Šī iniciatīva tuvojas iesniegšanas statusam Saeimā. Vēršam jūsu uzmanību, ka drošībai par likumā noteikto nepieciešamo parakstu skaitu ManaBalss vienmēr lūdz papildus parakstus – lai kopumā to būtu vismaz 10’300. Šāda piesardzība izriet no fakta, ka pēc Saeimas veiktās kolektīvo iesniegumu parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā vienmēr zināma daļa "atbirst", jo neatbilst likumā (Saeimas kārtības rullī) atrunātajam noteikumam – ka kolektīvo iesniegumu var iesniegt "10’000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu". Attiecīgi – atkrīt tie, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Latvijas nepilsoņi un ārvalstnieki, kuriem ir Latvijas digitālās autorizēšanās iespējas, bet kuri nav pilsoņi. Tāpat netiek ieskaitīti to cilvēku paraksti, kuri starplaikā pirms iesniegšanas ir miruši. ManaBalss pieredze liecina, ka parakstu drošības rezerve ir 300 līdz 350 balsis. Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem sociālajos tīklos! Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem Facebook un Twitter! Cieņā,
Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu. Tavai balsij ir nozīme!
Aktivizējam papildus parakstu vākšanu25. Oct (2024)
ManaBalss komanda
Iniciatīva iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

VALSTS AMATPERSONU ATBILDĪBA PRET SABIEDRĪBU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Valsts amatpersonu rīcība un lēmumi ir būtiski sabiedrības interesēm. Diemžēl jau gadu desmitiem sabiedrība sastopas ar gadījumiem, kad valsts amatpersonas veic prettiesiskas darbības un pieņem lēmumus pret sabiedrības interesēm, kuru rezultātā gan sabiedrība kopumā, gan atsevišķas personas cieš kā morālus, tā materiālus zaudējumus. Rezultātā tiek grauta sabiedrības uzticēšanās valsts amatpersonu institūtam. Publiskajā telpā pastāvīgi parādās informācija par piesavināšanos, atsevišķu personu interešu nelikumīgu lobēšanu, nelikumīgiem iepirkumiem gan valsts, gan pašvaldību līmenī, piešķirto pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, nepamatotu un nelikumīgu atalgojumu piešķiršanu u.c. Par konstatētajiem gadījumiem pret valsts amatpersonām tiek uzsākti gan administratīvie, gan kriminālprocesi, gan ir celtas civilprasības tiesās par nodarīto zaudējumu atmaksāšanu. Tomēr prakse rāda, ka minētie procesi neattur valsts amatpersonas no vēlmes pārkāpt likumu. Nosacījums likumā, ka, konstatējot minētos pārkāpumus, valsts amatpersonām ir jāatmaksā saņemtā alga, atturēs amatpersonas no prettiesiskām darbībām un vairos sabiedrības uzticību valsts amatpersonām. Šāda prakse jau ir attiecībā pret daļu amatpersonu — maksātnespējas administratoriem. Tās tiesiskumu ir atzinusi Satversmes tiesa (skat. spriedumu pielikumā), un tam piekrīt gan Tieslietu ministrija, gan Saeima. Ir dīvaini, ka tikai administratoru pārkāpumi tiek traktēti kā būtiski sabiedrības interesēm, lai gan to darbība faktiski ietekmē tikai konkrēto kreditoru intereses, bet citu amatpersonu mantiskā atbildība nav atrunāta, lai gan viņu darbības skar visu sabiedrību. Kā noteikt amatpersonas atlīdzības daļu, kas ir saņemta nepamatoti, ir jau nākamais jautājums. Šeit runa ir tikai par principu.
Es ierosinu to atrunāt atbilstīgajos likumos. Pieļauju, ka tas visdrīzāk nozīmētu likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" papildināt 30. pantu ar (6) daļu, ietverot tajā šādus nosacījumus – ka valsts amatpersonai saņemtā amata atlīdzība jāatmaksā gadījumā, ja valsts amatpersona tiek atcelta no amata par to, ka: 1) attiecībā uz valsts amatpersonu kriminālprocesa ietvaros pieņemts lēmums par procesuālā piespiedu līdzekļa – noteiktas nodarbošanās aizlieguma – piemērošanu, ar kuru noteikts ierobežojums pildīt amata pienākumus; 2) valsts amatpersona nepilda tiesas nolēmumus; 3) valsts amatpersona nepilda uzraugošās iestādes uzlikto tiesisko pienākumu; 4) valsts amatpersona atzīstama par ieinteresēto personu tās pienākumu izpildē attiecībā uz trešajām personām; 5) valsts amatpersona ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras; 6) valsts amatpersona ir personiski ieinteresēta tās pieņemtajos lēmumos vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par valsts amatpersonas objektivitāti.
Līdz ar to tiks vairota gan amatpersonu atbildība, gan sabiedrības uzticēšanās valsts amatpersonām. Un paredzami mazāk būs valsts līdzekļu izzagšanas un negodīgas konkurences.
Pievienots dokuments
Satversmes_tiesas_2022-08-01_Spriedums.pdf (atvērt)