Azartspēļu ierobežošanas iniciatīva sāk gaitu Saeimā; divas citas sekos jaunajā gadā pirms 6 gadiem

Visas trīs novembra mēnesī 13. Saeimai iesniegtās ManaBalss.lv autoru iniciatīvas ir guvušas konceptuālu atbalstu un tiks virzītas izskatīšanai tālāk. Ceturtdien, 20. decembrī, Saeimas plenārsēdē tiks skatīta pirmā no tām ‒ «Azartspēļu zāļu aizliegšana visā Latvijas teritorijā», bet pārējās sekos janvārī.

Tā trešdien, 19. decembrī, tika nolemts Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē.

Mandātu komisijas deputātu diskusijas par katru no iniciatīvām bija vienlīdz izvērstas un konceptuāli pozitīvas, tomēr tieši kolektīvais iesniegums par azartspēļu zāļu aizliegšanu visā Latvijā, atļaujot tām darboties tikai luksus klases viesnīcās, tika nodots parlamentam balsošanai par tālāko virzību Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā jau nākamās dienas plenārsēdei 20. decembrī.

Ierosinājums par publiskas revīzijas kārtību Saeimas budžetam arī tika konceptuāli apstiprināts, tomēr atstāts tālākai izskatīšana turpat Mandātu komisijā janvāra sākumā, lai pieaicinātu papildus ekspertus. Pēc deputātu sarunām un balsojuma sēdē var spriest, ka šo konsultāciju mērķis nebūs biedrības «Sabiedrība par atklātību ‒ Delna» virzītās iniciatīvas «Publisku revīziju Saeimas budžetam!» skatīšana pēc būtības, bet jau fokusēšanās uz efektīvāko tās ceļu likumprojekta tapšanai un eventuālajai iedzīvināšanai. Tai skaitā janvāra sākumā uz Mandātu komisijas sēdi ir plānot aicināt arī Valsts kontroli, kuras revīzijai Saeimas budžetu aicina nodot «Delna».

«Delnas» pārstāvis jurists Roberts Matulis sēdē atkārtoja iniciatīvā izskanējušo argumentu – ka Saeima budžeta revīzijā sevi praktiski kontrolē pati sevi. Saeimas ikgadējā apmēram 20 miljonus eiro lielā budžeta izlietojuma lietderību patlaban vērtē vien izlases kārtībā, un to veic caur publisko iepirkumu piesaistīts privātais auditors.

Pirmām kārtām šāds iepirkums ir lieks, jo valstī jau ir savu kompetenci un uzticamību pierādījusi revīzijas iestāde – Valsts kontrole, kas turklāt ir specializējusies tieši publiskā sektora darbības revīzijā, argumentēja R. Matulis. Otrām kārtām līdz ar šādu risinājumu parlamenta ikgadējā budžeta izlietojuma un tā lietderīguma vērtējums kļūs publiski pieejams plašākai sabiedrībai, cita starpā veicinot arī likumdevējas varas atbildīgumu vēlētāju priekšā.

Jānorāda, ka interesantā kārtā ne visi no sēdē klātesošajiem deputātiem bija lietas kursā par pašreizējo lietu kārtību – ka Saeimas budžetu vērtē tikai pati Saeima. Sarunās izskanēja vērtējumi, ka šī kārtība tiešām ir jāmaina un ka arī pašiem deputātiem nav pilnīgas informācijas par līdzekļu izlietojumu parlamenta saimnieciskajās struktūrvienībās.

Visdrīzāk, ka iniciatīva «Publisku revīziju Saeimas budžetam!» tālāk tiks nodota Juridiskajai komisijai. Lēmums par to būs zināms pēc nākamās Mandātu komisijas sēdes jau jaunajā gadā.

Arī par Saeimā iesniegtās iniciatīvas «Atcelt kompensācijas deputātiem, kas zaudējuši Saeimas mandātu!» tālāko virzību visi Mandātu komisijas deputāti nobalsoja vienbalsīgi. Tomēr tās tūlītējai virzīšanai balsojumam plenārsēdē izrādījās tehnisks šķērslis, kas saistīts ar salīdzinoši nesenu Saeimā saņemto apstiprinājumu par visu iniciatīvas parakstu leģitimitāti. Attiecīgi tās tūlītēja virzīšana un dokumentācijas kārtošana prasītu steidzīguma statusu, un vairākums sēdes dalībnieku jautājumā par šādas steidzamības noteikšanu atturējās.

Starp klātesošajiem deputātiem gan bija arguments, ka šis ir sabiedrībā ļoti jūtīgs jautājums, uz ko norāda arī ļoti īsā laikā savāktais un vairāk nekā nepieciešamais sabiedrības atbalsts, tāpēc ir jādomā par signālu, kāds sabiedrībai tiks dots, neizskatot tās iniciatīvu tūlīt. Tomēr galējais lēmums par steidzamību bija atturīgs, un Saeimas kārtējā plenārsēdē jautājums par nepārvēlēto deputātu kompensācijām attiecīgi nonāks jau janvārī.

Jānorāda, ka neviens no klātesošajiem neizteicās konceptuāli pret šo likumdošanas maiņas priekšlikumu. Tika gan spriests, ka visdrīzāk gala lēmums būs kompromiss, piemēram, nosakot kompensāciju tikai vienas mēnešalgas apmērā, kā tas ir ministriem, nevis atsakoties no kompensācijām vispār.

Avots: ManaBalss.lv

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 66 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!