"Es vienkārši gribēju dzīvot"05. Aug (2020)

"Man laikam bija jādzīvo, lai šīs zāles kaut kā izkarotu," sarunā ar TVNET saka šogad Saeimā atbalstītās iniciatīvas "Valstij atbalstīt smagās slimības melanomas slimniekus, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā" autore Tatjana Bičika.

Ar šo publikāciju portāls TVNET turpina rakstu sēriju par platformas ManaBalss iniciatīvu autoriem un viņu stāstiem.

Tatjana sarunā dalās pieredzē, kā ar baismīgo diagnozi ir cīnījusies kopš 2011. gada. "Kur cilvēkam iet ar šādu jautājumu? Pie kā? Es cik organizācijas apstaigāju, visu redzēju un visu dzirdēju," saka T. Bičika, atstāstot ceļu, kā nonāca līdz domai par iniciatīvas virzīšanu caur ManaBalss platformu. "Ir labi, ka ir vieta, kur cilvēks var aktualizēt šādus jautājumus."

Tatjanas virzītā prasība guva dzirdīgas ausis – to vēl pirms iesniegšanas Saeimā proaktīvi pārņēma un dzīvē ieviesa Nacionālais Veselības dienests. Diemžēl drīz vien izrādījās, ka panāktā kompensācija nesedz visu pacientu vajadzības, un iniciatīvu tālākai virzībai jau caur Saeimu pārņēma biedrība "Soli priekšā melanomai".

Līdz ar šā gada sākumā panākto izmaiņu likumdošanā biedrības vadītāja Olga Valciņa TVNET komentē, ka šobrīd situācija ar melanomas ārstēšu Latvijā ir ļoti laba. "Mēs īstenojam gandrīz visus Eiropas un pasaules galvenos norādījumus melanomas ārstēšanā," saka biedrības vadītāja.

"Atsevišķu medikamentu Latvijā vēl nav, tomēr tas nav saistīts ar to, ka valsts negribētu tos kompensēt. Drīzāk gan tas saistāms ar zāļu ražotājiem un kompensēšanas mehānismiem. Melanomas slimniekiem vairs nav nepieciešamības doties uz citām valstīm, lai ārstētos tur. Tāpat nav nepieciešams vākt ziedojumus, jo slimības ārstēšana Latvijā šobrīd notiek tāpat kā Vācijā, Francijā, Zviedrijā, Igaunijā vai Lietuvā."

Visu publikāciju ""Es gribēju dzīvot, es vienkārši gribēju dzīvot." Iniciatīva, kas glābj dzīvības" lasiet portālā TVNET!

Avots: TVNET

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Valsts turpmāk apmaksās ārstēšanu VISIEM melanomas pacientiem19. Jan (2020)

No pirmdienas, 20. janvāra, VISIEM melanomas pacientiem tiks nodrošināta valsts apmaksāta ārstēšana ar imūnterapiju, informē Nacionālais veselības dienests (NVD).

Iniciatīvas "Valstij atbalstīt smagās slimības melanomas slimniekus, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā" un pacientu biedrības "Soli priekšā melanomai" pārstāve Olga Valciņa platformai ManaBalss apstiprināja, ka līdz ar šo iniciatīva ir uzskatāma par atbalstītu, jo visas tās prasības ir izpildītas.

2018. gada vasarā NVD proaktīvi iekļāva kompensējamo medikamentu sarakstā jaunus, inovatīvus medikamentus melanomas ārstēšanai, tomēr daļa melanomas pacientu aizvien paliek ārpus valsts kompensētās ārstēšanas. Tāpēc 2017. gada aprīlī sāktajai iniciatīvai tomēr tika savākti papildus paraksti, un to 2019. gada septembrī iesniedza Saeimā.

Līdz ar uzvarēto iniciatīvu metastātiskas melanomas ārstēšana Latvijā, tāpat kā pārējās Baltijas valstīs, tiks nodrošināta atbilstoši starptautiskajām melanomas ārstēšanas vadlīnijām, norāda NVD.

Latvijā metastātiskās melanomas pacientiem līdz šim apmaksāja viena veida zāles, bet, ja tās nelīdzēja un bija nepieciešamas nākamās pakāpes imūnterapija, valsts to neapmaksāja. Šīs zāles ir ļoti dārgas – viena deva maksā 3000–4000 eiro, un kurss varēja sastāvēt no vairākām devām, izmaksām sasniedzot desmitiem tūkstošu eiro, tāpēc pacientiem bija nepieciešams vākt ziedojumus. Ir arī gadījums, kad cilvēks nomiris, nesagaidījis, kamēr savāks ziedojumus.

Latvijā 2017. gadā bija reģistrēti 11,8 melanomas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir vidējs Eiropas rādītājs. Gada laikā tie vidēji ir 200 jauni melanomas gadījumi, un aptuveni 80 cilvēki līdz šim no šīs slimības mira.

Apsver savu atbalstu jaunajām iniciatīvām platformā ManaBalss!

Avots: LSM; ManaBalss

AUTORS: MANA BALSS

Melanomas medikamentu kompensācijas tālākā virzība Saeimā iekļauta jau ceturtdienas plenārsēdē25. Sep (2019)

Ļoti operatīvi šonedēļ turpinās kolektīvā iesnieguma "Valstij atbalstīt smagās slimības melanomas slimniekus, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā" virzība Saeimā.

Pēc iesnieguma raitās apstiprināšanas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē trešdien, 25. septembrī, tas ir iekļauts kārtējās plenārsēdes darba kārtībā jau ceturtdien, 26. septembrī.

Mandātu komisijas sēdē iniciatīvu un iesniegumu pārstāvēja biedrības "Soli priekšā melanomai" pārstāve Olga Valciņa, kā arī klāt bija iniciatīvas iesniedzēja Saeimā Sondra Zaļupe. O. Valciņa atbildēja uz komisijas locekļu jautājumiem par pašreizējo melanomas ārstēšanas kompensāciju situāciju un vienprātīgi atbalstīja šā kolektīvā iesnieguma iespējami drīzu tālāko izskatīšanu.

Kā ziņots jau iepriekš, šo kolektīvo iesniegumu vēl pirms likumā noteiktā termiņa šonedēļ pirmdien izskatīja un apstiprināja tālākai virzībai Saeimas Prezidijs. Par likumam atbilstīgiem ir atzīti 10 417 no ManaBalss platformā savāktajiem 10 776 atbalstītāju parakstiem. Proti, Saeimas kārtības rullis nosaka, ka kolektīvajiem iesniegumiem derīgi ir 16 gadu vecumu sasniegušu Latvijas pilsoņu paraksti.

Tas nozīmē, ka, piemēram, Latvijas nepilsoņu paraksti netiek pieskaitīti. Ir iespējami arī citi iemesli parakstu nederīgumam kolektīvā iesnieguma statusam, tomēr ManaBalss vērtējumā atbiruma procents parasti ir galvenokārt uz nepilsoņu parakstu rēķina. Šai gadījumā šis atbirums ir nedaudz virs 3% no visiem parakstītājiem, kas ir samērīgs, vidējs rādītājs. Cita starpā šis ir arī iemesls apsvērt naturalizāciju tiem, kas to kaut kādu citu iemeslu dēļ nav izdarījuši.

Nākamie soļi: Paredzams, ka ceturtdien, 26. septembrī, Saeima pieņems Mandātu komisijas ieteikumu un nodos kolektīvo iesniegumu Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai.

(Papildinājums. Saeima 26. septembrī nolemj: Nodot 10 417 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Valstij atbalstīt smagās slimības melanomas slimniekus, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā" Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai.)

AUTORS: MANA BALSS

Melanomas ārstēšanas kompensācijas iesniegums strauji virzās Saeimā23. Sep (2019)

Saeimas prezidijs pirmdien, 23. septembrī, izskatīja un apstiprināja kolektīvā iesnieguma "Valstij atbalstīt smagās slimības melanomas slimniekus, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā" pieteikumu Saeimā.

Tas ir noticis ievērojami ātrāk nekā pirms likumā noteiktajām 20 dienām pēc iesnieguma saņemšanas.

Iesnieguma apstiprināšana notika ļoti raiti un lietišķi, tomēr jāatzīmē, ka bija vērojamas arī klātesošo Prezidija locekļu un citu amatpersonu simpātijas pret virzāmo priekšlikumu. Iniciatīvas pārstāve veselības stāvokļa dēļ diemžēl nevarēja būt klāt, tāpēc kolektīvo iesniegumu pārstāvēja ManaBalss.lv, īsumā apliecinot parakstītāju un iesniedzēju nopietno attieksmi un lūgumu pēc drīzas šā iesnieguma izskatīšanas Saeimā.

Nākamie soļi: Prezidijs iesniegumu ir nosūtījis izskatīšanai kādā no tuvākajām Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdēm, kur to paredzami apstiprinās balsojumam kārtējā Saeimas plenārsēdē, iesakot arī par tālāko virzību atbildīgo komisiju.

Papildinājums: iesnieguma izskatīšana ir iekļauta jau 25. septembra Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē.

AUTORS: MANA BALSS

Godinot stipros, mēs godinām cilvēcību14. Sep (2019)

In memoriam

Būt vājam līdz pat nāvei – reizēm tas ir spēks. Arī daudzo melanomas ārstēšanas atbalsta iniciatīvas parakstītāju vārdā ManaBalss komanda izsaka līdzjūtību Alekseja Virskuļa ģimenei, tuviniekiem un draugiem.

Aleksejs piekrita palīdzēt un atjaunoja iniciatīvas "Valstij atbalstīt smagās slimības melanomas slimniekus, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā" virzību uz Saeimu, kad viņam burtiski vairs nebija spēka. ManaBalss komanda viņu šovasar uzrunāja, jo no publikācijām plašsaziņā bija acīmredzams, ka 2018. gada vasarā papildinātais kompensējamo medikamentu saraksts, ietverot tajā inovatīvus līdzekļus melanomas jeb ādas vēža ārstēšanai, neaptver visu pacientu loku. Kad ManaBalss Alekseju satika pie Gaiļezera slimnīcas video filmēšanai par iniciatīvas atjaunošanu, viņam filmēšanas vidū nācās apsēsties, jo nebija spēka nostāvēt.

Mēs esam pateicīgi Aleksejam par šo spēku – iestāties par vispārēju labumu, kad paša spēki iet uz beigām. Mēs arī aicinām lēmumu pieņēmējus respektēt pilsoņu prasību par aptverošas kompensācijas sistēmas ieviešanu Latvijā melanomas ārstēšanai, kā tas ir daudzās citās Eiropas valstīs un par ko savas dzīves pēdējos mēnešos iestājās Aleksejs.

Mēs vērtējam to kā spēka apliecinājumu, ka Aleksejs iestājās par saprotamu un taisnīgu melanomas ārstēšanas sistēmu sev personīgi visgrūtākajā dzīves laikā. Atbalstot Alekseja un viņa virzītās iniciatīvas pašreizējās pārstāves kolektīvo iesniegumu, kas septembrī ir nonācis Saeimā, mūsu priekšstāvji godinātu cilvēcību, kas līdz pēdējai dienai ir dzīva un spēcīga mūsu līdzcilvēkos; patiesi – ikvienā no mums.

Valsts un sabiedrības spēja savstarpēji palīdzēt, uzticēties un atbalstīt vienam otru ir bijusi un būs valstiskuma stūrakmens. Jo īpaši attiecībā pret tiem, kuri nevar paši sev palīdzēt. Tomēr reizē viņu nespēks ir arī spēks. Šie cilvēki, esot smagi slimi, cīnās ne tikai par savu dzīvību, bet ar savu pilsonisko aktivitāti cīnās arī par tiem, kas vēl tikai nākotnē saslims ar smagām slimībām.

Paldies Sondrai Zaļupei un biedrībai "Soli priekšā melanomai", kas no Alekseja ir pārņēmusi šā kolektīvā iesnieguma virzību!

Alekseja stāvoklis, pārņemot iniciatīvas virzību, bija jau smags. Mēs nezinām, vai jebkāds finansējums to padarītu vieglāku. Līdzcilvēku saziedotais platformā Ziedot.lv katrā ziņā nodrošināja Alekseja iespēju cīnīties ar vēzi, kamēr vien tas bija iespējams.

Tomēr ārstniecības finansējumam nepārprotami ir nozīme. Tāpēc, reizē gan labi apzinoties ciniķu prātojumus, ka "nāve ir labākais mārketinga menedžeris", ManaBalss komanda paļaujas uz cilvēcību un saprātu un lūdz izvērtēt un rūpīgi apsvērt vispusīgu melanomas ārstēšanas kompensācijas ieviešanu Latvijā, ieskaitot citu lokalizāciju, piemēram, acs melanomas, ārstēšanu.

AUTORS: MANA BALSS

Iniciatīva melanomas ārstēšanas atbalstam ir iesniegta Saeimā10. Sep (2019)

Šovasar atjaunotās iniciatīvas pārstāvji pateicas par jūsu parakstiem! Tie bija nepieciešami, lai rosinātu Saeimu pilnveidot pašreizējo valsts atbalstu un lai tas būtu pieejams visiem pacientiem.

Aizvien pastāvošo nepilnību dēļ melanomas pacientiem nepieciešamo medikamentu kompensēšanā šovasar tika atsāktā iniciatīva "Valstij atbalstīt smagās slimības melanomas slimniekus, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā".

Pērn Nacionālais Veselības dienests proaktīvi iekļāva kompensējamo medikamentu sarakstā jaunus, inovatīvus medikamentus melanomas ārstēšanai, tomēr daļa melanomas pacientu aizvien paliek ārpus valsts kompensētās ārstēšanas. Tāpēc Saeimai adresētajā kolektīvajā iesniegumā iniciatīvas pārstāve Sondra Zaļupe lūdz rast risinājumu melanomas pacientu ārstēšanā nepieciešamo medikamentu kompensēšanai no valsts budžeta.

Atjaunotās iniciatīvas un arī biedrības "Soli priekšā melanomai" pārstāve un problēmas būtību izklāsta sekojoši.

Šobrīd ādas melanomas pacientu ārstēšanu nosacīti var iedalīt divās grupās. Pacienti ar Braf mutāciju (Braf+ pacienti) un pacienti bez šīs mutācijas (Braf-) pacienti. Braf+ pacientiem šobrīd valsts apmaksā vienu ārstēšanas līniju - mērķterapiju. Diemžēl mērķterapija lielākajai daļai pacientu pārstāj iedarboties aptuveni gada laikā, t.i. melanoma izmainās un kļūst rezistenta pret zālēm. Daļai pacientu mērķterapijas zāles zaudē efektivitāti vēl daudz ātrāk.

Tomēr situācija nav neparasta, un starptautiskās vadlīnijas paredz uzsākt nākamo terapijas veidu - imūnterapiju. Tieši šāda zāļu maiņa notiek Eiropas savienības valstīs, arī Lietuvā un Igaunijā. Latvijas melanomas pacientiem šāda iespēja ir liegta. Paredzamā dzīvildze pacientiem bez medikamentiem ir vidēji 6 mēneši.

Braf- pacientiem, kurus sākotnēji ārstē ar imūnterapijas zālēm, arī var būt nepieciešama medikamentu maiņa, jo melanoma var izmainīties un atkārtotas analīzes var norādīt uz nepieciešamu uzsākt mērķterapiju.

Problēma ir radusies tāpēc, ka kompensējamo medikamentu sarakstā, melanomas zāļu izrakstīšanas nosacījumos ir ierakstīts "iepriekš neārstētiem pacientiem", tādējādi liedzot ārstiem pieņemt starptautiskām vadlīnijām atbilstīgu lēmumu un nodrošināt pacientu ārstēšanu.

Jāpiezīmē, ka citu lokalizāciju melanoma, piemēram, acs melanoma, Latvijā netiek ārstēta ne ar mērķterapijas, ne ar imūnterapijas medikamentiem.

Panākamais risinājums ir pārskatīt Nacionālā veselības dienesta lēmumus par melanomas ārstēšanas zālēm un kompensējamo zāļu A, B un C sarakstus, izslēdzot izrakstīšanas nosacījumu, ka medikamenti izrakstāmi "iepriekš neārstētiem pacientiem", tādējādi nodrošinot melanomas sākotnējo terapiju ne sliktākā līmenī kā pārējās Eiropas valstīs, Lietuvu un Igauniju ieskaitot.

Iniciatīva otrdien, 10. septembrī, ir iesniegta Saeimā. Mēneša laikā ir jānotiek šā kolektīvā iesnieguma sākotnējai izvērtēšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, lai lemtu par tās tālāko virzību parlamentā.

AUTORS: MANA BALSS

Lai melanomas diagnoze nebūtu ne "veiksme", ne spriedums!27. Jun (2019)

Ņemot vērā gadījumus, kad melanomas pacientiem par nepatīkamu pārsteigumu viņu ārstēšanas izmaksas Latvijā aizvien netiek kompensētas, iniciatīvas autore un iniciatīvas jaunais pārstāvis vēršas pēc pilsoņu atbalsta, lai savāktu rezerves parakstus kolektīvajam iesniegumam Saeimā un pamāktu pilnvērtīgu melanomas ārstēšanas kompensāciju.

Pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) lēmuma no pagājušā gada 12. septembra tiek kompensēti medikamenti melanomas jeb ādas vēža ārstēšanai. Sabiedrības iniciatīva "Valstij atbalstīt smagās slimības melanomas slimniekus, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā!" tobrīd platformā ManaBalss praktiski bija guvusi pilsoņu nepieciešamo atbalstu. Autores vērtējumā viņas ierosinājums bija proaktīvi pārņemts un risinājums ieviests dzīvē vēl pirms iniciatīvas nonākšanas Saeimā.

Jau tolaik gan Latvijas Onkologu asociācija bažījās, ka NVD lēmums kompensējamo zāļu sarakstā iekļaut divus jaunus medikamentus, kas paredzēti BRAF pozitīvas melanomas jeb ādas vēža ārstēšanai, praktiski nozīmē risku ārstēšanas pieejamībai pacientiem ar līdzīgu diagnozi – tiem, kam ir diagnosticēta BRAF negatīva melanoma. Attiecīgi dažiem pēdējā gada laikā briesmīgā diagnoze ir bijusi salīdzinoša "veiksme", kamēr citiem – aizvien spriedums, jo pāri par 100 000 eiro vērtās zāles ārstēšanai nākas pirkt pašiem, kas ne vienmēr ir iespējams, vai arī lūgt palīdzību caur portālu "Ziedot".

Arī ManaBalss ir saņēmusi satrauktus jautājumus no tiem, kuriem nav "paveicies", un par šādiem gadījumiem var lasīt arī plašsaziņā.

Tāpēc mēs atjaunojam parakstu vākšanu attiecīgajai iniciatīvai. Iniciatīvas virzītāji lūdz jūsu atbalstu divu iemeslu dēļ. Pirmām kārtām drošības dēļ ir nepieciešami rezerves paraksti, jo pēc elektronisko parakstu salīdzināšanas iedzīvotāju reģistrā parasti kāda daļa parakstu "atbirst". Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli kolektīvo iesniegumu ir tiesīgi iesniegt "ne mazāk kā 10 000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu".

Otrām kārtām atjaunota un pastiprināta sabiedrības uzmanība un arī profesionāļu izteikts atbalsts, uz ko iniciatīvas virzītāji cer, pievērsīs likumdevēju uzmanību un sekmēs šā iesnieguma virzību Saeimā, kad deputāti atgriezīsies pie likumdošanas darbiem septembra sākumā.

Apsver savu atbalstu!

AUTORS: MANA BALSS

Lieliskas ziņas! Nacionālais Veselības dienests apstiprina zāļu iekļaušanu valsts kompensējamo zāļu sarakstā!27. Sep (2018)

Iniciatīva “Valstij atbalstīt smagās slimības melanomas slimniekus, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā!” kļuvusi jau par ManaBalss 20.veiksmīgo iniciatīvu, jo tā tika atbalstīta pat pirms iesniegšanas Saeimā!

Tatjana Bičika pateicās visiem, 10 156 pilsoņiem, kas parakstījās, nebija vienaldzīgi un atbalstīja iniciatīvu! “Necerēju, ka atbalsts būs tik liels, bet esmu pateicīga visiem, kas iesaistījās un palīdzēja! Paldies arī ārstiem, kas arī cīnījās!

"Kopā tas mums izdevās!” priecājas iniciatīvas autore.

Šobrīd medikaments Keytruda 50 mg (Pembrolizumabum) būs pieejams visiem melanomas slimniekiem un iniciatīvas autore cer, ka līdz ar šādām pārmaiņām, operāciju skaits mazināsies!

AUTORS: ZIŅAS MB

Iniciatīvas autore Tatjana Bičika sašutusi vaicā: "Kāda gan jēga no tā zaļā koridora, ja tā galā nekas neseko? Kāda jēga operatīvi uzstādīt diagnozi, ja naudas zālēm tāpat nav?"29. Jun (2018)

Tatjana Bičika jau 6 gadus cīnās ar melanomu jeb ādas vēzi. Medikamenti, kas nepieciešami, lai Tatjana dzīvotu, Latvijā netiek kompensēti. Tikai pateicoties ģimenes un ziedotāju atbalstam, Tatjana joprojām ir dzīva un jūtas labi. Uzzinot, ka turpmāk dažiem melanomas pacientiem zāles tomēr tiks kompensētas, bet citiem nē, Tatjana pauž sašutumu: “Izskatās, ka ar cilvēka dzīvībām tiek spēlēta krievu rulete, un es esmu iekļuvusi grupā, kura nolemta nomiršanai!”

Pirms nedēļas Nacionālais Veselības dienests pieņēma lēmumu iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā divus jaunus medikamentus, kas paredzēti BRAF pozitīvas melanomas ārstēšanai. Otrai melanomas pacientu grupai, kurai diagnosticēta BRAF negatīva melanoma un pie kuras pieder arī Tatjana, medikamenti joprojām netiks kompensēti.

Tatjanai melanoma tika atklāta 2011. gadā. 4 gadus viņa ārstējās ar valsts kompensēto viroterapiju, taču tā nedeva cerētos rezultātus. Melanoma progresēja, un Tatjanai nācās pārciest vairākas operācijas. 2015.gadā ārstu konsīlijs lēma, ka Tatjanai var palīdzēt tikai jaunākās paaudzes medikaments, kurš Latvijā netiek kompensēts. Lai iegādātos šīs zāles, gadā bija vajadzīga summa, kuras Tatjanai nebija. Tāpēc Tatjanas ģimene paņēma kredītu un vienlaikus vērsās pēc palīdzības arī organizācijā ziedot.lv.

Tie ir ļoti labi rezultāti, ņemot vērā, ka Tatjana nav saņēmusi visu ārstu nozīmēto terapijas kursu. Līdzekļu trūkuma dēļ no plānotajām 36 zāļu devām Tatjana ir spējusi samaksāt par 22 devām. Ja Tatjanai būtu bijusi iespēja lietot medikamentus bez pārtraukumiem, iespējams, arī tie bumbuļi, kas šobrīd vēl ir palikuši, būtu izzuduši pavisam.

“Zāles manai diagnozei ir, un tās var man palīdzēt vēl daudzus gadus būt kopā ar bērniem un mazbērniem, taču man tās netiek piešķirtas, jo, acīmredzot, es šai valstij neesmu vajadzīga. Gan man, gan citiem pacientiem ar līdzīgu diagnozi vienkārši tiek pagriezta mugura. Es gribu aicināt lēmējus aiziet pie katras konkrētās ģimenes un pateikt: “Jūs zaudēsiet māti, jo mēs nemaksāsim par zālēm, jūs zaudēsiet meitu, jo viņas dzīvība mums izmaksā pārāk dārgi vai jūs zaudēsiet vīru, jo viņš mūsu valstī nav vērtība.” Lai viņi atnāk arī pie manis un pasaka man to acīs! Šobrīd ir sajūta, ka valsts ierēdņi līdzekļu taupīšanas nolūkos visiem melanomas pacientiem liek skaitīties uz pirmo, otro. Pusei pacientu nauda ārstēšanai tiek atrasta, otrai pusei tiek parakstīts nāves spriedums. Kāda gan jēga no tā zaļā koridora, ja tā galā nekas neseko? Kāda jēga operatīvi uzstādīt diagnozi, ja naudas zālēm tāpat nav?"

Tatjanai ir grūti noskatīties, kā viens pēc otra nomirst gados jauni cilvēki, jo viņiem neizdodas pietiekami īsā laikā savākt līdzekļus medikamentu iegādei. Diemžēl melanoma, ja tā netiek laikus ārstēta, progresē ļoti strauji un var atņemt dzīvību dažu mēnešu laikā. Pateicoties jaunākās paaudzes medikamentiem, cilvēki dzīvo vairākus gadus. Pati Tatjana ir tam apliecinājums, tāpēc viņa ir gatava cīnīties par to, lai ārstēšanu saņemtu visi melanomas pacienti.

Dalies ar iniciatīvu un palīdzi savākt atlikušos parakstus!

Viedokļa avots: mammamuntetiem.lv

AUTORS: ZIŅAS MB

"Paradoksāli, ka daudzu vēža diagnožu pacientiem joprojām nav pieejamas pat vecākās paaudzes zāles, par jauniem, efektīviem, pārbaudītiem medikamentiem nemaz nerunājot"24. May (2018)

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas neiroķirurgs izvirza vairākus iemeslus Veselības ministres Andas Čakšas demisijai, taču vēlamies izcelt iniciatīvai vissaistošāko sesto pamatojuma punktu:
Lai gan Veselības ministrija onkoloģisko slimību ārstēšanu pasludinājusi par vienu no prioritātēm, tālāk par “zaļā koridora” izveidi nav izdevies tikt. “Zaļais koridors” dod iespēju pacientiem paātrinātā tempā veikt izmeklējumus un sākt ārstēšanu, tādēļ tā ieviešana ir ļoti pareizs solis. Taču tā jēga būtiski mazinās, ja daudziem pacientiem netiek dota iespēja savlaicīgi tikt operētiem, saņemt efektīvu terapiju un rehabilitāciju.

Paradoksāli, ka daudzu vēža diagnožu pacientiem joprojām nav pieejamas pat vecākās paaudzes zāles, par jauniem, efektīviem, pārbaudītiem medikamentiem nemaz nerunājot, bet tajā pašā laikā tiek tērēti simtiem tūkstošu eiro, lai valsts vēža pacientiem kompensētu konkrēta ražotāja zāles, kurām nav neviena ticama pētījuma, kas apliecinātu to pozitīvo iedarbību. Tam, ka ministre onkoloģiju pasludinājusi par prioritāti, acīmredzot īsti nevar ticēt.

- Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas neiroķirurga Renāra Putniņa viedoklis

Dalies ar viedokli un palīdzi savākt atlikušos parakstus!

Viedokļa avots: irlv.lv

AUTORS: ZIŅAS MB

Veselības ministrija: "nav pamata salīdzināt valstu pieredzi viena konkrēta medikamenta apmaksāšanā" - patiešām?23. Apr (2018)

Kompensējamo zāļu saraksts tiek veidots atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumiem Nr.899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” (turpmāk – noteikumi). Tā kā katrai valstij ir atšķirīga pieeja zāļu kompensācijai, kā arī atšķirīgas finansiālās iespējas, nav pamata salīdzināt valstu pieredzi viena konkrēta medikamenta apmaksāšanā.

Neraugoties uz atšķirībām apmaksājamo zāļu klāstā un veidā, kā tas tiek darīts, jebkurā valstī pirms zāļu iekļaušanas valsts apmaksāto zāļu sarakstā tiek vērtēta zāļu izmaksu efektivitāte, kas norāda uz klīniskā ieguvuma samērojamību ar zāļu izmaksām, un ietekme uz budžetu. Nacionālajā veselības dienestā ir saņemts ražotāja iesniegums zāļu Keytruda (pembrolizumab) iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā, un iesniegums tiek vērtēts atbilstoši noteikumos minētajiem kritērijiem zāļu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā. Vērtējuma rezultāts būs par pamatu sarunām ar zāļu ražotāju par iespējami zemāku zāļu cenu. Šāda kārtība attiecas uz visām zālēm, kuras tiek pieteiktas iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā.

Pacientiem ar diagnozi "C43 Ļaundabīga ādas melanoma" ir izveidots kompensējamo zāļu saraksts, kurā iekļautās zāles tiek apmaksātas 100% apmērā. Savukārt zālēm, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā (to izmaksu efektivitāte nav izvērtēta) un kuras pacientam tiek apmaksātas individuāli saskaņā ar ārstu konsilija lēmumu, ir noteikts ierobežojums 14228,72 EUR apmērā vienam pacientam 12 mēnešu periodā. Individuāli kompensētās zāles tiek apmaksātas no kopējiem zāļu kompensācijai paredzētajiem līdzekļiem, kuru apjoms ir noteikts likumā par valsts budžetu kārtējam gadam. Individuālās kompensācijas ierobežojums noteikts, lai novērstu finansējuma trūkumu zālēm, kuras apmaksā saskaņā ar vispārējo kompensācijas kārtību, kā arī dotu iespēju palīdzēt iespējami vairāk pacientiem, kam nepieciešama individuālā kompensācija.

Ir saprotama un atbalstāma sabiedrības vēlme iestāties par kādas konkrētas pacientu grupas interesēm. Savukārt Veselības ministrijai būtiska ir katra pacienta iespēja saņemt sev nepieciešamo ārstēšanu, vajadzības līdzsvarojot ar pieejamo finansējumu. Tādēļ ir svarīga iepriekš minētā zāļu izvērtēšana un cenas noteikšana, jo Keytruda (pembrolizumab) ir tikai vienas no dārgām zālēm smagu slimību ārstēšanai, kas nav iekļautas kompensējamo zāļi sarakstā.

- Veselības ministrijas atbilde par medikamenta Keytruda iekļaušanu valsts kompensējamo zāļu sarakstā

Dalies ar viedokli sociālajos tīklos un palīdzi savākt parakstus, lai parādītu valsts varai, ka ideju ir nepieciešams īstenot!

AUTORS: ZIŅAS MB

Mediķi: Cilvēki maz zina par melanomu, arī ārstēšana ne vienmēr ir pieejama31. Jan (2018)

Mirstība no melanomas Latvijā pārsniedz 40% - šis rādītājs Latviju ir ievietojis trešajā vietā Eiropas Savienībā. Situāciju jomas eksperti diskusijā iezīmēja kā dramatisku. Tomēr iemeslus ārstiem nebija tālu jāmeklē. Pirmkārt, liela problēma ir nezināšana. Latvijas faktu aptaujā noskaidrojies, ka piektdaļa cilvēku neko nav dzirdējuši par melanomu, kas varētu būtiski kavēt laicīgu diagnostiku. Ja audzēju konstatē agrīni, parasti to var ķirurģiski izņemt, bet, kad tas sāk izplatīties, pacientiem nepieciešami sarežģītāki risinājumi. Tie Latvijā nav pieejami.

Melanoma ir agresīva ādas vēža forma, ar kuru saslimt īpašs risks ir cilvēkiem ar gaišu ādu, kas viegli apdeg saulē. Būtisks faktors ir arī saules aizsargkrēma nelietošana, ādas audzēji ģimenes lokā, solāriju apmeklēšana un ozona slāņa samazināšanās. Lai gan Eiropas kontekstā saslimstība ar melanomu Latvijā ir salīdzinoši zema, mirstība ir viena no augstākajām.

“Eiropā un pasaulē ārstēšana notiek tādā veidā, ka ir imūnterapija un arī gēnu mērķterapija (..) No vienas puses, mūsu informētība ir gana “švaka”. Cilvēki varbūt pārāk vēlu vēršas pēc diagnostikas. Bet, jā, ja šī ārstēšana nav pieejama, tad tas ir viens no faktoriem, kas atstāj iespaidu uz mirstību,” norāda Latvijas Dermatoskopijas biedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls.

Onkoloģe Signe Plāte uzsvēra, ka tā rezultātā daudzi pacienti vēl vairāk laiku un naudu iznieko, mēģinot ārstēties ar līdzekļiem, kuru efektivitāte nav zinātniski pierādīta. Tam esot cieša saistība ar Veselības ministrijas nostāju. “Nav nekādas ieinteresētības, lai būtu mūsdienām atbilstošas terapijas iespējas, jo, ja viņas būs atbilstošas mūsdienu iespējām, tad, protams, alternatīvai terapijai būs mazāka nozīme,” stāsta Plāte.

Veselības ministrija atbild, ka inovatīvām terapijām vienkārši nepietiekot līdzekļu.

20 melanomas pacientu ārstēšana ar imūnterapiju, piemēram, izmaksātu divus miljonus, lai gan onkoloģijai kopumā valsts atvēl tikai piecus.

Ministrija tāpēc risina sarunas ar uzņēmumiem par terapijas cenām. Tomēr ārsti diskusijā pārmeta, ka esošos nelielos līdzekļus valsts nelietderīgi tērē līdzekļiem ar apšaubāmu efektivitāti. Konkrētus medikamentus speciālisti gan televīzijai vairījās nosaukt, baidoties no uzņēmēju pretreakcijas. Ministrija onkologu kritikai nepiekrīt.

“Zāļu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā ir stingri kritēriji, ko var apskatīti jebkurš, tie ir doti Ministru kabineta noteikumos. Arī, lai zāles izslēgtu no kompensējamo zāļu saraksta ir tādi paši stingri kritēriji,” klāsta Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.

Neesot pierādījumu, ka kāds no medikamentiem prasībām neatbilst un būtu no saraksta izslēdzams. Līdz ar to problēmām, uz kurām norādīja mediķi, ministrija nekādus konkrētus risinājumus nesolīja.

Dalies ar ziņu savos sociālajos tīkos!

Ziņas avots: lsm.lv

AUTORS: ZIŅAS MB

Veselības politikas efektivitātes salīdzinājums starp Latviju un ASV18. Jan (2018)

Mirstība no vēža Latvijā pēdējos divdesmit gados ir pieaugusi. Savukārt ASV ir pretēji – arvien mazāk amerikāņu saslimst ar vēzi, bet starp saslimušajiem arvien lielāks ir izārstēto cilvēku skaits, un samazinājies nāves gadījumu skaits. Kāpēc ASV var, bet Latvijai neizdodas?

Onkoloģija ir nozare, kuru Veselības ministrija ir pasludinājusi par vienu no prioritāri attīstāmām. Pēdējos gados tai ir novirzīts papildu finansējums. Uzlabojusies valsts kompensējamo medikamentu pieejamība. Ir izveidoti tā saucamie „zaļie koridori”, kas dod iespēju paātrinātā tempā veikt izmeklējumus un uzsākt ārstēšanu.

Netrūkst gan arī negatīvā. Ārstēšanas uzlabošanas plāns tiek ieviests gliemeža ātrumā, turklāt no tā satura secināms, ka pacientu dzīvildzes pieaugums tiks sasniegts tikai ļoti tālā nākotnē. Dažu vēža diagnožu pacientiem joprojām nav pieejamas pat vecākās paaudzes zāles, par jauniem un moderniem medikamentiem nemaz nerunājot. Pagājušajā gadā pat radās grūtības ar piešķirtā finansējuma izlietošanu, jo nebija skaidrs, kā to iztērēt vislietderīgāk.

Šie simptomi liek uzdot pamatotu jautājumu – vai Veselības ministrijas politika onkoloģijas jomā ir pietiekami efektīva?

Situāciju gadu no gada ir mēģināts uzlabot, tomēr bēdīgo statistiku tas daudz nemaina. Mirstība no vēža Latvijā pēdējos divdesmit gados ir nevis samazinājusies, bet gan pieaugusi. No 5548 cilvēkiem 1996. gadā līdz 6031 cilvēkiem 2016. gadā.* Arī ES kopējā kontekstā vērtējot, rādītāji ir slikti. No vēža mirušo skaits 2014. gadā (305 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju) Latvijā procentuāli bija viens no lielākajiem. ES vidējo līmeni (270 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju) gan daudz nepārsniedzam un tādās valstis kā Ungārija (354 cilvēki), Horvātija (343) vai Slovākija (326) situācija ir vēl nepatīkamāka. Tomēr tas nevar būt ne mierinājums, ne aizbildinājums it īpaši, ja situāciju salīdzinām ar ASV.

Pirms neilga laika jaunākos statistikas datus par situāciju 2015. gadā publicēja Amerikas vēža sabiedrība (American Cancer Society). Saskaņā ar tiem nāves gadījumu skaits no vēža ASV 2015. gadā ir samazinājās līdz 158,6 uz 100 000 iedzīvotāju. Salīdzinot ar 1991. gadu, 2015. gadā no vēža nomiris par 26 procentiem mazāk amerikāņu. Pēdējos gados arvien mazāk amerikāņu saslimst ar vēzi, savukārt starp saslimušajiem arvien lielāks ir izārstējušos cilvēku skaits.

Kādi ir iemesli ASV fenomenam, izveidojot veselības aprūpes sistēmu, kas cīņā pret vēzi ir tik efektīva, ka tai līdzi netiek pat tik bagātas un attīstītas ES valstis kā Vācija vai Francija (261 un 256 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju 2014. gadā)?

ASV speciālisti uzskata, ka viens no galvenajiem panākumu iemesliem ir efektīvā pretsmēķēšanas kampaņa. Amerikāņi sākuši smēķēt mazāk un neizpaliek arī rezultāts. Mirstību no plaušu vēža vīriešu vidū laika posmā no 1990. līdz 2015. gadam ir samazinājusies pat par 45 procentiem. Nav noslēpums, ka smēķēšana sekmē arī citu saslimšanu un citu vēža formu attīstību. Panākumu recepte būtībā ir vienkārša. Veselīgs dzīvesveids, agrīna diagnosticēšana un mūsdienīgas ārstēšanas metodes ir tie nozīmīgākie elementi, kas sekmējuši veiksmīgāku visu veidu onkoloģisko saslimšanu ārstēšanu.

