Panākums – pateicoties iniciatīvas autora neatlaidībai, 36'000 kvadrātmetri Jaundubultu kāpu meža netiks privatizēti02. Feb (2023)

Sveiks! Tu saņem šo ziņu, jo esi parakstījis/-usi kādu no Jūrmalas aizsardzības biedrības iniciatīvām. Ja esi parakstījis vairākas tematiski līdzīgas ManaBalss.lv iniciatīvas, tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt.

Pateicoties vairāk nekā 4'000 jūrmalnieku atbalstam un Jūrmalas aizsardzības biedrības (JAB) ļoti daudzajiem iesniegumiem visdažādākajām institūcijām, skaistā 36'000 kvadrātmetrus lielā Jaundubultu kāpu meža privatizācija ir novērsta. Kāpa arī turpmāk paliks pilsētas zaļā zona!

Tā saziņā ar ManaBalss.lv saka JAB pārstāvis Uldis Kronblūms, kā arī tas ir lasāms biedrības mājas lapā.

Sekojot JAB argumentiem, Ministru kabinets sagatavoja privatizācijas atteikumu un  vēlreiz piedāvāja zemesgabalu pārņemt Jūrmalas domei.

Iepriekš pašvaldība atklāti atbalstīja privatizāciju, jo atteicās lūgt valsti nodot zemesgabalu tai bez atlīdzības. Bet, kad nu valsts pati piedāvāja, – par to vispār nelēma. Tagad, kad kļuva skaidrs, ka privatizācija tiks atteikta, dome 2023. gada 26. janvāra sēdē izmantoja atkārtotu piedāvājumu un nolēma pārņemt zemesgabalu savā īpašumā. Protams, mums jābūt modriem, jo nojumes uzturēšanai pašvaldībai būs jāiznomā atbilstīga zemes platība.

Minētais gadījuma sākums atspoguļots arī  2021. gada 19. decembra LTV radījumā. Tas vēstīja, ka dēļ izmaiņām Meža likumā būvju īpašniekiem ar valdības lēmumu būs iespēja privatizēt daudz lielākas valsts meža zemes, nekā agrāk bija atļauts.

Viens no ieguvējiem būtu bijis Rietumu bankas īpašniekam piederošais uzņēmums "EM Investments", kurš pieteicās privatizēt apmēram 36'000 kvadrātnetru kāpu meža jūras krastā, jo tam piederēja būves (nojume, caurlaižu punkts)  ar 100 kvadrātmetru kopējo platību pašā zemesgabala malā. Privatizācijas rezultātā 36'000 kvadrātmetru lielais zemesgabals tiktu iegūts par 29'000 EUR jeb aptuveni par 80 centiem kvadrātmetrā.

Nav šaubu, ka agrāk vai vēlāk zemesgabals ar kārtējo  Jūrmalas deputātu lēmumu kļūtu apbūvējams, un tā vērtība būtu mērāma jau miljonos. Protams, ka galvenais tādā gadījumā būtu zaudēta pastaigu vieta Jūrmalas iedzīvotājiem un viesiem.

Notikumu hronoloģija:

1. Jūrmalas dome atsakās lūgt valsti SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" personā atdot zemesgabalu bez atlīdzības pašvaldībai.

2. Panācām, ka SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" pats piedāvā zemesgabalu  Jūrmalas domei. 19.01.2022. Jūrmalas domes attīstības un vides jautājumu komitejas sēdē tomēr tiek nolemts to nepārņemt un virzīt šādu lēmumu uz Domes sēdi. 27.01.2022. sēdē domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis noņem šo jautājumu no dienaskārtības, un turpmāk tas netiek izskatīts.

3. Pēc ilgstošām aktivitātēm (iesniegumi, paraksti ManaBalss.lv) izdodas panākt, ka Ministru kabinets pretēji Jūrmalas domes cerētajam sagatavo tiesību aktu projektu "Par atteikumu nodot privatizācijai valsts meža zemi zemesgabalā "Jaundubulti 1402", Jūrmalā".

4. SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" atkārtoti piedāvā Jūrmalas domei pārņemt zemesgabalu.

5. Jūrmalas dome pēkšņi maina kādreizējo viedokli, un 26.01.2023. domes sēdē pieņem lēmumu pārņemt zemesgabalu.

Viedokļa maiņu cenšas skaidrot ar to, ka iepriekš Aizsargjoslu likums neatļāva nodot valsts zemi pašvaldībai un otrādi, bet tagad grozījumi Aizsargjoslu likumā to atļauj. Tā nav patiesība, jo pirms grozījumu pieņemšanas pastāvēja atšķirīgi ministriju viedokļi, un praksē šādas nodošanas jau notika.

Jebkurā gadījumā pašvaldība drīkstēja pieņemt lēmumu par pārņemšanu, kas pārtrauktu privatizācijas procesu, un tālākais būtu Ministru kabineta kompetencē. Jūrmalas dome jau ir pieņēmusi šādus lēmumus, un konkrētajā piemērā zemesgabali ar kadastra nr. 13000071116 un 13000191103 ir bez jebkādām pašvaldībai piederošām būvēm un neatšķiras jau no minētā Jaundubulti 1402.

6. Vēl pieminēšanas vērts ir tas, ka jau minētajā 19.01.2022. komitejas sēdē, kur lēma zemesgabalu nepārņemt, domes priekšsēdētāja un komitejas vadītāja vietnieks Jānis Lediņš (arī Zemkopības ministra padomnieks un "Apvienotā saraksta" valdes loceklis) pauž diezgan interesantu viedokli:

"Ievērojot to, ka zemesgabals ir jākopj un jāuztur, jāveic nekustamā īpašuma nodokļa samaksa, jautājuma izskatīšana par zemesgabala pārņemšanu ir izdevīga zemesgabala īpašniekam un pārvaldītājam SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" un būvju īpašniekam SIA "EM Investments". Ierosina zemesgabalu nepārņemt."

Domes sēdē uz jautājumu, kā pēc viedokļa maiņas gatavojas izvairīties no zemesgabala kopšanas, Lediņa kungs īsti neatbild.

7. 31.03.2022. Jūrmalas dome pieņēma lēmumu Nr. 118 "Par lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu zemesgabaliem Dubultu prospektā 51, Jūrmalā un Jaundubulti 1402, Jūrmalā, lai izdarītu grozījumus Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojumā", kur blakus esošās, tam pašam būdiņu īpašniekam piederošās bijušās sanatorijas "Jūras līcis" teritorijā atļauto izmantošanu mainīs no tikai publiskās apbūves arī uz daudzdzīvokļu. Iepriekš īpašnieki rakstīja, ka viņiem lielais 36'000 kvadrātmetru gabals nepieciešams, jo blakus atjaunošot dziednīcu, kas nu vairs īsti neatbilst patiesībai.

8. Mūsu pūlēm ir arī tāds rezultāts, ka vismaz Jūrmalā ne visi privatizācijas pieteikumi tiek apmierināti. Piemēram, zemesgabals Bulduri 1607.

Iniciatīvas autors pateicas ikvienam parakstītājam!

Avots: Jūrmalas aizsardzības biedrība

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 56 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Jūrmalas dome izskata iesniegtās iniciatīvas un nolemj neņemt vērā prasības par krasta kāpu aizsargjoslu07. Jan (2022)

Jūrmalas pilsētas domē 2021. gada rudens beigās ir pieņemts lēmums Nr.501 "Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu redakcijas pilnveidošanu". Saistībā ar divām ManaBalss.lv autoru iniciatīvām ar prasībām par krasta kāpu aizsargjoslu saglabāšanu dome atbildes vēstulēs ziņo, ka šīs prasības ir izskatītas, bet nav atbalstītas.

Līdz ar to iniciatīvas "2,6 miljoni kvadrātmetru Jūrmalas kāpu tiek pakļauti apbūves riskam. Nepieļausim to!" un "Jūrmalas teritorijas plānojumā saglabāt kāpu krasta aizsarglīniju" prasības nav atbalstītas.

Abas prasības teritorijas plānojumā saglabāt kāpu krasta aizsarglīniju ir izskatītas Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes darba grupā. Dome komentē, ka līdzšinējā krasta kāpu aizsargjoslas daļas bez apbūves teritorija noteikta neprecīzi, un nav datu (augstas detalizācijas topogrāfisko plānu, biotopu, meža zemes robežu) par privātā īpašumā esošiem zemesgabaliem.

Domes izstrādātais risinājums teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, kas paredz apbūves izvietojuma izvērtēšanu detālplānojumā, balstoties uz detalizētām izpētēm, ietver visus faktorus, uz kuriem balstoties vēsturiski šī līnija tika veidota. Līdz ar to prasības un ierobežojumi apbūves izvietošanai krasta kāpu aizsargjoslā nodrošinās vides aizsardzības un dabas vērtību saglabāšanas mērķa izpildi, vienlaikus dodot iespēju īpašumu racionālai izmantošanai daļā, kur nav konstatētas dabas vērtības, teikts domes atbildes vēstulē.

Vienlaikus dome skaidro, ka minētās izmaiņas ir attiecināmas tikai uz Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības noteikto papildu būvniecības ierobežojumu – krasta kāpu aizsargjoslas daļu bez apbūves jeb iepriekš saukto "kāpu būvlaidi". Savukārt Aizsargjoslu likumā noteiktā Rīgas līča krasta kāpu aizsargjosla Teritorijas plānojumā tiek saglabāta bez izmaiņām.

Avots: ManaBalss.lv; Jūrmalas pilsētas dome

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Retorika par un ap kāpu krasta aizsarglīniju turpinās. Tāpat – sabiedrības atbalsts prasībai par tās saglabāšanu28. Sep (2021)

Ja kūrortpilsētas dome pieņems grozījumus Jūrmalas teritorijas plānojuma dokumentos, apbūves riskiem var tikt pakļauti 260 hektāri pašreiz aizsardzībai pakļautajā pašvaldības noteiktajā kāpu aizsargjoslā, uzskata Jūrmalas aizsardzības biedrība.

Komentārā portālam "Jauns" vietvara gan šīs bažas komentē kā pārspīlētas, un iniciatīvas "2,6 miljoni kvadrātmetru Jūrmalas kāpu tiek pakļauti apbūves riskam. Nepieļausim to!" atbalstītājus lūdz sekot līdzi teritorijas plānojuma grozījumu pieņemšanai oficiālajās vietnēs. Tikmēr parakstīšanās par pašu iniciatīvu turpinās, lai norādītu uz sabiedrības turpinošu atbalstu tās prasībai.

1990. gadu vidū Jūrmalas dome nolēma, ka kūrortpilsētas bagātība – jūras līča liedags un to ieskaujošās kāpas – ir nenovērtējama dabas vērtība, kuru nedrīkst pakļaut apbūvei. Tāpēc papildus valsts noteiktajai kāpu aizsargjoslai noteica vēl vietējos ierobežojumus, kas attiecās uz tiem, kuri bija ieguvuši īpašumā zemi jūras krasta liedaga zonā, raksta portāls "Jauns".

Šis lēmums nozīmēja, ka īpašnieki nedrīkstēja būvēties ne tikai valsts noteiktajā aizsargjoslā, bet arī tālāk. Vietām valsts un pašvaldības noteiktā kāpu aizsargjoslas līnijas sakrita, bet citkārt vietvaras noteiktā aizsargjosla iekļāva plašāku teritoriju.

Aicina nepārvērst Jūrmalu par "vienkāršu mikrorajonu" pie jūras

Tagad Jūrmalas pašvaldība grib atcelt savu kādreiz noteikto kāpu aizsargjoslu, pieļaujot tajā arī iespējamo apbūvi. Tas nozīmē, ka nu daudzviet tiem, kuri saimnieko īpašumos, kas robežojas ar kāpu aizsargjoslu, paveras iespējas būvēties tuvāk jūras krastam, piemēram, paplašināt savas privātmājas vai uzcelt jaunas viesnīcas vai dzīvojamās mājas.

Īsumā rezumējums viens – ja agrāk tur nedrīkstēja būvēties, tad tagad drīkstēs! Un neviens likums nebūs pārkāpts, jo šo papildus kāpu aizsargjoslu bija noteikusi pašvaldība, nevis valsts. Un vietvara savus likumus un rīkojumus, kuri nav pretrunā ar valsts likumdošanu, var gan pieņemt, gan atcelt.

Jūrmalas aizsardzības biedrības un kūrortpilsētas domes opozīcijas deputāts Uldis Kronblūms ("Tev, Jūrmalai") Jauns.lv skaidro: "Ja citās lietās mums ir iespējas sūdzēties ministrijai vai Satversmes tiesai, tad šajā gadījumā mēs neko nevaram izdarīt. Šo papildus aizsargjoslu pašvaldība pati kādreiz ir pieņēmusi, un tā to var arī atcelt. Neviens ministrs, neviena tiesa mums nevar palīdzēt. Šeit var palīdzēt tikai deputātu sirdsapziņa."

