Izrāde par nesarunāšanos. Iespējams, ka krūts vēža pacientes nav saņēmušas pilnvērtīgu atbalstu informācijas trūkuma dēļ pirms 4 gadiem

Jautājums par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm steidzamā kārtā tiks iekļauts nākamajā Saeimas plenārsēdē ar rekomendāciju to nodot tālāk Sociālo un darba lietu komisijai.

Tā trešdien, 13. janvārī, vienprātīgi nolēma Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Ļoti asu retoriku no politiķu puses izraisīja pieaicinātā Nacionālā Veselības dienesta (NVD) pārstāvja komentāri par pašreizējo situāciju šai jomā.

Iniciatīvu "Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm" virzībai Saeimā no tās sākotnējā autora ir pārņēmusi biedrība "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls". Tās pārstāve Edīte Kalniņa komisijas sēdē norādīja, ka Latvija ir vienīgā valsts ES, kurā šādas operācijas netiek finansētas.

Par to NVD pārstāvis pauda neizpratni, jo Latvijā valsts jau apmaksā krūts rekonstruktīvās operācijas. Piemēram, 2019. gadā ir bijušas 115 šādas operācijas. Tiesa, pacientēm ir pašām jāpērk nepieciešamie implanti, kas maksā ap 450 eiro, un Veselības ministrija finansējumu arī tam ir iekļāvusi prasībā Finanšu ministrijai kā prioritāru. Pagaidām tas "stāv rindā", jo nozarē par pašu prioritārāko ir izvirzīts mediķu atalgojuma jautājums.

Iniciatīvas pārstāve E. Kalniņa uz to atbildēja, ka ir īpaši meklējusi oficiālu informāciju par attiecīgu valsts finansējumu, un publiski tas nav pieejams. "Es pārlapoja visus publiski pieejamos resursus un neguvu apstiprinājumu par šāda finansējuma pieejamību," viņa sacīja.

Deputāts un ārsts Andris Skride (A/P) savukārt pateicās par iniciatīvas izveidi un iesniegšanu, jo "tāda jau sen bija nepieciešama". Viņš uz kādu medicīnas jomas kolēģi, kurš pirms vēlēšanām ir teicis tieši to – " Andri, lūdzu, cīnies, lai krūšu rekonstrukcija onkoloģijas pacientēm Latvijā būtu valsts apmaksāta". Proti, ja šāds finansējums ir, tad par to nezina pat šīs jomas profesionāļi, tāpēc iniciatīva pēc A. Skrides domām Saeimā ir jāizskata steidzami un jānoskaidro visas ar to saistītās problēmas, sākot ar ārstu un pacientu informēšanu un beidzot ar pilnvērtīgu šāda finansējuma pieejamību visā krūts vēža diagnožu spektrā.

Viņš arī piekrita, ka Latvija tiešām ir vienīgā ES valsts, kurā par šo jautājumu – valsts finansējumu rekonstrukcijas operācijām – acīmredzami tomēr nav skaidrības. Tāpēc A. Skrides arī apņēmās šo kolektīvo iesniegumu eventuāli iekļaut viņa vadītās Sociālo un darba lietu komisijas darbā.

Mandātu komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) summējoši secināja, ka šī ir "izrāde par nesarunāšanos", un ka nepietiekamas komunikācijas dēļ ne politiķi, ne nozares profesionāļi nav lietas kursā par to, ka šādā būtiskā jautājumā vispār ir valsts finansējums. Jādomā, ka tas līdz šim nav bijis pilnvērtīgi zināms arī attiecīgo diagnožu pacientēm. Tā var spriest arī pēc E. Kalniņas komentāra.

NVD par to reflektēja, ka "nav jau tā, ka valsts tiešām 100% pacientu to apmaksātu. Nesakām, ka tīri tehnisku problēmu nav."

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (A/P) sēdē secināja, ka šīs diskusijas pamats nav jautājums par apmaksāšanu, kas principā ir jau spēkā, bet par indikācijām, pēc kurām valsts finansējums operācijām ir jāsaņem. "Jautājums būtu jāskata pēc tā, vai nevajadzētu paplašināt diagnožu skaitu, kurās rekonstrukciju apmaksā." Arī tas tad acīmredzot turpmāk būs Sociālo lietu komisijas darba kārtībā saistībā ar šo kolektīvo iesniegumu – noteikt pilnvērtīgu un iekļaujošu krūts vēža diagnožu spektru, lai noteiktu arī tiešām aptverošu rekonstrukcijas operāciju finansējumu.

Saskaņā ar biedrības "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" datiem, krūts vēzis Latvijā ir izplatītākais priekšlaicīgas nāves cēlonis sievietēm darbspējīgā vecumā. Ar to saslimst līdz par 1200 sievietēm gadā, un rekonstrukcijas operācijas varētu būt nepieciešamas līdz 150 pacientēm gadā. Ārvalstu statistika liecina, ka valsts finansējums rekonstrukcijas operācijām ievērojami uzlabo arī krūšu skrīningu, kas ir būtisks saslimšanas agrīnai noteikšanai. Latvijā šis skrīnings ir ļoti zemā līmenī, un prasītais risinājums paredzami uzlabotu arī to.

Tāpat E. Kalniņa norādīja, ka krūšu rekonstrukcijas nerisināšana pacientēm laika gaitā rada mugurkaula problēmas. Arī šis ir vērā ņemams saistītais aspekts.


Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 66 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!