Latvijā šīs elementārās patiesības it kā zinām. Tajā pašā laikā saskaramies ar regresu.

Kāpēc tā? Mani nepamet sajūta, ka daļa darbību mērķi nesasniedz, jo valsts un veselības aprūpes sistēmas vadītājiem nav sistemātiskas ilgtermiņa stratēģijas un vienota rīcības plāna, kas noteiktu, ko darīt, lai sabiedrības veselības rādītāji uzlabotos. Neesam gatavi sekot pat pozitīvam citu valstu paraugam.

Minēšu vien dažus piemērus, kas Latviju nepatīkami atšķir no ASV.

Pirmkārt, cigarešu un alkoholisko dzērienu tirdzniecības ienesto akcīzes nodokli daudzi politiķi joprojām uzskata par svarīgu valsts budžeta papildināšanas instrumentu, nedomājot par šo produktu lietošanas negatīvajām sekām.

Otrkārt, onkoloģiskās saslimšanas necenšamies ārstēt ar modernākajām zālēm, kurām ražotājs garantē stingri noteiktu efektivitātes minimumu, iedarbojoties uz specifiskām saslimšanas formām. Nevis ar senu vietējo pētnieku sagudrotu preparātu, kura efektivitāte nav pārliecinoši pierādīta. Tā vietā, lai piedāvātu kādus no modernākajiem pasaulē pieejamajiem medikamentiem, slēdzot līgumu, kas noteiktu, ka samaksa tiek veikta vien tad, ja ārstēšana ir bijusi efektīva, valsts pacientiem piedāvā zāles, kuru galvenais bonuss ir tas, ka tās ražotas Latvijā.

Treškārt, daudz neskaidrību saistīts ar profilaksi un agrīno diagnostiku. Pēdējos gados šajā jomā bija vērojams progress. Kā būs tagad, kad veselības aprūpes pakalpojumi tiks dalīti grozos, savukārt cilvēki grupās, kas pie šiem groziem tiek vai netiek? Vai jaunā veselības aprūpes finansēšanas kārtības uzlabos profilaktisko pakalpojumu pieejamību, vai gluži pretēji novedīs pie tā, ka daudzu cilvēku saslimšanas tiks ielaistas?

Jautājumu joprojām ir vairāk nekā atbilžu, taču tā arī nav skaidrs, kas, ja vien neskaita nevēlēšanos, kavē Latvijas veselības aizsardzības politikas veidotājus pārņemt no ASV šīs valsts pozitīvās iestrādnes cīņā ar vēzi.

Onkoloģisko slimību ārstēšanā Veselības ministrijas politika pagaidām nerada iespaidu par efektivitātes paaugstināšanos, turklāt jāņem vēra, ka ir vēl vairākas citas veselības aprūpes jomas, piemēram, cukura diabēta ārstēšana, kurās jau tagad nepieciešama jaunas efektīvas politikas ieviešana.

Viedokļa autors - neiroķirurgs Renārs Putniņš

Dalies ar ziņu savos sociālajos tīklos!

Raksta avots: irlv.lv

AUTORS: ZIŅAS MB

Veselības nozares budžets: joprojām neskaidri jautājumi02. Nov (2017)

Nedaudz vairāk par miljardu eiro – nākamgad plānotais veselības aprūpes budžets būs lielākais, kāds jebkad bijis absolūtos skaitļos. Tomēr, kā noskaidroja Latvijas Radio, nozarē joprojām nav īstas skaidrības, kā tieši tiks tērēti papildu miljoni, tostarp arī mediķu atalgojuma celšanai.

Saskaņā ar Veselības ministrijas aplēsēm nākamā gada valsts budžetā nozarei atvēlēts par teju 200 miljoniem eiro vairāk nekā šogad.

Atgriežoties pie nākamā gada veselības nozares budžeta: vairāk naudas būs iecerēts jaunu vēža gadījumu atklāšanai, proti, paplašinās ''zaļo koridoru''. Tāpat arī plānots novirzīt aptuveni piecus papildu miljonus eiro onkoloģijas zālēm.

Dalies ar jaunumiem un palīdzi savākt parakstus!

Pilns raksts: lsm.lv

AUTORS: ZIŅAS MB

Par uzlabojumiem onkoloģijas jomā. Diagnostika un ārstēšana - veselības ministre Anda Čakša26. Oct (2017)

Stājoties veselības ministres amatā, onkoloģijas pacientu aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanu izvirzīju par prioritāti. Šajā mēnesī aprit gads kopš pacientiem esam ieviesuši “zaļo koridoru” primārajiem izmeklējumiem aizdomu gadījumā par onkoloģisku slimību 11 izplatītākajās vēža lokalizācijās. Tas bija pirmais solis, kam sekoja “zaļā koridora” paplašināšana ar sekundārajiem izmeklējumiem atbilstoši algoritmiem un ārstēšanas nodrošinājums. Kādi ieguvumi pacientiem, secinājumi un turpmākie uzlabojumi – par to nākamajās rindkopās.

Kāpēc onkoloģija?
Latvijas iedzīvotāju galvenie nāves cēloņi ir hroniskās neinfekcijas slimības – ap 20% no visiem nāves gadījumu iemesliem ir ļaundabīgi audzēji. Katru gadu vēzis pirmo reizi tiek diagnosticēts ap 11 tūkstošiem pacientu, bet kopējais pacientu skaits, kuri slimo ar onkoloģisku slimību ir 74 tūkstoši pacientu.

Kāpēc “zaļais koridors” ir tik būtisks?
Kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem savlaicīgai vēža diagnostikai, jāmin gaidīšanas rindas uz izmeklējumiem vai pie speciālistiem diagnozes noteikšanai un ārstēšanas uzsākšanai. Situācija, kad pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku slimību ārstēšanās vai dinamiskās novērošanas laikā bija ilgstoši jāatrodas gaidīšanas rindās uz izmeklējumiem, speciālistu konsultācijām un plānveida ārstēšanos stacionārā, bija nepieņemama, jo novēlota diagnostika un ārstēšana ir papildus negatīvs faktors visā tālākajā ārstēšanās procesā. Ilgs gaidīšanas laiks veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai būtiski ietekmē arī pakalpojumu pēctecības un nepārtrauktības nodrošināšanas iespējas. Ja pacientam nav iespējams nodrošināt pēctecīgu veselības aprūpi (savlaicīga atklāšana, specializēta ārstēšana un atbilstoša rehabilitācija), nav iespējams pilnvērtīgi nodrošināt veselības rādītāju uzlabošanos.

Onkoloģisko slimību gadījumā būtiska nozīme ir agrīnai diagnostikai un savlaicīgi uzsāktai ārstēšanai, tādēļ „zaļais koridors” (iespēja saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus ātrākos termiņos) šobrīd attiecināms uz onkoloģisko slimību diagnostiku un ārstēšanu kopumā.

Praktiski gada laikā šī kārtība ļāvusi vairāk kā 5 tūkstošiem pacientu saņemt nepieciešamos izmeklējumus un ārsta konsultāciju saistībā ar aizdomām par onkoloģisku slimību. No izmeklētajiem pacientiem tikai 27% onkoloģiskā diagnoze netika apstiprināta, bet pārējiem bija nepieciešami papildu izmeklējumi vai ārstēšanas uzsākšana.

Salīdzinot vēža stadijas, kādā slimība tikusi diagnosticēta 11 “zaļajā koridorā” iekļautajās lokalizācijās* laika periodā 2015.oktobris – 2016.gada jūnijs un 2016.gada oktobris – 2017.gada jūnijs (jeb pirms diagnostisko izmeklējumu pieejamības uzlabošanas un pēc tam) provizoriskie dati liecina, ka praktiski visās vēža diagnozēs ir uzlabojumi un palielinās pacientu skaits, kuriem slimība atklāta I, II stadijā. Pozitīvākās izmaiņas vērojamas nieru audzēja, dzemdes ķermeņa un prostatas vēža agrīnākā atklāšanā.

Vienlaikus jau šobrīd ir redzams, kur jāiegulda papildu darbs – individuāli jāuzrunā ģimenes ārsti, no kuru praksēm pacienti netiek virzīti “zaļajā koridorā” saistībā ar iespējamu onkoloģisku slimību. Tāpat jāizglīto arī pacienti par nepieciešamību vērsties pie ģimenes ārsta, jo maksas pakalpojumu speciālisti nevar pacientu nosūtīt uz izmeklējumiem “zaļajā koridorā”.

“Zaļā koridora” 3.etaps
Veselības ministrija sadarbībā ar onkoloģijas jomas speciālistiem ir sagatavojusi priekšnoteikumus “zaļā koridora” paplašināšanai. No novembra līdzšinējās 11 izplatītākās vēža lokalizācijas, uz kurām attiecināta ātrāka iespēja saņemt nepieciešamos diagnostiskos izmeklējumus un uzsākt ārstēšanu, tiek papildinātas ar: aizkuņģa dziedzera; aknas, žultsceļu un žultspūšļa; ādas (melanomas); centrālās nervu sistēmas; lūpas, mutes dobuma, rīkles mutes daļas un vairogdziedzera vēža diagnozēm.

Tāpat paplašināts ārstu loks, kuri ir tiesīgi nosūtīt pacientu prioritārai onkoloģisko slimību diagnostikai. Turpmāk šādu nosūtījumu varēs izsniegt ne tikai ģimenes ārsti, bet arī ginekologi (savas kompetences ietvaros) un ārsti speciālisti piecās specializētajās ārstniecības iestādēs – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā, Piejūras slimnīcā un Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Tādējādi tiks atvieglots pacienta “ceļš” līdz izmeklējumu veikšanai un paātrināta diagnozes noteikšana.

Kopīgi ar speciālistiem ir sagatavots arī ceļvedis ārstiem ļaundabīgo audzēju primārajai diagnostikai un pacientu nosūtīšanai uz “zaļo koridoru”. Tas būs nozīmīgs palīgs ārstu ikdienas darbā, jo statistika liecina, ka primārajā veselības aprūpē ne vienmēr ārsts atpazīst iespējamu onkoloģisku slimību un nosūta pacientu savlaicīgi uz nepieciešamajiem izmeklējumiem.

Par finansējumu
Izmantojot Eiropas Komisijas pieļautā budžeta deficīta ietvaros pieejamo finansējumu, 12,2 miljoni eiro šogad novirzīti tieši onkoloģisko slimību diagnostikas un ārstēšanas pieejamības uzlabošanai. Pateicoties papildu finansējumam pacientiem šogad ir bijis iespējams papildus nodrošināt: 22 tūkstošus diagnostisko izmeklējumu atbilstoši reformas ietvarā izstrādātajiem algoritmiem primārajā veselības aprūpē ar ģimenes ārstu nosūtījumiem, papildus 11 tūkstošus speciālistu konsultācijas, 14,7 tūkstošus diagnostiskos izmeklējumus sekundārajā ambulatorajā veselības aprūpē, papildus 3306 onkoloģisko pacientu ārstēšanu ambulatori, papildus 3445 onkoloģisko pacientu ārstēšanu stacionārā un papildus 4494 no jauna atklātajiem onkoloģiskajiem pacientiem varēja tikt nodrošināti valsts kompensējamie medikamenti.

Nākamgad plānots no Eiropas Komisijas pieļautā budžeta deficīta ietvaros pieejamā finansējuma onkoloģijas jomai novirzīt vēl papildu 16 miljonus eiro, kas ļautu nodrošināt precīzāku, ātrāku un kvalitatīvāku onkoloģisko pacientu slimību diagnostiku ar jaunākās paaudzes tehnoloģiskajām iekārtām, palielinātu finansējumu medikamentu pieejamībai onkoloģiskajiem pacientiem, kā arī ļautu nodrošināt ārstēšanu lielākam pacientu skaitam.

Nobeiguma vietā
Onkoloģisko slimību riska faktoru mazināšana, agrīna diagnostiska, savlaicīga un efektīva ārstēšana un atbilstoša dinamiskā novērošana ir pamatprincipi, kas jānodrošina, lai mazinātu slimības negatīvo ietekmi uz indivīda veselību un dzīves kvalitāti, mazinot komplikāciju risku un novēršot priekšlaicīgu nāvi. Pozitīvu ietekmi uz sabiedrības veselību, onkoloģisko pacientu dzīvildzi un dzīves kvalitāti ir iespējams panākt, tikai uzlabojot visu šo pasākumu kompleksu. Pie tā arī strādājam.

Dalies ar iniciatīvu sociālajos portālos un palīdzi savākt parakstus!

Pilns viedokļa raksts: irlv.lv

AUTORS: ZIŅAS MB

Visvaldis Bergmanis: "ir pierādīts, ka daudzu onkoloģisko slimību pacientu mūžu ar mūsdienu medikamentiem iespējams pagarināt par pieciem, desmit un vairāk gadiem."20. Oct (2017)

Pēdējā pusotra gada laikā veselības ministre Anda Čakša un premjers Māris Kučinskis ir solījuši, ka veselības aprūpes reforma, tajā skaitā onkoloģisko slimību ārstēšanas uzlabošana, būs tās darba prioritāte. Viņi pacientiem ir solījuši atrast vairāk līdzekļu gan zaļā koridora darbības pilnveidošanai, gan jauniem medikamentiem. Tika solīts 2018. gadā modernu un efektīvu medikamentu kompensācijai piešķirt vairāk nekā 14 miljonus eiro, taču, šķiet, ka šī nauda pacientiem ies gar degunu – jaunajām zālēm atkal nebūs nekā.

Solījumos gan pacientiem, gan Eiropas Komisijai valdība īpaši uzsvēra mērķi pagarināt pacientu mūžu, jo, kā mēs zinām pēc statistikas, Latvija ir Eiropas Savienības līdere pēc novēršamo nāves gadījumu skaita. Anda Čakša ir minējusi, ka katru otro slimību izraisīto nāves gadījumu Latvijā varētu novērst, ja vien veselības aprūpes sistēma strādātu labāk.

ZZS valdības solījumi un pavasarī apstiprinātais onkoloģisko slimību ārstēšanas plāns pacientiem bija devis cerību, ka uzlabojumi noteikti būs – ārstēšana kļūs ātrāk pieejama un būs efektīvāka. Brīnumus neviens, protams, negaidīja, tomēr ZZS atbildība gan par veselības jomu, gan par valdības darbu kopumā ļāva nākotnē skatīties mazliet cerīgāk un pieņemt, ka daudzu vēža pacientu izbaudītās problēmas ar diagnostiku, ārstēšanu un zālēm pakāpeniski tiks risinātas. ZZS tomēr asociējas ar stabilitāti un konservatīvismu, nevis tukšiem solītājiem.

Onkoloģisko pacientu skaits Latvijā tuvojas 100 000. Runas par vēža ārstēšanu kā prioritāti mums ļāva dzīvot ar mazliet lielāku cerību. Mēs sadzirdējām ZZS valdības signālu, tomēr tas izrādījies maldinošs.

Visi saprotam, ka veselības aprūpei pieejamie budžeta līdzekļi ir ierobežoti, taču, vai situācijā, ja naudas nebūtu nemaz, veselības ministre un valdības vadītājs būtu atļāvušies solīt un apgalvot, ka vēža slimnieki būs to prioritāte?

Mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši atkal ir daudz labākā situācijā, jo ir sapratuši jaunu zāļu vērtību un prostatas vēža ārstēšanai nodrošina pilnībā no valsts budžeta apmaksātas modernas zāles, kas ļauj cilvēkiem dzīvot ilgāk. Šeit nav runa par nedēļām vai mēnešiem, ir pierādīts, ka daudzu onkoloģisko slimību pacientu mūžu ar mūsdienu medikamentiem iespējams pagarināt par pieciem, desmit un vairāk gadiem.

Dalies ar Visvalža Bergmaņa viedokli un palīdzi savākt parakstus!

Pilns viedokļa raksts: irlv.lv

AUTORS: ZIŅAS MB

'Es nekad nepadodos ne sportā, ne dzīvē.' Cīņai ar melanomu Līgu motivē līdzcilvēku atbalsts13. Oct (2017)

Liepājniece Līga Bārda jau trīs gadus studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Tas ir bijis viņas sapnis jau kopš bērnības. Paralēli mācībām Līga strādā par florbola treneri jauniešiem un pati nodarbojas ar sportu. Viņas sapņus gan uz brīdi ir nobremzējusi slimība – vasarā Līgai atklāja melanomu ar metastāzēm.

Uzzināt par smago slimību bija šokējoši, atzīst Līga. Viņa nezināja, ko iesākt un ko darīt. Īpaši smagi bija uzzināt, ka ārstēšana jāsedz pašas līdzekļiem, jo Līgai reizi trīs nedēļās nepieciešami divi zāļu flakoni, kas maksā apmēram 2023 eiro katrs. Līgas tuvinieki, ilgi nekavējoties, uzsāka ziedojumu vākšanu, lai viņa varētu saņemt nepieciešamo palīdzību. Līga norāda, ka šī rīcība viņu motivēja nepadoties un ļāva justies drošāk par savu nākotni.

"Visu laiku esmu bijusi tāda aktīva – jau no vidusskolas un pamatskolas," par sevi stāsta Līga. Viņa uzskata, ka tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc līdzcilvēki paši nolēmuši sniegt viņai palīdzību un atbalstīt cīņā par veselību. Ziedojumus viņa ir saņēmusi gan no bijušās skolas skolēniem, gan pilnīgi svešiem cilvēkiem, gan, kā Līga pati saka, "lielās florbola ģimenes". Pašlaik viņai ir savākti līdzekļi, kas nodrošinās ārstēšanu vairākus mēnešus, bet, lai viņa izveseļotos, ar to nepietiks.Jūlija beigās Līgai sāka sāpēt paduse. Ņemot vērā, ka viņa trenējas, Līga sākumā domājusi, ka sāpēs izraisījis kāds savainojums vai pārpūle. "Tad paskatījos, un kaut kāds bumbulītis," atceras Līga. Viņa sapratusi, ka problēma ir nopietnāka, un devusies pie ārsta. Sākumā secināts, ka veidojums radies no dezodoranta lietošanas un problēma nav nopietna. "Uz to arī es paļāvos." Viņai bija jāapmeklē vairāki speciālisti, kas apstiprinājuši iepriekš sacīto.

19. augustā Līgai bija jādodas uz slimnīcu veikt papildu pārbaudes. "Tad man sāka veikt pārbaudes, un, protams, neviens jau nedomāja, ka man kaut kas tik traks būs." Viņai veica biopsiju. Tās rezultāti bija zināmi pēc 10 dienām. Tad arī Līga uzzināja, ka diagnoze ir melanoma. To, ka viņai nav audzēja pirmā stadija un jau ir izveidojušās metastāzes, Līga uzzināja vēlāk. "Tas bija tāds šoks, ka es nezināju, ko darīt."Līga stāsta, ka neilgi pēc diagnozes uzzināšanas, kā arī vizītēm pie dažādiem speciālistiem ļoti daudz raudājusi. Pārdzīvojis arī viņas puisis. Pēc vienas no vizītēm abi ļāvušies asarām pa ceļam uz mājām. Līga norāda, ka tajā brīdī bijis tik slikti, ka bijis vienalga, vai kāds to redz un ko viņi par to domā. "Tagad jau es esmu kaut kā nomierinājusies nedaudz," viņa nosaka.

Saņemot ārstu konsīlija slēdzienu, kurā bija rakstīts paredzamais dzīves ilgums, viņa bija šokā. "Tur bija rakstīts: "Vairāk nekā seši mēneši". Man ir tikai 21 gads, un es domāju – nu ko es darīšu, ko es iesākšu." Vēlāk gan viņa iedziļinājusies tajā, kāpēc šāds skaitlis minēts, un nomierinājusies. "Tas jau ir saprotams, ka ārsts nevar rakstīt 10 gadus, jo, ja gadījumā kaut kas notiek, tad viņš var būt vainīgs."

Tagad par savu nākotni Līga ir daudz mierīgāka, ļoti palīdzējis tuvinieku, liepājnieku un daudzu citu cilvēku atbalsts. Paši tuvākie nekavējoties nokārtojuši visas formalitātes, lai Līga varētu pieteikties kaut vai daļējam valsts atbalstam ārstēšanas veikšanai, kā arī uzsākta ziedojumu vākšana, lai viņa pēc iespējas drīzāk varētu saņemt pirmo zāļu devu. "Mēs nevilcinājāmies nevienu dienu, mēs uzreiz visu izdarījām," stāsta Līga. Tagad viņa tic, ka spēs uzveikt slimību, un ir gatava cīnīties par savu dzīvību. "Manī jau tāds cīņasspars vienmēr ir bijis. Es nekad nepadodos ne sportā, ne dzīvē, un kaut kā tas viss palīdz."

Līga stāsta, ka reizi trīs nedēļās viņai ir nepieciešams saņemt zāles. Viņai nepieciešami divi zāļu flakoni, viens maksā apmēram 2000 eiro. To, cik ilgi zāles būs nepieciešamas, viņa vēl nezina, bet reizēm, lai izveseļotos, tās jālieto veselu gadu. Pašlaik viņai ir izdevies savākt apmēram 20 000, kas nozīmē – 15 nedēļas viņa varēs saņemt nepieciešamo palīdzību.

"Visa ģimene atbalstīja un teica, ka visi kopā atbalstīs, un tagad, kad ir tā nauda jau vairākām reizēm, tas man deva riktīgu motivāciju. Man raksta cilvēki un zvana, un interesējas, kā iet, un piedāvā palīdzību. Tas man ir ļoti patīkami, un vēl ka komanda ļoti palīdz," stāsta Līga. Viņu pārsteidzis arī kāds nepazīstams vīrietis, kas Līgas bankas kontā ieskaitījis 1000 eiro. "Es biju tādā šokā, ka es sāku raudāt – kā tik daudz un tik laba sirds."

Sākotnēji nepieciešamo summu ārstēšanai viņa pat nevarēja aptvert. "Mums bija bezizejas situācija, un mēs vienkārši gājām un visu savu naudu atdevām, visus iekrājumus, kas vien mums bija," par pirmās zāļu devas saņemšanu stāsta Līga.

Lai izietu gadu ilgu terapiju, Līgai būtu vajadzīgi apmēram 70 000 eiro, bet to, cik ilgi zāles būs jālieto, viņa vēl nezina. Gadījumā, ja līdzcilvēki saziedos vairāk nekā nepieciešams, viņa šos līdzekļus ziedos kādam citam, kas cīnās ar šo pašu slimību. Tāpat arī Līga plāno publicēt atskaites par saziedotajiem līdzekļiem, kā arī to izlietojumu savā "Facebook" lapā.

Dalies ar iniciatīvu sociālajos portālos un palīdzi savākt parakstus!

Ziņas avots: delfi.lv

AUTORS: ZIŅAS MB