"Ilgtermiņā redzam, ka Jūrmalas vērtība varētu būt tā, ka te ir citādāk," turpina U. Kronblūms. "Nevis tāpēc, ka to "piedzenam" pilnu ar kaut kādiem pasākumiem un to nosaucam par kūrortu, vai kaut kā tā... Bet gan tas, ka pie mums kāpu zona nav apbūvēta."

"Sarēķinājām, cik liela teritorija varētu būt starp valsts noteikto aizsargjoslu (Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla, kas pilsētās ir 150 metri, bet, ja ir īpašas dabas vērtības, tad vairāk) un pašvaldības noteikto. Iznāca 2,6 miljoni kvadrātmetru. Izslēdzām ārā teritorijas, par kurām bija pilnīgi skaidrs, ka tur noteikti nekāda apbūve nenotiks, piemēram, Ragakāpas dabas parku. Šajos 260 hektāros tad arī parādās apbūves riski."

"Nesakām, ka uzreiz un tūlīt kāds tur jau sāks būvēties. Tomēr pamazām apbūve kļūs vieglāka. Jau tagad pieteikumos domei ir diezgan daudz adreses, kur lūdz pabīdīt to "brūno līniju" uz krasta pusi. Dome saka: neraizējieties, mēs vispār to līniju plānojam ņemt ārā, un tad arī skatīsimies."

"Jautājums par kāpu aizsargjoslu ir principiāls, ja mēs nevēlamies Jūrmalu pārvērst par kaut kādu mikrorajonu, kurš vienkārši kaut kādu iemeslu dēļ atrodas pie jūras," saka U. Kronblūms. "Mēs varam pazaudēt to unikalitāti, kas nav daudzos citos pasaules kūrortos, kur kāpu josla ir apbūvēta. Jūrmalā tagad varam iet pa pludmali un redzēt, ka tur nav tik daudz ēku."

Kā piemēru U. Kronblūms min 2012. gada Augstākās tiesas spriedumu, kad aizliedza īstenot trīs piecstāvu dzīvojamo māju būvniecību pie Dzintaru koncertzāles, jo projekta īstenotāji bija pārkāpuši pašvaldības noteikto kāpu aizsargjoslas līniju. Ja tādas nebūtu, tad arī nebūtu iemesla juridiski aizliegt dzīvojamā kompleksa būvi liedagā.

Jūrmalas dome: "Ierobežojums nav atbilstošs situācijai dabā"

Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leite gan pašvaldības ieceri tik traģiski nevērtē. Viņa portālam "Jauns" komentē: "Teritorijas plānojuma grozījumu pilnveidotās redakcijas publiskā apspriešana norisinājās no 26. jūlija līdz 23. augustam. Notika arī piecas publiskās apspriešanas sanāksmes klātienē. Publiskās apspriešanas laikā saņemtos iesniegumus pašvaldības darba grupa izskatīs aptuveni mēneša laikā. Iesniedzēji saņems rakstiskas atbildes par priekšlikuma izvērtējuma rezultātu."

"Ar Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumiem nav plānotas un arī netiks veiktas jebkādas izmaiņas attiecībā uz Aizsargjoslu likumā noteikto Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu, kā arī nav paredzēts noteikt jaunas apbūves teritorijas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā," turpina Z. Leite.

"Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumos paredzēts vairs neattēlot pašvaldības noteikto papildu ierobežojumu teritoriju būvniecībai krasta kāpu aizsargjoslā – grafiski iezīmēto līniju "krasta kāpu aizsargjoslas daļa bez apbūves" jeb tā saukto "krasta kāpu būvlaidi". Tas ir pašvaldības noteikts būvniecības ierobežojums, kas kartē attēlots kā vienkāršota līnija, taču nav atbilstošs situācijai dabā – katram zemesgabalam, izstrādājot detālplānojumu, tāpat ir jāvērtē biotopu klātbūtne, kāpu reljefs, mežu zemju platība un citi aspekti. Ja teritorijas plānojuma grozījumos šī līnija tiks izņemta, joprojām ir un būs jāievēro Aizsargjoslu likumā noteiktās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslas noteikumi. Esošajās apbūves teritorijās Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā kāpu reljefa, mežu, aizsargājamo biotopu un citu vērtību aizsardzību paredzēts nodrošināt, iekļaujot attiecīgās prasības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, kā arī veicot katra zemesgabala detalizētu izvērtējumu, izstrādājot detālplānojumus."

"Pašlaik ne pašvaldības darba grupa, ne dome par šīm izmaiņām lēmumu nav pieņēmusi," noslēgumā saka Z. Leite. "Par teritorijas plānojuma grozījumu turpmāko virzību tiks lemts pēc saņemto ierosinājumu un institūciju atzinumu izskatīšanas."

Liegt oligarhiem villas pie pašas jūras

Jūrmalas aizsardzības biedrība platformā Manabalss.lv par iniciatīvu "Jūrmalas teritorijas plānojumā saglabātu kāpu krasta aizsarglīniju" mazāk nekā trijās nedēļās augustā savāca 2005 parakstus, kas ir iesniegti arī pilsētas domē kopā ar kolektīvo iesniegumu.

Patlaban šo iniciatīvu, "lai katram oligarham nebūtu iespēja uzcelt villu pie pašas jūras", parakstījuši jau vairāk nekā 3300 cilvēku. Proti, sabiedrības atbalsts šai prasībai aizvien ir noturīgs.

U. Kronblūms portālam "Jauns" komentē, ka "lēmumu par kārtējo Teritorijas plānojuma grozījumu (TPG) izstrādi pieņēma iepriekšējais Jūrmalas domes sastāvs. Tā rezultātā no iedzīvotāju un pašas pašvaldības iesniegtajiem priekšlikumiem tika izveidota pirmā redakcija. Tā tika nodota publiskajai apspriešanai. Pēc iebildumu un priekšlikumu saņemšanas deputāti lēma par otrās jeb "pilnveidotās" redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai."

"Šobrīd darba grupai jāapkopo visi saņemtie iebildumi un priekšlikumi un jāveido nākamā vai visticamāk TPG gala redakcija."

Starplaikā iniciatīvas autors un ManaBalss.lv ir saņēmusi pilsētas domes vispārīgu atbildi – pateicību par piedalīšanos TPG, un lūgumu aktuālajai informācijai par Jūrmalas pilsētas TPG turpmāko izstrādes procesu un publisko apspriešanu sekot Jūrmalas pilsētas pašvaldības informatīvajā izdevumā, vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā un pašvaldības tīmekļa vietnē.

Sabiedrības turpinošas attieksmes izrādīšanai iniciatīva aizvien paliek atvērta tās parakstīšanai. Šis turpinošais atbalsts pie iespējas var tikt izmantots gan iniciatīvas autora turpmākajā argumentācijā ar pilsētas domi konkrēti, gan arī pašvaldībām adresēto kolektīvo iesniegumu statusa konceptualizācijai vispār.

Jānorāda, ka kolektīvo iesniegumu statuss pašvaldībās juridiski beidzot būs atrunāts tikai topošajā Pašvaldību likumā (skat. 58. pantu). Saskaņā ar to, Jūrmalā kā valstspilsētā prioritārā kārtā kā kolektīvais iesniegums būtu jāizskata jau 300 pašvaldībā pierakstīto Latvijas pilsoņu parakstīts iesniegums.

Leģitīmo parakstītāju un ierosinātāju loks pašvaldībās paredzami būs plašāks, iekļaujot, piemēram, arī citviet pierakstītos īpašumu turētājus attiecīgajās pašvaldībās. Tāpat juridiski nav loģiski no kolektīvajiem iesniegumiem pašvaldībās izslēgt Latvijā rezidējošos citu ES valstu pilsoņus, jo šai sabiedrības grupai jau ir pašvaldību vēlēšanu tiesības.

Organizācijas ManaBalss kopā ar NVO kolēģiem par pilnvērtīgu un aptverošu kolektīvo iesniegumu sistēmu pašvaldībās ir publicējusi arī iniciatīvu "Atveram pašvaldības!". Ja esi par aptverošu sabiedrības līdzdalību arī pašvaldībās, nobalso par to un dalies ar draugiem!

Avots: portāls "Jauns"; ManaBalss.lv

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS