Iniciatīvas prasība nav atbalstīta

Pārstāvis: Jūrmalas aizsardzības biedrībaPublicēta: 05. Aug (2021)

2,6 MILJONI KVADRĀTMETRU JŪRMALAS KĀPU TIEK PAKĻAUTI APBŪVES RISKAM. NEPIEĻAUSIM TO!
Iniciatīva tiks iesniegta Jūrmalas pilsētas domē

1'000
5'031
Jau parakstījuši 5'031

Jūrmalas dome ir nodevusi publiskajai apspriešanai "Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu" pilnveidoto redakciju. Arī šajā redakcijā pašvaldība nevēlas atteikties no ieceres likvidēt krasta kāpu aizsargjoslu bez apbūves. Mūsu aptuvenie aprēķini liecina, ka apbūves riskam, ja nerēķinām īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, tiks pakļauti 2,6 miljoni kvadrātmetru kāpu. Šo aizsargjoslu kāpu aizsardzībai savulaik izveidoja pati pašvaldība, bet tagad tā sāk traucēt apšaubāmu projektu īstenošanai. Savukārt iecere atcelt prasību, ka kultūrvēsturiski vērtīgu ēku pārbūves gadījumā jāsaglabā vismaz 20% to vēsturiskās substances, ir pretrunā arī ar pašas pašvaldības plānošanas dokumentos un pieteikumā "Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027" pausto mērķi – kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu. Savukārt būvniecības ieceres applūstošajās teritorijās un "viesnīcas" savrupmāju kvartālos diemžēl ir jau ierasta prakse.

Parakstoties par šo iniciatīvu, Tu piekrīti Jūrmalas pilsētas domei adresētā Jūrmalas aizsardzības biedrības 02.08.2021. iesniegumā Nr. 02/2020 Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu pilnveidoto redakciju paustajiem iebildumiem (skat. pielikumā). Mūsu iesniegumā minētos iebildumus vari apskatīt šeit – https://ej.uz/JAB_iebildumi2, bet paši dokumenti ir pielikumā. Mēs aicinām to darīt ne tikai Jūrmalas, bet arī visas Latvijas iedzīvotājiem. Tikai kopā mēs varam nosargāt tās dabas un kultūrvides vērtības, kas nav novērtējamas naudā un ir saglabājamas visas Latvijas iedzīvotājiem un mūsu nākamajām paaudzēm.

Mums ir dziļa pārliecība, ka ilgtermiņā dabas un kultūrvides vērtību saglabāšana ir ekonomiski izdevīga. Neapbūvētas kāpas ir iespēja saglabāt šīs pilsētas unikalitāti un pievilcību.

Pievienots dokuments

JAB_iebild_TPG_2020_pilnveid_red_pielikums_final.pdf (atvērt)

Iniciatīvas jaunumi

Jūrmalas dome izskata iesniegtās iniciatīvas un nolemj neņemt vērā prasības par krasta kāpu aizsargjoslu07. Jan

Jūrmalas pilsētas domē 2021. gada rudens beigās ir pieņemts lēmums Nr.501 "Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu redakcijas pilnveidošanu". Saistībā ar divām ManaBalss.lv autoru iniciatīvām ar prasībām par krasta kāpu aizsargjoslu saglabāšanu dome atbildes vēstulēs ziņo, ka šīs prasības ir izskatītas, bet nav atbalstītas.

Līdz ar to iniciatīvas "2,6 miljoni kvadrātmetru Jūrmalas kāpu tiek pakļauti apbūves riskam. Nepieļausim to!" un "Jūrmalas teritorijas plānojumā saglabāt kāpu krasta aizsarglīniju" prasības nav atbalstītas.

Abas prasības teritorijas plānojumā saglabāt kāpu krasta aizsarglīniju ir izskatītas Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes darba grupā. Dome komentē, ka līdzšinējā krasta kāpu aizsargjoslas daļas bez apbūves teritorija noteikta neprecīzi, un nav datu (augstas detalizācijas topogrāfisko plānu, biotopu, meža zemes robežu) par privātā īpašumā esošiem zemesgabaliem.

Domes izstrādātais risinājums teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, kas paredz apbūves izvietojuma izvērtēšanu detālplānojumā, balstoties uz detalizētām izpētēm, ietver visus faktorus, uz kuriem balstoties vēsturiski šī līnija tika veidota. Līdz ar to prasības un ierobežojumi apbūves izvietošanai krasta kāpu aizsargjoslā nodrošinās vides aizsardzības un dabas vērtību saglabāšanas mērķa izpildi, vienlaikus dodot iespēju īpašumu racionālai izmantošanai daļā, kur nav konstatētas dabas vērtības, teikts domes atbildes vēstulē.

Vienlaikus dome skaidro, ka minētās izmaiņas ir attiecināmas tikai uz Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības noteikto papildu būvniecības ierobežojumu – krasta kāpu aizsargjoslas daļu bez apbūves jeb iepriekš saukto "kāpu būvlaidi". Savukārt Aizsargjoslu likumā noteiktā Rīgas līča krasta kāpu aizsargjosla Teritorijas plānojumā tiek saglabāta bez izmaiņām.

Avots: ManaBalss.lv; Jūrmalas pilsētas dome

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Retorika par un ap kāpu krasta aizsarglīniju turpinās. Tāpat – sabiedrības atbalsts prasībai par tās saglabāšanu28. Sep (2021)

Ja kūrortpilsētas dome pieņems grozījumus Jūrmalas teritorijas plānojuma dokumentos, apbūves riskiem var tikt pakļauti 260 hektāri pašreiz aizsardzībai pakļautajā pašvaldības noteiktajā kāpu aizsargjoslā, uzskata Jūrmalas aizsardzības biedrība.

Komentārā portālam "Jauns" vietvara gan šīs bažas komentē kā pārspīlētas, un iniciatīvas "2,6 miljoni kvadrātmetru Jūrmalas kāpu tiek pakļauti apbūves riskam. Nepieļausim to!" atbalstītājus lūdz sekot līdzi teritorijas plānojuma grozījumu pieņemšanai oficiālajās vietnēs. Tikmēr parakstīšanās par pašu iniciatīvu turpinās, lai norādītu uz sabiedrības turpinošu atbalstu tās prasībai.

1990. gadu vidū Jūrmalas dome nolēma, ka kūrortpilsētas bagātība – jūras līča liedags un to ieskaujošās kāpas – ir nenovērtējama dabas vērtība, kuru nedrīkst pakļaut apbūvei. Tāpēc papildus valsts noteiktajai kāpu aizsargjoslai noteica vēl vietējos ierobežojumus, kas attiecās uz tiem, kuri bija ieguvuši īpašumā zemi jūras krasta liedaga zonā, raksta portāls "Jauns".

Šis lēmums nozīmēja, ka īpašnieki nedrīkstēja būvēties ne tikai valsts noteiktajā aizsargjoslā, bet arī tālāk. Vietām valsts un pašvaldības noteiktā kāpu aizsargjoslas līnijas sakrita, bet citkārt vietvaras noteiktā aizsargjosla iekļāva plašāku teritoriju.

Aicina nepārvērst Jūrmalu par "vienkāršu mikrorajonu" pie jūras

Tagad Jūrmalas pašvaldība grib atcelt savu kādreiz noteikto kāpu aizsargjoslu, pieļaujot tajā arī iespējamo apbūvi. Tas nozīmē, ka nu daudzviet tiem, kuri saimnieko īpašumos, kas robežojas ar kāpu aizsargjoslu, paveras iespējas būvēties tuvāk jūras krastam, piemēram, paplašināt savas privātmājas vai uzcelt jaunas viesnīcas vai dzīvojamās mājas.

Īsumā rezumējums viens – ja agrāk tur nedrīkstēja būvēties, tad tagad drīkstēs! Un neviens likums nebūs pārkāpts, jo šo papildus kāpu aizsargjoslu bija noteikusi pašvaldība, nevis valsts. Un vietvara savus likumus un rīkojumus, kuri nav pretrunā ar valsts likumdošanu, var gan pieņemt, gan atcelt.

Jūrmalas aizsardzības biedrības un kūrortpilsētas domes opozīcijas deputāts Uldis Kronblūms ("Tev, Jūrmalai") Jauns.lv skaidro: "Ja citās lietās mums ir iespējas sūdzēties ministrijai vai Satversmes tiesai, tad šajā gadījumā mēs neko nevaram izdarīt. Šo papildus aizsargjoslu pašvaldība pati kādreiz ir pieņēmusi, un tā to var arī atcelt. Neviens ministrs, neviena tiesa mums nevar palīdzēt. Šeit var palīdzēt tikai deputātu sirdsapziņa."

"Ilgtermiņā redzam, ka Jūrmalas vērtība varētu būt tā, ka te ir citādāk," turpina U. Kronblūms. "Nevis tāpēc, ka to "piedzenam" pilnu ar kaut kādiem pasākumiem un to nosaucam par kūrortu, vai kaut kā tā... Bet gan tas, ka pie mums kāpu zona nav apbūvēta."

"Sarēķinājām, cik liela teritorija varētu būt starp valsts noteikto aizsargjoslu (Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla, kas pilsētās ir 150 metri, bet, ja ir īpašas dabas vērtības, tad vairāk) un pašvaldības noteikto. Iznāca 2,6 miljoni kvadrātmetru. Izslēdzām ārā teritorijas, par kurām bija pilnīgi skaidrs, ka tur noteikti nekāda apbūve nenotiks, piemēram, Ragakāpas dabas parku. Šajos 260 hektāros tad arī parādās apbūves riski."

"Nesakām, ka uzreiz un tūlīt kāds tur jau sāks būvēties. Tomēr pamazām apbūve kļūs vieglāka. Jau tagad pieteikumos domei ir diezgan daudz adreses, kur lūdz pabīdīt to "brūno līniju" uz krasta pusi. Dome saka: neraizējieties, mēs vispār to līniju plānojam ņemt ārā, un tad arī skatīsimies."

"Jautājums par kāpu aizsargjoslu ir principiāls, ja mēs nevēlamies Jūrmalu pārvērst par kaut kādu mikrorajonu, kurš vienkārši kaut kādu iemeslu dēļ atrodas pie jūras," saka U. Kronblūms. "Mēs varam pazaudēt to unikalitāti, kas nav daudzos citos pasaules kūrortos, kur kāpu josla ir apbūvēta. Jūrmalā tagad varam iet pa pludmali un redzēt, ka tur nav tik daudz ēku."

Kā piemēru U. Kronblūms min 2012. gada Augstākās tiesas spriedumu, kad aizliedza īstenot trīs piecstāvu dzīvojamo māju būvniecību pie Dzintaru koncertzāles, jo projekta īstenotāji bija pārkāpuši pašvaldības noteikto kāpu aizsargjoslas līniju. Ja tādas nebūtu, tad arī nebūtu iemesla juridiski aizliegt dzīvojamā kompleksa būvi liedagā.

Jūrmalas dome: "Ierobežojums nav atbilstošs situācijai dabā"

Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leite gan pašvaldības ieceri tik traģiski nevērtē. Viņa portālam "Jauns" komentē: "Teritorijas plānojuma grozījumu pilnveidotās redakcijas publiskā apspriešana norisinājās no 26. jūlija līdz 23. augustam. Notika arī piecas publiskās apspriešanas sanāksmes klātienē. Publiskās apspriešanas laikā saņemtos iesniegumus pašvaldības darba grupa izskatīs aptuveni mēneša laikā. Iesniedzēji saņems rakstiskas atbildes par priekšlikuma izvērtējuma rezultātu."

"Ar Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumiem nav plānotas un arī netiks veiktas jebkādas izmaiņas attiecībā uz Aizsargjoslu likumā noteikto Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu, kā arī nav paredzēts noteikt jaunas apbūves teritorijas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā," turpina Z. Leite.

"Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumos paredzēts vairs neattēlot pašvaldības noteikto papildu ierobežojumu teritoriju būvniecībai krasta kāpu aizsargjoslā – grafiski iezīmēto līniju "krasta kāpu aizsargjoslas daļa bez apbūves" jeb tā saukto "krasta kāpu būvlaidi". Tas ir pašvaldības noteikts būvniecības ierobežojums, kas kartē attēlots kā vienkāršota līnija, taču nav atbilstošs situācijai dabā – katram zemesgabalam, izstrādājot detālplānojumu, tāpat ir jāvērtē biotopu klātbūtne, kāpu reljefs, mežu zemju platība un citi aspekti. Ja teritorijas plānojuma grozījumos šī līnija tiks izņemta, joprojām ir un būs jāievēro Aizsargjoslu likumā noteiktās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslas noteikumi. Esošajās apbūves teritorijās Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā kāpu reljefa, mežu, aizsargājamo biotopu un citu vērtību aizsardzību paredzēts nodrošināt, iekļaujot attiecīgās prasības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, kā arī veicot katra zemesgabala detalizētu izvērtējumu, izstrādājot detālplānojumus."

"Pašlaik ne pašvaldības darba grupa, ne dome par šīm izmaiņām lēmumu nav pieņēmusi," noslēgumā saka Z. Leite. "Par teritorijas plānojuma grozījumu turpmāko virzību tiks lemts pēc saņemto ierosinājumu un institūciju atzinumu izskatīšanas."

Liegt oligarhiem villas pie pašas jūras

Jūrmalas aizsardzības biedrība platformā Manabalss.lv par iniciatīvu "Jūrmalas teritorijas plānojumā saglabātu kāpu krasta aizsarglīniju" mazāk nekā trijās nedēļās augustā savāca 2005 parakstus, kas ir iesniegti arī pilsētas domē kopā ar kolektīvo iesniegumu.

Patlaban šo iniciatīvu, "lai katram oligarham nebūtu iespēja uzcelt villu pie pašas jūras", parakstījuši jau vairāk nekā 3300 cilvēku. Proti, sabiedrības atbalsts šai prasībai aizvien ir noturīgs.

U. Kronblūms portālam "Jauns" komentē, ka "lēmumu par kārtējo Teritorijas plānojuma grozījumu (TPG) izstrādi pieņēma iepriekšējais Jūrmalas domes sastāvs. Tā rezultātā no iedzīvotāju un pašas pašvaldības iesniegtajiem priekšlikumiem tika izveidota pirmā redakcija. Tā tika nodota publiskajai apspriešanai. Pēc iebildumu un priekšlikumu saņemšanas deputāti lēma par otrās jeb "pilnveidotās" redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai."

"Šobrīd darba grupai jāapkopo visi saņemtie iebildumi un priekšlikumi un jāveido nākamā vai visticamāk TPG gala redakcija."

Starplaikā iniciatīvas autors un ManaBalss.lv ir saņēmusi pilsētas domes vispārīgu atbildi – pateicību par piedalīšanos TPG, un lūgumu aktuālajai informācijai par Jūrmalas pilsētas TPG turpmāko izstrādes procesu un publisko apspriešanu sekot Jūrmalas pilsētas pašvaldības informatīvajā izdevumā, vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā un pašvaldības tīmekļa vietnē.

Sabiedrības turpinošas attieksmes izrādīšanai iniciatīva aizvien paliek atvērta tās parakstīšanai. Šis turpinošais atbalsts pie iespējas var tikt izmantots gan iniciatīvas autora turpmākajā argumentācijā ar pilsētas domi konkrēti, gan arī pašvaldībām adresēto kolektīvo iesniegumu statusa konceptualizācijai vispār.

Jānorāda, ka kolektīvo iesniegumu statuss pašvaldībās juridiski beidzot būs atrunāts tikai topošajā Pašvaldību likumā (skat. 58. pantu). Saskaņā ar to, Jūrmalā kā valstspilsētā prioritārā kārtā kā kolektīvais iesniegums būtu jāizskata jau 300 pašvaldībā pierakstīto Latvijas pilsoņu parakstīts iesniegums.

Leģitīmo parakstītāju un ierosinātāju loks pašvaldībās paredzami būs plašāks, iekļaujot, piemēram, arī citviet pierakstītos īpašumu turētājus attiecīgajās pašvaldībās. Tāpat juridiski nav loģiski no kolektīvajiem iesniegumiem pašvaldībās izslēgt Latvijā rezidējošos citu ES valstu pilsoņus, jo šai sabiedrības grupai jau ir pašvaldību vēlēšanu tiesības.

Organizācijas ManaBalss kopā ar NVO kolēģiem par pilnvērtīgu un aptverošu kolektīvo iesniegumu sistēmu pašvaldībās ir publicējusi arī iniciatīvu "Atveram pašvaldības!". Ja esi par aptverošu sabiedrības līdzdalību arī pašvaldībās, nobalso par to un dalies ar draugiem!

Avots: portāls "Jauns"; ManaBalss.lv

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS