs nevaram neņemt vērā klientu pieaugošo interesi par šādas kredītkartes izmēra apliecības iegūšanu, taču šī interese ir jāskata kontekstā ar visām ieviešanas izmaksām"07. Jun (2018)

Šādu ideju īstenot ir iespējams, taču jāsaprot, ka to nevar realizēt dažu mēnešu laikā. Kā jau iepriekš esam minējuši, tam būtu nepieciešami vairāki gadi, lai pilnvērtīgi sagatavotos šim procesam un mainītu iepriekšējo kārtību, kā arī neradītu milzu zaudējumus par iepriekš noslēgto iepirkumu līgumu laušanu par papīra reģistrācijas apliecību un hologrāfisko pretviltošanas vāciņu ražošanu un piegādi un nolīgto saistību neizpildi.

Tomēr jāņem vērā, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm nav dota pilnīga rīcības brīvība, jo šo jautājumu regulē Padomes Direktīva 1999/37/EK par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem (direktīva), kas nosaka transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā iekļaujamās informācijas apjomu.

Pagaidām tikai dažas valstis ir īstenojušas šādas kredītkartes apliecības ieviešanu. Vienlaikus jāatzīmē, ka šajās valstīs papildus tiek izdota reģistrācijas apliecības 2. daļa, atbilstoši Direktīvas prasībām, kas pēc izmēra ir vēl lielāks papīra veida dokuments, kurā ir iekļauta visa ar transportlīdzekli saistītā un kontroles nodrošināšanai nepieciešamā informācija. Lai kredītkartes izmēra apliecībā iekļautu visu nepieciešamo informāciju un tas būtu vienīgais transportlīdzekļa reģistrācijas dokuments, tajā būtu jāiestrādā čips, kura nolasīšanas iespējas dalībvalstu kontrolējošām iestādēm šobrīd nav pieejamas. Liela daļa Eiropas Savienības dalībvalstu ir ļoti skeptiskas par šādas kredītkartes izmēra apliecības ieviešanu, jo galvenais ieguvums pamatā ir tikai nelielais izmērs ērtākai lietošanai klientam. Ir nepieciešama papildus citu valstu pieredzes un ieviešanas izmaksu apzināšana, iepirkumu veidošana, procedūru maiņa un normatīvu grozījumi, starptautiskā saskaņošana.

Mēs nevaram neņemt vērā klientu pieaugošo interesi par šādas kredītkartes izmēra apliecības iegūšanu, taču šī interese ir jāskata kontekstā ar visām ieviešanas izmaksām, kas vēlāk reducējas uz klientiem sniedzamo pakalpojumu maksu, kā arī šo kredītkartes izmēra apliecību izmantošana no nepieciešamās informācijas attēlošanas un kontroles nodrošināšanas viedokļa. Līdz ar to CSDD, strādājot pie šī jautājuma, cenšas apzināt visus iespējamos risinājumus, lai transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības lietošana būtu gan klientiem pietiekami ērta un pieņemama izmaksu ziņā, gan arī droša no kontroles un datu aizsardzības viedokļa.

Izmaksu salīdzinājumam kā uzskatāmu piemēru varam minēt pašreizējo maksu par transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību 7,68 eiro apmērā un kredītkartes izmēra vadītāja apliecību, kas klientam izmaksā 17,07 eiro.

- CSDD viedoklis

Dalies ar viedokli un palīdzi savākt parakstus!

AUTORS: ZIŅAS MB

CSDD izskata iespēju mainīt transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību izmēru31. Jan (2018)

CSDD pārstāve Ieva Bērziņa komentē: "Šobrīd mēs izvērtējam. Mēs strādājam pie tā, lai mēs saprastu, kā mēs šo informāciju varam salikt iekšā kredītkartes formāta reģistrācijas apliecībā, tad mums ir jāsaprot, kā tehnoloģiski to varētu ieviest dzīvē. Proti, kādas izmaiņas nepieciešamas."

Jaunās apliecības, kuras tiktu veidotas divreiz mazākas, būtu jāsaskaņo starptautiski un viss process kopumā varētu prasīt pat vairākus gadus.

Dalies ar ziņu savos sociālajos tīklos!

Ziņas avots: skaties.lv

AUTORS: ZIŅAS MB